Turpinās makulatūras vākšana – visčaklākā šobrīd ir 4. klase. Valters pagaidām nogādājis skolā visvairāk papīra. 

 Lūk, kāds makulatūras skaitītājs viņiem atrodas pie tāfeles!

Paldies Nika mammai par dāsno dāvanu –  Ziemassvētku rotājumu ir tik daudz, ka klasē visam nepietiktu vietas, tādēļ ceturtklasnieki ir padalījušies ar citiem, un prieks tiek visiem, kuri nonāk sākumskolas gaitenī.

Trešdien bija liels prieks skolā redzēt kārtējo mūsu absolventu – ciemos bija ieradies Roberts Gabrāns, kurš Rīgas Tehniskās koledžas vidusskolā apgūst datorsistēmu tehniķa profesiju.

8. un 9. klasei Roberts pastāstīja, ka iestājās RTK vidusskolā pavisam citā izglītības programmā – automehāniķos. Sākoties praktiskajām nodarbībām darbnīcās, puisis saprata, ka ir kļūdījies ar profesijas izvēli. Par laimi, bija iespēja pāriet uz Datorikas, elektronikas un enerģētikas nodaļu. Robertam paveicās arī ar to, ka vecāki bija saprotoši – gadās dzirdēt, ka tētis un mamma pasaka stingri: nekāda profesijas mainīšana nebūs, iestājies – mācies!

Roberts pastāstīja par dzīvi Rīgā, mācībām, brīvo laiku, sadzīvi dienesta viesnīcā.

Daudzeses pamatskolas 8. un 9. klases skolēni projekta ietvarā apguva mācību programmu “Es zinu, kā rīkoties”, ko piedāvā biedrība “Latvijas pirmās palīdzības vienība”.

Norises mērķis bija sniegt skolēniem pamatzināšanas par pirmo palīdzību un rīcību dažādās krīzes situācijās, veicinot bērnu drošības apziņu un spēju rīkoties atbildīgi. Nodarbības laikā skolēni uzzināja, kā atpazīt ārkārtas situācijas, piemēram, asiņošanu, bezsamaņu, kā pareizi izsaukt neatliekamo medicīnas palīdzību (zvans uz 112) un kā pašiem sniegt vienkāršu pirmo palīdzību – uzlikt pārsēju, nodrošināt elpošanu, izpildīt Heimliha paņēmienu, izmantot defibrilatoru, laikus pamanīt infarkta un insulta pazīmes.

Skolēni tika sadalīti pāros un praktiski apguva pirmās palīdzības prasmes. Bērni modelēja dažādas ārkārtas situācijas, piemēram, asiņošanu un bezsamaņu, un mācījās, kā rīkoties, izmantojot apsēju uzlikšanu, mākslīgo elpināšanu, sirds masāžu un palīdzības izsaukšanu.

Nodarbības noslēgumā skolēni apkopoja iegūtās zināšanas, apsprieda, kāpēc svarīgi saglabāt mieru un pieņemt ātrus lēmumus ārkārtas situācijās. Skolēniem bija iespēja dalīties ar saviem novērojumiem un saņemt atbildes uz jautājumiem.

Gundega Līga Grāvīte: norisi vērtēju ar 100 punktiem desmit punktu sistēmā, jo man ļoti patika pirmās palīdzības apmācība. Valters un Andris ļoti interesanti stāstīja un ļāva visu pašiem izmēģināt. Šādas apmācības vajadzētu rīkot biežāk. Bija lietas, ko es jau zināju, bet ieguvu ļoti daudz jaunu zināšanu un prasmju.

Marta Rogule: mani ietina folija sedziņā un tajā man ātri palika silti, tikai nepatika segas čirkstoņa ausīs. Lektori man vaicāja, vai es atcerēšos apgūto – nevaru būt pilnīgi droša par to, jo es nezinu, varbūt stresa situācijā man iestāsies šoks, bet ļoti iespējams, ka saglabāšu aukstasinību un spēšu palīdzēt, jo tagad man ir skaidri pamati. Katrā ziņā šī bija viena no manām mīļākajām lekcijām skolas laikā!

Katrīna Brīgere: ļoti nopietnās lietas abi kungi pasniedza ar humoru un tā, lai būtu interesanti. Bija ļoti pamācoši. Mēs tiešām daudz ko iemācījāmies.

