21. aprīlī 8. klase un Anna no 9. klases apmeklēja veselīgo kokteiļu meistarklasi Aizkraukles profesionālajā vidusskolā. Tā bija balva biedrības “Eņģeļa sirds” rīkotajā konkursā.

Gundega Līga Grāvīte:

Mūs sagaidīja projekta vadītāja Inita Šale, kura mūs aizveda uz nodarbību telpu, kur skolotāja Anita Eglīte mums vadīja nodarbību. Sākumā viņa mums stāstīja ļoti gari par kokteiļiem un to daudzveidību. Pēc prezentācijas mēs paši veidojām dekorācijas un baudījām dažādus kokteiļus. Mums bija iespēja arī nogaršot tikko spiestu seleriju sulu no lēnās sulu spiedes. Man visvairāk garšoja kafijas kokteilis, saldējuma kokteilis un Sunset kokteilis. Pēc visu gardumu nobaudīšanas mums bija ekskluzīva iespēja pastaigāt pa skolu un apskatīties galdnieku, ceļu būves tehniķu, auto mehāniķu un metinātāju darba telpas. Man ļoti patika galdnieku telpa, jo tā bija ļoti gaiša un tur bija darbi, kurus darinājuši audzēkņi. Mēs arī satikām skolēnus un skolas direktoru Jāni Siliņu.

Marta Rogule:

Pirms mēs gājām uz bāru, nomazgājām rokas. Bārā mūs sagaidīja Anita Eglīte. Anita bija sagatavojusi prezentāciju, kurā  pastāstīja par dažādiem kokteiļiem, kā pareizi dekorēt kafiju un daudz ko citu. Manuprāt, viņa pārāk ilgi stāstīja, tādēļ palika mazliet garlaicīgi.

Nu tad beidzot varējām sākt taisīt pirmo kokteili,  kurš saucās Apple "Sunset", šis bija viens no maniem nemīļākajiem kokteiļiem. Otrais bija kafijas kokteilis ar putukrējumu un šokolādes sīrupu, tas bija viens no maniem mīļākajiem, tā kafija bija mazliet rūgta, bet putukrējums un šokolāde padarīja to saldāku. Trešais bija saldais karameļu milkshake deserts, tas arī bija viens no maniem mīļākajiem, tikai tāpēc, ka man garšo saldējums, un šokolāde plusā bija vēl labāk. Ceturtais kokteilis bija ar banānu, ābolu sula un piparmētru sīrups, es to pat nepagaršoju, jo jau biju piedzērusies iepriekšējos kokteiļus un man likās, ka man tas nemaz nepatiks, bet dažiem no klases tas garšoja.

Mums deva pagaršot seleriju sulu, kuru dzēra kā šotiņu, es pat netaisījos garšot, pēc klases reakcijas varēja pateikt, ka nebija pārāk garšīgi. Beigās pēc visas dzeršanas mums izrādīja arī skolu.

Kopumā man viss ļoti patika!

Katrīna Brīgere:

Es pavadīju interesantu dienu Aizkraukles profesionālajā vidusskolā. Sākumā mums nedaudz pastāstīja par kokteiļiem un par to, kā tos skaisti izrotāt. Tomēr vadītāja pārāk daudz aizrunājās, un tas nebija īpaši forši, jo gribējās ātrāk pašiem kaut ko darīt.

Pēc tam mēs sākām gatavot kokteiļus. Tie visi bija ļoti garšīgi, bet vislabākie man šķita pirmspēdējais un pēdējais kokteilis. Viens no tiem bija saldējuma kokteilis, bet otrs bija banānu kokteilis ar sulu. Man ļoti patika tas, ka mēs varējām paši tos pagatavot un arī izrotāt pēc savas gaumes.

Vēl mums iedeva pagaršot mazos šotiņus ar seleriju, kuru izspieda lēnajā sulas spiedē. Tā bija interesanta garša, jo tādu dzērienu iepriekš nebiju garšojusi.

Pēc kokteiļu gatavošanas mūs izveda ekskursijā pa skolu un pastāstīja vairāk par pašu profesionālo vidusskolu. Bija interesanti redzēt telpas un uzzināt, ko tur var iemācīties.

Vispārīgi diena bija interesanta, jo varēju izmēģināt kaut ko jaunu un uzzināt vairāk par šo skolu.

Keitija Kļaviņa:

Šī bija superīga pieredze! Mums parādīja, kā taisīt dažādus kokteiļus, kā ieliet sīrupu, lai dzērienā ir vairākas kārtas, nevis viss uzreiz sajaucas kopā.

No sākuma mums parādīja prezentāciju, kurā bija rakstīts, kādā temperatūrā ir jāpasniedz alkohols, piemēram, alus, rums, liķieris un vēl daudzi. Prezentācija bija pārāk gara, reāli varēja iesnausties. Pēc prezentācijas beidzot mums deva garšot dažādus kokteiļus, visnegaršīgākais bija seleriju šotiņš, garšoja pēc kaut kādām garšvielām, bet pēc tam jau bija ļoti saldi un garšīgi dzērieni.

