Luīze Cera, nu jau 5.klases skolniece

30.maijā visi mūsu skolas labinieki brauca ekskursijā uz Viesīti.

Vispirms mēs devāmies uz muzeju “Sēlija”. Muzejā mums katram izsniedza radiosistēmu: kaklā uzkārām uztvērēju, ar kuru katrs varēja samazināt vai palielināt skaņas stiprumu. Pie auss piestiprinājām individuālu austiņu, ko savienojām ar uztvērēju. Gids runāja mikrofonā, bet raidītājs viņa teikto nodeva mums katram vēlamā skaļumā. Nebija jāstāv blakus gidam, lai dzirdētu stāstījumu.

Vienā no telpām bija daudz informācijas par sēļiem un Sēliju, par Sēlijas atmodu. Varējām aplūkot tautastērpus, kas izskatījās ļoti veci. Cita muzeja telpa vēstīja par dzīvniekiem – tur bija to galvaskausi, izbāzeņi, aļņu, briežu, stirnu ragi. Muzejs sastāv no vairākām ēkām. Baltajā mājā bija amatnieku darinājumi – pīti grozi, pinumi, adījumi un tamborējumi. Depo redzējām vecus ratus, vecu traktoru, kurā varējām iekāpt. Citā ēkā atrodas šaursliežu dzelzceļa lokomotīve un sliedes. Mums atļāva iekāpt vagonā, vietas tur pietiek septiņiem cilvēkiem.

Pie suvenīru veikaliņa mūs sadalīja divās grupās. Mana grupa pirmā devās izbraucienā pa pilsētu ar elektrovilcieniņu.

Katram izsniedza biļeti – tādu, kā senos laikos.

Brauciens ar vilcieniņu bija ļoti foršs un interesants, mūs veda pa pilsētu un stāstīja par Viesītes vēsturi un tagadni. Pēc brauciena mainījāmies vietām ar otru grupu, viņi brauca ar bānīti, mēs iepirkāmies veikalā.

Tālāk nogājām pie Daugavas un kāpām kuģītī, ar kuru mūs jauki izvizināja pa Daugavu.

Gandrīz kā filmā "Titāniks". :)

Pirmā pietura bija neliela applūdusi sala. Aizgājām uz Oliņkalna estrādi. Tur visa skatuve bija applūdusi. Pamanījām uz kāpņu margas jūras žagatas olas. Viens cālis bija izšķīlies un nobijies sēdēja uz vietas, pāru upītei bija viņa vecāki. Vēlāk mēs braucām uz piknika vietu, kur peldējāmies, cepām desiņas un šūpojāmies šūpolēs.

Beigās visi bija vai nu pārpeldējušies, vai pārēdušies desiņas, vai pāršūpojušies.

Man šī ekskursija ļoti patika. Es jums visiem iesaku braukt uz Viesītes muzeju “Sēlija”, un tur noteikti izbraukt pa pilsētu ar elektrobānīti. Tāpat iesaku braucienu ar kuģīti pa Daugavu. Kuģa vadītājs ir Māris Arnītis.

Novēlu jums visiem priecīgu vasaru!

Vēl seši jaunieši no mūsu skolas kļuvuši par pilntiesīgiem ceļu satiksmes dalībniekiem, sekmīgi nokārtojot eksāmenu un saņemot velosipēda vadītāja apliecību. Priecājamies!

Luīze Cera, 4.klases skolniece

22.maijā 3. un 4.klase brauca ekskursijā uz Jēkabpili. Pirmā apstāšanās vieta bija Krustpils pils. Tur jauka vedekle mums visu izrādīja. Kāpjot pils tornī, redzējām Gitas Palmas gleznas. Lielākā daļa gleznu bija veltītas dzelzceļa tematikai – ar lokomotīvēm, vilcieniem utt.

Krustpils pils tornī atrodas liels zvans. Iedomājoties vēlēšanos un nozvanot zvanu, vēlēšanās piepildoties. Tikai jāatceras, ka savu vēlēšanos nevienam nedrīkst atklāt. No torņa mēs gājām uz pagrabiem. Vedekle mums pastāstīja, kā radušās leģendas par Brūno dāmu, kura spokojas Krustpils pilī. Reiz viena kalpone iemīlējusies barona dēlā, un arī tas dēls bija iemīlējies kalponē. Viņi abi slepus satikās ārpus pils, bet reiz barons pamanīja, ka viņa dēls satiekas ar kalponi. Tad barons lika kalponi iemūrēt pagrabā. Tā arī izdarīja, un kalpone sava mūža pēdējās dienas pavadīja mokās. Viņu sauc Brūnā dāma, jo kādreiz kalponēm bija brūni tērpi, un tādā tērpā viņa ik pa laikam parādās pilī.

Pilī mēs arī paši gatavojām ziepes. Katrs varēja izvēlēties, ko pievienos savām ziepēm: piparmētru lapiņas, kumelītes, kliņģerītes, rožu ziedlapiņas, ceriņus, margrietiņas utt.

Nākamā apstāšanās vieta bija Sēļu sēta. Tur bija daudz veco laiku būvju, lietu un priekšmetu: tvaika lokomotīve, dzīvojamā māja, graudu klēts, mazā klēts, kalve, vējdzirnavas, pirts. Sēļu sētas vējdzirnavām šogad paliek 200 gadu. Mums pastāstīja, kā agrāk lietoja visas tās senās lietas. Muzeja pagalmā ir iekārtots rotaļlaukums ar senajām spēlēm. Mūs sadalīja divās komandās, meiteņu un zēnu komandā, un ar mazām makšķerītēm, kam auklas galā magnēts, mēs ķērām zivis.

