Anna Smona

6. klase (mēs) devāmies ekskursijā 21. oktobrī. Bijām vieni paši, bez citām klasēm, kas ir liels retums – citas klases apvienojās, lai piepildītu lielo autobusu, bet mēs devāmies piedzīvojumā ar mazo busiņu, pie stūres sēžoties audzinātajai Dacei. Diena tika pavadīta lieliski, bez skolas stundām un mācībām, bet apguvām daudz jauna, citā veidā, kā jau mācību ekskursijā.

Pa ceļam dziedājām dziesmas un pļāpājām. Redzējām ganībās daudz govju. Ceļš bija īsāks, nekā bijām domājuši. Gārsenē nonākuši, devāmies dabas takās. Tur bija daudz rūķu  un citu mistisku radību – koka skulptūras. Vienā no takas punktiem bija atpūtas vieta, kur varēja piestāt un paēst, tā mēs arī darījām. Tur bija arī savdabīgs mūzikas instruments no caurulēm, pa kurām varēja sist un veidot skaņas (par mūziku to noteikti nevarēja saukt).

Visvairāk visiem patika Raganas māja un Mīlestības saliņa, Mīlestības taka. Iemesla nav, mums vienkārši patika.

Pēc takām devāmies uz Gārsenes pili, kur mūs jau gaidīja gide, lai pastāstītu vēstures faktus par pili, tās īpašniekiem un viņu likteni. Ilgus gadus pilī atradās skola. Apskatījām no baltiem, glazētiem podiņiem ar kobaltziliem zīmējumiem mūrēto krāsni, vienīgo 19. gadsimta mākslas pieminekli, kas pilī saglabājies oriģinālā veidolā.

Ļoti aizraujoši bija pils kapsētā, kur uzzinājām Zilās dāmas un lidotāju stāstus. Zilā dāma ir mīļa, jauka meitene, kas spokojas no laika, kad tika izdzīta no savām mūža mājām. Viņas mirstīgās atliekas vairākas reizes pārapbedītas, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc dāmas sirds un dvēsele nav radusi mieru. Ja tas jau liekas bēdīgs stāsts, tad nebūsiet dzirdējuši par lidotāju mīlas stāstu. Divi jauni puiši mīlēja vienu un to pašu meiteni. Nespēdami atrast citu izeju no šīs situācijas, 1935. gada 4. novembrī viņi pacēlās gaisā katrs ar savu lidmašīnu (viens paņēma līdzi lidmašīnā arī savu labāko draugu) un lidoja viens otram pretī ar domu, ka viens nobīsies un pagriezīs savu lidmašīnu prom no neizbēgamās sadursmes, taču nepadevās neviens, lidmašīnas satriecās un avarēja, visiem puišiem dodoties prom uz debesīm. Gārsenes kapos redzams vienam no viņiem, Jānim Rāviņam uzstādītais piemineklis ar ērgli. Tādi pieminekļi bojā gājušajiem lidotājiem ir arī citās Latvijas kapsētās, piemineklī atveidotais ērglis – spēka un uzvaras simbols – ar plaši izplestajiem spārniem simbolizē mūsu lidotāju bezbailību un gatavību vienmēr pasargāt savu Dzimteni.

Pēc spoku un mīlas stāstiem beidzot devāmies uz veikalu atjaunot un papildināt savus ēdiena krājumus.

Kad pats aizbrauksi uz Gārseni, sapratīsi, cik tas ir interesanti, gribēsies visiem pastāstīt iespaidus, tev ļoti birs vārdi ārā, pat apstāties nevarēsi.

Agris Skroderis

Gārsenes dabas takās bija interesanta māja uz vistas kājas.

Pilī mēs spēlējām interesantu spēli, kurā bija jāatrod tekstam atbilstoši attēli. Pēc tam gide izrādīja pils apkārtni ar strūklaku un skaistām puķēm.

Šī diena bija visinteresantākā un vislabākā šajā mācību gadā.

Ketija Lāsma Vetriņa

Gārsenes pils nav īsti pils, vairāk kā muiža. Tagad tur var rīkot svinības un arī palikt pa nakti, ja vien nav bail no spokiem.

Vienīgais mīnuss šai burvīgajai dienai bija tas, ka nespīdēja saule.

Kristofers Banders

Es biju ļoti sajūsmināts par ekskursiju, jo nekad nebiju bijis Gārsenē. Ieraugot dabas takā zaļu trolli, biju laimīgs, jo trolli redzēju pirmo reizi. Ar klases biedriem uzņēmām selfijus pie troļļa, un devāmies tālāk. Tur bija maza mājiņa ar gultu, bet blakus Nāriņa, viņa bija tik skaista, ka man sāka sāpēt acis. Es pat palidoju ar Raganas slotu! Manas emocijas bija pārpildītas, gribējās skriet, lēkāt, dziedāt!

Gabriela Saulīte

Gārsenē mēs apskatījām ūdens dzirnavas, man patika skaņa, kas radās, ūdenim krītot.

Ieguvums no šīs ekskursijas bija labas un foršas atmiņas un daudz fotogrāfiju.