Beigās izrādīja dažas klases, bet mēs paši aizgājām un apskatījām otru skolas pusi, jo mums ļoti interesēja.

Bija ļoti forša pieredze un gardi kokteiļi! :)

Sintija Grāvīte:

Otrdien pēc pusdienām mēs devāmies uz Aizkraukles profesionālo vidusskolu. Pirmais kokteilis bija Apple “Sunset” mocktail, kokteilis bija skābs ar mazu saldumiņa grašu. Otrais dzēriens Green detox mocktail sastāvēja no svaigām sastāvdaļām, diemžēl tas nebija mans favorīts. Trešais kokteilis bija kafijas karameļu milkshake desserts ar putukrējumu. Mums iedeva Martini glāzi, kuru varēja izrotāt ar šokolādi. Kad dzērienu sataisīja un ielēja, mums iedeva pielikt putukrējumu, kuru diemžēl es nedabūju, jo kādam ļoti gribējās uztaisīt sev lielu putukrējuma kalnu, bet kafija tāpat bija garšīga. Ceturtais dzēriens mums bija saldais karameļu milkshake deserts, kurš ir mans vislielākais favorīts. Dzēriens sastāvēja no saldējuma un piena, visu sablenderēja un bija gatavs dzeršanai. Pie saldējuma kokteiļa varēja pievienot šokolādes un zemeņu sīrupu. Piektais un pēdējais bija kokteilis ar banāniem un ābolu sulu, es nepaspēju pagaršot, bet dzirdēju no pārējiem, ka ābolu sula padarīja to kokteili skābu. Pēc darba projekta vadītāja piedāvāja mazu ekskursiju pa Aizkraukles profesionālo vidusskolu. Viss bija interesanti, man patika nogaršot visvisādus kokteiļus!

Namejs Peipers:

Profenē bija ļoti labi, bet arī ļoti ilgi stāstīja par kokteiļu taisīšanu. Pēc tam mēs paši gatavojām kokteiļus, un tie visi kokteiļi bija ļoti garšīgi. Man izdevās izgriezt ļoti smuku sirsniņu, tā sirsniņa bija vismazākā, ko redzējusi skolotāja, kura mums vadīja kokteiļu meistarklasi. Un es teikšu, ka Inita un Anita bija ļoti labas vadītājas, man viss ļoti patika, bet seleriju šoti bija pārāk negaršīgi, tiem vienīgajiem fuj.

 

 

Norises ideja ir parādīt Latvijas senās glezniecības vērtības mūsdienīgā interpretācijā, aktualizēt jaunrades tēmu, radīt bērnos interesi par klasisko un laikmetīgo glezniecību. Performancē tiek izmantota ebru tehnika – gleznošana uz ūdens, kas senāk izmantota grāmatu ilustrēšanai.

Nodarbības sākumā uz ekrāna tika prezentētas visas Purvīša gleznas, kuras iekļautas Latvijas Kultūras kanonā: “Ziedonis”, “Pavasara ūdeņi”, “Ziema”.

Izrādās, ka Vilhelms Purvītis visnecilāko un mūsu acīm pierastāko dabas skatu spēj padarīt maģisku un ka īstenībā stereotipiskais latviešu “pelēkums” sastāv no visām spektra krāsām. Bērniem tika pieminēti un izskaidroti jēdzieni impresionisms un interpretācija.

Nodarbības turpinājumā māksliniece uz ūdens ebru tehnikā interpretēja gleznu “Ziedonis”. Māksliniece paralēli gleznošanas procesam paskaidroja tehniskos paņēmienus, kurus pielietoja, parādīja, ko drīkst un ko nedrīkst darīt gleznojot uz ūdens.  Ebru tehniku ir aizraujoši vērot un tā ir ļoti pateicīga impresionisma stilam. Noslēgumā notika gatavās gleznas pārvilkšana uz papīra, no kā vārda tiešā nozīmē visiem aizrāvās elpa!

Praktiskajā daļā skolēni tika aicināti izveidot katrs savu darbu Purvīša stilā ebru tehnikā. Radītos darbus skolēni izvietoja uz auklām, radot izstādi kopējai apskatei un noskaņai.

Devītklasnieku atziņas:

Guntis Popenkovs

Es pirmo reizi gleznoju uz ūdens, bija ļoti interesanti un forši. Sākumā likās, ka tas būs ļoti grūti, bet izrādījās, ka bija pat ļoti viegli. Ūdens, uz kā mēs zīmējām, nebija parasts ūdens, tas bija iebiezināts ar ūdenszāļu pulveri un kļuvis klīsterveidīgs. Māksliniece pastāstīja, ka šī ūdens sagatavošana ilgst aptuveni trīs dienas. Bija savāda sajūta, tam pieskaroties. Gan ūdens, gan pati gleznošana mani pārsteidza, nesaprotu, kā kāds kaut ko tādu var izdomāt!

