"Jūsu skola ir bijusi viena no aktīvākajām izglītības iestādēm portālā Uzdevumi.lv 2023./2024. mācību gada I semestrī. Uzdevumi.lv izsaka pateicību par skolas aktivitāti un izrādīto atbalstu digitāliem mācību līdzekļiem!

Ceram uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk!

Edgars Škutāns, SIA “Uzdevumi.lv” direktors"

Gan ar sniegiem, gan ar saliem,

gan ar lauskiem skaļš —

gads ir balts no abiem galiem

un pa vidu zaļš.

   /O. Vācietis/

 

 

Tāds bija iecerēts mūsu šī gada kalendāra vāks, uz nodrukātā gan redzams tikai viens foto.

Šogad kalendārā atskatāmies uz pēdējo divdesmit gadu notikumiem skolas dzīvē, kā arī pētām senos un mūsdienu mēnešu nosaukumus un dažādus kalendārus. Lai aizraujoša lasīšana!

Tā kā kalendārā vietas ir tik, cik ir, un bildes nav lielas, tās visas var apskatīt arī Daudzeses pagasta mājaslapas galerijā. Pie tam tur bilžu ir vairāk. Uzspiežot uz bildes, tā atvērsies pareizi.

 

Mūsu planēta Zeme nepārtraukti riņķo ap Sauli. Zeme vienu pilnu reizi ap Sauli apriņķo 365 dienās. To sauc par gadu. Ir īsais un garais gads, atkarībā no dienu skaita februārī. Gads tiek iedalīts 12 mēnešos.

Senatnē mēnešu nosaukumi norādīja norises dabā, vēlāk mēs sākām izmantot tā saucamo jauno laika skaitīšanu – Gregora kalendāru, kas mūsdienās ir oficiālais kalendārs lielākajā daļā pasaules valstu.

Mūsdienu un senie mēnešu nosaukumi:

Janvāris - Sala mēnesis.

Februāris - Sveču mēnesis.

Marts - Sērsnu mēnesis.

Aprīlis - Sulu mēnesis.

Maijs - Lapu mēnesis.

Jūnijs - Ziedu mēnesis.

Jūlijs – Liepu (arī Siena) mēnesis.

Augusts - Rudzu mēnesis.

Septembris - Viršu (arī Silu) mēnesis.

Oktobris - Veļu (arī Zemliku) mēnesis.

Novembris - Salnu mēnesis.

Decembris - Vilku mēnesis.

Pasaules valodas var iedalīt divās lielās grupās atkarībā no mēnešu nosaukumiem. Pirmajā grupā ir tās valodas, kas katra savā laikā „atmeta” savus tradicionālos mēnešu nosaukumus un pakļāvās modei mēnešu nosaukumus veidot pēc seno romiešu parauga.

Šajā, lielākajā grupā, bez latviešu valodas ietilpst arī tādas valodas kā krievu, angļu, spāņu, itāļu, franču, igauņu, zviedru, norvēģu, slovāku, ungāru, rumāņu u.c. Otrajā grupā ir tās, kas saglabājušas senos savas valodas mēnešu nosaukumus, kas pārsvarā balstās uz sezonāliem veģetācijas procesiem un dabas parādībām. Tādas ir lietuviešu, poļu, somu, baltkrievu, ukraiņu, čehu, horvātu, turku valodas. Kā piemērs oktobra mēneša nosaukumam šajās valodās: lietuviski spalis, poliski październik, somiski lokakuu, baltkrieviski кастрычнік, ukrainiski жовтень, čehiski říjen, horvātiski listopad, turciski ekim. Senie latvieši oktobri sauca par veļu jeb zemliku mēnesi.

