Stāsta 3. klase:

Rūta Škena

15.maijā ar skolotāju Daci, Rutiņu, Gati un 1. klasi braucām ekskursijā uz Skrīveru mājas saldējumu un Rīgas zoodārzu. Tā kā mums bija laiks,  paspējām arī apmeklēt lielu bērnu rotaļlaukumu Mežaparkā un, protams, veikalu atceļā.

Man patika zoodārzā, jo tur bija daudz dzīvnieku, kurus nebiju redzējusi, piemēram, flamingi, nīlzirgi un pērtiķi. Patika Skrīveru mājas saldējumā, jo tur pastāstīja, kā taisa saldējumu, varējām redzēt, kā cep vafeles. Jautri bija rotaļlaukumā, jo tur bija dažādas caurules, slidkalniņi un kuģis. “Daugā” bija forši, jo varējām aiziet uz Drogām.

Nākamajā ekskursijā es gribētu uz Sky parku un kino.

Adrians Kursišs

Man likās interesanti, kā flamingo var gulēt stāvot, pie tam vienu kāju paslēpt, it kā tās nemaz nebūtu. Interesanti likās, cik maziņi bija cukurgailīši un cukurvistiņas Lauku sētā!

Es gribētu vēlreiz uz zoodārzu un arī uz Sky parku.  

Mārtiņš Ašmanavičs

Zoodārzā man vislabāk patika dzeloņcūka. Labprāt vēlreiz ekskursijā pabūtu saldējuma restorānā Skrīveros.

Arta Popenkova

Zoodārzā mani pārsteidza milzīgs karaliskais pitons, tur tādi bija veseli trīs! STEM nodarbībā bija interesanti pataustīt dažādu dzīvnieku ķermeņa daļas – pīles plezniņu, eža kažociņu, kamieļa vilnu, bet visinteresantāk bija paglaudīt īstu Kukurūzas čūsku, vārdā Popkorns.

Es gribētu visu vasaru pavadīt Ņujorkā, varētu arī aizbraukt uz Igauniju.

  

Tā kā nodarbības Rīgas zoo ir ļoti pieprasītas, mums bija laiks līdz 13, ko nolēmām aizpildīt ar garšīgu ekskursiju Skrīveru mājas saldējuma kafejnīcā. No saldējuma meistariem uzzinājām par 20 dažādām saldējuma garšām un izvēlējāmies savus 3 mīļākos saldējumus pašceptajā sviesta vafelē vai klasiskā kraukšķīgā vafeļu glāzītē.

Saldējuma baudīšanu papildināja stāstījums par lustīgo “Skrīveru mājas saldējums” ģimenes uzņēmumu un latvisku garšu ieviešanu saldējuma pasaulē. Mums ļoti paveicās, jo varējām arī paciemoties ražošanas telpās, redzēt pirmo mašīnu, ar kuru tika gatavots Skrīveru mājas saldējums. Saldējuma gatavošana gan todien nenotika, bet redzējām, kā tiek ceptas vafeļu glāzītes.

Nodarbībā Rīgas zooloģiskajā dārzā bērni attīstīja novērošanas prasmes un izpratni par dzīvnieku anatomiju. Ievadā skolēni iepazina un definēja dzīvnieku grupas – zīdītājus, putnus, zivis, rāpuļus, abiniekus un kukaiņus.

Norises turpinājumā, izmantojot darba lapas, skolēni izprata, kādu funkciju veic dažādas dzīvnieku ķermeņa daļas. Praktiskajā nodarbības daļā jaunajā vides izglītības centrā pētīja dažādus taktilos dabas materiālus un spēlēja asociatīvu spēli, tādējādi nostiprinot zināšanas un meklējot sakarības starp ķermeņa daļām un to funkcijām. Pēc STEM nodarbības izstaigājām zoodārzu patstāvīgi.

 Pirmklasnieku iespaidi

Cik mīļi Renāts cieņpilni uzrakstījis vārdu “Krokodils” ar lielo K burtu! To var saprast, Daudzevā taču tādus nesastapsi!

