Jau astoto gadu oktobris mūsu skolā ir Putras mēnesis. Šogad Rīgas Dzirnavnieka organizētā Putras programma bija veltīta auzu pārslu superputrai un labiem darbiem. Oktobra pēdējā darbdienā no paša rīta sākumskolēni ķērās pie labo darbu veikšanas – auzu pārslas lika lietā cepumu pagatavošanā, lai varētu ar tiem pacienāt skolotājus un skolas darbiniekus.

Kas to būtu domājis, ka cepeškrāsnī notiekošo var vērot ar tādu interesi! 

Pēc stundām visi pulcējās skolas zālē, kur daudzinājām dažādu labību, pieminējām Krišjāņa Barona 185. jubileju, pētījām superputru – auzas.

Katrs skolēns bija sagatavojis papīra kvadrātu ar minipētījumu par labību, no tiem izlikām Mārtiņa zīmi 1.stāva gaitenī.

Pēc tam skolas ēdnīcā ar pašceptajiem cepumiem, ziediem un mīļvārdiņu vainagiem pateicāmies par izcilajām ikdienas maltītēm skolas pavārītēm Inetai un Irinai,

bet viņas savukārt mūs pacienāja ar gardu jo gardu auzu pārslu biezputru ar rozīnēm, kurai klāt likām ābolu ievārījumu.

Ēdiet putras un esiet veseli, stipri un gudri!

Vairāk bilžu pagasta mājaslapas galerijā.

3.klases skolnieces Elizabete, Sintija, Keitija, Marta, Katrīna, Amanda

Trešdien mēs, 1., 2. un 3.klase, bijām Skolas somas ekskursijā uz LU Botānisko dārzu Rīgā. Mūs sagaidīja gids Elvis, pavisam jauns puisis, kurš stāstīja ļoti interesanti, daudz smaidīja un jokoja.

Aizsteidzoties notikumiem priekšā – par to mēs viņu cieši samīļojām pašās beigās, kā jau Daudzeses bērni vienmēr dara!

Bet ekskursijas sākumā pastaigājām pa dārza teritoriju, uzzinājām, kā un kāpēc tur viss radies un iekārtots. Redzējām īvi, no kuras koka “Harijā Poterā” bija izgatavots Voldemorta zizlis!

Kas tad tie botāniskie dārzi tādi ir? Botāniskie dārzi ir institūcijas, kas uztur dokumentētas dzīvo augu kolekcijas un izmanto tās zinātniskiem pētījumiem, augu saglabāšanai, demonstrēšanai un izglītībai. Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs dibināts 1922. gadā un tā 15 hektāros var iepazīt Latvijas un pasaules augus - vairāk nekā 6000.

Tā kā laiks jau rudenīgs, bija tik aizraujoši nokļūt lielajās siltumnīcās! Tur bija kā īstos džungļos, viss zaļš, palmas, liānas, visdažādākie augi. Tā kā mums bija vispārīgā ekskursija, pa pusotru stundu mēs apskatījām Palmu māju ar subtropu augiem, tropu māju ar mitro tropu augiem un sukulento augu siltumnīcu ar kaktusiem un citiem sauso reģionu augiem.

Palmu mājas augstums ir 24 metri, un kokiem, kas gribētu augt lielāki, apzāģē galotnes, lai tie nesaplēš stiklus. Tad visi siltummīļi nosaltu!

Tropu mājā valda mitrs karstums. Tur mēs redzējām, kā tad īsti aug banāni, kafija, bambusi. Tropu siltumnīcas baseinā aug arī Dienvidamerikas viena no lielākajām ūdensrozēm Viktorija. Baseinos peld krāsainas zivis.

Tālāk gids mūs veda pie kaktusiem. Uzreiz jutām, ka gaiss ir savādāks - sukulenti aug tuksnešos un pustuksnešos – sausā un karstā klimatā ar krasām diennakts temperatūras svārstībām. Tie ir pielāgojušies ātrai ūdens uzņemšanai un uzkrāšanai ar saknēm, stumbru vai lapām retajos lietus periodos, kā arī no nakts rasas. Kaktusi bija visdažādākie. Gids pieminēja, ka daudzi augi ir indīgi.

Visinteresantāk bija Tropu tauriņu mājā. Kopā ar tauriņiem dzīvo arī divi putni. Tauriņus atved kūniņās, liek inkubatorā. Latvijā šādu tauriņu dabā nav, jo mūsu klimats nav tik mitrs un karsts. Daži tauriņi bija lielāki par mūsu plaukstām!