Elizabete Saulīte: Valters un Andris brauca garo ceļu no Liepājas, lai mūsu mazās skolas 8. un 9. klasei mācītu, kā rīkoties dažādos nelaimes gadījumos. Bija ļoti jautri tēlot, ka esmu bezsamaņā. Man pašai visvairāk patika tas, ka mani izvēlējās kā to, uz kā demonstrēt, kā veic pārsiešanu asiņošanas gadījumā. Manu roku stipri apsēja, lika apgulties un ietina folijas sedziņā.

Šajā nodarbībā es ieguvu ne tikai noderīgas praktiskas iemaņas, bet arī gudru dzīves mācību, jo abi mediķi neuzbāzīgi, bet prātā paliekoši lika aizdomāties par dažādām lietām.

Guntis Popenkovs: manuprāt, katram ir jāapgūst pirmā palīdzība, jo dzīvē var daudz kas atgadīties. Ja esi zinošs, tu  vari izglābt dzīvību ģimenes locekļiem vai draugiem, pirms ierodas mediķi. Tagad es jūtos drošāk, jo zinu, ko darīt.

Annija Kuvšinova: palika prātā, cik svarīgi ir norādīt, lai ātro palīdzību izsauc viens konkrēts cilvēks, savādāk visi domā, ka gan jau kāds cits būs izsaucis, bet rezultātā neviens nebūs piezvanījis.

Enija Keisele: es biju pārī ar Annu un, protams, mēs nevarējām visu laiku būt nopietnas. Es centos būt pasaulē labākais cietušais, bet, kad savukārt centos izglābt Annu, viņa dikti smējās, jo viņai visas maliņas ļoti kut.

Protams, pasniedzēji arī nevarēja iztikt bez jociņiem. Es uzzināju, kā veic mākslīgo elpināšanu – vajag 30 reizes izdarīt sirds masāžu, tad divas reizes iepūst gaisu mutē, un tā darīt tik ilgi, kamēr ierodas palīdzība, vai cilvēks vairs nav apdraudēts, vai arī vienkārši beidzas spēks… Es nezināju, ka defibrilators pats dod instrukcijas soli pa solim, ko darīt.

Pirms lekcijas mani kratīja drebuļi no aukstuma un no domām, ko es nodarbībā redzēšu un dzirdēšu, bet bija ļoti forši un tagad es zināšu, kā rīkoties, ja notiks nelaimes gadījums.

Kristofers Banders: nodarbībā es ļoti uzmanīgi klausījos, ko stāsta un rāda vīri, lai nākotnē, ja kaut kas notiktu ar apkārtējiem cilvēkiem, es spētu sniegt palīdzību. Man ļoti patika mācības, jo es uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, ja bērns aizrijas ar svešķermeni, viņu nedrīkst ņemt aiz kājām un purināt, bet viegli jāpasit ar delnu uz augšu pa muguru.

Vērtīgi bija arī uzzināt, ka, ja cilvēks ir bez samaņas un elpo, gaidot palīdzību, viņu vajag pagriezt uz sāna.

Pēc mācībām es jutos pārsteidzoši gudri, tik gudrs nebiju juties jau divus gadus, un tas mani priecē, ka savā mazajā galvā spēju apgūt jaunas zināšanas. Prast sniegt pirmo palīdzību ir ļoti svarīgi, jo jebkurā brīdī kādam apkārtējam var palikt slikti, un, ja tu zināsi pirmās palīdzības soļus, tu vari kļūt par varoni.

Anna Smona: mediķiem, kuri pie mums ieradās, bija laba humora izjūta, un mēs brīvi varējām izteikt kādu joku. Man ļoti patika brīvā atmosfēra. Lielie prieki visiem bija mākslīgās elpināšanas manekens lelle Anna. Protams, līdz ko pieminēja Anniņu, daudzi pagriezās pret mani.

Mums nodemonstrēja, kā izmanto defibrilatoru. Lai nebūtu tik bailīgi, es iztēlojos, ka esmu supervaronis, kam ir spējas sist ar elektrību. Defibrilators atjauno sirdsdarbību, to nedrīkst pielietot, ja sirds joprojām strādā, jo tad izjauc sirdspukstu ritmu.

Man ļoti patika mediķu teiktais: mēs neskatāmies, vai cietušais ir bezpajumtnieks vai biznesmenis, vai bērns, mēs glābjam un palīdzam jebkuram. Ar šādu domu būtu jādzīvo visiem. Ar domu, ka katrs ir pelnījis palīdzību un atbalstu, jo mēs katrs esam cilvēks.

