No bērnu atnestajiem rudens ziediem pie skolas tapa liels uzraksts 155 par godu Raiņa dzimšanas dienai.

Skolēni vairākas nedēļas gatavojās dzejas pēcpusdienai - gan paši iemēģināja spēkus dzejoļu rakstīšanā, gan mācījās īsto dzejnieku sacerētās rindas. Sevi parādīt un citos paklausīties pulcējāmies skolas zālē. Uz skatuves pasākuma laikā runāt dzeju  kāpa visi - pa vienam, pāros, pulciņos.

Pārspriedām, ko mēs jau zinām par Raini, guvām jaunu informāciju.

Skolēni atcerējās ekskursiju uz Rīgu pirms gada, kad apskatīja Rainim veltīto skulptūru "Divi Raiņi" pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. 

Ar rudens lapu kroni un ziediem bērni pateicās jaunajai skolas darbiniecei Vitai Brēdei, kura sākumskolas klašu telpas darījusi mājīgākas ar jauniem telpaugiem un puķupodiem.

Pēc pasākuma dzirdēju sarunu, kura patiesi iepriecināja. Pirmklasnieks sašutis vaicāja māsai no 3.klases: Un kāpēc es neesmu bijis pie Raiņa pieminekļa?! Tu esi bijusi, visi ir bijuši! Mums noteikti turp jāaizbrauc!

Sintija Grāvīte, 3.klases skolniece

Rudens pārgājienā mēs devāmies visa skola 16.septembrī pēc pusdienām. Diena bija saulaina un vasarīgi silta, pat karsta. Vēja nebija nemaz, gaiss smaržoja pēc rudens.

Vispirms gājām uz veco sporta zāli. Tā atrodas netālu no manām mājām. Mēs iegājām iekšā, tagad tur ir noliktava. Tā kā īsta sporta zāle, tikai ļoti veca. Es negribētu sportot tajā zālē, jo tā ir tālu no skolas.

Pēc tam devāmies pie karavīru piemiņas akmens. Pie tā akmens nebija interesanti, jo tur tikai direktors runāja. Aizgājām uz kapliču un kapiem, tur bija jāuzvedas mierīgi un klusi. Šajos kapos atdusas abas manas vecmāmiņas un abi vectētiņi, tāpēc bija ļoti skumji.

Visi kopā iegājām arī Daudzeses baznīcā. Daudzi tur nekad nebija bijuši. Baznīca darbojas, reizi mēnesī tur notiek dievkalpojumi.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Sēravotu.

Tas atrodas ļoti tālu mežā. Sēravota ūdens smaržo pēc vecām olām, es to nemaz nedzēru. Pārgājiena noslēgumā mums bija pikniks.

Izbaudījām skaisto laiku un kopā būšanu, cepām desiņas un maršmelovus.

Atpakaļ nebija jāiet kājām – mums pakaļ atbrauca skolas autobuss.

Rudens pārgājiens bija interesants un jautrs!

Ieguvumi: 

* Fiziskas aktivitātes.

* Mūzikas iepazīšana.

* Ritma izjūtas attīstīšana.

* Ķermeņa koordinācija.

* Koordinācija telpā.

* Stājas veidošana.

* Komunikācija ar grupas biedriem un pedagogu.

* Atbildība par savu uzstāšanos un atbildība pret kolektīvu.

* Uzstāšanās prasmju attīstīšana.

* Disciplīna.

* Skatuves kultūra.

* Sapratne par sakoptu ārējo izskatu.

* Saturīga un jēgpilna laika aizpildīšana.

* Braucieni uz sadančiem, popkorna ballītes, disenītes. 

* Neaizmirstamas emocijas Dziesmu un deju svētkos.

Katram punktam, protams, ir sīkāks skaidrojums un papildinājums. Tas var būt vēl kāds ieguvums, kas šeit nav minēts.

Nekad nav nācies satikt nevienu, kurš nožēlotu, ka ir dejojis. Otrādāk gan – kāds es biju muļķis, ka pamatskolā skraidīju bezmērķīgi pa krūmiem līdz autobusam, nevis gāju dejot! Jo tālākajās skolās, kad dažam zvērinātam nedejotājam rodas vēlme iekļauties kolektīvā kaut vai kādas skaistas dejotājas meitenes vai stalta dejotāja dēļ, bez pamatbāzes, visticamāk, varēs būt tikai rezervistos un netiks uz skatuves ne koncertos, ne skatēs, par lielajiem svētkiem nemaz nerunājot. Mums bērnu ir tik maz, ka uz skatuves ir visi! Par nodarbībām nav jāmaksā ne centa, laiki ir saskaņoti ar skolas autobusu – nav mēģinājumu vakaros vai brīvdienās.