Otrajos Ziemassvētkos sudraba karotīti ar iegravētu savu vārdiņu un uzrakstu “Daudzesiete 2019” vai “Daudzesietis 2019” saņēma 13 vismazākie pagasta iedzīvotāji, kuri dzimuši laikā no pagājušajiem līdz šiem Ziemassvētkiem.

Šogad Daudzeses pagastā piedzimuši 13 mazuļi – septiņas meitenes un seši zēni. Bērniem vecāki izvēlējušies vārdus: Mikeila, Sabīne, Annika, Beāte, Kate, Marta, Nora, Dominiks, Olivers, Ralfs, Edžus, Kajetans un Arnis.

Daudzeses pagastā sudraba karotīti mazuļiem dāvina jau 15. gadu. Šajā laikā to saņēmuši 140 mazie daudzesieši. Piecpadsmit gadu laikā pirmo reizi pagastā piedzimuši dvīņi, un šajos Ziemassvētkos sudraba karotīti saņēma arī dvīņubrāļi Olivers un Ralfs.

Vairāk foto no pasākuma mājaslapas galerijā

4.janvārī plkst. 21 saieta namā Jaunā  gada balle. Spēlē grupa „Vidroks”. Ieeja –5 EUR

Galdiņu rezervēšana iepriekš pa tālr.26495467

17.janvārī saieta namā KINO piektdiena!

Plkst.16 animācijas filma  “Auniņš Šons” .  

IEEJA – 1 EUR

Plkst.18 latviešu komēdija “Jaungada taksometrs 2”.

IEEJA – 3 EUR

26.janvārī plkst.14 Kokneses amatierteātra izrāde H.Gulbis "Cīrulīši". Ieeja 3 EUR

12.decembrī žurnāls Dari Pats un Bosch rīkoja Amatnieku konkursa 2019 noslēguma pasākumu. Konkursa mērķis ir popularizēt dari pats dzīvesziņu un individuālo amatniecību kā iespēju veidot unikālu dzīves vidi sev un apkārtējiem, kā arī veicināt praktiski noderīgu ar celtniecību, interjera darbiem, galdniecību un citiem mājokļa uzlabošanas pasākumiem saistītu prasmju apgūšanu kā teorētiski, tā praktiski. Nominācijā Hobija lieta balvu – elektroinstrumentus no Bosch 200 eiro vērtībā saņēma daudzesietis Guntis Grāvītis.

Pavisam bija pieteikti 38 darbi, 11 labākie dalībnieki tikās finālā klātienē, lai prezentētu katrs savu veikumu.

Pēc tam iekšējā balsojumā noteica galvenās balvas – 1000 eiro vērtu elektroinstrumentu - ieguvēju. Uzvarēja piemājas pirts autors, bet balsis sadalījās diezgan līdzīgi. Guntis pats pirmo vietu deva koka grīdai no maziem gabaliņiem, kuras tapšanā ieguldīts milzīgs darbs. Visi darbi bija unikāli, un katrs savā ziņā būtu pelnījis galveno balvu.

Finālistu kopbilde. Pirmais no kreisās:  Bosch serviss pārstāvis Modris Mažis;  pirmais no labās - žurnāla Dari Pats galvenais redaktors Normunds Laipnieks.

Konkursā Guntis piedalījās otro reizi, šoreiz ar atjaunotām zirga kamanām.

Apmēram pirms gadiem 60 iegādātās kamanas bija kalpojušas Gunta vecvecākiem kā transportlīdzeklis. Gadi gāja, laiki mainījās, kamanas vairs netika izmantotas, bet tomēr glabātas šķūnī. Pirms gadiem desmit tās pārcēlās uz dārzu kā dekors un tur atradās līdz pagājušajam gadam, kad skats vairs nebija sevišķi patīkams – klimats un laika zobs darīja savu postošo darbu.

Variants bija likvidēt pavisam, vai, ja būtu iespējams ko glābt - atjaunot.

Lielākā daļa metāla detaļu bija kaltas, Guntim likās noziegums tādas izmest.

Domāja, domāja - kāpēc lai nepamēģinātu? Kad ķērās klāt, likās – šis tas jāpielabo un būs labi, tomēr atjaunošanas darbs prasīja aptuveni nedēļu darba, bet bija tā vērts!

Guntis stāsta par pašu darba procesu: “Sāku apskatīt tuvāk – kas un kā, jau šķita briesmīgi. Ķēros pie izjaukšanas. Dažas no skrūvēm varēja bez problēmām atskrūvēt vaļā, bet ar katru noņemto detaļu konstrukcija kļuva nestabilāka. Pirms tam kamanām bijis izmantots osis, bērzs un priede. Vietām osis un priede bija satrūdējuši, bet dažas detaļas pēc virskārtas noslīpēšanas bija kā jaunas. Bija detaļas, no kurām palikušas vien skrūves, un tad bija jādomā, kā varētu būt bijis. Pat Google nepalīdzēja, taču motivācija kļuva arvien lielāka. Jaunās (trūkstošās) detaļas izgatavoju no ozola, dažas no priedes. Interesanta konstrukcija ir aizmugures balsts, kurā rāmim iekšā ir pildiņš un rāmja augšējai detaļai ārmalā maza mala un pārējais plānāks.

