Ceturtklasnieki piedalās Erasmus+ projektā
Mūsu skolas 4. klases skolēni piedalās Erasmus+ projektā Audio Textbooks - Help for Challenged Readers and Their Teachers (Audio mācību grāmatas – palīgs skolēniem ar lasīšanas traucējumiem un viņu skolotājiem), projekta Nr. 2020-1-LV01-KA201-077533.
Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja Dr. philol. Eva Birzniece pārbaudīja skolēnu lasītprasmi.
Gandrīz kā eksāmenā - testu gatava kārtot Kintija.
Dānijā 3. klasē visi bērni kārto nacionālo testu, pēc kura rezultātiem bērnam nosaka vai nu disleksiju, vai kritiski zemu tuvu stāvokli tai, piešķirot sarkano, dzelteno vai zaļo krāsu, un šis tests visiem ir obligāts. Atkarībā no tā, kāda krāsa bērnam piešķirta, viņam piemeklē labāko mācīšanās metodi.
Disleksija primāri ir lasīšanas tehnikas problēmas, kad cilvēks tekstu nevar izlasīt pietiekami ātri. Viņš smadzeņu darbības īpatnību dēļ nevar pilnībā automatizēt lasīšanu un rakstīšanu.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem visai augstam procentam Latvijas 15 gadus veco jauniešu trūkst funkcionālās lasīšanas prasmes.
Pēc starptautiskās definīcijas, disleksija ir fonoloģiskās procesēšanas traucējums. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir grūti savietot runu ar tās grafisko reprezentāciju – drukātu tekstu. Šāda cilvēka smadzenēm ir grūti nošķirt valodas skaņas, līdz ar to ir grūti pateikt, piemēram, ka vārdā “māja” ir četras dažādas skaņas, līdz ar to katrai skaņai pielikt klāt burtu. Tas ietekmē gan lasīšanas, gan rakstīšanas procesu. Disleksijai ir divi komponenti – pilnvērtīgs intelekts un fonoloģisko prasmju vājums.
Ja pieaudzis cilvēks lasa ap 160–200 vārdiem minūtē, skolēns ar smagu disleksiju lasa 15 vārdus minūtē 9. klasē, tātad vienu desmito daļu no tā, ko viņa vienaudži. Un tas ir tikai viens piemērs. Kad skolēni sēž klasē un visi ir izlasījuši vienu lapaspusi, bērns ar disleksiju ir izlasījis pirmos divus teikumus. Tur ir tā atšķirība – viņš visu laiku nevar piekļūt tam pašam informācijas apjomam, kam var piekļūt citi.
Ja kontroldarbā ir jāatbild uz jautājumiem par šo vienas lapaspuses tekstu, viņš var atbildēt tikai par šiem diviem teikumiem. Līdz ar to šāds bērns vienmēr ir zaudētājs piekļuvē tekstam.
Ir ļoti kļūdaini apgalvot, ka cilvēks ar disleksiju nesaprot, ko viņš lasa, tas ir pretrunā ar to, ko mēs sakām, ka viņam ir normāls intelekts. Tāpēc visā attīstītajā Rietumu pasaulē izmanto to, ko sauc par kompensāciju, – to, ko nevari izdarīt savas vājās prasmes dēļ, kompensē ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT).
Cerēsim, ka arī mūsu valstī būs plašāk pieejams atbalsts šādiem bērniem, lai viņi varētu pilnvērtīgi mācīties. Daudzeses bērnu dalība projektā ir mazs, bet svarīgs pienesums.
Pavasarī mūsu ceturtklasnieki vēlreiz tiksies ar Evu Birznieci, lai novērtētu, kā mācību gada laikā attīstījušās viņu funkcionālās lasīšanas prasmes.
Skolēni pārrunā iespaidus un tūlīt pacienāsies ar kūku.