Vēsturiski mēnesis ir radies kā laika vienība, kad nomainās visas mēness fāzes. Tas notiek 29,53 dienās. Tā kā vienā gadā ir 365 dienas (garajā gadā ir 366 dienas) un šis skaitlis nedalās ar 12 bez atlikuma, tad vienā mēnesī esošo dienu skaits variē no 30 uz 31 (februārī ir 28 dienas, 29 dienas garajā gadā). Gregora kalendārā vidējais mēneša ilgums ir 30,436875 dienas. Atsevišķās zemēs, īpaši musulmaņu valstīs, izmanto lunāro kalendāru, kurā viena mēneša garums ir 29 vai 30 dienas. Mēnesis sākas ar jauna mēness fāzes iestāšanos. Pēc šī kalendāra gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas. Līdz ar to gada garums, salīdzinot ar Gregora kalendāru, ir īsāks par 10 līdz pat 12 dienām. Lai to kompensētu, tad gadam pēc noteiktas sistēmas laiku pa laikam tiek pievienots vēl viens — trīspadsmitais mēnesis. Piemēram, ebreju kalendārā 19 gadu ciklā septiņos gados 12 mēnešu vietā ir 13 mēneši.

Kalendārs ir plāns laikam tāpat kā karte ir plāns telpai. Cilvēka spēja apzināties savu vietu telpā un laikā ir tā pastāvēšanas nepieciešamais pamats, no kura laika gaitā varēja rasties dziļāka izpratne par pasaules uzbūves likumsakarībām un šai izpratnei atbilstošas kultūras izpausmes, līdz pat šķietami maznozīmīgiem ikdienas paradumiem.

 

Cēzars ir mūsdienu kalendāra «tēvs»

Pirms Cēzars nāca pie varas Romā, romieši izmantoja kalendāru, kas sastāvēja no 355 dienām. Šāda sistēma neatbilda reālajam saules gadam, tāpēc Romas amatpersonām katru gadu nācās pielikt kalendāram dažas dienas, lai saglabātu kalendāra dienu atbilstību attiecīgajai sezonai un varētu manipulēt ar termiņiem, kas bija noteikti katram ieņemtajam amatam.

Rezultātā radās pamatīgs juceklis, un neviens vairs īsti nesaprata, kura gada diena attiecīgajā brīdī ir.

Cēzars izgudroja jaunu kalendāru (Jūlija kalendārs), kas sastāvēja no 365 dienām un sakrita ar solāro ciklu. Lai izvairītos no laika nobīdes, Cēzars arī izgudroja «garo gadu», kad ik pēc četriem gadiem gadam ir nevis 365, bet 366 dienas.

16. gadsimtā Jūlija kalendārs tika nedaudz izmainīts un pārdēvēts par Gregora kalendāru, kas ir mūsdienās visplašāk lietotā kalendārā sistēma.

 

Janvāris - Sala mēnesis.

Pirmais gada mēnesis nosaukts par godu seno romiešu gadalaiku dievam Jānusam. Jānuss - laika un katra iesākuma dievs, arī durvju un vārtu sargs, upju un avotu radītājs, jūrniecības aizbildnis; viņu attēloja ar divām sejām (viena vērsta pagātnē, otra — nākotnē).

Lietuviešiem – sausis.

Piecpadsmito gadu (no 2009.) par savējiem saucam Zalves bērnus. Togad pie mums mācījās 27 skolēni no Zalves.

2020. gadā, slēdzot arī Sunākstes pamatskolu, jau esošajiem sunākstiešiem mūsu skolā pievienojās vēl septiņi skolēni.

Februāris - Sveču mēnesis.

Senajā Romā tas bija gada pēdējais mēnesis, kurā iekrita seno romiešu lielie šķīstīšanās svētki Februa, kuru nosaukums saistījās arī ar nāves dieva Februona vārdu.

Lietuviešiem – vasaris.

Pirms 15 gadiem, 2009. gada 27. februārī durvis vēra skolas sporta halle.

 

Marts - Sērsnu mēnesis.

Senajā Romā gads sākās ar marta mēnesi. Tas bija lauku darbu sākuma mēnesis, tāpēc nosaukums pēc pavasara aizbildņa Marsa vārda. Vēlāk, kad zeme un daba pārgāja citu dievu pārziņā, Marsam palika tikai kara lietas.

Lietuviešiem – kovas.

Jau 18 gadus (no 2006. gada) mūsu skola piedalās programmā “Skolas piens”; 13 gadus – programmā “Skolas auglis”.

Aprīlis - Sulu mēnesis.

Aprīlis savu nosaukumu dabūjis no vārda „aperire”, kas nozīmē – „atvērt”, jo aprīlī kokiem atveras pumpuri.