Viktorija Vetriņa, 9. klases skolniece

Pirmā mūsu ekskursijas apskates vieta bija Baldones observatorija. Tā ir vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kurā nodarbojas ar kosmisko objektu optiskiem novērojumiem.

Tur mums stāstīja par zvaigznājiem. Uzzinājām, ka Baldones observatorijas teleskops “Varenais Šmits” ir lielākais šādas sistēmas teleskops Baltijā, divpadsmitais lielākais pasaulē. Observatorija dod aizraujošu iespēju paceļot kosmosa tālēs, palūkoties tuvāk uz Saules sistēmas planētām. Mēs redzējām reālu debess attēlu uz paviljona kupola ar 10000 reižu lielu palielinājumu.

Man bija ļoti auksti un, teikšu godīgi, nelikās pārāk interesanti.

Pavisam cita lieta bija zinātnes centrs Tehnoannas pagrabi Rīgā!

Tas ir viens no mazākajiem zinātnes centriem pasaulē un atšķiras no tiem ar īpašu atmosfēru un oriģināli izgatavotiem eksponātiem. Ekspozīcijā apvienojas māksla, zinātne un rotaļlietas.  Tas ir tikpat jautri, cik izglītojoši. Pusotru stundu garais seanss bija  izrāde, kuras laikā varēja aizceļot uz zvaigznēm planetārijā, meklēt izeju labirintā zem Rīgas, nonākt ķīmijas amfiteātra pārsteidzošajā pasaulē  – katrs varējām atrast kaut ko, kas atbilst viņa interesēm. Interesanti bija planetārijā, kur turpinājām Baldonē aizsākto zvaigžņu pētīšanas tēmu. Tehnoannas pagrabu planetārijs jau 12 gadus ir vienīgais Latvijā, kur vēl var izbaudīt dzīvu lektora stāstījumu, nevis ierakstītu filmu. Ir saglabāta un tiek izmantota kādreizējā padomju laika planetārija aparatūra.

Šķiet, abās mūsu klasēs nebija neviena, kam nebūtu paticis Annas pagrabos. Labirintā tumsā es gandrīz apmaldījos; šļūcot pa cauruli, elektrizējās gan drēbes, gan mati. Ar dažādu spoguļu un citu priekšmetu palīdzību varēja, piemēram, sēdēt, it kā karājoties gaisā; atdalīt savu galvu no ķermeņa utt.

Protams, kas gan tā būtu par ekskursiju, ja mēs nepamielotos Hesburgerā un neiepirktos veikalā!

Ekskursija bija interesanta, izglītojoša un atmiņā paliekoša, jo redzējām dažādus eksperimentus, kā arī bija daudz iespēju pašiem darboties un izmēģināt dažādas ierīces un procesus. Paldies skolotājām Ilonai Rauzai un Dagmārai Dāboliņai par līdzdalību, kā arī par ekskursijā gūto zināšanu nostiprināšanu mācību stundās!

Milzīgs paldies Agrim Petrovam par šodienas sarunu ar astotklasniekiem un devītklasniekiem! Agris Aizkraukles profesionālajā vidusskolā apgūst būvniecības un ceļu būves mašīnu tehniķa profesiju. Kā redzat, viņa mīļākā krāsa joprojām ir melnā! 

Tā bija saruna par skolu, mācībām, stipendiju – nu, kā jau parasti, kad atbrauc absolventi. Bet vēl Agris šķietami rotaļīgi un jautri stāstīja par ko citu. Par izvēlēm. Kļūdām. Draugiem. Lidošanu. Mašīnām un meitenēm. Par to, kā ir 16 gados izdzirdēt dakteru slēdzienu: tu nekad vairs nestaigāsi. Par to, kā jaunības spītībā cīnīties un tomēr nostāties uz kājām. Kā otrreiz dzīvē mācīties staigāt. No jauna mācīties elpot patstāvīgi. Par skrūvēm mašīnu motoros un savos kaulos. Par to, kā slimnīcā blakus palātā nomirst jauns puisis no narkotiku pārdozēšanas – viņa sargeņģelis acīmredzot nebija tik jaudīgs.

Un, protams, saruna bija arī par zvaigznēm un vēlēšanos nokļūt tām tuvāk.

Agri, tas bija tik iespaidīgi un tik vērtīgi! Paldies…

Kamēr skolēni izbaudīja rudens brīvdienas, tehniskie darbinieki čakli strādāja, nomainot linoleju 3. klases telpā pret lamināta grīdas segumu. 

Atgriežoties skolā 31. oktobrī, klases durvis bija izrotātas Halovīna noskaņās un aizšķērsotas ar lenti, ko svinīgi pārgrieza skolas direktore Simona. Meistari tika pie žāvētu ābolu krellēm. 

Arī pirmklasnieki iegriezās novērtēt jauno grīdu - vislabāk tas bija izdarāms apguļoties. 

Priecīgu iespaidu pilni, trešās klases bērni ķērās pie darba - piedalījās Swedbank rīkotajā finanšu pratības iniciatīvā tiešsaistē 2.–4. klašu skolēniem “Naudas diena”. Pasākuma laikā viņi kopīgi izstrādāja klases ekskursijas budžetu un izdejojās kopā ar Bermudu Divstūri.