Šodien VUGD Zemgales reģiona pārvaldes Jaunjelgavas posteņa komandieris Arturs Grikpedis ļoti saistoši, interesanti un atraktīvi stāstīja 1. – 4. klases bērniem par VUGD, ugunsdzēsēja glābēja profesiju, par to, kā rīkoties dažādās situācijās.

Nesatricināmi mierīgi uzklausīja visdažādākos gadījumus no bērnu pieredzes, ar ko viņiem tik ļoti gribējās padalīties, pacietīgi un ar humoru atbildēja uz visiem jautājumiem, ļāva piemērīt ekipējumu un iedeva brīnišķīgas darba lapas, kuras bērni ar lielu aizrautību pēc nodarbības klasē pildīja, tā nostiprinot iegūtās zināšanas.

Priecājamies, ka dienestā ir tik lieliski speciālisti!

Viens no bērniem uzdeva jautājumu: Vai tev patīk tavs darbs? Skolotājām Artura apstiprinošā atbilde jau tāpat bija skaidra. Kad prasījām skolēniem, vai kāds gribētu nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju, pacēlās vairākas rokas, arī meiteņu.

Šodien, 24. februārī, savus nacionālos svētkus — Neatkarības dienu — svin viena no Latvijas vistuvākajām kaimiņvalstīm — Igaunija. Valsts, ar kuru, tāpat kā ar Lietuvu, esam vienoti triju Baltijas valstu kopībā.

Igaunijas teritorija ir gandrīz pusotras reizes mazāka par Latviju, un kaimiņvalstī ir apmēram pusotras reizes mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā.

Šo un daudzus citus faktus bija sameklējuši un saistošā veidā sākumskolas bērniem pastāstīja 4. un 5. klases skolēni.

Vēstures un sociālo zinību skolotājas Dzintras Baltrunas rosināti, viņi paši bija sagatavojuši nelielas prezentācijas. Lai nebūtu tikai jāklausās, vajadzēja arī darboties praktiski, liekot puzli ar Igaunijas 15 apriņķiem un saliekot dažādus ar mūsu kaimiņvalsti saistītus vārdus. 

Lai nostiprinātu iegūtās zināšanas un pārbaudītu uzmanību, tika izspēlēta kahoot spēle par Igauniju. Tās veidotājiem viltīgi izdevās iegāzt spēlētājus ar jautājumu, kā sauc Igaunijas iedzīvotājus – pēc analoģijas ar latvIEŠIEM un lietuvIEŠIEM daļa, steidzoties būt pēc iespējas ātrākie, atbildēja, ka tie ir igaunIEŠI.

Droši vien Lietuvas un Igaunijas skolās novembrī pieminēs arī Latvijas 105. gadadienu.

Daudzeses pamatskola Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā piedalās otro gadu. Pagājušajā gadā vismaz trīs grāmatas izlasīja un anketu aizpildīja 14 lasītāji. Šogad grāmatu vērtēšanā piedalījās 19 skolēni, kuri katrs izlasīja vismaz piecas grāmatas un uzrakstīja savu vērtējumu; pirmo reizi mums bija arī pieejamas Vecāku žūrijas grāmatas – tās izlasīja un izvērtēja pieci pieaugušie. Trešā daļa no jaunajiem ekspertiem bija zēni. Desmit dalībnieku programmā piedalījās jau otro reizi.

Visvairāk - 23 grāmatas - Bērnu žūrijas ietvaros izlasīja Ketija Černika. 

Noslēguma pasākumā vispirms atskatījāmies uz Bērnu žūrijas 2021 rezultātiem, īpaši izceļot godalgotās grāmatas katrā vecuma grupā – tā ir kā kvalitātes zīme, apsolījums, ka literārais darbs ir aizraujošs, ja reiz par to balsojis liels skaits lasītāju.

Mūsdienu jauniešiem bez lasīšanas ir bezgalīgi daudz iespēju brīvā laika pavadīšanai, tāpēc milzīgs prieks par katru, kurš tomēr atrod laiku arī lasīšanai. Jauniešu žūrijā no mūsējiem piedalījās seši skolēni. 

