Lieliska, simboliska zīme - šajā pavasarī pie mūsu skolas stārķu pāris sācis iekārtot ligzdu! Iespējams, viens no putnu pāra ir izšķīlies tepat netālu esošajā ļoti senajā ligzdā. Jācer, ka pārim šovasar izdosies gan izperēt olas, gan izaudzināt bērnus.

Tagad vajadzētu putniem izdomāt vārdus – piemēram, ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balsta, mītošajiem putniem ir doti vārdi Fāze un Volts. Mūsējiem varētu dot ar skolu, mācībām, Daudzesi saistītus vārdus. Savus variantus iesniedziet bibliotēkā!

Stārķis Latvijas putnu vidū allaž izpelnījies īpašu labvēlību. Vairākums eiropiešu tautu to uzskata par pavasara vēstnesi, atmostošās dabas, dzīves atdzimšanas un auglības simbolu: tieši stārķis savā knābī atnes bērnus. Atbilstoši senajiem ticējumiem stārķis ir vienīgais putns pasaulē, kas apveltīts ar dvēseli, kura radniecīga cilvēka dvēselei. Tādēļ to nogalināt vai izpostīt tā ligzdu ir baiss grēks, kam sekos vēl jo baisāks sods. Stārķiem piedēvēja spēju saprast cilvēku valodu un pat lūgties (kristiešu pienesums)! Saglabājies ticējums: ja stārķis uz jumta, tad miers un saticība mājās.

Stārķis ir pieminēts jau Bībelē: „ Kur putni taisa savas ligzdas, kur stārķi dzīvo ciprešu galotņu zaros.” (Ps.104 – 17)

Ar stārķiem saistās arī daudzi un dažādi ticējumi. Uzskata, ka šie putni sargā māju no ugunsgrēka un zibens, kā arī gādā par laimi, bagātību un saticību. Ticējumi vēsta:

„Uz kurām mājām starks pavasarī uzlaižas, tajās  rudenī būs kāzas”.

„Kur dzīvo starks, tur esot mājās laime”.

„Ja jaunie stārķi jau atstājuši ligzdu un debesīs met slaidus lokus, būs agrs, garš rudens un vēla ziema”.

Stārķu sugas pasaulē ir 18, Latvijā mīt divas no tām: baltais stārķis un melnais stārķis. Daudzās Eiropas valstīs stārķi jau gandrīz ir  pilnīgi izzuduši. Ne velti Latviju var dēvēt par balto stārķu lielvalsti, jo pie mums savus bērnus izlolo apmēram 4,5% no visiem pasaules baltajiem stārķiem, kas tik mazai valstij ir ļoti daudz. Baltais stārķis ir liels putns, vidējais svars ap 4kg. Stārķu mūžs var sasniegt pat  30 gadus.

Baltie stārķi par savu Latviju sauc 400 – 500 gadus, jo šajā teritorijā ieradās jau tad, kad sākās intensīva līdumu līšana.

Uz ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi no Latvijas katru gadu izlido vienā un tajā pašā laikā, no augusta beigām līdz septembra sākumam. Dažās dienās tie ir prom. Mūsējie stārķi Āfriku sasniedz apmēram pēc 2 – 3 mēnešiem.

Šogad Lielās Talkas vadmoto bija  “Zaļa LATVIJA – ZAĻA pasaule!” Skolas kolektīvs vispirms iestādīja skolas priekšā Ziemassvētku vecīša dāvināto eglīti, bet 1. un 3. klases skolēni runāja latviešu tautasdziesmas par darba tikumu.

Vecāko klašu zēni devās palīgā tehniskajiem darbiniekiem malkas krājumu sanešanā un sakraušanā šķūnī, bet pārējie sagrāba lapas, aizvāca izzāģētos koku zarus.

Kad pie skolas viss bija padarīts, aizgājām grābt lapas arī pie satiksmes autobusa pieturas un baznīcas. Tur satikām arī pagasta talciniekus. Labi pastrādājuši, cepām desiņas un zefīriņus gada pirmajā piknikā.

Pārsteidzoši – tieši šis vārds atskan visbiežāk, pārrunājot smilšu kino improvizācijas teātra izrādi “Apkārt pasaulei”, ko programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros pagājušajā nedēļā trīs grupās noskatījās visi mūsu skolas skolēni.