Montai krokodils patika ļoti, ļoti, pie tam zīmējumā var skaidri redzēt, ka arī pats krokodils ir priecīgs ieraudzīt Daudzeses bērnus!

Visticamāk, ka šie burvīgie radījumi ir žirafes.

Par flamingiem šaubu nav, uzreiz var identificēt. Ja neticat, jums laiks apmeklēt zoodārzu!

Valsts prezidenta kungam Edgaram Rinkēvičam

Vēlos Jums pateikties par iespēju piedzīvot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus 2025. gada vasarā – notikumu, kas vēl ilgi paliks manā sirdī kā viens no spēcīgākajiem un emocionālākajiem piedzīvojumiem manā dzīvē.

Piedalīšanās svētkos man bija liels gods un lepnums. Kopā ar tūkstošiem citu dalībnieku es sajutu patiesu vienotību, spēku un piederību Latvijai. Dziedot un dejojot bija jūtams, cik dzīva un stipra ir mūsu kultūra un tradīcijas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Paldies visiem, kas ieguldīja darbu svētku tapšanā, un paldies Jums par atbalstu un klātbūtni šajos svētkos. Dziesmu un deju svētki vēlreiz apliecināja, cik stipra ir mūsu tauta, kad esam kopā.

Ar cieņu

Kristofers Banders

  

Labdien, mans mīļais Rinkēvič!!!

Tā esmu es, Tava mīļā Enija.

Es jau ilgi neesmu Tevi satikusi un man ir pāris jautājumi. Lūdzu, neņem pie sirds, es vienkārši tāda ar humoru.

Man ir jautājums: es esmu visur meklējusi informāciju par Tavu auguma garumu, bet diemžēl nekur nevaru atrast.

Un man ļoti interesē, kā Jums sokas. Jo man viss ir labi, bet, domājot par Jums, es pat nezinu, tas gan jau ir ļoti grūti un garlaicīgi, un, iespējams, bīstami.

Nu labi, uz redzēšanos, ceru kādu dienu satikties.

Enija Keisele

 

Labdien, godātais Valsts un mans prezident, mīļais kungs Edgar Rinkēvič!

Vēlos Jums pateikt paldies no sirds! Ne tikai par darba pienākumu pildīšanu, bet par patieso attieksmi, sirdsgudrību un mīlestību pret Latviju, kas ir jūtama Jūsu vārdos un darbos!

Ir svarīgi zināt, ka valsti vada cilvēks, kurš to nes sirdī. Tas dod drošību, mieru un ticību nākotnei.

Ar patiesu cieņu un mīlestību,

Annija Kuvšinova

 

Cienījamais Edgar Rinkēvič!

Mans sauc Guntis Popenkovs, un es esmu Daudzeses pamatskolas skolēns.

Gribēju Jums uzrakstīt, lai izteiktu pateicību par visu, ko darāt mūsu valsts labā. Jūs darāt svarīgu darbu, un es ceru, ka Jūs turpināsiet strādāt, lai Latvija kļūtu vēl labāka. Man šķiet, ka Jūs rūpējaties par Latvijas nākotni, un tas ir ļoti svarīgi.

Novēlu Jums spēku un veiksmīgu turpmāko darbu!

Ar cieņu,

Guntis Popenkovs

 

Labdien, Edgar Rinkēviča kungs!

Es mācos Aizkraukles novadā, Daudzeses pagastā, Daudzeses pamatskolā, un es vēlējos Jums uzrakstīt vēstuli.

Man patīk dzīvot Latvijā. Es gribu, lai mūsu valstī bērni var droši mācīties un lai skolās būt labs klimats. Manuprāt, ir svarīgi, lai visi cilvēki būtu laipni un palīdzētu viens otram.

Es ceru, ka Jūs turpināsiet rūpēties par Latviju.

Paldies, ka izlasījāt manu vēstuli.

Ar cieņu

Agris Skroderis

 

Edgaram Rinkēvičam

Labdien! Es Jums rakstu, lai vairāk par Jums uzzinātu, kas Jums ir svarīgākais dzīvē.

