Izsūtītos pieminot

25.marts ir sēru diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus. No dzimtenes svešumā tika aizvesti vairāk nekā 43 tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, bērni un sirmgalvji, Latvijā vairs neatgriezās – daļa izsūtīto novārga un nomira koncentrācijas nometnēs, daļa cilvēku palika tur, Sibīrijas plašumos… Tūkstošiem cilvēku tika pakļauti varmācībai un nežēlībai. Aukstums, bailes, izmisums, neziņa, bads, neaizsargātība, cerība un cīņa par dzīvību… Liekas, ka šo pārdzīvojumu dēļ 25. marts ir kļuvis par vienu no latviešu vēsturiskās apziņas stūrakmeņiem.

25.martā pulcējāmies pie piemiņas akmens Stacijas laukumā, lai pieminētu un godinātu komunistiskā genocīda upurus. Noliekot ziedus un aizdedzot svecītes, dziedot dziesmas un runājot dzeju, apliecinājām, ka atceramies drūmās vēstures lappuses, kas atstājušas neizdzēšamas rētas mūsu tautas liktenī. Klātesošos uzrunāja skolotāja Aija Tukiša, pagasta kultūras darba organizatore Rudīte Nāzare, skolas direktors Valdis Puida, Daudzeses pagasta pakalpojumu centra vadītāja Signe Gaigalniece, uzsverot, ka par šo dienu ir jārunā. Šogad, atceroties komunistiskā genocīda upurus, pieminējām arī pašlaik notiekošo starptautisko noziegumu – karu Ukrainā.

Lai mums visiem miers, gaišas domas un mīļu cilvēku tuvums!