Daudzeses baznīcu klusajā nedēļā apciemo skolēni
Šīs Lieldienas Daudzeses baznīcai atnāca ar visaptverošu rosību un prieku, ko radīja un gan apkārtni, gan Dievnamu piepildīja Daudzeses pamatskolas 1. – 4.klases skolēni. Tik gaidīti!
Ar ko tad piepildījām Klusās nedēļas divas pēcpusdienas? Pirmkārt, ar čaklu darbošanos apkārtnes sakopšanā: vieni grāba lapas, otri rausa uz segām, trešie nesa sagrābtās lapas un zarus uz kaudzi, kuru vēlāk baznīcas draudzes priekšnieks Aivars sadedzināja, vēl kāda rosīga meitenīte cītīgi slaucīja baznīcas durvju priekšu. Un pa vidu skanēja sarunas par visu ko: par skolu, par draudzību, par slinkumu un čaklumu, par brāļiem un māsām, un tad jautājumi: par baznīcu, par Dievu, par Lieldienu notikumu, par Jēzu…
Šos jautājumus skaidrojām un baznīcas telpas iepazinām nākamajā dienā, kad iegājām Dievnamā. Ir bērni, kuri baznīcā bija pirmo reizi, gandrīz neviens nebija iegājis tieši Daudzeses baznīcā, nu tas notika. Vērojām un pārrunājām, kas ir altāris un altārglezna, kancele, balkons, sakristeja, zvanu tornis.
Skaidrs, ka bērniem tie bija reti dzirdēti vārdi, jauni jēdzieni, jauni iespaidi, bet ļoti ticu, ka vairākiem tas radīja interesi un paliekošus atmiņu mirkļus. Domāju, ka ir jāļauj bērniem apzināties, cik pasaule ir daudzveidīga.
Un veltīgi ir domāt, ka šo divu pēcpusdienu tikšanās Baznīcas kalnā bija klusas - tās bija dzīvības, darbīguma, rosības un prieka, un nebēdnības pilnas – kā jau bērnībā.
Te es atceros Bībelē lasīto un turpat redzēto attēlu, kur Jēzus svētī bērnus, un sajūtu, ka bērni ir mūsu dzīves svētība.
Tās bija rosīgas un gaišas kopā būšanas stundas, tuvojoties Lieldienu Augšāmcelšanās brīnumam.
Paldies bērniem un mīļajām skolotājām Dacei un Dinai!
Skolotāja Aija
