Alise, Diāna Marta, Arta, Beāte, Roberts, Ernests, Roberts Guntars, Mikus - 15.jūnijā viņi absolvēja Daudzeses pamatskolu. Astoņi jaunieši, kuru attiecības klasē laikam vislabāk raksturo šī bilde – gandrīz visu izlaidumu viņi sēdēja, sadevušies rokās.

Roberts Ozols izlaidumā par teicamiem sasniegumiem mācībās, piedalīšanos erudīcijas konkursos un novada vārda popularizēšanu dāvanā no Jaunjelgavas novada domes saņēma portatīvo datoru.

Pārējās izlaiduma bildes meklējiet pagasta pārvaldes mājaslapas galerijā.

 Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Aizkraukles profesionālā vidusskola – tur viņi plāno turpināt izglītību. Izlaidumu laikā sociālajos tīklos lielu popularitāti ieguva Ivara Svilāna, Rīgas Tehniskās universitātes Sabiedrisko attiecību departamenta direktora ieraksts. Lai gan tas veltīts vidusskolas beidzējiem, par uzrakstīto vērts aizdomāties ikvienam, tāpēc publicējam šo tekstu kā ceļa vārdus mūsējiem.

“Ir izlaidumu laiks. Izlaiduma uzrunas ir viena no garlaicīgākajām dzīvības formām. Un es parasti brīnos, kādēļ neviens negrib runāt ar cilvēkiem, kuri tūlīt dosies “lielajā dzīvē” kā ar pieaugušiem cilvēkiem. Runāt par būtiskām lietām. Tādēļ apsēdos un uzrakstīju savu, alternatīvu izlaiduma runu par, manuprāt, būtiskām lietām - par draudzību, par izvēlēm, par brīvību.

------------------------------------------

Godātie absolventi!

Šī nebūs tāda izlaiduma runa, kā varbūt sagaidāt. Te nebūs Raiņa dzeju un vasaras meiju smaržas. Jo šis ir nopietns brīdis un esat pelnījuši, lai ar jums runā kā ar pieaugušiem cilvēkiem.

Padsmitnieki tuvāko simts gadu laikā jūs vairs nebūsiet. Kaut kas ir beidzies un nav jābūt ilūzijām, ka turpmāk būs tikai labāk. Vai pat tikai labi.

Iespējams, turpmāk kļūs tikai grūtāk. Jo to sauc par pieaugšanu. Ja jūs nebūtu auguši visus šos 12 gadus, tad joprojām skraidītu priecīgi, īsās, piemirkušās bikšelēs.

Līdz šim viss bija vairāk vai mazāk prognozējami. Tālāk skaidrības būs arvien mazāk un arvien lielāka nozīme būs vērtībām, kas jums iekšā, jo dzīve ne vienmēr piedāvās vienkāršus, godīgus risinājumus. Būs vilinājumi darīt tā, kā ērti, bet ne vienmēr pareizi. Bet neviens vairs neteiks, kā ir pareizi. Tas būs jāsajūt pašiem. Un kļūdas cena būs dažbrīd liela – nauda, attiecības, varbūt pat veselība vai vairāk.

Jo tālāk augsiet, jo vairāk atcerēsieties skolotājus. Dīvaini, bet visvairāk atcerēsieties tos, kuri bija tie neciešamākie. Jo izrādīsies, ka viņi jums iemācījuši visvairāk. Parasti ne tikai zināšanas, bet kaut ko par vērtībām.

Reizēm vēlmi cīnīties un pierādīt, ka taisnība ir jums. Iespējams, kāds būs rādījis, kā nevajag darīt. Un tā arī ir vērtīga dzīves mācība. Jo dzīvē jums nāksies satikties ar cilvēkiem, kuriem nebūs taisnība, bet kuri pret jums būs varas pozīcijā.

Bet labākie skolotāji tieši tādēļ ir labākie, ka viņi ir veidojuši jūs. Un to saprot tikai gadu pa gadam, kā sīpola slāņus lobot nost. Vai arī – kā labu vīnu malkojot. Bet, jā, jūs taču neko vēl nezināt par vīnu, vai ne? :) Vismaz tā domā skolotāji un vecāki.

Par draudzībām.

Šis ir pēdējais brīdis, kad esat šādā sastāvā. Jūsu nekļūs vairāk. Nekad. Tikai mazāk. Pirmās reizes, kad skaitlis samazināsies, būs šoks. Vēlāk pieradīsit.

Tādēļ paņemiet līdzi draudzības. Šīs draudzības ir pašas stiprākās. Un tās paliek uz mūžu. Katru reizi kaut kur satiekoties, jums būs kopīgās mafijas sajūta, kas palīdzēs.

Iespējams, daudzi tagad jums prasa – “par ko tad gribi kļūt?”. Vai vēl trakāk – “kas tu būsi?” Šis ir jautājums, uz kuru atbilde kļūs arvien neskaidrāka. Jo lielākā daļa profesiju, kurās jūs strādāsiet, vēl neeksistē. Tāpat kā pirms gadiem jūsu vecāki nevarēja pateikt, ka “es zīmēšu satelītkartes telefonam” vai “programmēšu elektriskus skrejriteņus”. Kā izvēlēties ceļu pasaulē, kura vēl tikai būvē ceļus, pa kuriem jūs iesiet? Iespējams, atbilde ir – nebūvēt tālus plānus vai sapņus, bet ieraudzīt iespējas, kas ir te un tagad. Katram tās būs citas – atbilstoši vietai un mirklim. Domāju, ka gandrīz katrs veiksmīgs cilvēks jums pateiks noslēpumu – viņš tagad dara to, par ko nemaz nenojauta. Bet bija iespēja, viņš riskēja, ņēma to un ielika visu savu spēku un idejas, lai izveidotu ko jaunu. Aizrautība un prieks darīt var aizvest jūs citur, nekā esat plānojuši. Un tas “citur” var būt sasodīti skaisti. Vai arī tā var būt kļūda un neveiksme. Mēs ne vienmēr dabūjam to, ko gribam. Bet tad to sauc par pieredzi. Kļūdas ir tas, par ko maz runā Latvijā, bet tās dod pieredzi veidot ko jaunu.

