Drošība ir mūsu kopīga atbildība
Zināšanas par drošību ir vērtīgas tikai tad, ja tās izmantojam ikdienā. Tādēļ skolēniem bija lieliska iespēja tikties ar Valsts policijas prevencijas inspektori Kristiānu Skudru, kura atgādināja par drošību uz ceļa, atstarotāju nozīmi, velotiesībām, aizsargķiveru lietošanu un drošu uzturēšanos ārpus mājām. Saruna lika aizdomāties ne vien par noteikumiem, bet arī par katra paša atbildību par savu un līdzcilvēku drošību.
Tikšanās laikā skolēni ne tikai uzklausīja informāciju par drošības jautājumiem, bet arī diskutēja par cieņu, atbildību un savstarpējo komunikāciju. Prevencijas inspektore atgādināja, ka ikviens vārds un rīcība raksturo pašu cilvēku, viņa ģimenes vērtības un audzināšanu. Šī atziņa kļuva par vielu pārdomām, atgādinot, ka pat šķietami nevainīgi joki var daudz pastāstīt par mūsu attieksmi pret citiem.
Mīļš pārsteigums skolēnus sagaidīja tikšanās noslēgumā. Pateicoties Keitijas, Kevina un Kates opja Arvīda nesavtīgajai gādībai, jau trešo gadu ikviens skolēns dāvanā saņēma atstarotāju.
Kā pats Arvīds atzīst, tumšajos rudens vakaros pārāk bieži nākas Daudzevā pamanīt gājējus bez atstarotājiem, tādēļ jau vairākus gadus pēc kārtas viņš rūpējas, lai mūsu skolēniem šis nelielais, bet tik svarīgais drošības palīgs būtu pieejams. Galvenais to piestiprināt pie apģērba, jo atvilktnē atstarotājs nevienu izglābt nevar… Šāda ilggadēja rūpe ir skaists apliecinājums tam, ka bērnu drošība ir svarīga visai kopienai. Sirsnīgs paldies Arvīdam par labo sirdi un dāsno atbalstu!
Mazākie Kristiānu samīļoja,
lielākajiem bija daudz pārrunājamu jautājumu – piemēram, par policijas kinologa un hipologa darbu. Policijas darbiniece aicināja arī padomāt par karjeras iespējām dienestā.
Trešklasnieku pārdomas:
Mairita: Kristiāna runāja par svarīgām lietām, mēs arī varējām uzdot viņai jautājumus. Man pats galvenais likās, ka nedrīkst apsaukāt citus.
Karolīna: Kristiāna pie mums bija atbraukusi no Jēkabpils. Man visinteresantākais no stāstījuma likās par telefoniem. Es sapratu – ja tu kaut ko ieliksi internetā, kādu video vai foto, tad to vienmēr tur varēs atrast, pat ja tu to izdzēsīsi no sava telefona. Man patika visas 45 minūtes ar policisti!
Ance: Mēs sēdējām klusi un uzmanīgi klausījāmies. Es uzzināju, ka nevajag atvērt durvis svešiem cilvēkiem, un enerģijas dzērienus nedrīkst lietot līdz 18 gadu vecumam.
Pauls: Kristiāna mums stāstīja par drošību un likumiem. Viņa atgādināja, ka no 10 gadu vecuma jānokārto velosipēda vadītāja apliecība, lai varētu braukt ar riteni. Uzzināju, ka visilgāk Latvijā cietumā var nosēdēt 25 gadus. Cik forši, ka uz skolu atbrauca īsta, gudra un stingra policiste!
Rinalds: Kristiāna stāstīja reālus atgadījumus no savas pieredzes. Piemēram, kādā skolā divi puiši skrēja uz pusdienām, viens puisis pagrūda otru, tas neveiksmīgi uzkrita ar deniņiem uz galda stūra un palika invalīds uz mūžu… Uzzināju, ka desmitos vakarā bērniem ir jābūt mājās.
Matīss: Man bija svarīgi klausīties visu, ko policiste stāstīja. Es viņai uzdevu jautājumus un saņēmu atbildes. Kristiāna interesanti stāstīja par savu darbu.
