Agri, paldies...

Milzīgs paldies Agrim Petrovam par šodienas sarunu ar astotklasniekiem un devītklasniekiem! Agris Aizkraukles profesionālajā vidusskolā apgūst būvniecības un ceļu būves mašīnu tehniķa profesiju. Kā redzat, viņa mīļākā krāsa joprojām ir melnā! 

Tā bija saruna par skolu, mācībām, stipendiju – nu, kā jau parasti, kad atbrauc absolventi. Bet vēl Agris šķietami rotaļīgi un jautri stāstīja par ko citu. Par izvēlēm. Kļūdām. Draugiem. Lidošanu. Mašīnām un meitenēm. Par to, kā ir 16 gados izdzirdēt dakteru slēdzienu: tu nekad vairs nestaigāsi. Par to, kā jaunības spītībā cīnīties un tomēr nostāties uz kājām. Kā otrreiz dzīvē mācīties staigāt. No jauna mācīties elpot patstāvīgi. Par skrūvēm mašīnu motoros un savos kaulos. Par to, kā slimnīcā blakus palātā nomirst jauns puisis no narkotiku pārdozēšanas – viņa sargeņģelis acīmredzot nebija tik jaudīgs.

Un, protams, saruna bija arī par zvaigznēm un vēlēšanos nokļūt tām tuvāk.

Agri, tas bija tik iespaidīgi un tik vērtīgi! Paldies…