Lietuviešiem – balandis.

Ilgi gaidītā sporta halle deva lielu uzrāvienu sportā, īpaši florbolā. Pirms 12 gadiem (2012.) mūsu skolas zēnu komanda U – 14 grupā izcīnīja 2. vietu Latvijas čempionātā florbolā.

Maijs - Lapu jeb Sējas mēnesis.

Vārds „maijs” radies sakarā ar pavasara plaukuma dievietes Maijas vārdu. Slāvi to sauca citādāk. Krievi maiju sauca par traveņu, zāļu mēnesi, čehi un slovāki – par kveteņu vai cveteņu, serbi – par roželoni.

Lietuviešiem – gegužė.

Trīspadsmito gadu (no 2011.) uz skolu, uz mājām un ekskursijās braucam ar tik pierasto oranžo skolas autobusu. Skolēni ciena un godā vienmēr precīzo, nosvērto šoferīti Vilnīti, kā mīļi saucam Vilni Kļaviņu.

Tikpat ilgi izmantojam arī skolvadības sistēmu e-klase.

Jūnijs - Ziedu mēnesis.

Jūnijs savu nosaukumu dabūjis no dievietes Jūnonas vārda. Jūnona bija romiešu ideālās sievas, mātes iemiesojums. Laulību, ģimenes, mātes, sievietes aizgādne.

Lietuviešiem – birželis.

Pirms 25 gadiem (1999. gadā) mūsu skolu absolvēja 20 jaunieši. Tik liels absolventu skaits pēdējo reizi pirms tam bija tikai 1976. gadā. Ja visi 2023./24. mācību gada devītklasnieki pabeigs skolu, mums būs 21 absolvents! 2023. gadā apliecību par pamatizglītību saņēma vien trīs jaunieši.

Jūlijs – Liepu jeb  Siena mēnesis.

Jūlijs savu nosaukumu ieguva par godu Romas imperatoram Jūlijam Cēzaram, piedevām viņš arī kļuva slavens ar savu kalendāra reformu. Šo kalendāru vēlāk pārņēma arī Bizantijas impērija.

Lietuviešiem – liepa.

Pirms 22 gadiem, 2002. gada 13. jūlijā Daudzeses ev. Lut. baznīcā iesvētīts skolas karogs. Mākslinieces Ineses Dembovskas skice karogam veidota pēc direktora Valda Puidas ieceres, balstīta uz idejām no skolēnu darbiem, iesniegtiem skiču konkursā.

Augusts - Rudzu mēnesis.

Augusts līdzīgi kā iepriekšējais mēnesis savu nosaukumu ieguvis no Romas imperatora Augusta.

Lietuviešiem – rugpjūtis.

Divdesmit pirmo gadu (no 2003. gada) Daudzeses 439. mazpulku vada skolotāja Ilona Nāburga. 2000. gadā Aizkraukles rajonā darbojās 11 mazpulki – šobrīd mūsējais palicis vienīgais.

 

Septembris – Viršu mēnesis.

Nosaukums radies no latīņu vārda "septem" – septiņi, tāpēc ka vecajā latīņu kalendārā, kas sākas ar martu, tas bija septītais mēnesis.

Lietuviešiem – rugsėjis.

Pirms 23 gadiem par vairāk nekā 83 tūkstošiem latu (Pasaules bankas finansējums) tika veikts pamatīgs skolas remonts. Skola ieguva jaunu jumtu, otras kāpnes uz 3. stāvu, tika nojauktas krāsnis, iekārtoti kabineti 3. stāvā.

Oktobris – Veļu mēnesis.

Savu nosaukumu oktobris dabūjis no latīņu vārda "octo", kas nozīmē - astoņi, jo romiešu gadā oktobris bija astotais mēnesis.

Lietuviešiem – spalis.

Pirms 17 gadiem (2007.) ierīkots apgaismojums no skolas līdz satiksmes autobusu pieturai.

Novembris – Salnu mēnesis.

Nosaukums radies līdzīgi kā iepriekšējiem mēnešiem, latīņu valodā "novem" nozīmē deviņi. Saglabājies no laikiem, kad kalendārā bija desmit mēneši un novembris bija pirmspēdējais, devītais mēnesis.