Es arī gribu zināt, kādi augi Jums patīk, un ko Jums patīk darīt ārpus darba un karjeras. Un kā Jums patīk savas mājas, vai tās ir siltas, omulīgas, mierīgas utt. Gribētu uzzināt arī par Jūsu hobijiem, vai tie ir rokdarbi, māksla, fitness…

A cieņu Gabriela Saulīte

Visu labu, sveicieni!

 

Cienījamais Valsts prezidenta kungs!

Vēršos pie Jums ar dziļu cieņu un atbildības sajūtu kā Latvijas valsts pilsonis. Vēlos izteikt savu viedokli un lūgumu saistībā ar ziemas aukstuma periodu. Lūdzu, ieviesiet likumu, ka var no -20 grādiem neiet uz skolu.

Uzskatu, ka šis jautājums ir nozīmīgs ne tikai man personīgi, bet arī plašākai sabiedrības daļai. Es augstu vērtēju Jūsu līdzšinējo darbu un ieguldījumu Latvijas valsts un demokrātijas stiprināšanā, tādēļ ceru uz Jūsu uzmanību un izpratni arī šajā jautājumā.

Markuss Šajahmedovs

 

 

 

 

 

Piektdien, 8. maijā, Jaunjelgavā, Jaunjelgavas vidusskolas teritorijā Jaunsardzes centrs rīkoja jauniešu patriotisko spēli “Komandā ir spēks”, kurā piedalījās Daudzeses un Seces pamatskolas, Jaunjelgavas vidusskolas 7. - 8. klašu skolēni,  jaunsargi un mazpulcēni.

Pasākuma mērķis bija izglītot jauniešus par Latvijas vēsturi, valsts aizsardzību, drošības un politikas jautājumiem, vienlaikus veicinot interesi par Jaunsardzes kustību un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Patriotiskajā spēlē bija izvietoti 12 kontrolpunkti jeb stacijas. Tajās jaunieši, darbojoties jauktās komandās, rotācijas kārtībā veica dažādus uzdevumus ar kopējo vadmotīvu “Mana Latvija. Mana Atbildība”. Uzdevumi ietvēra pirmās palīdzības sniegšanu, stratēģisko plānošanu, šaušanu mērķī, nestuvju izgatavošanu un citas aktivitātes.

Mūsu skolu godam pārstāvēja seši septītklasnieki – Evija Amēlija, Sabīne, Līva, Mikus, Ričards, Māris.

Pasākums tika īstenots sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Mūsu skola jau gadiem ilgi meklē iespēju nodrošināt Jaunsardzes nodarbības – Aizsardzības ministrija katru gadu tikai atsūta lektorus, kuri no skatuves stāsta, cik lieliski ir darboties jaunsargos.  Cerēsim, ka arī daudzesiešiem nākošajā mācību gadā tiks dota šāda iespēja!

Šis projekts deva jauniešiem vērtīgu pieredzi – iespēju iepazīt savu un Augšdaugavas novadu, stiprināt piederības sajūtu Sēlijai un satikt līdzīgi domājošus vienaudžus. Tā bija lieliska iespēja augt, mācīties, sadarboties un paplašināt redzesloku ārpus ikdienas.

Īpašs paldies par ieguldīto darbu, rūpēm un sirds siltumu, organizējot aktivitātes, kas iedvesmo jauniešus būt aktīviem, zinātkāriem un lepniem par savu vietu Latvijā.

Lai arī turpmāk izdodas īstenot tik nozīmīgus projektus un iedegties jaunās idejās!

Ko tad jaunieši projektā darīja?

6. maijā tika aizvadīts pirmais apmaiņas pasākums Demenes pagastā, kad Daudzeses skolēni devās uz Zemgales vidusskolu.

Savukārt 8. maijā demenieši ieradās Daudzesē. Saliedēšanās projektā iesaistījās ap 30 dažādu tautību skolēni no ģeogrāfiski pretējām Sēlijas vietām.

Nodarbību laikā skolēni apguva pilsoniskās līdzdalības veidus un uzzināja, kā darbojas nevalstiskās organizācijas. Aktīvi līdzdarbojoties spēlēs un darba grupās, ikvienam dalībniekiem tika dota iespēja izteikt savu viedokli par sabiedriskiem, pilsoniskiem un politiskiem vaicājumiem.

