Aklais (Jūgu) purvs
Dabas liegums „Aklais purvs” atrodas Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā Tas dibināts 1999. gadā. 2004. gadā dabas parks ir iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā – Natura 2000 teritoriju tīklā. Dabas lieguma kopējā platība ir 2003 hektāri.
Natura 2000 teritorijas izveidošanas mērķis ir saglabāt Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamus purva biotopus (galvenokārt augstā tipa purvus, bet nedaudz arī pārejas purvus), mazskartas mežaudzes un šajos biotopos sastopamās retās Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo augu, sēņu, ķērpju, putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
Dabas lieguma teritorija ir vienots biotopu komplekss, kuru vieno Aklā jeb Jūgu purva nosacītais hidroloģiskais režīms un zemais antropogēnā traucējuma līmenis. Teritorijai raksturīga augsta ainaviskā vērtība – šeit sastopamas gan atklātas vai daļēji atklātas tipiskas augstā purva ainavas, gan tipiski purva ezeriņi, gan slēgtas mežu ainavas.
Teritorija vērtējama kā izcila šeit sastopamo dabas vērtību ziņā. Kopējā Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamu biotopu platība dabas liegumā ir 1620,9 hektāri, kas sastāda 81 % no tā kopējās platības.
Dabas lieguma „Aklais purvs” teritorijā konstatēti astoņi Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo biotopu veidi:
veci vai dabiski boreāli meži; veci jaukti platlapju meži; staignāju meži; purvaini meži; neskarti augstie purvi; degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās; pārejas purvi un slīkšņas; distrofi ezeri.
Dabas liegumā sastopamas astoņas īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku, 23 putnu un sešas (vēl septiņu sastopamība vērtēta kā iespējama) zīdītājdzīvnieku, viena ķērpju, astoņas sūnaugu un septiņpadsmit īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas.
Aklā purva teritorijā atrodas Znotiņu (Aklais) ezers, platība – 20 ha.
Dabas lieguma teritorijā Otrā pasaules kara laikā ir norisinājušas kaujas, kuru piemiņas vietas šobrīd ir apzinātas un atzīmētas ar piemiņas plāksnēm II pasaules kara laikā 1944. gada pavasarī Jūgu purvā notika kauja starp vācu karaspēka daļām un krievu izpletņlēcējiem. Padomju karavīru uzdevums bija novērst Ķeguma hidroelektrostacijas uzspridzināšanu, frontei tuvojoties. Padomju grupa tika iznīcināta un par šo kauju vēsta divas piemiņas zīmes kauju vietās Jūgu purvā. Piemiņas vietas tiek koptas un uzturētas, pateicoties Daudzeses pamatskolas direktora Valda Puidas un skolēnu ieguldītajam darbam.
Dabas lieguma “Aklais purvs” mežiem piemīt augsta estētiskā un ainaviskā vērtība. Veco mežaudžu dabiskais izskats ir vizuāli saistošs – te sastopami daudzi veci, dažkārt sūnām, ķērpjiem un sēnēm apauguši koki, to kritalas, sausokņi un augstie celmi. Īpaša ainaviskā un estētiskā vērtība piemīt minerālgrunts un purvainajām meža joslām un salām.
Retos un īpaši aizsargājamos augus liegumā pārstāv parastais plaušķērpis, Hellera ķīļlape, Sašaurinātā bārdlape, Trejdaivu bacānija, Maldinošā divzobe, Smaržīgā zemessomenīte, Rudens džeimsonīte, Gludkausiņa jungermannija, Zilganā baltsamtīte, Dakšveida mecgērija, Īssetas nekera, Kailā apaļlape, Palienes lāpstīte, Alu spulgsūna, Tūbainā bārkstlape, Spilvainais ancītis, Palu grīslis, Fuksa dzegužpirkstīte, Stāvlapu dzegužpirkstīte, Plankumainā dzegužpirkstīte, Smiltāja neļķe, Parastais plakanstaipeknis, Purva sūnene, Apdzira, Gada staipeknis, Vālīšu staipeknis, Purvāja vienlape, Skrajziedu skarene, Mellenāju kārkls.