Pirmā palīdzība būtu jāmāca skolā. Mums kā jauniešiem ir jāzina, kā rīkoties kritiskā situācijā. Malā stāvētāju un filmētāju ir daudz, bet tikai retais ir gatavs rīkoties.

Ar skaļām ovācijām, azartu un sportisku sparu Aizkraukles novada vidusskolas sporta zālē aizvadīts Aizkraukles novada skolu festivāls — kausu izcīņa stafetēs “Drošie un veiklie”. Sacensībās piedalījās 3. un 4. klašu audzēkņu komandas no vairākām Aizkraukles novada izglītības iestādēm. Pasākuma gaisotne apliecināja, ka bērniem šīs sacensības ir ne vien pārbaudījums, bet arī svētki.

Šī gada sacensību jaunums — demokrātiskāks konkurences iedalījums. Komandas sacentās lielo un mazo skolu grupās. Šī gada pasākuma jaunpienācēji ir Daudzeses pamatskolas bērni, kas īpaši priecē organizatorus, jo tieši ar šādu mērķi veiktas izmaiņas. “Vēlējāmies aktīvāk piesaistīt novada mazās skolas. Lielajās izglītības iestādēs sākumskolēnu netrūkst, notiek dalībnieku atlase sacensībām, kas ļauj izraudzīties labākos. Mazajās skolās brauc un piedalās tie, kas ir, tādēļ sniegums atšķiras. Lai mazajām skolām būtu motivācija piedalīties un iespēja tikt pie godalgotām vietām, pieņēmām lēmumu komandas sadalīt skolu kategorijās,” paskaidroja Aizkraukles novada sporta skolas direktors Kaspars Židovs.

Sacensību būtība saglabājusies nemainīga — dalībnieki veica sešas stafetes, kurās sacentās ātrumā, veiklībā un koordinācijā. Svarīga ir arī veiksme — sacensību apstākļos parādās spriedze un satraukums, kā dēļ var kļūdīties, un ne vienmēr stiprākais spēj demonstrēt labāko rezultātu.

 3. klašu lielo skolu konkurencē uzvaru izcīnīja Aizkraukles novada vidusskolas komanda, 2. vietu ieguva Pļaviņu vidusskolas bērni, savukārt 3. vietā ierindojās skrīverieši. Mazo skolu grupā pārāki bija jaunjelgavieši, aiz sevis atstājot sacensību debitantus — Daudzeses pamatskolas komandu. Arī 4. klašu grupā lielo skolu konkurencē uzvarēja mājinieki — Aizkraukles komanda, 2. vietu ieguva Pļaviņu vidusskolas pārstāvji, bet trešie bija skrīverieši. Kokneses vidusskolas komanda ieņēma 4. vietu. Mazo skolu grupā uzvarēja Bebru pamatskolas ceturtklasnieki, 2. vietā ierindojās jaunjelgavieši, bet 3. vietā — daudzesieši. Lielo skolu grupā kopvērtējuma uzvaras kauss pienācās Aizkraukles novada vidusskolas pārstāvjiem, savukārt mazo skolu grupā to izcīnīja jaunjelgavieši.

Stafešu sacensības ir ilggadējs pasākums. Pirmo reizi skolēni tikās Skrīveros, pēc tam — Jaunjelgavā un Neretā, bet pēdējos trīs gadus sacensības notiek Aizkraukles novada vidusskolā.

Kaspars Židovs pateicas izglītības iestādei par uzņemšanu: “Skola ir ideāli piemērota šo sacensību rīkošanai gan zāles ietilpības, gan inventāra ziņā. Zāles multifunkcionalitāte ļāva ieslēgt mūzikas videoklipus, kas brīvajos brīžos uzmundrināja un izklaidēja bērnus. Bērni savā starpā viens otru atbalstīja — šo emociju dēļ vien ir jāturpina rīkot šādas sacensības. Ir liela atsaucība, bērniem norise patīk. Īpaša pateicība pienākas Aizkraukles novada vidusskolas sporta skolotājai Guntai Andersonei, kas uzņēmās organizēt stafešu sacensības un teicami ar to tika galā.”

Gintas Grincēvičas teksts, “Staburags”

Foto: Daudzeses pamatskola un Ginta Grincēviča