20. septembrī 5. un 8. klase ar skolotājām Ilonu un Ilonu devās mācību ekskursijā uz Daugavpili. Savos iespaidos dalās astotās klases skolēni.

Edgars Māsāns

Daugavpilī pirmais apskates objekts bija Daugavpils cietoksnis.

Gids mums pastāstīja par aizsardzības principiem – ap cietoksni bija divi lieli zemes vaļņi, starp kuriem vajadzības gadījumā varēja ielaist ūdeni, kura dziļums būtu divi metri.

Tiem, kuri mēģinātu šķērsot ūdeni peldot, nebūtu izredžu, jo pa visu perimetru varēja šaut no speciālām atverēm mūros. Mums parādīja arī Marka Rotko gleznas.

Pēc interesantās pastaigas pa cietoksni devāmies uz Zinoo centru pāris kilometru attālumā. Zinātnes centrā bija trīs lielas zāles, kurās varēja iepazīt cilvēka uzbūvi, fiziku, ķīmiju, ekonomiku utt.

Pēc Zinoo centra apmeklējuma mums bija stunda laika, lai pastaigātu pa Daugavpili. Es un abi Markusi izdarījām gudri – lai nebūtu jāiet ar kājām, braucām ar Bolt elektriskajiem skrejriteņiem.

Pēc dabas takām es iesēdos autobusā un aizmigu. Es vēl nekad nebiju bijis tik dziļi Latgalē.

Madara Pūtele

Zinoo centrā bija daudz interaktīvu lietu, ar ko padarboties un papētīt. Varējām skriet vāveres ratā un redzēt, cik daudz enerģijas tā var saražot.

Varējām pacelt sevi, stāvot uz platformas un velkot virvi.

Redzēt, kā skaņas augstums ietekmē smiltis, cik ātri pārvietojas skaņa. Izpētīt Zemes un Saules modeļus, salikt uztura piramīdu, salikt pareizā kārtībā cilvēka orgānus, apskatīt šūnas uzbūvi.

Vēl tur bija spēle, kurā varēja cīnīties pret vīrusiem, bet tur es nekādi nevarēju iziet trešo līmeni.

Roberts Gabrāns

No rīta es nopirku četrus saldējumus cerībā saslimt. Autobusā mēs sēdējām aizmugurē, jo esam kruti.

… Brīvajā stundā mēs divatā sametāmies un nopirkām 40 centimetrīgu picu par 14 eiro, jo tas sanāca izdevīgāk nekā divi Hesburgera komplekti katrs par septiņiem eiro. Pica mums pat palika pāri.

Dabas takās mēs gribējām iet garo taku, kas bija seši km, bet skolotājām bija par vecu kājas, un tāpēc mēs gājām īso taku, pusotru km.

 Markuss Laurinovičs

Daugavpils cietoksnis ir ļoti milzīgs, tam ir interesanta forma – no vienas puses skatoties, tas atgādina kaķa galvu ar ausīm, bet no otras – uz pusēm sagrieztu Sauli. Varēja dzirdēt, ka gidam runājot ir latgaliešu akcents. Pāri Daugavai bija redzams cietums.

Zinoo nebija tik interesants, kā es biju cerējis. Vairāk tas derētu bērniem no 9 līdz 13 gadiem.

Gabriella Holšteine

Uz Daugavpili mēs braucām pa neierastu ceļu – parasti dodamies caur Jaunjelgavu vai Aizkraukli, bet šoreiz uz otru pusi, caur Neretu.

… Pēdējā mūsu izziņas vieta bija Ilūkstē, Pilskalnes Siguldiņa. Tur mēs izstaigājām Sprīdīša taku. Tieši tobrīd norisinājās dzejas pasākums, un mēs dzirdējām gan dzeju, gan mūziku. Varēja vērot skaistu dabu un skulptūras, bet bija mazliet bail apmaldīties.

Evelīna Šajahmedova

Zinoo centrā varēja nobraukt ar riteni pa virvi. Ieeja tur bija atļauta tikai tiem, kas ir sasnieguši auguma garumu 1,5 metri. Es ar to riteni izbraucu pat vairākas reizes un man ļoti patika.

Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā 8. septembrī Strūves ģeodēziskā loka punktā “Bristen” Seces pagastā ap 50 skolēnu no Jaunjelgavas, Daudzeses un Seces iepazinās ar Strūves ģeodēzisko loku un veica praktiskās nodarbības ģeodēzijā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālistu vadībā.

