Visaktīvākā ir Sēlija – tā secinājusi Kultūras Ministrija, apkopojot ideju talkā iesniegtos ierosinājumus. Ņemot vērā plašo iedzīvotāju atsaucību, līdz 31. janvārim pagarināta iespēja iesniegt savus priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānam.

  2022. gada 20. janvārī notika Sēlijai veltīti divi tiešsaistes semināri, kuros Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji informēja par līdz šim iesniegtajiem priekšlikumiem un tālāko darbu pie attīstības plāna izstrādes. Semināros piedalījās kā valsts un Sēlijas pašvaldību darbinieki, tā arī nevalstiskā sektora aktīvisti.

 Kopumā no visas Latvijas līdz 20. janvārim iesniegti 276 priekšlikumi, no tiem vislielākais skaits tieši no Sēlijas – 67 priekšlikumi. Kā seminārā atzina Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, tas liecina par augstu patriotisma līmeni Sēlijā: “Prieks, ka Sēlijas pilsoniskā sabiedrība ir bijusi tik aktīva. Daudzas no idejām vērtējamas kā konceptuālas –  tajās paustās idejas var tikt attiecinātas arī uz citām vēsturiskajām zemēm.”

 Lielākā daļa no Sēlijai veltītajiem priekšlikumiem saistīti ar kultūru (23 no 67), bet 17 idejas iesniegtas tūrisma un uzņēmējdarbības jomā. Tāpat priekšlikumi iesniegti arī kopienu stiprināšanas, izglītības un citās jomās.

 Lai arī daudzas problēmas Latvijas novados ir līdzīgas, atsevišķas idejas bijušas unikālas tieši Sēlijai. Piemēram, dabas aizsardzības un tūrisma attīstībai rosināts Sēlijas vidienes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas apvienot, veidojot jaunu Nacionālo parku. Pētniecības iespēju paplašināšanai ieteikts izveidot Sēlijas digitālo bibliotēku "Selonika", bet uzņēmējdarbības sekmēšanai noteikt visu Sēliju kā speciālo ekonomisko zonu (šobrīd šāds statuss ir Sēlijas austrumos, kas ietilpst Latgales Plānošanas reģionā).

 Kultūras ministra ārštata padomnieks kultūrpolitikas īstenošanas jautājumos Valts Ernštreits informēja, ka idejas var iesniegt joprojām: “Jo vairāk ideju tiks iesniegts, jo grūtāks, taču reizē arī vērtīgāks, būs darba grupas uzdevums tās izvērtēt. Visi iesniegtie priekšlikumi tiks sadalīti pa nozarēm. Tam, vai vienu un to pašu ideju ir iesniegušas vairākas personas, nav izšķirošas nozīmes. Tās visas tiks skatītas pēc būtības.”

 Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2022. gada 31. janvārim. Savas idejas darba grupai ikviens var iesniegt, aizpildot tiešsaistes anketu ieej.lv/Ideju-Talka. Sēlijas semināra prezentācija un iesniegto priekšlikumu piemēri skatāmi Latvijas Nacionālā Kultūras centra mājaslapā.

 2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais Latviešu vēsturisko zemju likums, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Aizkraukles novada Sociālais dienests aicina pastāvīgā darbā dienas centra vadītāju Daudzeses pagastā.

 Galvenie darba pienākumi:

• Plānot un organizēt dienas centra darbu;
• Organizēt sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrētā klienta problēmu risināšanā;
• Organizēt un nodrošināt klientiem kvalificētu speciālistu konsultācijas, lekcijas, seminārus, nodarbības u.c.
• Organizēt kvalitatīvu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu, sociālo prasmju attīstīšanu, iespēju iesaistīties fiziskās aktivitātēs u.c.

Prasības pretendentiem:

• otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajā darbā vai otrā līmeņa augstākā izglītība pedagoģiskajā darbā (var būt arī pēdējo kursu students); 
• prasme organizēt un vadīt individuālas un interešu grupu nodarbības, izvirzīt mērķi, adekvātus uzdevumus;
• spēja strādāt komandā;
• labas datorprasmes;
• precizitāte, komunikabilitāte, augsta atbildības sajūta, spēja novērtēt savu darbu.

Piedāvājam:

• 0.7 darba slodzi;
• Mēnešalga – 623 euro
• intensīvu un atbildīgu darbu;
• iespēju pilnveidot profesionālo pieredzi;
• stabilu atalgojumu un sociālās garantijas.

Pieteikuma dokumentus – motivācijas vēstuli, iepriekšējās darba pieredzes aprakstu (CV), atsauksmes un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas līdz 2022. gada 28. janvārim plkst. 15.00  iesniegt personīgi Aizkraukles novada Sociālajā dienestā, sūtīt pa pastu uz adresi: Daugavas iela 1, Aizkrauklē, Aizkraukles  novadā, LV-5134 vai e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.   

Lietuviešu režisora Šarūna Barta (Šarunas Bartas) filma “Mijkrēslī” stāsta par pēckara notikumiem Lietuvā padomju okupācijas režīma pirmajos gados un mežabrāļu pretošanās kustību. Filmas darbība notiek 1948. gadā, kad karš ir beidzies, bet Lietuva pārvērsta drupās.

Deviņpadsmit gadus vecais Untė ir viens no nacionālajiem partizāniem, kas pretojas padomju okupācijai.

Spēku samērs ir nevienlīdzīgs, taču šai izmisīgajā cīņā izšķirsies visas tautas nākotne. Laikā, kad jauni cilvēki parasti sāk iepazīt dzīvi, Untė iepazīst vardarbību un nodevību. Robeža starp to, kur beidzas viņa jauneklīgā degsme un sākas cīņas mērķis, ir izplūdusi, viņš atdod sevi visu, kaut gan tas nozīmē zaudēt jaunības nevainību. 

“Mijkrēslī” ir piecu valstu kopražojums, tās veidošanā sadarbojās Lietuvas studija “Kinema”, Latvijas studija “Mistrus Media”, Portugāles “Tetrafilms”, Čehijas “SirenaFilms” un Serbijas “Biberche”, Latvijas puses producenti ir Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe. Filmas kopprodukciju atbalstījis Nacionālais kino centrs un Eiropas Padomes fonds “Eurimages”.