- Nu kā, nu kā viņa to dara?! – sačukstējās bērni, vērojot, kā smilšu kino mākslinieces Zanes Pumpures-Prāmnieces radītie tēli uz ekrāna plūstoši nomaina viens otru, kā viņa acumirklī spēj pielāgoties jauniešu pasviestajām idejām par sižeta virzību.

Noskatījušies vēstījumu par dažādām valstīm, kontinentiem un dzīvniekiem, skolēni veidoja paši savu stāstu. Tapa trīs pilnīgi atšķirīgi darbi, ko pavadīja nebeidzama jautrība. Lieliska iespēja ieraudzīt un izbaudīt, kas ir improvizācija – par to gādāja Artūrs Breidaks. 1. – 4. klases bērni ceļotājam Ģidartam no Antarktīdas izrādīja Rīgu, bet pēc tam iepazīstināja ar Daudzesi. Trīs K – Kaspars uzzīmēja skolu, Kristers sporta halli, bet Kristaps – autobusu. Spontāni tapa jaudīga kopdziesma par autobusa šoferi Vilnīti pēc We Will Rock You melodijas. 5.-7. klase sacerēja stāstu par francūzi Žaku, kurš Latvijā meklēja un atrada savu māsu, bet 8. un 9. klases filma vēstīja par Marthu un Bobu no Anglijas, kuri Latvijā tikās ar biznesa partneri un apsvēra jaunas produkcijas ražošanu.

Skolēniem ļoti patika biļešu noskenēšana, tas, ka paši varēja izdomāt sižetu un piedalīties zīmēšanā, bet kautrīgākie, kas nesadūšojās zīmēt konkrētas stāsta detaļas, iemūžināja savu vārdu filmas titros. Lieliski, ka visas trīs filmiņas Zane vēlāk atsūtīja skolas videoarhīvam.

Lūk, kā todien pieredzēto attēlojusi trešklasniece Loreta Krūmiņa!

Iesakām visiem izmantot šo brīnišķīgām emocijām bagāto iespēju, ko sniedz iniciatīva Skolas soma! Tad arī jūs piedzīvosiet īstu brīnumu un gribēsiet samīļot Zani un Artūru!  

Trešdien, 26. aprīlī skolā viesosies Berga foto darbinieki. Lai viņi varētu veikt savu darbu, nepieciešamas vecāku atļaujas fotografēt bērnu. Lūdzu izpētīt un aizpildīt atļaujas, ko jūsu bērni šodien aiznesīs uz mājām, un neatlikt nogādāšanu atpakaļ skolā uz nākamo nedēļu. Ja bērns bildēsies tikai klases foto, nekur nekas nav jāatzīmē, jāaizpilda tikai lauciņi “Mācību iestāde”, “klase”, “vārds, uzvārds”, un jāparaksta. Ja skolēns fotografēsies arī portretam, jums jāizvēlas viens no piedāvājumiem bilžu saņemšanai. Pēc vēlēšanās varat dot arī atļauju draugu foto uzņemšanai un izgatavošanai.

Lai izdodas skaistas bildes, kuras ar patīkamām atmiņām pārcilāt pēc gadiem!

Septiņiem jauniešiem no mūsu skolas 7., 8. un 9. klases 5. aprīlis bija ļoti īpaša diena – viņi kļuva par kāda profesionāļa ēnām!

Vakancēs, kuras piedāvāja organizatori, fizioterapeitu ēnošanai vajadzēja būt sasniegušam 16 gadu vecumu. Ko darīt, ja tev ir 14, bet profesiju iepazīt gribētos? Atrast ēnojamo profesionāli pašam! Tā rīkojās Emīls Jansons, kurš Ēnu dienu pavadīja Aizkraukles sporta centrā, sekodams fizioterapeites Ingas darba ikdienai. Emīls mēdz veikt masāžu ģimenes locekļiem un draugiem – ēnošanā viņš uzzināja, kā to darīt pareizi. Atziņas: ļoti daudz jāmācās; viss šajā dzīvē ir savstarpēji saistīts. Būs daudz, par ko padomāt!

Emīla klasesbiedrs Markuss Kvederis devās uz Gaisa spēkiem Lielvārdes aviācijas bāzē, kur ēnoja virsseržantu.

Attēlā Markuss stāv pirmais no labās.

Skolēni varēja satikt pilotus, apskatīt gaisa kuģus, ugunsdzēsēju tehniku un pretgaisa aizsardzības ieročus. Atmosfēra bijusi draudzīga un humora pilna, ēnas tika pacienātas ar karavīru maltīti.