Uzvar komanda, kas noķer visvairāk zivju – protams, ka tie bija zēni. Pēc tam mēs spēlējām orientēšanās spēli.

Bija jāizvēlas partneris, jāsaņem karte un pēc tās abiem jāskrien un jāmeklē violetas kastītes ar zīmējumiem. Vajadzēja dabūt 10 zīmējumus, veiksmīgākie tika pie kartiņām ar informāciju par Sēļu sētu.

Pēc lielās skraidīšanas mēs paši kūlām sviestu. Speciālā sviesta ķērnē ielējām saldo krējumu un katrs 15 reizes to pamīcījām.

Kad visi bija tikuši pie krējuma pamīcīšanas, ķērnē izveidojās sviesta pika. To lika aukstā ūdenī un nomazgāja. Tad atkal ņēma ārā un lika trauciņos. Sviests sanāca ļoti garšīgs, bet, ja to uzlika uz maizes par daudz, tad sviestmaize likās pārāk trekna. Baudījām sviestmaizītes kopā ar karstu, aromātisku un garšīgu tēju. Kad visi paēda, mums atļāva parotaļāties seno spēļu laukumā, tur bija šūpoles, koka zirdziņš un divvietīgas šūpoles. Varējām arī paskraidīt pa apkārtni. Vēlāk iepirkāmies un dauzījāmies citā, mūsdienu rotaļlaukumā.

Pēc tam mēs Kūku pagastā gājām uz Laimes avotu, Mīlestības ozoliem un Rogāļu dižakmeni. Dīķī daži izpeldējās, bet citi tikai paplunčāja kājas. Daži arī uzkāpa uz dižakmens.

Beigās mēs iebraucām Hesburgerā, tur mēs pavadījām ilgu laiku, ēdot kārumus un jokojoties.

Šī ekskursija bija ļoti laba, vēlētos atkal tādā doties! Es jums ļoti iesaku aizbraukt uz Jēkabpili – gan uz Krustpils pili, gan Sēļu sētu!

 Visu mācību gadu mūsu pirmklasnieces ar drošības aģentes, sociālās pedagoģes Rutas Legzdiņas un viņas palīga - lelles drošuļa Džimbas palīdzību apguva personīgās drošības noteikumus.

Džimbas drošības programmas noslēguma nodarbībā meitenes droši varēja teikt - „Mani nevar piemuļķot, jo es esmu gudrs!”

Nodarbību ciklā, izmantojot lomu spēles, stāstus un diskusijas, mūziku, ritmiskas frāzes un video bērni apguva personīgai drošībai nepieciešamas prasmes:

atpazīt bīstamas un vardarbīgas situācijas,

atpazīt labu un sliktu pieskārienu,

atteikt nevēlamu uzvedību, rīcību,

sevi aizstāvēt un izvairīties no bīstamām (nedrošām) situācijām,

pastāstīt pieaugušajam par piedzīvoto situāciju (meklēt un saņemt palīdzību),

gūt pārliecību, ka pieaugušā (vai lielāka bērna) pāridarījums nekad nav paša bērna vaina.

Nupat Džimba kopā ar 1.klasi atkārtoja drošības noteikumus, kas apgūti nodarbību laikā, vēl reizi nodziedāja „Drošības dziesmu” un katram bērnam pasniedza Džimbas Drošības programmas APLIECĪBU ar devīzi – „ESI VĒRĪGS – ESI DROŠS!”

Uz izlaidumu ielūgtajām māmiņām meitenītes dāvināja filcētas krelles, ko viņām iemācīja izgatavot skolotāja Ilona Nāburga.

Pagājušajā piektdienā 9.klasi skolas zvans uz mācību stundām sauca pēdējo reizi. Tagad priekšā vairs tikai konsultācijas un eksāmeni. Dažādus pārbaudījumus, veiksmes vēlējumus un dāvanas bija sagatavojuši skolas biedri no pārējām klasēm.

Direktors pasniedza katram veiksmes pildspalvu.

3.klase rosināja aizdomāties jau par tālāku nākotni – kā tagadējie devītie augstskolas izlaidumā varētu saņemt absolventa cepuri ar pomponu.

6.klase katram pasniedza, kā viņi paši teica, tabletes – vitamīnus enerģijai un smadzeņu darbībai stresa apstākļos.

Gads paies ātri – pasākuma organizatori astotie pēc gada jau paši būs apsveicamo lomā.

Pirmītes, kuras pirms deviņiem mēnešiem devās uz savu pirmo stundu pie rokas lielajiem devītajiem, ceļā katram līdzi deva gudrības pūci un, vecajam skolas zvanam skanot, aizveda jauniešus uz viņu klasi.

Vairāk fotogrāfiju no Pēdējā zvana svētkiem Daudzeses pagasta mājaslapas galerijā. Domāju, bildēs var lieliski redzēt, cik ļoti mīļi un sirsnīgi ir šī gada topošie absolventi.

Būs žēl no viņiem šķirties! Lai veicas pārbaudījumos! Trešdien jau pirmais eksāmens!