Mums ļoti, ļoti, ļoti patika šī ekskursija!

Nikola Marta Vigule, 8.klases skolniece

9.oktobrī visa Daudzeses pamatskolas 8.klase devāmies ekskursijā uz Siguldu. Ceļš bija diezgan garlaicīgs, bet, kad bijām klāt, sākās ļoti interesantas lietas. Mūsu mērķis bija tehnoloģiju un izglītības centrs "Mazā Brīnumzeme". Pie ārdurvīm mūs laipni sagaidīja gids Edvards. Dezinficējām rokas, un Edvards izstāstīja noteikumus, ko nedrīkst darīt pie maketiem. Bija garlaicīgi klausīties šos noteikumus, jo gribējās ātrāk ieraudzīt visu savām acīm. Pēc garās lekcijas mēs beidzot gājām iekšā. Pirmais, ko ieraudzījām, ieejot šajā telpā, bija liels, liels makets ar daudz, daudz ēkām un maziņiem cilvēciņiem.

Šajā maketā, protams, nebija tikai ēkas un cilvēciņi, bija arī mašīnas un vilciens, kas braucot atdarināja tā skaņas. Šo visu ieraugot, es biju lielā šokā, jo nesapratu, kā cilvēkiem var būt tik liela pacietība to visu uztaisīt. Pie maketa tapšanas ir strādājis mehatroniķis, elektroniķis, mākslinieks, programmētājs, metinātājs, galdnieks, elektriķis un arhitekts. Tad, kad bijām aplūkojuši lielos maketus, gids Edvards mums pastāstīja visu ļoti, ļoti smalki, kā šo visu var uztaisīt un kā tas viss darbojas. To gan bija interesanti klausīties. Es uzzināju, ka Mazā Brīnumzeme izveidota 2014.gada 13.augustā, un tajā ir tikai pieci darbinieki. Lielākais interaktīvais makets pasaulē atrodas Hamburgā, otrais lielākais – Sanktpēterburgā. Animatronika ir jauns pasaules un tajā notiekošo procesu izziņas veids un tieši šajā tehnikā ir izveidota Mazās Brīnumzemes ekspozīcija Siguldā. Miniatūrajā pasaulē viss ir tieši tāds, kā dzīvē, tikai 87 reizes mazāks: pilsētas, lauki, kalni, ielejas un dažādas sadzīves ainiņas. Mākslinieciski izveidotās ieliņās pārvietojas jaunāko tehnoloģiju auto; dzelzceļa līnijas, kā arī skolas, veikali un kafejnīcas mudina izpētīt pasauli no putna lidojuma perspektīvas. Uzzinājām vēl daudz ko tādu, kam nemaz nepietiktu vietas, lai te uzrakstītu. Tad, kad gids izstāstīja visu savu sakāmo, pienāca mūsu laiks uzdot viņam visus mums interesējošos jautājumus. Pēc tam paši ķērāmies pie maketu taisīšanas.

 Šī man likās visinteresantākā ekskursijas daļa, jo gids Edvards ļāva uztaisīt pašiem savu maketu, šī maketa nosaukums bija "Latvija pēc 100 gadiem". Atveidojām vietu, kurā plānojam dzīvot, strādāt vai kādu vēlamies izveidot paši saviem spēkiem. Mums priekšā uz galda bija salikti visi nepieciešamie materiāli (guašas krāsas, līme, dažādas skaidiņas, akmentiņi un daudz kas cits).

Maketa izgatavošanai mums bija atvēlēta viena stunda. Ķērāmies pie darba. Citam varbūt nesanāca, kā vēlējās, taču beigās visi darbiņi bija skaisti. Galvenais bija tas, ka katram bija savādāks makets, divu vienādu nebija. Tad, kad mēs bijām pabeiguši savus maketus, gids Edvards ielika tos kastē un ļāva ņemt līdzi uz mājām. Mēs savus darbiņus nevedām uz mājām, bet gan uz skolu, lai varētu parādīt citiem. Izrādās, ka šo tehnoloģiju un izglītības centru var paaicināt arī uz skolu ar izbraukuma nodarbību.

Es ieteiktu tev arī apmeklēt Siguldu, ja vēl neesi to izdarījis! Man ļoti patika šī ekskursija – paldies iniciatīvai Skolas soma par iespēju!