Čaklie lasītāji saņēma jaukas pārsteiguma veltes - atstarotājus. Ātrumā lasot uzrakstu uz atstarotāja, viena no ekspertēm izlasīja nevis "Lasi un staro!" bet "Lasi un strādā!" Nemaz nav slikta interpretācija, jo lasīšana savā ziņā ir darbs, tikai ļoti, ļoti patīkams un auglīgs! 

Ceturtdien notika skatuves runas konkurss sākumskolas klasēm, kurā piedalījās 23 dalībnieki. Jaunos runātājus vērtēja rūpīga žūrija - lietvede Elita Auzāne, skolotāja Ilona Nāburga, 8. klases skolniece Jolanta Belova. 

Vērtēja atsevišķi 1.-2. klases un 3.-4. klases skolēnus. Skatītāji izvēlējās savu simpātiju no katras grupas. Pēc rūpīgas punktu saskaitīšanas 1.- 2.klases grupā I vietu ieguva Gabriels Kursišs, II vietu - Kevins Strazdiņš, III vietu - Valters Gulbis. 

3.-4. klašu konkurencē divas pirmās vietas ar vienādu iegūto punktu skaitu - Evijai Amēlijai Abazorinai un Kristeram Mikulovam. II vieta Kintijai Bērziņai, III vieta - Mikum Urnikim. 

Skatītāju simpātiju balvas ieguva pirmklasniece Diāna Korotkeviča un Markuss Janovskis no 3. klases. 

Atliek sagatavot prozas darbus, sagatavot video materiālus un nosūtīt Skolēnu skatuves runas priekšnesumu video konkursam uz Aizkraukles novada Interešu izglītības centru. 

Valodas mēneša ietvaros sākumskolā notika glītrakstīšanas konkurss.

Par darbiem balsoja gan skolotājas, gan skolēni. Izrādās, ka visglītākie rokraksti sākumskolā ir Kintijai Bērziņai un Kevinam Strazdiņam.

Digitālajā laikmetā ar roku raksta daudz mazāk. Rakstīšana ar roku ir svarīga, tā attīsta dažādas prasmes – uzstāšanās, spriestspēju, kritisko domāšanu un citas. Rokraksts veidojas pirmsskolā un pirmajā klasē, tas ir individuāls, bet to var izmainīt dažādi faktori. Pamatā rokrakstu iespējams sabojāt, pietiekami daudz nerakstot ar roku, tā neattīstot roku muskulatūru, tas notiek arī pieaugušā vecumā.

Rokrakstu veido vidēji 56 muskuļi, un šo muskuļu darbība atspoguļosies mūsu rokrakstā, cik tas ir glīts, neglīts, salasāms vai nesalasāms.

Jebkāda pirkstu sīkās motorikas trenēšana ir ārkārtīgi nozīmīga, tāpat spēja saskaņot roku darbību ar apzinātību.

 Glīts rokraksts nozīmē – salasāms rokraksts.

Viens no svarīgākajiem aspektiem, ko vērtē pie rakstīšanas, ir – salasāmi, vēl lieto aspektu – tīri. Svarīgi ir jēga – vai var salasīt, vai patīkams uzrakstītais teksts. Pirmajā klasē bērni skaidri definē, ka glīts rokraksts ir, ja burti skaisti satiekas, var izlasīt, burti nav saspiesti.

Rokraksts norāda uz cilvēka emocionālo stabilitāti. Ja burti “lēkā”, ja cilvēka rokraksts ļoti mainās, tas liecina par emociju nestabilitāti. Sākumskolas skolotāji bērna rokrakstā var redzēt, ka bērnam ir kādas problēmas. Ir labi, ja ir sadarbība starp skolotāju un vecākiem.

Rakstīšana ar roku attīsta mūsu komunikācijas prasmes, prasmi uzstāties, izteikties, loģisko spriestspēju, stratēģisko domāšanu, arī kritisko domāšanu. Mēs to pamazām zaudējam, jo vairs tik daudz nerakstām ar roku.

Digitālais laikmets sabojā rokrakstu, jo roku muskulatūra kļūst vājāka. Tehnoloģijas ir labas, tikai nevajag aizmirst rakstīšanu ar roku!