Dabas liegumā „Aklais purvs” konstatētās īpaši aizsargājamās un retās bezmugurkaulnieku sugas: krastu medniekzirneklis, zilspārnu smiltājsisenis, dienvidu dižspāre, raibgalvas purvuspāre, ugunsspāre, Mannerheima īsspārnis, lielais asmalis, rudais pāvacis, meža sīksamtenis u.c.
Aklais purvs ir atzīts par Natura 2000 kritērijiem atbilstošu, tātad valsts un starptautiskā mērogā nozīmīgu bikšainā apoga un jūras ērgļa ligzdošanas vietu. Tā kā bikšainais apogs ligzdošanai izmanto melno dzilnu kaltus dobumus (sekundārs ligzdotājs), tad līdzīgi kā melnā dzilna, tas ir saistīts ar pieaugušiem un veciem mežiem un lielu dimensiju kokiem. Bikšainam apogam raksturīgā apdzīvotā ekoloģiskā niša - oligotrofās augsnēs augoši priežu meži kopā ar dabiskiem un maz skartiem purvu biotopiem, dabas liegumā “Aklais purvs” ir labi pārstāvēta.
Teritorijā konstatētās vēl 22 Putnu direktīvas I pielikuma sugas norāda uz šī dabas lieguma kā teritorijas ievērojamo vērtību no biotopu dažādības viedokļa un nozīmi šo sugu dzīves telpas nodrošināšanā.
Dabas lieguma 2003 ha lielajā teritorijā saistībā ar tur sastopamo biotopu dažādību, pārstāvētas 6 ar mitrainēm (g.k. purviem) un 14 ar mežiem saistītas īpaši aizsargājamas putnu sugas, bet vairākas putnu sugas izmanto visu teritoriju.
Atzīmēšanas vērta ir ilggadīgā jūras ērgļa (kritēriju suga šai teritorijai) dzīvotne (saistībā ar Daudzevas zivju dīķiem), kā arī zivju ērgļa ilggadīga ligzdošana (pirmās ziņas no 1965.gada) ar rekordlielu teritoriju skaitu – 5 pāri- 1990.gadā. Jāatzīmē arī melnkakla gārgales konstatēšana (0-5 pāri visā valstī), vistveidīgo putnu biežums- viens rubeņu un 3 medņu riesti, 3 īpaši aizsargājamo pūču sugu un 4 īpaši aizsargājamo dzeņveidīgo putnu sugu konstatēšana.
Dabas liegumā konstatētas vai ticami sastopamas 29 zīdītājdzīvnieku sugas jeb 48% no Latvijā sastopamajām sauszemes zīdītājdzīvnieku sugām No tām 7 (potenciāli pat 16) sugas ir ar dabas aizsardzības nozīmi Vēl 13 sugas uzskatāmas kā iespējami sastopamas. Var uzskatīt, ka zīdītājdzīvnieku fauna dabas liegumā ir samērā bagātīgi pārstāvēta pateicoties tam, ka purvu teritoriju ietver dažādi meži. Ir arī samērā daudz sīku ūdensteču – galvenokārt nelieli meliorācijas grāvji, kā arī meliorētas mazās upītes (Ģirupe, Jūga un Znotiņu upīte). Znotiņu ezers minams kā nozīmīgs sikspārņu barošanās biotops.
LIFE+ projekta “Purvi” ietvaros paredzēts uzstādīt vienu informācijas stendu, ierīkot dabas taku 2,5 km garumā, publicēt bukletu par projekta darbību, veidot filmu par dabas vērtībām purvos, ekoloģiskajām norisēm tajos, kā arī par cilvēkiem, kas saistīti ar purviem un to apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī izbūvēt skatu torni, kas dotu iespēju lieguma apmeklētājiem gan novērot putnus, gan vērot purva ainavu no laba skatu punkta.
