Sveču diena, 2. februāris, ir pats ziemas vidus.

1. stāvā pie skolotāju istabas no bērnu un pedagogu atnestajām svecēm sanākusi neliela sveču izstāde.

Otrklasnieki izrotājuši savas klases durvis ar papīra svecītēm.

Sveču dienā senči paredzēja laiku nākamajam gadam. Pavēro laikapstākļus šodien un zināsi, kāda būs vasariņa – bet ticējumi ir diezgan pretrunīgi.. Tāpēc izvēlēsimies šo un cieši ticēsim, ka tā arī būs: ja Sveču dienā saule spīd tik ilgi, kamēr apseglo zirgu – gaidāma jauka vasara.

Elizabete Saulīte, 8. klase

Piektdien, 23. janvārī, biedrība “Eņģeļa sirds” bija sarīkojusi manai klasei un Annai Smonai no 9. klases dienu Rīgā. Šo ekskursiju mēs gaidījām no oktobra, un tajā varēja nokļūt jebkurš skolēns, sākot no 6. klases, ja vien ieguldīja nedaudz laika un darba, lai uzrakstītu radošo darbu par savu dzimto vietu. Tā nu mēs bijām nepacietīgi gaidījuši četrus mēnešus, un mūsu iedomas bija diezgan augstas.

Mūsu pirmā pietura bija Saeimas ēka. Pēc drošības kontroles gide mūs izvadāja pa visu ēku, kura īstenībā nebija tik milzīga, kā biju iedomājusies. Viesojāmies Saeimas reprezentācijas telpās: Sarkanajā zālē, Dzeltenajā zālē, Balsošanas zālē, Saeimas bibliotēkā un Saeimas sēžu zālē. Uzzinājām vairāk par Saeimas deputātu darbu, Saeimas ēkas vēsturi. Mani pilnīgi nohipnotizēja greznie griesti katrā zālē un vitrāžas logos. Kad tām cauri spīdēja saules stari, skats bija pasakains!

Tālāk mēs devāmies uz Pipara kulinārijas studiju, kur Pipars jau bija mīļi sagatavojis pankūku mīklu, bet grūtais cepšanas darbs mums bija jāveic pašiem. Ēdiens bija garšīgs, bet galvenais, ka bez maksas. Pipars mums pastāstīja par veselīgu uzturu un par to, kā viņš kļuva par Piparu. Diemžēl es neuzzināju, kas ir viņa mīļākais ēdiens, bet to es kādu dienu noteikti uzzināšu, pat ja tā būs pēdējā lieta, ko es izdarīšu!

Dienas beigās devāmies uz “Finanšu laboratoriju” Swedbankā. Es domāju, ka būs garlaicīgi, bet īstenībā bija forši! Mēs sadalījāmies komandās un pildījām uzdevumus, lai atslēgtu seifu.

Uzdevumi pārbaudīja mūsu matemātikas, budžeta plānošanas un ekonomikas zināšanas. Pēc tam mums bija ekskluzīva iespēja uzbraukt ar liftu 25. stāvā un apskatīt Rīgu no augšas.

Izpriecājušies galu galā devāmies mājās. Visvairāk todien man patika Swedbankā, jo bija aizraujoši pārbaudīt savas zināšanas, kā arī braukt ar liftu. Esmu ļoti pateicīga biedrībai “Eņģeļa sirds” par šo ekskursiju. Es ceru, ka mūsu uzvedība nenobiedēja Ievu Duļevsku, un ka mums vēl kādreiz būs šāda iespēja.

Sintija Grāvīte, 8. klase

Rīgā, pirms izkāpt no skolas autobusa, mūsu skolotāja Lelde Āre-Krasovska pateica, ka mūs izlaidīs nekurienē un pašiem būs jāatrod Saeimas ēka pēc atsūtītās adreses. Uz kāda ielas stūra mūs sagaidīja Seces skolotāja Daina Bremze, jo arī Seces pamatskolēniem bija dota tāda pati iespēja kā mums – nopelnīt bezmaksas ekskursiju, uzrakstot radošu darbu, un visu dienu pavadījām kopā ar seciešiem. Daina mūs aizveda uz kafejnīcu pie savējiem, jo uz Saeimu iet bija vēl par agru. Mūs mīļi sagaidīja biedrības “Eņģeļa sirds” vadītāja Ieva Duļevska un pastāstīja par barikāžu laiku.

Keitija Kļaviņa, 8. klase

Mans sapnis bija nokļūt parlamenta sēžu zālē, un mūs tur ieveda. Interesanti, ka televīzijā zāle izskatās daudz lielāka, nekā ir īstenībā.