Otrajā tikšanās reizē Daudzeses pamatskolā skolēni uzzināja vairāk par Sēlijas kopienu identitātes zīmēm, Sēlijas vēsturiskās zemes simboliem, piedalījās improvizētā referendumā, balsošanas zīmēs atzīmējot darba grupās labāk sagatavotos priekšlikumus interešu aizstāvībai.

Katrai skolai projekta ietvaros bija uzdevums izraudzīties apskates objektus, ko parādīt ciemiņiem pieredzes brauciena laikā. Gaidot viesus, Zemgales vidusskolas jaunieši kopā ar skolotājiem paveica nozīmīgu darbu sava pagasta labā. Pārāk mazā draudzes cilvēku skaita dēļ dievkalpojumi Zemgales katoļu baznīcā jau pāris gadus vairs nenotiek un baznīca netiek izmantota. Jaunieši sakopa iekštelpas, lai unikālo dievnamu parādītu ciemiņiem – šī ir vienīgā baznīca Latvijā, kas ierīkota bijušajā dzelzceļa stacijā.

Daudzeses un Zemgales skolēni kopīgi devās uz plēsīgo dzīvnieku zoodārzu “Raptor’s park”, ko Kalačovu ģimene Demenes pagastā izveidojusi 2020. gadā.

Šis ir viens no četriem Latvijā oficiāli reģistrētajiem zooloģiskajiem dārziem, kurā var aplūkot vilkus, pumas, lūšus, mežacūkas, dažādus plēsīgos putnus un citus dzīvniekus. Savukārt mēs viesiem parādījām Aklo purvu, kurā ierīkota Sēlijā garākā koka laipa divu kilometru garumā.

Vēl tiks filmēti īsi videostāsti, kuros jaunieši iepazīstinās ar pagasta ievērojamākajiem objektiem. Jaunieši pastāstīs par sev nozīmīgām vietām savā kopienā, atklājot to, kā viņi izjūt piederības izjūtu savam pagastam un Latvijai. Īpaši sociālo tīklu formātam piemērotie video nodrošinās pozitīvu publicitāti par informatīvajā telpā retāk pamanītām Latvijas vietām.

Annija Kuvšinova:

Spēlējām tādu mazu spēlīti – sastājāmies aplī un skaitījām pēc kārtas. Ja spēles dalībnieka kārtas numurā bija cipars trīs vai šis numurs dalījās ar trīs, vajadzēja pacelt rokas un teikt: Sēlijai dzīvot! Ja nedalījās vai nebija trīs, vajadzēja vienkārši skaitīt tālāk. Mums teica, ka skaitīsim līdz simts, bet mēs bijām tik stulbi, ka knapi saskaitījām līdz 30, un arī to ar lielām grūtībām.

Agris Skroderis:

Ceļš līdz Zemgales vidusskolai bija divas stundas  garš, es pārsvarā gulēju vai austiņās klausījos mūziku. Kad ieradāmies Demenē, biju šokā, ka skola atrodas pie pašas Latvijas robežas ar Lietuvu un Baltkrieviju. Mūs sagaidīja jauka skolas direktore. Viņa pastāstīja, ka skola ir būvēta 1936. gadā.

Projekta vadītāji no Sēlijas salām vadīja mums spēles par pilsoniskās līdzdalības veidiem. Ļoti interesanta man likās baznīca. Zooloģiskajā dārzā redzējām pērtiķus, pāvus, pūces, vilkus, tītarus, emu.

Manuprāt, abas šīs projekta dienas tika pavadītas interesanti un jēgpilni, man patika!

Egija Nukševica:

Zemgales vidusskola no ārpuses likās tik liela, bet iekšpusē tā ir maziņa. Pusdienās tur es sapratu, ka mūsu skolā ēdiens ir daudz garšīgāks. Kad demenieši atbrauca pie mums, man bija liels prieks un lepnums izrādīt viņiem mūsu skolu. Kad pabarojām ciemiņus, arī viņi piekrita, ka mūsu saimnieces gatavo labāk.