Sāra: Kristiāna atgādināja, ka mums jāliek galvā ķivere, braucot ar velosipēdu. Viņa aicināja ziņot vecākiem un policijai, ja notiek kautiņi vai citas sliktas lietas. Tāpat policiste teica, ka gan Snapchat, gan TikTok, gan WhatsApp oficiāli paredzēti tikai lietotājiem no 13 gadu vecuma.
Paldies Kristiānai, ka skolēni guva vērtīgas atziņas par cieņpilnu komunikāciju, atbildību par savu rīcību un sadarbību ar sabiedrības drošību sargājošajām institūcijām!
Šis ir arī ļoti skaists stāsts par kopienu: policiste māca drošību, bet viens vectēvs šo mācību papildina ar pavisam konkrētu rīcību. Tas bērniem ir spēcīgs piemērs, ka rūpes par citiem nav tikai vārdi.
Kā 7. klase nepaņēma līdzi uz 19 000 soļu ekskursiju pa Rīgu Doru un Nemo
7. klase ekskursijā uz Rīgu devās ar Vivi vilcienu. COSMOS Ilūziju Muzejā Vecrīgā viņi iepazina „Cosmos Infinity Way” jeb bezgalības istabu ar spoguļiem un gaismām, kur rodas sajūta, ka atrodies starp zvaigznēm kosmosā; spoguļu labirintu, kur jāatrod pareizais ceļš un jāorientējas atspulgos; svešzemju labirintu, kas rada neparastas telpas uztveres sajūtas; optiskās ilūzijas, kas liek acīm un smadzenēm uztvert redzamo citādi nekā tas ir patiesībā; „Apgriezto istabu” un citus foto eksponātus, kur var uzņemt jautras bildes, radot iespaidu, ka tavi draugi staigā pa sienām vai pārkāpj gravitācijas likumus.
Tas labi sasaistās ar STEM/STEAM tēmām, jo Ilūziju muzejā praktiski varēja iepazīties ar redzes uztveri, gaismu, spoguļiem un cilvēka smadzeņu darbību.
Tālāk jautrā kompānija mēroja ceļu uz azarta un pozitīvu emociju pilnu spēli Rīgas lāzertagā, kā arī izstaigāja tirdzniecības centra Olimpia veikalus.
Skolotāja Beāte: Gāja ļoti labi, ideāla klase! Sākumā visi bija tādi aktīvi, bet, ejot atpakaļ uz vilcienu, gandrīz to nokavējām, jo visi bija pārguruši pēc lāzertaga!
Kopumā nogājām 19 000 soļus (13 km) – bērni, protams, vēl vairāk, jo pamatīgi noskrējās šaujot!
Markuss: Man patika ekskursija, bija jautri un forši. Kopā ar klasesbiedriem un audzinātāju Beāti pavadīt dienu ārpus skolas bija interesanti!
Renārs: Man spilgtākais moments bija staigāt pa Vecrīgu, kā arī gājiens pāri garam tiltam. Lāzertagā mēs riktīgi noskrējāmies!
Maksims: Mans spilgtākais iespaids bija brauciens ar vilcienu, mēs staigājām pa Rīgu un bijām ilūziju muzejā Cosmos.
Kaspars: Bija jautri spēlēt lāzertagu kopā ar klasesbiedriem. Ilūziju muzejā varēja redzēt interesantas ilūzijas. Bija forši pavadīt laiku kopā ar klasi un izklaidēties. Bija grūti tik daudz staigāt un iet pa saplīsušu tiltu.
Amēlija: Mans spilgtākais moments bija lāzertags, man tur patika skraidīt un šaudīties, man arī patika braukt ar vilcienu un iet spoguļu labirintā, kur es visu laiku atdauzīju galvu pret kārtējo spoguli. Man nepatika pēc lāzertaga garais atpakaļgājiens līdz vilcienam un iet pa tiltu, jo man gandrīz uzbrauca virsū riteņbraucējs. Es iesaku šādu ekskursiju arī citiem!