Lietuviešiem – lapkritis.

Pirms 16 gadiem (2008.) mūsu devītklasnieki triumfēja laikraksta “Diena” rīkotajā konkursā “Kas notiek?”, iegūstot absolūti lielāko punktu skaitu. Šajā klasē mācījās arī tagadējā skolas direktore Simona Pužule.

Decembris – Vilku mēnesis.

Romas dibinātājs Romuls, kā vēstī leģenda, bija tieši tas, kurš iedibināja decembri un pavēlēja tajā ieskaitīt 30 dienas. Vēlāk Numa Pompīlijs decembrim piešķīra 29 dienas, un tikai Jūlijs Cēzars galīgi noteica, ka novembrim ir 30, bet decembrim 31 diena. Latīņu valodā "decem" nozīmē desmit, jo kalendārā tas bija desmitais mēnesis. Pēc tam kad Romas kalendārā radās divpadsmit mēneši, iepriekšējie mēnešu nosaukumi nemainījās.

Lietuviešiem – gruodis.

Pirms deviņiem gadiem (2015.) mūsu skolas meiteņu florbola komanda “Daudzeses meža kaķi” Latvijas 21. čempionātā bērniem un jauniešiem izcīnīja 2. vietu vecuma grupā MU – 12.

22. decembra agrā rītā bija oficiāli sākusies ziema, bet neviens skolas bērns to nepamanīja, jo varēja pagulēt nedaudz ilgāk – mācību stundas nenotika, pēcpusdienā gaidījām vecākus un citus viesus uz Ziemassvētku eglītes koncertu.

Savā uzrunā skolas direktore Simona aicināja atcerēties tikai labo, veiksmes, panākumus, uzvaras, gandarījumu un prieku. Nav nozīmes, vai tās ir lielas lietas, vai pavisam nenozīmīgi, šķietami sīkumi. Pārējais viss ir mūsu pieredzes skola. Viņa mudināja šajā koncertā ieraudzīt, cik mēs katrs esam atšķirīgi – kā sniegpārsliņas, jo divu vienādu sniegpārslu dabā nav.

 

Spožumiņu eglītē iededza trīs jaunieši, kuru vidējā atzīme ir 9 un vairāk, un kuri vēlāk saņēma zelta liecību – Elizabete Saulīte, Anna Smona un Edgars Māsāns.

Klausījāmies dzejoļus, dziesmas, redzējām jestras dejas un veselus trīs teātra uzvedumus, pie tam 6. klase savu skeču “Multfilmu varoņu banda” bija sarakstījuši paši. Apbalvojumus saņēma mācību priekšmetu olimpiāžu dalībnieki, centīgākie mācībās, nekavētāji, čaklākie uzdevumi.lv risinātāji.

Protams, bija arī Ziemassvētku vecītis, kurš arī nenoturējās un gan dziedāja, gan vadīja aktivitātes. Bija daudz konfeti salūtu un daudz konfekšu saldumu paciņās.

Paldies par burvīgo koncertu skolēniem, mūzikas skolotājai Beātei, deju skolotājam Aigaram, teātra mākslas skolotājai Leldei, direktorei Simonai,  klašu audzinātājām!

Mēs tiešām esam dažādi kā sniegpārsliņas. Lai radošs, košs un līksmes pilns Jaunais gads mums visiem!

Vai atceraties, ar kādu šovu sākās šī mācību gada I semestris? Darba cēliena noslēgumā pie mums atkal ieradās Laboratorium.lv ar zinātnes teātri - aizraujošu un izglītojošu šovu, kurā bērni un jaunieši varēja atklāt iedvesmojošo zinātnes pasauli, veicot interesantus eksperimentus ķīmijā un fizikā.

 

Šajā teātrī starp skatuvi un skatītāju nav nosacītās sienas, un tāpēc skolēni kļuva par interaktīvā teātra dalībniekiem. Redzējām, kā notiek dažādas ķīmiskas reakcijas un fizikālas parādības, kas brīžiem šķita neticamas vai noslēpumainas. Izrādes laikā vadītājs ne tikai veica eksperimentus, bet arī skaidroja darbības principus un stāstīja interesantus faktus, lai palīdzētu skatītājiem labāk izprast zinātni.