Pie Pipara mēs gatavojām pankūkas, ko varējām piepildīt ar dārzeņiem, gaļu, zivīm, dažādām mērcēm un daudz ko citu. Pipars reklamēja “Dimdiņu” un “Kaijas” produkciju.

Katrīna Brīgere, 8. klase

Pēc Saeimas nama apmeklējuma pavisam neplānoti izdomājām iegriezties Rīgas Valsts tehnikumā. Izstaigājām skolu, tikām divās parastās klasēs un vienā auditorijā. Tur man ļoti patika!

Pipars mums pastāstīja par savu pieredzi un par to, kā var pelnīt naudu ar tiktoku. Viņa īstais vārds ir Rojs Puķe un ar ēdiena gatavošanu viņš aizraujas no deviņu gadu vecuma. Kāpēc “Pipars”? Jo, tāpat kā šī garšviela, arī viņš vēlas savam saturam piešķirt nelielu asumiņu – lai receptes iedvesmo, bet to demonstrēšanas veids liek pasmaidīt. Pipars nodarbojas arī ar labdarību un ir savācis daudz naudas bērnu rehabilitācijai.

Visvairāk man no šīs dienas patika kopīgā laika pavadīšana ar klasi, tas bija ļoti mīļi, ka atkal esam draudzīgi!

Marta Rogule, 8. klase

Braucot mājās, iegriezāmies tirdzniecības centrā. Mēs ar Sintiju meklējām Hesburgeru, bet pa ceļam uzgājām tā dēvēto mantiņu aparātu. Mazāki bērni jau nezina, ka šie aparāti ir ieprogrammēti tā, lai tikai noteiktā reizē automāta ķepa kļūtu pietiekami stipra, lai noturētu mantiņu. Lielāko daļu laika satvēriens ir apzināti vājš. Tomēr nolēmu pamēģināt un man paveicās, es izvilku mīksto mantu! Priecīgas skrējām tālāk meklēt Hesburgeru, atradām, mazliet apmaldījāmies atceļā uz autobusu, bet atradām. Braucot mājās padziedājām.

Gundega Līga Grāvīte, 8. klase

Saeimas namā man vislabāk patika Sēžu zāle, kuru varam redzēt arī televīzijā.

Bija interesanti apskatīt trīs īpašos krēslus, kuri ir paredzēti Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Man patika Saeimas bibliotēka, kur atradām Mazpulku žurnālu, kurā bija rakstīts arī par mūsu mazpulku.

Pipara kulinārijas studijā viņš mums parādīja savus “štruntiņus” un pamācīja, kā ar tiem darboties.

Tad stāvējām rindā, lai izceptu katrs savu pankūku un piepildītu ar dažādām piedevām. Mūs cienāja arī ar nagetiem.

Esmu ļoti pateicīga Ievai Duļevskai par šo perfekti noorganizēto ekskursiju! Labprāt ko līdzīgu gribētu izbaudīt vēl!

22. janvārī Aizkraukles novada vidusskolā norisinājās skolu pašpārvalžu saiets, kas kopā bija sapulcējis teju 70 dalībniekus no dažādām izglītības iestādēm.

Mūsu skolas pašpārvaldi pārstāvēja Anna Smona, Elizabete Saulīte, Katrīna Brīgere, Keitija Kļaviņa, Ketija Černika un skolotāja Agnese Pulkstene. 

Makulatūra ir sašķiroti papīra un kartona atkritumi, kas ir derīgi pārstrādei. Tā ir viena no vērtīgākajām otrreizējām izejvielām, jo tās pārstrāde ļauj būtiski samazināt nocirsto koku skaitu, kā arī ietaupīt ūdeni un elektroenerģiju, kas būtu nepieciešama jauna papīra ražošanai no celulozes.

Nupat Līgatnes papīrfabrika atbrauca pakaļ mūsu savāktajai makulatūrai. Ar mūsu savāktajām divām tonnām esam izglābuši 37.4 kokus, ietaupījuši 9000 litrus ūdens un 57200 kWh elektroenerģijas.

Paldies Patrīcijai  Janovskai, kura savāca 385 kg, Valteram Gulbim par atvestajiem 183 kg un Matīsam Bērziņam par 87 kg!

Pateicamies Paulam Jemeļjanovam par  83,3 kg makulatūras, Danielam Osītim un Diānai Cišeiko, kuri abi atgādāja uz skolu pa 60 kg pārstrādājama papīra!