Jums noteikti ir jautājumi par naudu. Kāda ir tās nozīme? Ko tā dod un ko tā ņem? Vai ir vērts darīt tikai naudas dēļ? Ir gana daudz turīgu cilvēku, kuri mostas katru rītu ar naidu pret to, ko viņiem šodien jādara. Padomājiet par to. Kā teica Remarks: “Nauda nedara laimīgu, bet tā ārkārtīgi nomierina”. Tai ir nozīme, bet darīt ko jēdzīgu ir svarīgi cilvēkam kā būtnei.

Jums jau drīz var nākties izdarīt izvēles par darbu. Ja drīkst, neliels padoms. Ja jums ir iespēja, izvēlieties darbu ar gudru, lai arī ne vienmēr vienkāršu priekšnieku. Jo muļķu jūsu dzīvē tāpat būs pārpārēm. Viņi novilks jūs līdz savam līmenim un būs paraugs, kā nevajag. Izcili priekšnieki ir milzīgs kapitāls, ko saprot tikai vēlāk. Viņi jūs katapultē citā līmenī. Mācieties no viņiem, no viņu lēmumu pieņemšanas, no tā, kā viņi izdara izvēles sarežģītās situācijās.

Uz priekšu būs vairāk atbildību. Par sevi, par darbiem, par bērniem. Un netiesājiet pārāk bargi savus vecākus vai skolotājus, ja viņiem kas nav sanācis. Jūs tagad esat nonākuši tajā pašā līgā kā viņi, un šeit ne vienmēr ir vienkāršas spēles, ko vienmēr var vinnēt. Reizēm pietrūkst spēka, reizēm izvēles ir starp “slikti” un “ļoti slikti”. Un labas izvēles vienkārši nav. Dzīve nav godīgs pretinieks. Vismaz ne katrā reizē.

Mazliet par izcilību.

Latvija nav liela. Bet ir atšķirība starp – būt lielam un nebūt mazam. Tu vari nebūt liels, bet nedrīksti būt mazs. Ķīnā ir 53 pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 2 miljoniem. Bet vai tur ir olimpiskie un pasaules čempioni? Vai tur ir NHL un NBA spēlētāji? Un pat sava hokeja izlase augstākajā līgā? Un pat veseli divi diriģenti pasaules diriģentu TOP10? Mēs varam būt lieli ar savu izcilību. Un izcilība ir mūsu asinīs. Arī tad, kad īdam un kautrējamies no tās. Atrodiet to, kas jums padodas vislabāk un koncentrējieties uz to. Noslīpējiet, līdz tā ir patiesa izcilība.

Un mazliet par brīvību.

Brīvība nav pašsaprotama lieta. Tā ir kā skābeklis uz zemūdenes. To nejūt, kamēr tas ir. Daži no jūsu vecākiem un vecvecākiem ir maksājuši dārgu cenu par šo skābekli. Tas var izgaist vienā mirklī. To ir visu laiku jāpumpē šajā zemūdenē, ko sauc Latvija.

Pasaule kļūs arvien ātrāka un sarežģītāka. Arvien lielāka nozīme būs tam, ko sauc par kritisko domāšanu. Mēs visi ļoti ceram, ka jūs spēsit redzēt lietas caur vērtību prizmu, pat ja melus teiks cienījami cilvēki augstos amatos vai acīmredzamas lietas nebūs patiesas. Jūs arvien mazāk varēsit uzticēties savām acīm un ausīm, un arvien vairāk būs jāuzticas sirdij. Tā ir vienīgais kompass fake news, post-truth un citos gudros vārdos nosauktā melu pasaulē. Jūs tagad jau esat ne tikai absolventi, bet arī pilsoņi, vēlētāji, kam ir atbildība izvēlēties nevis tūlītēju labumu vai spožumu, bet optimālās izvēles neideālā pasaulē. Klausieties tos, kuri runā nevis par desu, bet tos, kuri runā par vērtībām un sapņiem.

Jo jūs tagad esat pieaugušie. Kad jūsu vecāki un vecvecāki vairs nevarēs noturēt šo karogu, jūs automātiski kļūsiet tie vecākie, kam tas būs jādara.

Un kad jums kāds nākamreiz saka “valsts nemāk…”, “valsts ir stulba…”, tad vismaz iekšēji sev pajautājiet – ja es būtu pēdējais palikušais cilvēks, kurš pārstāvētu Latviju, vai es šajā situācijā būtu izdarījis visu, ko vien varēju? Valsts nesākas Jēkaba ielā. Valsts nenotiek tikai dažās ēkās Brīvības bulvārī. Valsts sākas ar to, ka tu no rīta piecelies un pieņem lēmumu, ko tu darīsi tajā dienā. Tā diena ir valsts, kuru sauc Latvija”.