 Kā zināms, eksperimenti notiek ne tikai laboratorijā, bet arī virtuvē, tādēļ uzreiz pēc izrādes kopā pagatavojām gardu un veldzējošu šokolādes saldējumu, kuru sasaldējām ar šķidro slāpekli.

 

Atliek cerēt, ka zinātnes teātris veicinās bērnos un pusaudžos interesi par zinātni, kritisko domāšanu un radošu pieeju attīstību dažādu problēmu risināšanā. Lai zinātniskā teātra apmeklējums ir jautra un izglītojoša pieredze, kas var iedvesmot jaunos skatītājus turpināt pētīt un virzīties uz priekšu zinātnē!

 

Kā izskatās cilvēks, kas patiesi mīl savu nodarbošanos…

 

...un cilvēks, kas patiesi mīl saldējumu!

Decembra vidū pie mums viesojās unikāls šovs “Īsumā par Visumu. Virtuālās Realitātes izrāde skolēniem”. Projekta mērķis ir dot skolēniem iespēju paskatīties uz zinātni no teātra perspektīvas, atklājot tajā  tēlainību un radošumu.

Mēs varējām noskatīties vienu no četrām viņu piedāvātajām izrādēm – Dzīvība. Tajā mikrobu pētnieks demonstrēja savu mikroorganismu kolekciju. Ielūkojāmies mazāko organismu valstībā, ko papildināja virtuālās realitātes sniegtās iespējas. Mikroorganismus varēja aplūkot pārsteidzoši tuvu, turklāt šo pieredzi neaizmirstamu padarīja cirka vide, klavieru pavadījums un akrobātika. Liela daļa skolēnu Dresētāja lomā pazina Edgaru Samīti, kurš pats arī nodrošināja izrādes norisi.

Pēc izrādes devāmies iekšā Ziņkārīgo istabā – atsevišķā 3D telpā, kur varējām interaktīvi apskatīt muzeju eksponātus un galerijas, kā arī atbildēt uz testa jautājumiem par izrādē redzēto.

 Ko saka skolēni?

“Ļoti labi bija, man patika, ka vadītājs, kurš izskatījās pēc Džeka Sperova, bija ļoti smieklīgs. Cirka vingrotāja filmiņā bija ļoti skaista, bet dažreiz baisīga. Man īsti nepatika klavieru spēlētājs, jo viņš traucēja uztvert runāto tekstu. Cirka zvēru dresētājs filmā ir ļoti gudrs vecis, ja reiz māk komunicēt ar tādām mikroskopiskām būtnēm kā baktērijas. Es vēlētos noskatīties pārējās trīs izrādes, jo ir interesanti. Uz visiem testa jautājumiem es jau pirmajā reizē atbildēju pareizi, pēc tam varēju paspēlēties ar špricēm. Nepatika, ka sēdējām tik cieši kopā un iznāca sasisties ar blakussēdētāju.

Noteikti ieteiktu šo citiem, jo bija interesanti, smieklīgi, jautri un skaisti. 10 no 10!

Meitene no 6. klases”

“Visvairāk man patika, kā cirka vingrotāja uzkāpa uz galda.

Biju iedomājusies, ka būs kaut kas līdzīgs amerikāņu kalniņiem vai kaut kas cits tāds bailīgāks. Nebija tādu lietu, kas nepatika, gribētos noskatīties pārējās filmiņas.

Man PATIKA!

Cita meitene no 6. klases”

“Es arī vēlētos runāt baktēriju valodā! Tāds talants, ka aizsitās elpa. Sieviete vingrotāja lokanāka nekā es savos 13 gados. Izskatījās, ka ar baktērijām runājošais vīrietis bija dzēris, tāpēc es arī jutos dzērusi. Ja būtu iespēja, es uzņemtu īpašu foto ar garnelēm.

Liels paldies par šo brīnišķīgo iespēju!

Antoška”

“Man patika, kā tas pieaugušais filmiņā spēlēja klavieres. Paldies par filmu! Kā tādu var uztaisīt?

Diāna, 2. klase”