Lieldienu gaidīšana un klaigāšana pavasarī
Lieldienas tiek gaidītas, tās tuvojas, un tās būs priecīgas! Redzot, ar kādu sajūsmu Daudzevas saieta namā Lieldienu dekoru gatavošanas meistarklasē kopā ar Sanitu Lūsi darbojās dāmas, citādāk nemaz nevar būt! Prieks radīt, darīt un vēl lielāks prieks par rezultātu! Paldies Sanitai par idejām! Zini, viņa ikvienam ieteiks, kā un kur nolikt/izmantot šķietami "nekurliekamu" priekšmetu tā, ka tas kompozīcijā pēkšņi izskatīsies brīnišķīgs, un Tu nodomāsi, hmm, kā gan pati neesi to agrāk pamanījusi un novērtējusi?!
Vēlreiz atkārtošos - mums te ir TĀDI TALANTI, TĀDI TALANTI!
Tā, lūk!
Kā arī, trešdien pulksten 05:06 sāksies PAVASARIS.
Tālāk sekos joks - ne joks!
Tu taču zini, kas jādara, kad sākas pavasaris? Tajā brīdī esot jāiet uz mežu un skaļi jāizklaigājas. Iespējams, lai būtu skaista un vesela. Nejautā, kur es to info "rāvu", bet bija tā! Pirms +/- 36 gadiem mēs ar draudzeni pavasara iestāšanās brīdi - patiešām, tieši tikos, devāmies uz mežu, lai izklaigātos. Paldies Dievam, ka tajā gadā pavasaris nesākās tik agri, bet vairāk ap dienas vidu. Tātad! Mēs pa tiltiņu pārgājām pāri lielajam grāvim, tad pa taku cauri dārziem, tad pa laipu pāri otram grāvim, tad pa nelielu pļaviņu un tad pārlecām pāri trešajam grāvim, jo tur laipas bija "izbeigušās". Beidzot bijām tikušas mežā. To taku cauri mežam es zināju ļoti labi, jo pa to bērnībā ar vecomāti miljons reizes gājām uz viņas veco māju - uz "Klīvēm". Nu, lūk! Mēs abas esam jau mežā un sākam bļaustīties! Kliedzām, ko jau nu kura, bet abas, cik vien skaļi iespējams! Viss beidzās labi, tikai putni apklusa un mājās dabūjām brāzienu no vecāsmātes. Ak, jā, viņai mēs nepateicām, kurp un kāpēc dodamies! Izrādās, ka skaņa no meža nāca tik vājprātīga, ka cilvēki varēja padomāt, ka tur kādu galina. Vecāmāte pikta noteica, ka gribējusi ņemt slotaskātu un skriet, lai glābtu!
P.S. Es vairs nekad neesmu mēģinājusi to atkārtot, lai nebiedētu cilvēkus!
ESIET VESELI UN SKAISTI!
Rudīte Nāzare
Vairāk foto no radošās darbnīcas mājaslapas galerijā