Kristers: Mani spilgtākie mirkļi bija lāzertags un Rīga kopumā. Mani nespilgtākie mirkļi bija, kad mēs gājām pa pus Rīgu ar kājām un kad mums vajadzēja iet pa saplēsto Vanšu tiltu. Bet bija laba ekskursija!
Daniels: Patika šaudīties, tur bija interesanti, patika pavadīt laiku kopā ar klases biedriem, patika staigāt pa veikaliem, patika staigāt pa Rīgu.
Jautāsiet – kas ir Dora un Nemo, un kādēļ viņas netika ņemtas līdzi? Septītklasniekiem ir savi mīļdzīvnieki – viņu klases kabinetā ir akvārijs, kurā dzīvo divas ļoti komunikablas zelta zivtiņas, Dora un Nemo. Viņas priecājas par katru, kurš pieiet pie stikla, un ļoti enerģiski kaut ko cenšas pateikt skatītājam. Iespējams, sūdzas, ka netika paņemtas līdzi ekskursijā…
Absolventu dāvana atradusi savu vietu
Šī gada absolventu vecāki pamatskolas izlaidumā uzdāvināja skolai dekoratīvu koka nosaukuma plāksni.
Vieni un tie paši materiāli var priecēt un iedvesmot vairākas reizes, ja vien ļaujam vaļu iztēlei
Mūsu sākumskolēni, skolotājas Agneses rosināti, vēlreiz apliecinājuši, ka radošām idejām nav robežu. Septembrī skolotājas Dinas izaudzētie dekoratīvie ķirbīši kļuva par saules simbolu skolas pagalmā, savukārt nupat tie pārtapuši Halovīna uzrakstā skolas otrā pusē. Atkārtoti izmantojot tos pašus materiālus, bērni ne tikai radīja jaunu vides objektu, bet arī praktiski iepazina ilgtspējīgas saimniekošanas nozīmi.
STEM? Nē, STEAM!
Notikušas šī mācību gada pirmās STEM nodarbības. Šoreiz pie mums viesojās RoboSkola, un uz ekrāna varējām pamanīt, ka jau zināmajam saīsinājumam STEM tagad nācis klāt vēl viens burtiņš – STEAM.
STEM un STEAM atšķiras tikai ar vienu burtu, bet tas pievieno svarīgu jomu. STEM = Science (zinātne), Technology (tehnoloģijas), Engineering (inženierzinātnes), Mathematics (matemātika). STEAM = tas pats, tikai klāt nāk Arts (māksla, dizains, radošums). STEM māca, kā lietas darbojas un kā tās uzbūvēt. STEAM māca ne tikai uzbūvēt, bet arī padarīt lietas skaistas, ērtas un radošas.
Daudzas mūsdienu izglītības programmas, tostarp robotikas un tehnoloģiju pulciņi, izvēlas STEAM, jo tajā tiek attīstīta gan loģiskā domāšana, gan radošums.
STEM māca domāt kā zinātniekam un inženierim, bet STEAM pievieno arī mākslu un radošumu, palīdzot radīt ne tikai gudrus, bet arī oriģinālus risinājumus.
Pirmie zālē iespurdza pirmklasnieki uz nodarbību “Skaitļu piedzīvojums līdz 20: skaiti, salīdzini, rēķini”.
Norises ievadā skolēni izmantoja ClassVR virtuālās realitātes brilles un pētīja skaitļu secību no mazākā uz lielāko. Tika veicināta skaitīšanas prasme un izpratne par skaitli kā rīku priekšmetu grupu salīdzināšanai. Skolēni vēroja, analizēja un pārrunāja pamanītās daudzumu atšķirības, attīstot loģisko domāšanu un matemātisko valodu.
Norises praktiskajā daļā skolēni uz aktīvās grīdas izpildīja interaktīvus uzdevumus par saskaitīšanu un atņemšanu, stiprinot izpratni par matemātiskajām darbībām un to nozīmi ikdienas situācijās.
“Virtuālais daļskaitļu izaicinājums” – šajā norisē piedalījās 4., 5. un 6. klases skolēni. Norise palīdzēja skolēniem jēgpilni izprast daļskaitļu salīdzināšanu, saskaitīšanu un atņemšanu ar vienādiem saucējiem, kā arī noteikt nezināmo skaitli vienādībās un nevienādībās, modelējot situācijas uz skaitļu taisnes.
