Kā 1. un 3. klase Ķegumā iepazina elektrību un Ādažos lielu enerģijas patērētāju – čipsu ražotni
Pirms garajām maija brīvdienām 1. un 3. klases skolēni devās II semestra mācību ekskursijā. Vispirms apmeklējām Enerģētikas muzeju Ķeguma HES.
Nodarbībā "Iepazīsti elektrību!" bērni ieguva pamatzināšanas par elektroenerģijas ražošanu, guva ieskatu enerģētikas nozares vēsturē, uzzināja, kā darbojas elektrostacija, kā arī par rīcību ar elektrību saistītās situācijās.
Iespējams, domājot par dzintaru, tā saistība ar elektrību nav uzreiz pamanāma, bet tieši tas rosināja grieķu domātāju Talesu apmēram 600 gadus pirms mūsu ēras izprast elektriskās parādības. Proti, paberzējot dzintara gabalu pret kaķa spalvu, viņš novēroja statisko elektrību un to aprakstīja. Arī mūsdienās lietojam viņa ieviesto terminu, jo tulkojumā no grieķu valodas vārds “elektron” nozīmē – dzintars.
Jāsaka gan, ka vēl vairāk nekā divus tūkstošus gadu pēc Talesa atklājuma cilvēks nemācēja elektrību pielietot un savaldīt. Tikai 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē zinātnieki sāka izprast šo fizikālo parādību, bez kuras mūsdienās nevaram iedomāties savu dzīvi. Šajā laikā tika izgudrots dzinējs, ģenerators, baterijas, spuldzes un citas mums tik labi pazīstamas lietas. Pēc šiem atklājumiem elektrības izmantošana strauji izplatījās visā pasaulē, veicinot industriālo attīstību.
Par Latvijas elektrifikāciju tā īsti var runāt kopš Ķeguma hidroelektrostacijas uzbūvēšanas 1939. gadā, kad tā bija viena no modernākajām Eiropā, jo līdz ar HES izbūvi tapa arī kopējais valsts elektrotīkls.
Apskatījuši muzeja ekspozīciju un samīļojuši foršo gidi,
devāmies izklaidēties Apollo Skyparkā TC Domina. Nākamais nopietnais pieturpunkts bija uzturklases nodarbība Ādažu čipsu ražotnē, kas ir liels elektroenerģijas patērētājs.
Skolēni uzzināja par sabalansētu uzturu un tā nozīmi atraktīvā veidā; iepazina našķēšanās priekšnosacījumus; izzināja čipsu kartupeļu stāstu no zemnieka kravas līdz noliktavai; guva priekštatu par sāļo uzkodu ražošanas procesu; uzturklases radošajā darbnīcā radīja čipsus ar savu īpašo garšu;
virtuālajā 360 grādu tūrē mēroja čipsu ceļu ražotnē no kartupeļu šķirošanas līdz pat noliktavas plauktam.
Un degustācija! Mmm… Nogaršojām arī tādus produktus, kuru nemaz nav Latvijas veikalu plauktos.
Galvas pilnas zināšanu un iespaidu, punči - gardu kārumu; samīļojam mūsu lielisko gidi un uzturklases pasniedzēju!
Paldies autobusa vadītājam Vilnītim, kurš pacietīgi un profesionāli izvadāja pa visām ieplānotajām vietām!
Piektdien jāskatās "Gudra, vēl gudrāka"! :D
Piektdien, 12. maijā pulksten 18.50 skatīsimies LTV erudīcijas spēles skolēniem «Gudrs, vēl gudrāks» piektklasnieku pirmo pusfinālu un turēsim īkšķus par mūsu Elizabeti Saulīti!
Stārķu pāris izvēlējies mūsu skolas dārzu ligzdas iekārtošanai!
Lieliska, simboliska zīme - šajā pavasarī pie mūsu skolas stārķu pāris sācis iekārtot ligzdu! Iespējams, viens no putnu pāra ir izšķīlies tepat netālu esošajā ļoti senajā ligzdā. Jācer, ka pārim šovasar izdosies gan izperēt olas, gan izaudzināt bērnus.
Tagad vajadzētu putniem izdomāt vārdus – piemēram, ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balsta, mītošajiem putniem ir doti vārdi Fāze un Volts. Mūsējiem varētu dot ar skolu, mācībām, Daudzesi saistītus vārdus. Savus variantus iesniedziet bibliotēkā!
Stārķis Latvijas putnu vidū allaž izpelnījies īpašu labvēlību. Vairākums eiropiešu tautu to uzskata par pavasara vēstnesi, atmostošās dabas, dzīves atdzimšanas un auglības simbolu: tieši stārķis savā knābī atnes bērnus. Atbilstoši senajiem ticējumiem stārķis ir vienīgais putns pasaulē, kas apveltīts ar dvēseli, kura radniecīga cilvēka dvēselei. Tādēļ to nogalināt vai izpostīt tā ligzdu ir baiss grēks, kam sekos vēl jo baisāks sods. Stārķiem piedēvēja spēju saprast cilvēku valodu un pat lūgties (kristiešu pienesums)! Saglabājies ticējums: ja stārķis uz jumta, tad miers un saticība mājās.
Stārķis ir pieminēts jau Bībelē: „ Kur putni taisa savas ligzdas, kur stārķi dzīvo ciprešu galotņu zaros.” (Ps.104 – 17)
Ar stārķiem saistās arī daudzi un dažādi ticējumi. Uzskata, ka šie putni sargā māju no ugunsgrēka un zibens, kā arī gādā par laimi, bagātību un saticību. Ticējumi vēsta:
„Uz kurām mājām starks pavasarī uzlaižas, tajās rudenī būs kāzas”.
„Kur dzīvo starks, tur esot mājās laime”.
„Ja jaunie stārķi jau atstājuši ligzdu un debesīs met slaidus lokus, būs agrs, garš rudens un vēla ziema”.
Stārķu sugas pasaulē ir 18, Latvijā mīt divas no tām: baltais stārķis un melnais stārķis. Daudzās Eiropas valstīs stārķi jau gandrīz ir pilnīgi izzuduši. Ne velti Latviju var dēvēt par balto stārķu lielvalsti, jo pie mums savus bērnus izlolo apmēram 4,5% no visiem pasaules baltajiem stārķiem, kas tik mazai valstij ir ļoti daudz. Baltais stārķis ir liels putns, vidējais svars ap 4kg. Stārķu mūžs var sasniegt pat 30 gadus.
Baltie stārķi par savu Latviju sauc 400 – 500 gadus, jo šajā teritorijā ieradās jau tad, kad sākās intensīva līdumu līšana.
Uz ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi no Latvijas katru gadu izlido vienā un tajā pašā laikā, no augusta beigām līdz septembra sākumam. Dažās dienās tie ir prom. Mūsējie stārķi Āfriku sasniedz apmēram pēc 2 – 3 mēnešiem.