Beigās viss tika izjaukts līdz pēdējai skrūvītei vai nagliņai, tad metāla detaļas attīrītas no rūsas, gruntētas un krāsotas.

Kad detaļas bija sagatavotas, montēju kopā. Uzreiz veidojās skaists rezultāts, par ko tagad prieks gan pašam, gan citiem”.

 

 2017.gadā Guntis piedalījās konkursā ar kravas auto modeli DAF XF 105, mērogā 1:20, kas bija darināts no sērkociņiem, kurus var iegādāties jebkurā veikalā.

“Kāpēc tieši no sērkociņiem? Pirms pāris gadiem tika izgatavots šāds modelis no bērza koka,

bet interneta plašumos biju redzējis auto modeļus no sērkociņiem un šķita interesanti pamēģināt. Daudz neko neplānojot, tika iegādāti daži desmiti sērkociņu kastīšu, sērkociņi attīrīti no sēra un līmēti kopā. Daudzus izmērus no iepriekšējā auto rasējuma nevarēja izmantot, jo sērkociņu izmēri mm 2x2x42, un tāpēc, līmējot detaļas, platumā vai biezumā vienmēr iznāk pāra skaitlis un bija jārēķina detaļu izmēri no jauna.

Auto sastāv no trīs lielām daļām – jūras konteinera, piekabes un paša auto vilcēja.

Tādā secībā arī visu izgatavoju. Jūras konteineram ir atveramas durvis, piekabei ir kāja, uz kā tas balstās. Visi riteņi griežas. Modeļa kopgarums 410 mm, platums 100 mm, augstums 165 mm.

Sākumā tika pirkti dažādu ražotāju sērkociņi, tāpēc tas labi redzams konteinera vizuālajā tēlā. Piekabes izgatavošanai tika atlasīti brāķētie sērkociņi, bet auto vilcējam – labākie, tāpēc tas arī labāk izskatās. Atklājums bija, ka sērkociņi piesūcināti ar kādu eļļainu vielu un brīžiem pat līme neturas klāt – kā plēvi var noplēst. Arī iededzinot kontūras, izdalījās kaut kas taukains un uzreiz izplūda dedzinātā vieta... no otras puses, šis izejmateriāls taču paredzēts liesmas iegūšanai!

Darba procesā tika izlietotas 250 kastītes, kas ir apmēram 10 000 sērkociņu, aptuveni 0,3 litri līmes. Instrumenti paši vienkāršākie – rokas figūrzāģis, šiem darbiem pielāgots nazītis, daži rīki zīmēšanai, smilšpapīrs, spīles un urbjmašīna, kas bija vienīgais elektroinstruments.

Izgatavošanas process ilga aptuveni 340 stundas, bet, ja to izgatavotu galdniecībā vai arī ar elektroinstrumentiem, tad to varētu paveikt ātrāk. Salīdzinājumam, koka auto modelis tika izgatavots divu nedēļu laikā. Vairāk pacietības prasīja apaļo un liekto detaļu izgatavošana, bet iznākums priecē”.

 

Guntis: “Jau no bērnības esmu darbojies ar koku, bet piesaista arī tehniski darbi. Laikam tieši smalkie darbi ir tie, kuri patīk visvairāk. Pēc Daudzeses pamatskolas iestājos Aizkraukles profesionālajā vidusskolā, tajā laikā tika dibināts mēbeļu ražošanas uzņēmums Brasle un jau skolas laikā sāku piepalīdzēt, strādāju tur arī prakses laikā un vēl joprojām. Ikdienā darbs iznāk ar plātņu materiāliem, ar koku darboties ir pavisam kas cits. Droši vien darbošanās ar koku iepatikās, pateicoties vectēvam, un tā nav zudusi vēl joprojām. Ja jau ļoti saista un aizrauj šī nodarbe, kāpēc lai sevi no tā atturētu, tā nu darbs jau kļuvis par hobiju. Trakākā ideja bija tā sērkociņu mašīna. Kamanas piederēja vecvecākiem un negribēju pieļaut, ka tiek izmestas. Citiem šķita, ka tur nav ko salabot, citiem tās izskatījās pēc lūžņu kaudzes, bet man tas bija izaicinājums, kas nesa gandarījumu par padarīto.  Ideju ir ļoti daudz, tās visas uzreiz tiek piefiksētas uz papīra, lai nepiemirstas, pamazām arī pa vienai īstenoju. Ļoti daudz laika tiek pavadīts SIA Brasle, bet brīvajā laikā realizēju arī savas idejas. Nākošais darbs, kurš taps: dārza dekors – vējdzirnavas”.

Šķiet, Guntis Grāvītis īsteno dzīvē Konfūcija teikto: “Izvēlies dzīvē nodarboties ar to, kas patīk, un tev nekad mūžā nebūs jāstrādā”. Lai veicas arī Jaunajā gadā!