Norises ievadā skolēni, izmantojot virtuālās realitātes brilles, atkārtoja daļskaitļus kā skaitļus un to novietojumu uz skaitļu taisnes, analizēja daļskaitļu savstarpējo lielumu un pamatoja, kāpēc salīdzināšanā pietiek salīdzināt skaitītājus.
Norises noslēgumā skolēni individuāli pildīja interaktīvu testu, bet vadītājs apkopoja būtiskāko par daļskaitļu darbībām, uzsverot to jēgu un pielietojumu matemātiskās situācijās. Testa rezultāti deva pārliecību, ka tēma apgūta un norises mērķi ir sasniegti.
Kevins: mēs atkārtojām apgūto par daļskaitļiem, patika viktorīna. Bija interesanti ar virtuālās realitātes brillēm nonākt Rūķu pasaulē, Kūku pasaulē.
Arī 2. un 3. klasei notika nodarbība “Skaitļu piedzīvojums līdz 20: skaiti, salīdzini, rēķini”, bet ar lielāku grūtības pakāpi. Norises vadītāji darbojās atsevišķi ar katru klasi, atbilstoši vecumposmam un apgūtajam mācību saturam.
Rinalds: Izrādās, ka mums tik labi zināmo Kahoot var pildīt ne vien ar viedtālruni, bet arī ar speciālām pultīm! Man patika skatīties ar VR brillēm, labprāt tādas nopirktu arī sev. Paldies, ka atbraucāt!
Pauls: zināšanu viktorīnā es ieguvu otro vietu! Man patika gan darboties ar brillēm, gan spēlēt spēles uz aktīvās grīdas. Es gribētu, lai lektori atbrauc pie mums vēlreiz!
Ance: nodarbībā mums matemātiku mācīja Einšteins uz interaktīvās grīdas, un arī abi vadītāji bija gudri kā zinātnieki. Es gribētu tādu nodarbību vēlreiz – tas bija tik forši!
Marks: STEAM nodarbībā es uzzināju, ka arī cipariem un skaitļiem ir dažādi piedzīvojumi! Mums vajadzēja no Einšteina bildes uzlēkt uz lauciņa ar pareizo atbildi.
Markuss: man viss patika, ļoti, ļoti patika! Es gribētu vēl un lai būtu ilgāk! Paldies Dāvim un Rojam!
Mairita: es gribētu, lai man un pārējiem bērniem ir laba atmiņa. Paldies, ka šajā nodarbībā varējām rēķināt savādāk, nekā parastās mācību stundās!
7.-9. klasei notika norise “Elpošana: no ieelpas līdz šūnām”, lai palīdzētu izprast cilvēka elpošanas sistēmas uzbūvi un darbību, kā arī elpošanas procesa nozīmi organisma nodrošināšanā ar skābekli. Skolēni veidoja izpratni par elpošanas posmiem un to saistību ar organisma uzbūvi un tajā notiekošajiem procesiem.
Norises ievadā, izmantojot virtuālās realitātes brilles, skolēni telpiski iepazinās ar elpošanas sistēmas uzbūvi – elpceļiem, plaušām un diafragmu. Virtuālajā vidē skolēni izzināja elpošanas mehānismu un elpošanas posmus: gaisa uzņemšanu ieelpā, gaisa sagatavošanu, skābekļa uzņemšanu plaušu kapilāros un ogļskābās gāzes izvadi izelpā, analizējot ribstarpu muskuļu un diafragmas lomu.
Praktiskajā daļā skolēni pāros veica vienkāršus eksperimentus, mērot krūškurvja izplešanās diapazonu un nosakot plaušu dzīvības tilpumu.
Norises noslēgumā ar interaktīva testa palīdzību tika pārbaudīta skolēnu izpratne un sasniegti norises mērķi.
Emīls: ar VR brillēm bija interesanti aplūkot iekšējo orgānu uzbūvi un vērot elpošanas procesu.