 Pasākumā piedalījās Jaunjelgavas vidusskolas 10.‒12. klases, Daudzeses pamatskolas 9. klases un Seces pamatskolas 8.‒9. klases audzēkņi. Uzrunājot jauniešus, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums sacīja, ka Strūves ģeodēziskais loks ar Seces punktu ir iekļauts UNESCO pasaules mantojumā un  Aizkraukles novads var lepoties ar objektu ‒ Strūves ģeodēziskā loka Seces punktu “Bristen”, kura apkārtni kā lielisku izziņas un tūrisma objektu izveidoja toreizējais Jaunjelgavas novads 2021. gadā. Apvienotajā Aizkraukles novadā tas tiek uzturēts un popularizēts, aicinot gan tūristus, gan skolu jaunatni. Novada vadītājs aicina skolotājus vēl aktīvāk izmantot iespēju audzēkņus iepazīstināt ar šo tūrisma objektu un ģeodēzijas vēsturi. Ir iecere šo nozīmīgo vietu popularizēt arī Latvijas fizikas skolotāju asociācijā, jo astronomiju skolās vairs nemāca, bet ieskats tās zinībās skolēniem ir vērtīgs redzesloka paplašināšanā, īpaši, ja gida lomā ir tik lielisks stāstītājs kā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras departamenta vadītājs Ivars Liepiņš. Interesantā lekcijā un skolēnu auditorijai viegli uztveramā veidā viņš iepazīstināja ar ģeodēzijas vēsturi, pastāstīja par Pulkovas observatorijas pirmā direktora Frīdriha Georga Vilhelma Strūves un kara topogrāfa pulkveža Karla Frīdriha Tennera devumu ģeodēzijas attīstībā, kuru visos laikos ir vecinājuši kari, tāpat kā dronu attīstību un pielietojumu veicina pašreizējais karš Ukrainā. Katrs skolēns saņēma bukletu “Strūves ģeodēziskais loks” un darba lapu ar uzdevumiem,  kurus vajadzēja veikt ģeodēzijas speciālistu vadībā, izmantojot ģeodēzijas mēraparātus un instrumentus.

Devītklasnieks Jānis Aļinauskis par ieinteresētību un aktivitāti dāvanā saņēma termosu.

Anna Smona, 7. klases skolniece

20.septembrī mēs, 6. klase 

un 7. klase

ar mūsu audzinātājām skolotājām Simonu un Daci devāmies mācību ekskursijā uz Līgatni. Visu dienu pavadījām Vienkoču parkā ar gidiem Agnesi un Ernestu.

Kāpēc gan Vienkoču parku tā sauc? Tāpēc, ka lielākā daļa no lietām tur ir izgatavotas no viena koka vai zara gabala. Amatniecības muzejā uzzinājām par paņēmieniem, ar kādiem agrāk cilvēki apstrādāja koku. Cirvji, zāģi, ēveles, grebšanas instrumenti,  no karotes līdz laivai – tur tiešām ir viss!

Cilvēkiem tiešām ir bijusi ļoti precīza un uzmanīga roka, pirms visu sāka ražot rūpnīcās un tirgot veikalos! Iesaku ikvienam aizbraukt uz Līgatni un ieraudzīt to visu ar savām acīm.

Kad bija izpētīti senie darbarīki un tehnoloģijas, kāpām augšā uz dabas rotu darbnīcu 2. stāvā. Arī tur ir daudz aplūkojamu priekšmetu no koka – maskas, vīzes, koka tupeles. Ja vien ir iztēle un prasmes, no koka var izgatavot visu! Vai tu zini, ka vieglākais koks Latvijā ir liepa? Būs iespēja pacelt liepas koka gabalu un izjust, cik tas ir viegls.

Radošajā darbnīcā katram ir iespēja izgatavot dūceni, piekariņu vai rokassprādzi. Uz galdiem izvēlei ir krāsainas bumbiņas no koka, bet visinteresantākie ir uzveramie kauliņi – ķirbju sēklas, aprikožu un plūmju kauliņi, pistāciju un valriekstu čaulas, cūku pupas, raibās pupiņas utt. Man šķiet, tas ir diezgan radoši izdomāts – izveidot šādu rotu no dabas materiāliem. Caurumiņi jau izurbti, atliek izdomāt kompozīciju un savērt. Tur nu mēs katrs varējām izpausties!

Tās bija iekštelpu aktivitātes, bet vēl mūs gaidīja kvests laukā. Kvests bija par koku un krūmu karu.

Komandai iedeva karti, kompasu, spoguli, lukturīti un šifrētāju. Lapiņās ar kara aprakstu mums bija jāspēj atrast pavedienus, kuriem sekojot, jāpilda uzdevumi, sekojot kartei.

Uzdevumi nebija viegli, bet tieši tas jau deva asumiņu.

Sacenšoties ar 6. klasi, viņi uzvarēja, jo izgāja kvestu 48 minūtēs – mums tam bija nepieciešamas 50 minūtes.

Ernests bija iekūris ugunskuru piknika vietā, varējām cept desiņas un zefīriņus, pārrunāt iespaidus, baidīt skaisto, silto laiku. Ieteicams līdzi paņemt bumbu – tā būs jautrāk pavadīts laiks.

Vai tad veikala nebija? Bija, protams! Iebraucām Siguldas Raibajā Sunī.

Es ļoti priecājos par šo ekskursiju, un iesaku arī citiem atvēlēt brīvu dienu tādam piedzīvojumam.