Poēma par Iecavas upi
Iecavnieks Ivars Šmits ir veicis ekspedīciju un iepazinies ar Iecavas upes izteku Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā. Viņš savācis novadpētniecības materiālus un sarakstījis arī poēmu par Iecavas upi, kuru kā lirisku un vēsturisku veltījumu dāvina Iecavai 525. jubilejas reizē.
POĒMA PAR IECAVAS UPI
(Uzruna upei no piedzimšanas vietas līdz ietekai Lielupē, vietvārdi ir autentiski ģeogrāfiskajiem vietu nosaukumiem)
Upe, Tu caur Sēlijas zaļajiem mežiem
Plūsti pie mums uz Zemgales pusi.
Tu Ellītes purvā dzimusi klusi...
Te izbrieni ziedošās pļavās, te akmeņos teci.
Reizēm kā bērniņš mierīgi dusi.
Tavās dzīslās plūst sēravots,
Sērīgais klusums ir dziļš,
Tas saklausīt Tavus sirdspukstus ļauj..,
Tavs šūpulis Daudzeses pagastā vīts,
Tavs vārds it kā no cielavas noklausīts,
Tavs tapšanas brīdis ir svētīts, skan zvani-
Iecavas upe, Tu sevi lepni Iecavai velti...
Tu varbūt dzimusi naktī,
Tevi sākumā par Melnupi sauc
Tur Poķmāju pusē vēl klusē,
Brīžiem skan dziesma, tad čukst...
Tevim šūpuļdziesmu dziedot
Teiksmu stāsta četri brāļi-
Iecavs dīķis pirmais brālis,
Brieža dīķis otrais brālis,
Trešais brālis Rubens dīķis
Ceturtais ir Dobelītis,
Tevi apskauj labie brāļi.
Dodot stiprumu un drosmi.
Tev ir Sēļu lepnums dzīslās,
Pamatīgums, piesardzīgums.
Tu vēl jauna, Tu vēl maza
Mazdzenīšu dzimtas pusē.
Tevi Dzeņupīte baros.
Kreisā krasta mājas Lāči
Tev līdz Briežiem pavadīs
Labu padomu Tev dos -
Vecumniekos neapmaldies,
Ģirupītes nenobīsties....
Tevi apsveiks Zemgalieši
Vīksnas, vītoli un oši.
Līču ļaudis kalnā dziedās,
Līču loču upe trauks,
Sudmaļupe labā pusē
Atkal jaunu spēku dos.
Krustu metīs Rudzupīte,
Krāces līkloči būs priekšā.
Nenobīsties Smārdes upes
Purva avotaino veldzi,
Svētupītei meties ceļos,
Sietiņkapi Tavā ceļā...
Kalna Bolči, Iecavnieki
Spudes, Kviešu labie ļaudis....
Tevī stirnas padzert bridīs,
Citi zivju tīklus liks.
Teļu ganiņš Tavās pļavās
Basām kājām gavilēs.
Teci lēnām nesteidzies,
Evert ceļš Tev blakus tecēs.
,,Dieva dēli grožus vija
No avota ūdentiņa”
Avotkrogā atpūties.
Rukšupīte, Dzērvupīte
Tev līdz Aļņiem pavadīs,
Meldri glāstīs baltas putas
Vītols vējiem paldies teiks,
Tava spēka pilnais plūdums
Līkumiem būs tīrais nieks.
Stelpes pagasts, Avotgrāvis,
Tevi norūdīs kā tēvs,
Senči apsveiks Jenču kapos
Iecavs ļaudis sagaidīs
Labā krasta Lāču sētā
Dižā vīksna dižosies
Taviem krastiem tilti pāri
Sarkanbalti pacelsies,
Ģedulīte mazmeitiņa Iecavs parkā roku dos....
Grienvalde Tev stāsies pretī,
Baznīczvani nodimdēs.
Verģupīte, Ikstrums labais
Senu, senu teiku teiks....
Kādreiz raktais Velnagrāvis
Tevi apzagt izdomās.
Mītava Tev nemierinās?
Ozoliem un Ozolniekiem vari
Savu bēdu teikt.
Podzīte Tev klēpī ielēks,
Biržiņa skries birzij cauri
Iecenpoļi aplaudēs....
Misa labā krasta māsa
Tevi mīļi sagaidīs
Un kopš Tevi satiks Svēte
Tu jau kļūsi Lielupe
Savu svētību un nastu
Dosi plūdumam uz jūru
Ozolnieku Ercogmuižā Tavam mūža
Tecējumam paklanīsies labie ļaudis...