Mūsu TOP 10 iekļuvuši arī Niks Kuvšinovs, 45,5 kg, Diāna Korotkeviča, 16 kg, Mikus Urnikis un Elizabete Saulīte ar 10 kg makulatūras.

Paldies par  uzrādītu olimpisku sniegumu makulatūras vākšanā!

Ja būtu sporta disciplīna “Papīra maratons”, jūs jau stāvētu uz goda pjedestāla ar zelta medaļu rokā!

Par nodoto papīru esam saņēmuši sešas paciņas biroja papīra un divas makulatūras uzkrāšanas kastes. Arī turpmāk nemetīsim papīru pie sadzīves atkritumiem, bet nodosim pārstrādei.

Paldies čaklajiem jauniešiem, kas stundu pamatīgā salā krāva makulatūru busiņā: Katrīnai Brīgerei, Keitijai Kļaviņai, Kasparam Puķītim, Markusam Šajahmedovam, Ralfam Ivanovam, Kristoferam Banderam, Guntim Popenkovam.

Pēc veiktā remonta mūsu skola ar prieku atkal ver durvis atjaunotajam dizaina un tehnoloģiju, kā arī vizuālās mākslas kabinetam. Telpa kļuvusi gaišāka, ērtāka un piemērota radošiem darbiem, kuros skolēni varēs brīvi izpaust savas idejas un talantus.

Par izremontēto kabinetu īpašs prieks skolotājai Ilonai Nāburgai, kurai nekad netrūkst radošu ieceru un enerģijas skolas vizuālajā noformēšanā. Tieši viņas idejas un ieguldītais darbs piešķir mūsu skolas videi īpašu gaisotni un iedvesmo skolēnus darboties. Skolotāja Ilona vada arī Daudzeses 439. mazpulku. 2000. gadā Aizkraukles rajonā darbojās 11 mazpulki – šobrīd mūsējais palicis vienīgais.

Tāpat pēc remonta darbu atsāks arī mācību virtuve, kur skolēni atkal varēs apgūt ēdiena gatavošanas prasmes un praktiski darboties kulinārijas nodarbībās.

Tā kabinets izskatījās pirms pamatīgās rekonstrukcijas.

2024. gada vasarā kabinetu tika aizliegts izmantot bojātā 2. stāva pārseguma dēļ, un nācās iekārtot mācību darbam daļu noliktavas telpas. Virtuvi pārcelt turp nevarēja, jo noliktavas telpā nebija pieslēguma ūdensvadam.

Reiz skolotājas Ilonas audzināmā klase sagādāja viņai pārsteigumu, iesaiņojot dāvanu papīrā visu kabinetu!

2025. gada rudenī Aizkraukles novada dome noslēdza līgumu ar SIA “2A Būve”, un meistari ķērās pie darba – demontēja grīdas segumu, vecās bojātās sijas,

griestu atbalsta statni, ierīkoja jaunas pārseguma konstrukcijas, skaņas izolāciju, elektroinstalāciju, ieklāja laminātu, ierīkoja piekaramos griestus 2. stāvā. Darbs kūsāja pat Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās! Darba moments: 

Atsegtās vecās sijas aplūkoja arī novada deputāti savas darba vizītes laikā. Paldies viņiem un pagasta pārvaldes vadītājai Signei Gaigalniecei par atbalstu, ko vienmēr sniedzat skolai! 

9. klase palīdzēja skolotājai pārnest mēbeles, un 20. janvārī varējām svinēt atgriešanos.

Dāvanā no kolēģiem skolotāja Ilona saņēma 100 000 eiro  un kilogramu sāls. Sāls vienmēr ticis uzskatīts par pārticības simbolu, mājīguma un saimnieciskās svētības nesēju, aizsardzību pret nelaimēm un ļaunu aci. Tāpēc, kad kāds pārceļas uz jaunu dzīvesvietu, dāvināt sāli nozīmē vēlēt, lai jaunajās mājās netrūkst labumu, lai saimniecība plaukst, lai jaunajā vietā labas domas un miers.

 Kolēģis Aldis Piliens, kurš arī māca dizainu un tehnoloģijas, pēc senas tradīcijas meta uz jaunās grīdas monētas, lai piesaistītu pārticību un saticību iemītnieku starpā.

Patiess prieks par kabinetu arī Martai, Katrīnai, Elizabetei un Annijai. 

Zem šī kabineta 2. stāvā atrodas mūzikas kabinets, kurš arī šobrīd piedzīvo pārmaiņas. 

Aicinām skolēnus un vecākus iepazīt atjaunotās telpas un kopā priecāties par mūsu skolas attīstību!