Mazliet tālāk – uz Ogres tehnikumu – trešdien brauca devītklasnieks Visvaldis Henriks Kalniņš. Viņam bija iespēja iejusties tehnikuma 2. kursa datortehniķa specialitātes audzēkņa ikdienā un izmēģināt roku mācību darbā – konfigurēt maršrutētāju MikroTik. Visvaldim bija pusdienas kā restorānā – ēnas pie galda apkalpoja viesu uzņemšanas nodaļas 4. kursa audzēkņi.

Šopavasar jauniešu ielu sporta un kultūras kustība "Ghetto Games" atklās savu 15. jubilejas sezonu. Mūsu septītklasnieki Markuss Laurinovičs un Roberts Gabrāns izturēja lielu konkursu, lai savām acīm varētu vērot Ghetto Games pasākumu organizatoru ikdienu. Kā sociālajos tīklos raksta ēnu devēji, tā bija fantastiska ēnu diena ar labākajām ēnām pasaulē! Kopā ar pārējiem ēnotājiem Markuss un Roberts apskatīja Ghetto biroju, patusēja Grīziņā un aizgāja arī pie ghettofight.lv un ghettodance.lv.

Uz Rīgu devās arī divi 8.b klases skolēni. Meldris Krasovskis iepazina industriālo alpīnismu - neparastu un ļoti svarīgu profesiju, kurai nepieciešama drosme un pārliecība par savām spējām. Ēnu dienā jauniešiem bija iespēja pārliecināties par savu drosmi pieredzējušu instruktoru uzraudzībā, ar profesionāla ekipējuma palīdzību rāpjoties 7 metru augstumā jaunajā Novikontas Energy treniņu kompleksā.

Tāpat skolēni, izmantojot speciālo ekipējumu, iemācījās, kā ārkārtas situācijā evakuēties no vēja turbīnas.

Novikontas Energy treneri bija ļoti priecīgi par jauniešu prasmēm un drosmi, kā arī neslēpto interesi par šo profesiju. Enerģiskās dienas beigās visi saņēma ne vien vērtīgas zināšanas un neaizmirstamu pieredzi, bet arī sertifikātu par mācību treniņa iziešanu!

Attēlā Meldris stāv trešais no kreisās. 

Parasti Ēnu diena norit četras – piecas stundas. Parasti. Šogad izrādījās, kādam tā var ilgt arī 15 stundas - dienu no sešiem rītā līdz deviņiem vakarā kopā ar boksa un fiziskās sagatavotības treneri Arni Ritenieku pavadīja Sandijs Aļeiņikovs. Sākās viss ar rīta drosmi, jā, jūs nepārlasījāties, tas ir grupas treniņš tiem, kuri pirms darba grib izkustēties. Arnis gan brīdina, ka dalība šajos treniņos rada atkarību celties agri un ievērot pašdisciplīnu, cilvēks kļūst bīstams apkārtējiem ar pārlieku pozitīvismu un rīta možumu! Rīta drosmei dienas gaitā sekoja vēl pieci gan privāti, gan grupas treniņi, kuros visos arī Sandijs ar prieku piedalījās. Pie Arņa trenējas daudzi uzņēmēji, mākslinieki, sabiedrībā pazīstamas personas, kā todien – Jānis Skutelis. Sandijs atzīst, ka trenera uzslavas ļoti motivējušas izturēt visu garo dienu un censties katrā nākamajā reizē parādīt, ka vari vēl labāk. Starp treniņiem bija gan brokastis un pusdienas, gan pastaiga, sadzīvisku jautājumu kārtošana, sarunas.

Attēlā Jānis Skutelis, Sandijs, treneris Arnis Ritenieks. 

Jaunieši uzsver Ēnu dienas galvenās atziņas - daudz jāmācās, jātrenējas, jādomā. Tad viss sanāks!

Laikā, kad rakstu šīs rindas, aiz mediju centra sienas, mūzikas kabinetā, skan klavieres un dzidras meiteņu balsis - notiek kora mēģinājums. Mūzikas skolotāja Beāte skolas laikā gribēja kļūt par tiesnesi, kaut neko daudz par šo profesiju nezināja. Ēnu dienā viņa ēnoja tiesnesi un saprata - nē, tas nav viņas ceļš. Labi, ka ir tāda lieliska iespēja, un jācer, ka nākamgad Ēnu dienā skolā nebūs neviena vecāko klašu skolēna, jo visi ēnos!