Guntis Popenkovs:

Netālu no Zemgales vidusskolas atrodas dzelzceļa sliedes un baznīca. Agrāk šī ēka bija dzelzceļa stacija, jo tur kādreiz pieturēja vilcieni. Vēlāk vilcieni vairs nepiestāja, ēku izpirka un pārveidoja par baznīcu.

Projekts bija tiešām foršs, man ļoti patika!

Enija Keisele:

Es būšu godīga, man tajā skolā daudz kas nepatika, jo esmu pieradusi pie mūsu skolas. Tā skola likās ļoti drūma un visi tādi uzvilkti. Pusdienas man arī ne īpaši patika, ar mūsu skolas pusdienām nevar pat salīdzināt. Bet spēles bija interesantas.

Protams, kad demenieši atbrauca pie mums, man viss ļoti patika, jo mēs bijām savā skolā un jutāmies labi, zinot, ka savās mājās varam uzvesties daudz brīvāk.

Pusdienas mūsu skolā arī bija izcilas kā vienmēr – piecas zvaigznes no piecām. Likās, ka prezentācijas un runāšana būs garlaicīgas un nevarēšu nosēdēt tik ilgi, bet grupas darbs bija jautrs.

Aklajā purvā man patika vislabāk, pavasarī purvs ir īpaši skaists.

Anna Smona:

Ceļš uz Zemgales vidusskolu Demenē bija grantēts, ar pamatīgām bedrēm, pamatīgi kratījāmies! Ierodoties Demenē, visapkārt bija zaļš, daba ieskāva skolu. Ēka ir liela, tomēr iekštelpas likās tumšas un ēnainas. Aktu zāle bija ļoti plaša. Es viegli izsekoju aktivitātēm, tāpēc labi pavadīju laiku. Mums bija jāveic izvēles vai jāveido viedoklis. Pirmajā spēlē mēs izvēlējāmies vienu no divām situācijām vai lietām. Ļoti vienkārši! Otrajā spēlē mēs izlēmām, piekrītam vai nepiekrītam. Mēs iemācījāmies izteikt savu viedokli un pat aizstāvēt to individuāli.

Pirmās tikšanās reizes vienmēr ir viskautrīgākās. Mēs apmainījāmies ar bikliem skatieniem un maziem smaidiņiem. Pēc neveiklās mīņāšanās bija laiks doties pusdienās. Mana mīļākā daļa Demenē bija zoodārzs. Dzīvnieku dažādība un daudzums bija iespaidīgs. Ļoti izbaudīju savu laiku Demenē!

Jau pēc divām dienām demenieši ieradās pie mums atbildes vizītē. Šoreiz smaidi visu sejās bija platāki un līksmāki. Parādījām mūsu skolu un pastāstījām par šī mācību gada notikumiem un skolas tradīcijām.

Mūs gaidīja jauna aktivitāte. Sadalījāmies grupās – trīs cilvēki no mūsu skolas, trīs no viņu. Mums izdalīja dažādas situācijas un grupā lēmām, kā mēs rīkotos, lai iegūtu atbalstu no citiem cilvēkiem improvizētā referendumā. Prezentācijas laikā zāli pildīja smiekli, jo visi bija radoši un asprātīgi.

 

Starp citu, mūsu grupas ideja uzvarēja!  Pēc kārtīga darba, protams, sekoja pusdienas – o, kā es novērtēju mūsu saimnieču meistarību! Liels un sirsnīgs paldies mūsu izcilajām pavārītēm!

Spēki uzkrāti, atkal ceļš zem kājām. Devāmies uz Aklo purvu. Man ļoti patīk dabas takas, varētu tajās staigāt caurām dienām. Bijušais skolas direktors Valdis Puida pastāstīja interesantus stāstus un mazliet par vēsturi.

Divas dienas pavadot kopā, īpaši nesatuvinājāmies, bet dziļi nepārdzīvoju, ieguvu pieredzi! Ļoti sajutu savas skolas vērtību un cik laba tā ir. Tagad uz to skatos savādāk un ar pacilātību. Vēlos, lai katrs bērns novērtē savu tagadējo skolu. Tā tiešām ir kā liela ģimene.