Pavisam drīz sāksies vasaras brīvlaiks – trīs lieliski, gari, brīvi mēneši! Tu taču noteikti atradīsi laiku arī grāmatām, vai ne? Un kāpēc gan nenopelnīt kādu balvu ar lasīšanu? Kamēr gaidām jauno Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatu kolekciju, Tev ir iespēja piedalīties divos citos lasīšanas izaicinājumos – Lasīšanas stafetē un Grāmatonā! Dodies uz Daudzeses pagasta bibliotēku, un brīnišķīgā, atsaucīgā bibliotekāre Ingūna Tev palīdzēs gan izvēlēties grāmatas, gan izpildīt viena vai abu konkursu nosacījumus!

Ceļu satiksmes likums kopš 2014. gada paredz, ka braukt ar velosipēdu ceļu satiksmē patstāvīgi atļauts personai, kura sasniegusi 10 gadu vecumu un kurai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Daudzeses pamatskola ir iesaistījusies projektā "Mācies un iegūsti velosipēda vadītāja apliecību savā skolā", lai nodrošinātu iespēju skolēniem pēc ceļu satiksmes noteikumu apguves kārtot velosipēdu vadītāju eksāmenu skolā. Skolēnu zināšanas ir ieguvums pašam bērnam un sabiedrībai kopumā, jo mazais velosipēdists daudz labāk izprot kopīgos satiksmes nosacījumus un varēs vieglāk atrast savu vietu tajā.

Vakar 22 skolēni no 3. līdz 8. klasei kārtoja CSDD velosipēda vadītāja eksāmenu. Eksāmenu veiksmīgi nokārtoja un apliecināja gatavību drošai satiksmei ar velosipēdu 19 skolēni. Paldies ģimenēm par aktīvu līdzdalību – tēti, mammas, vecākie brāļi un māsas mājās tika iesaistīti treniņprocesā, un deviņi skolēni testā nepieļāva nevienu kļūdu. Vidēji katru gadu 5–6 tūkstoši bērnu  kārto CSDD velo eksāmenu, no kuriem ar pirmo reizi sekmīgi ir aptuveni 70% - mums šogad 86%.

Aicinām aktīvi mācīties ceļu satiksmes noteikumus visus skolēnus, kuriem vēl nav velosipēda vadītāja apliecības, lai nākamgad nokārtotu eksāmenu un iegūtu tiesības!

17. maijā 2. un 4. klase devās ekskursijā uz Rundāles pili un Trušu karalisti. Par redzēto un piedzīvoto viņi stāsta paši! 

Mans vērtējums par ekskursiju ir ļoti jauks, jo labirinta strūklakā es varēju nomazgāt galvu un atvēsināties.

Visvairāk man patika Franču dārzs un dzīvžogu labirinti pie Zaļā teātra, kur mēs ēnā atpūtāmies no lielās skriešanas pa labirintiem un no karstuma. Bija aizraujoši braukt ar elektromobili un apskatīt puķes un interesanti nofrizētos kokus – kā bumbas, piramīdas un kubus.

Skaisti bija arī zaļie tuneļi, kuriem braucām cauri. Pašā Rundāles pilī man visvairāk patika medību istaba ar ieročiem. Man patika austiņā klausīties, ko stāsta gide, visvairāk apbūra Zelta zāle un Baltā zāle.

Emīls

Man no pils visvairāk palikusi prātā Zelta zāle, hercoga bibliotēka, kurā viņš lasīja grāmatas, un vannas istaba ar interesantu vannu. Trušu karalistē mēs redzējām lielus un mazus trušus, es muku no tītariem, kuri centīgi sargāja karalisti, kamēr atbrauca saimnieks.

Mans vērtējums ir 10 no 10!

Kristers

Man likās ļoti interesantas saimnieciskās lietas – viens darbinieks uz jumta laboja skursteni, bet citi ar ļoti garām birstēm tīrīja pils logus no ārpuses. Birstēm kātos bija ierīkota ūdens padeve – to mēs ļoti labi varējām redzēt no iekšpuses, jo tieši tobrīd bijām telpā, kuras logus mazgāja.

Man ļoti patika klausīties gides stāstījumu austiņā. Es precīzi neatceros, cik gadus cēla pili, bet atceros, ka Zelta zālē viss nemaz nav no zelta, ir tikai uzklāts plāns zelta slānītis.

Mēs bijām drusku draudzīgi, daudzi neklausīja, daudzi klausīja.

Renārs

Ceļojumā es dzirdēju, kā putni čivina, kā dzīvnieki runājas savā starpā, es redzēju cilvēkus un ziedošus kokus, rapšu laukus, Rundāles pili, pils franču dārzu, Rožu istabu, Zelta zāli, visdažādākās seno laiku lietas.

Amēlija

Man patika pils iekārtojums, gleznas, gultas un citas mēbeles, smaržīgās tulpes un citas ziedošās puķes pils dārzā.

Trušu karalistē bija tik jauki barot trušus, man iepatikās viens trusis, jo viņa purniņš atgādināja kaķa purniņu. Man patika vērot mazus trusēnus, kuri vēl atradās ligzdiņās, un jaunos teliņus. Tie bija  piesardzīgi un pie mums klāt nenāca.