Gundega: tāds atkārtojums par mācību vielu ir ļoti noderīgs. Patika pasniegšanas veids, Kahoot spēle, praktiskā darbošanās.
Šajā dzīvē ļoti daudz kas ir atkarīgs no attieksmes. Roboskolas mentori Dāvis un Rojs to spoži parādīja. Pirmkārt jau ar to, ka ieradās ļoti laicīgi un ķērās pie skolas svinību zāles iekārtošanas norišu vajadzībām. Zālē ir divu veidu krēsli – puiši bija jau salikuši vienus krēslus, tad nomainīja uz citiem. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāsaka, ka pēcpusdienā viņi akurāti atstāja zāli tādu pašu, kādā ienāca no rīta. Jauniešiem acīmredzami patīk tas, ko viņi dara, un nav ne miņas no rutīnas - piemēram, katrai no četrām skolēnu grupām puiši stādījās priekšā citādi. Pirmklasnieki vēlāk nebeidza pārspriest viesu apgalvojumu, ka Roboskola nozīmē to, ka pasniedzēji tajā ir pa pusei roboti. :D
Mentori pielāgoja katru nodarbību auditorijai, palīdzēja ar VR brillēm, ja kādam šķita, ka kaut kas nedarbojas. Mudināja: Domājiet! Kaut vai nepareizi – es gribu, lai jūs domājat! Uzzinot, ka diviem skolēniem pagaidām ir vieglāk saprast tekstu angliski, uzreiz nodrošināja tulkojumu – 1. klasei teorijas bija mazāk, to izstāstīja abās valodās, bet 7. klases skolēnam Rojs apsēdās blakus un pilnīgi visu stāstīja angļu valodā.
Un, jā – paldies par elpošanas vingrinājumiem! Noderēs ne tikai eksāmenos!
Cerēsim, ka šādas nodarbības palīdzēs attīstīt skolēnu interesi par STEAM – no pirmās zinātkāres dzirksts līdz apzinātai nākotnes karjeras izvēlei.
Dzejas pēcpusdiena “Vārdi, kas skan”
Dzeja ir vārdu spēks, emocijas un sajūtas, kas savijas kopā, kas uzrunā, aizkustina un paliek sirdī.
Dzejas pēcpusdienā “Vārdi, kas skan” kopā ļāvāmies vārdu skanējumam, iztēlei un radošumam. Līdzās dzejas rindām mūs vienoja dažādas aktivitātes, kas rosināja domāt, just un sadarboties.
Klausījāmies dzejas lasījumus (Gints, Kristaps, Donāts, Ainārs, Katrīna, Elizabete, Valters). Sacerējām dzejoļus no dotajiem vārdiem, meklējot neparastas vārdu kombinācijas un ļaujot vaļu fantāzijai.
Meklējām atbildes uz jautājumiem: kas ir dzeja? Kādas emocijas tā raisa? Atklājām, ka dzejā mājo prieks, skumjas, mīlestība, cerība un daudz citu sajūtu. Pēc dzirdētām dzejas rindām atpazinām dzejniekus – Aspaziju, Raini, Ziedoni, pārbaudot savas zināšanas un atmiņu. Klausījāmies dziesmas ar dažādu autoru tekstu un baudījām dzejas skanējumu mūzikā.
Darbojāmies grupās, dalījāmies idejās un kopīgi meklējām radošus risinājumus. Arī skolotājas izveidoja grupiņu un iesaistījās aktivitātēs, kopā ar skolēniem izdzīvojot šo dzejas piedzīvojumu.
Kopā ar dzejas rindām mēs pavadījām radošu un iedvesmojošu pēcpusdienu. Vēlreiz pārliecinājāmies, ka dzeja nav tikai vārdi uz papīra – tā ir sajūtas, emocijas un stāsti, kas katrā no mums ieskanas citādi. Vārdiem ir spēks, un, kad tie satiekas, tie sāk skanēt.
Paldies ikvienam par dalību, radošumu un kopā būšanas prieku!
Dace Caunīte, latviešu valodas un literatūras skolotāja
































