4.maijā iespēja noskatīties divas dokumentālās filmas: "Dziesmuvara" un "Lidija"
Īsmetrāžas dokumentālā filma
„Lidija” - vissmagākajos pārbaudījumos rūdīts, gandrīz gadsimtu ilgs mūžs vienā trīsdesmit minūšu tuvplānā.
Cilvēka seja, viņa acis glabā pieredzi labāk kā jebkurš dokuments vai pierakstīts atmiņu stāstījums. Īpaši, ja šis cilvēks ir tik daudz piedzīvojis kā pazīstamā disidente Lidija Lasmane- Doroņina. Viņa sevi par disidenti nemaz neatzīst. Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus – kopumā četrpadsmit nebrīves gadus – viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību. Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi. Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši. Viņas acis vēl šodien, 91 gada vecumā, ir gaišas un dzīvi veras pasaulē.
Dokumentālā filma, 37 min, 2017, Latvija
Nacionālā kino balva Lielais Kristaps:
– LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA
- gada 1. jūnijā kinoteātrī Splendid Palace pirmizrādi piedzīvoja režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma “Dziesmuvara” - stāsts par mums pašiem un par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību dinamiskajā un mainīgajā laika ritā vairāk nekā simts gadu garumā. Dokumentālās filmas “Dziesmuvara” veidotāji savu Dziesmu svētku redzējumu ļauj izstāstīt dokumentālam koptēlam - latviešu karavīram, kara lidotājam, ērģelniekam un koristam. Lidojumā virs Latvijas - vēsturiskās fotogrāfijās, dažādās laikmeta liecībās, oficiālās un ģimeņu hronikās, kā arī liktenīgo dziesmu motīvos ir atgādināts par latviešiem dotās dziesmuvaras pārlaicīgumu, nozīmi nācijas pašapziņas celšanā, tautas saliedēšanā un brīvības gara uzturēšanā jebkuros apstākļos, kā tēvzemē, tā trimdā.
Scenārija autori – Dainis Īvāns un Askolds Saulītis, režisors – Askolds Saulītis, operators – Andris Priedītis, producents – biedrība Terra Europa. Darbs pie filmas uzsākts 2016. gadā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Dokumentālā filma iekļauta Latvijas valsts simtgades programmā.
Filmas režisors Askolds Saulītis stāsta: “Līdz ar pirmo vidzemnieku dziedāšanas dienu Dikļos 1864. gadā un 1873. gada Pirmajiem Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā – Dziesmu svētki kļuvuši par neatņemamu latviskās identitātes sastāvdaļu. Filmā atainoti centieni Dziesmu svētkus pakļaut dažādiem ideoloģiskiem mērķiem un tautas attapība to nepieļaut. Dziesmuvara tautai devusi spēku izcīnīt neatkarīgu valsti, izturēt karos, pretoties pārtautošanai. Dziesmu svētkos nostiprinājies mūsu garaspēka karaspēks, kas Trešajā atmodā izrādījies stiprāks pat par padomju okupantu bruņotiem spēkiem”. Askolds Saulītis divas reizes Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps atzīts par labāko dokumentālā kino režisoru.