Diāna

Pilī man patika apskatīt ļoti, ļoti, ļoti skaistās istabas, klausīties par Dievu un seniem laikiem, skatīties uz gleznām un bisēm, traukiem. Mēs varējām pasmaržot, kā smaržoja pils!

Trušu karalistē man patika barot un glaudīt trušus, mazos pīlēnus, suni, kurš prata rādīt dažādus trikus.

Atceļā man patika iepirkties veikalā kopā ar draugiem, paēst sapirkto, braukt un skatīties uz dabu un burvīgo Latvijas pavasari. Es gribētu, lai visi ciena Vilnīti par to, ka viņš mūs ved, un skolotājas, ka izdomāja braukt šajā ekskursijā.

Maksims

6. un 7. klase kopā ar skolotājām Simonu un Daci devāmies ekskursijā uz Rīgu. Kopā pavadītais laiks bija aizraujošs, šī ekskursija mūs satuvināja.

Parasti sēdēšana autobusā ekskursijā jau pats par sevi ir notikums. Tad vienmēr ir dziedāšana, čalošana un smiekli. Man palaimējās sēdēt aizmugurē ar visiem maniem draugiem. Zoodārzā es nebiju bijusi ilgāku laiku, tas ir kļuvis tukšāks un daudzos voljēros vairs neatrodas dzīvnieki. Tad nu mēs vienā krātiņā izveidojām īslaicīgu Homo sapiens ekspozīciju.

Mēs sadalījāmies grupiņās un katrs devāmies uz savu pusi, norunājot satikties pie ieejas noteiktā laikā. Dzīvnieki bija dažnedažādi, no visām pasaules malām. Manas mīļākās vietas bija Tropu māja un vēl viena vieta, kur viss grima tumsā. Tur atradās skorpioni, kuri spīdēja, ja uz tiem uzspīdināja ultravioleto gaismu.

Arī Lauku sēta bija jauka vietiņa. Tur es paglaudīju kaziņu (bet neesmu pārliecināta, ka tas bija atļauts). Pa divām stundām mūsu grupiņa paspējām iziet divus apļus.

Pēc tam mēs devāmies uz Anatomijas muzeju. Mēs ieradāmies par ātru, tāpēc devāmies nelielā pastaigā un aplūkojām Rīgas rosību, papriecējām acis pie puķudobēm.

Anatomijas muzejs nav ieteicams jūtīgiem cilvēkiem, kuriem viegli var samesties nelabi. 1. stāvā atrodas visi iespējamie orgāni. Tur ir pat vesela siena ar galvaskausiem. 

Pagrabstāvs atvēlēts anomālijām. Veselas divas sienas pilnas ar tikko piedzimušiem kroplīgiem zīdaiņiem. Tās noteikti ir šausmīgas bēdas mātēm. Bet ir labi tā izstādīt un un parādīt, kā dažiem var dzīvē nepaveikties. Uz Anatomijas muzeju labāk aizbraukt katram pašam – to vietu nevar aprakstīt.

Beigās bija Hesburgers. Pasūtījumus ilgi taisīja, gaidījām 40 minūtes. Pa to laiku skatījāmies hokeju, Latvija pret Kazahstānu. Latvija uzvarēja! Urā! Slava Latvijai! 2:0 mūsu labā!

Anna

Man visinteresantākais no zvēriem Zoo bija stārķis. Tas bija šoks, kad es viņu tur ieraudzīju, jo es domāju – vai tad cilvēki nekad nav redzējuši stārķus?! Vislabāk man patika dzīvnieks, kurš bija līdzīgs ēzelim un briedim, beigās es tā arī nesapratu, kas tas bija, bet es tam zvēram nepatiku, jo, kad piegāju pie žoga, viņš nikni metās uz manu pusi un ietriecās stabā.

Anatomijas muzejā es iepazinos ar skeletu, viņš bija ļoti izskatīgs.

Muzejā ir arī pagrabstāvs, kurā nedrīkst fotografēt. Ja cilvēks ir ļoti jūtīgs, uz turieni labāk neiet, jo tur var redzēt mazu bērnu ķermenīšus ar visādām anomālijām. Vienam bērniņam bija atvērta mute, un tas izskatījās ļoti šausmīgi.

Ketija Lāsma

Zooloģiskajā dārzā bijām liecinieki pitonu cīņai, divi pitoni spieda viens otru.

Guntis

Pilsētas zoodārzā bija arī lauku dzīvnieki – kazas, aitas, vistas, truši, pīles. Zoodārzā bija ļoti daudz eksotisku dzīvnieku, kā indīgās vardes, nīlzirgi,

bruņurupuči, lauvas, žirafes, surikāti, flamingi, zebras, skorpioni, pitoni, mērkaķi un Kaspars. Dažus dzīvniekus neredzējām, jo viņi bija saslimuši vai arī tobrīd tīrīja viņu būrus.

Anatomijas muzejā bija lietas, kas tev liks just nelabumu, bet priekš biologiem tā ir parasta lieta.

Agris

Anatomijas muzejā uzzināju daudz interesantu lietu par cilvēka ķermeni.

Tur bija daudz interesantu interaktīvu ierīču, vienā varēja izgatavot savu anatomisko bildi pēc dažiem uzdotiem jautājumiem un nosūtīt foto uz savu e-pastu.

Ekskursijā mēs ieguvām labas atmiņas, daudz fotogrāfiju un lieliskas sajūtas.

Gabriela