Kristofers Banders

Es pirmo reizi zīmēju uz ūdens, šī tehnika saucas ebru. Man ļoti patika mākslot uz ūdens, jo tas bija aizraujošs process, kurā varēja izpausties. Tas nebija tik viegli, kā likās, kad mākslas skolotāja mums rādīja. Tur vajadzēja pacietību, radošumu, roku veiklību, lai taptu īsts mākslas darbs. Sākumā man nekas nesanāca, bet pēc kāda laika es piešāvos un šķita, ka darbs darās pats par sevi. Beigās iznāca ļoti skaisti, kad darbu uzlika uz papīra. Viss šķīta tāds saplūdis un tas saplūdums veido skaistus rakstus. Ja būs iespēja, labprāt piedalīšos šādā pasākumā vēl!

Enija Keisele

Man ļoti patika šī nodarbība, izmēģināju to pirmo reizi. Biju agrāk redzējusi, kā šādi zīmē, bet neiedomājos, ka tas ūdens ir neparasts un arī krāsas ir speciālas. Es mēģināju uzgleznot slaveno Vinsenta van Goga darbu Zvaigžņotā nakts, bet, protams, man sanāca savādāk.

Ja godīgi, es domāju, ka tas būs vieglāk, bet izrādījās sarežģīti, jo krāsas savā starpā nejaucas, bet atgrūž viena otru. Es tā koncentrējos darbam, ka nosmērējos ar krāsu un kļuvu zila kā Smurfs. Man ļoti patika šī nodarbība, aizraujoša un relaksējoša.

Agris Skroderis

Neviens īsti nezināja, kas tas ebru tāds ir. Nodarbību vadīja jauka kundze Sandija, viņa pastāstīja, ka Ebru vēsture sākās tālajā 13. gadsimtā Senajā Persijā, no kurienes pa Lielā Zīda ceļu ebru nokļuva Turcijā, kur attīstījās, uzplauka un nobrieda. Darbam nepieciešama speciāla otiņa, kura veidota no rozes stiebra un zirgu astriem. Mums parādīja tehniku, kā pareizi gleznot uz ūdens, un ķērāmies pie darba. Mans darbs tapa kādas 15 – 20 minūtes. Kad pabeidzu, man uz gleznas uzlika A4 formāta papīra lapu, un tas gleznojums pielipa pie papīra. Viss bija tik neparasti un interesanti, jo kaut ko tādu pieredzēju pirmo reizi mūžā.

Anija Kuvšinova

Vajadzēja arī man tajā dienā uzvilkt gaišas krāsas jaku! Man uzlika speciālu priekšautiņu, bet Anna man blakus tik cītīgi strādāja, ka mani apšļakstīja ar krāsu. Man sanāca aina ar puķītēm. Šādu gleznošanu biju redzējusi TikTokā, bet nekad nebija sanācis pamēģināt pašai. Man viss ļoti patika, mana glezniņa sanāca ļoti skaista, paldies!

Anna Smona

Es piedalījos unikālā radošā stundā saistībā ar ebru mākslu. Nekad iepriekš nebiju mēģinājusi. Ūdens likās glumāks un biezāks, tas lipa pie pirkstiem! Uzgleznot tu vari visu, ko sirds kāro, bet tas nav nemaz tik viegli! Krāsa ir jāpilina ūdenī, un veidojas daudzi aplīši, kas izplūst. Lai mainītu formu, izmanto kociņu. Rokas vilcienam jābūt precīzam, nav variantu kaut ko izdzēst. Manuprāt, galvenais ir šo procesu nesarežģīt un nesasteigt. Nav vērts uztraukties par neveiksmēm, jo tās nemaz nav neveiksmes. Man neizdevās sākumā ieplānotais, bet savā darbā ieraudzīju oriģinalitāti. Varbūt šis nejaušais krāsas piliens nopilēja ar kādu dziļāku domu? Beigās katra krāsa deva man baudu – gan ieplānoti uzliktā, gan nejauši nopilējusī.

Un ko domā 4. klases skolēni:

 Niks Kuvšinovs

Man patika zīmēt uz ūdens, es zīmēju kaķi, bet sanāca kaķvāvere. Paldies, māksliniec, es uzzīmēju trīs zīmējumus!

Valters Gulbis

Man patika tas, ka mēs varējām izgatavot daudz kartīšu un zīmējumu. Paldies māksliniecei un skolai par šo piedzīvojumu!

Gabriels Kursišs

Māksliniece Sandija mums pastāstīja par slavenu mākslinieku Vilhelmu Purvīti un parādīja trīs viņa slavenākos darbus. Pēc tam viņa parādīja, kā pareizi zīmēt uz ūdens.

Man patika visu skolēnu darbi, jo visi bija ļoti skaisti!

Kristaps Kalniņš

Es iemācījos zīmēt uz ūdens, tas bija satriecoši! Paldies māksliniecei, ka nodarbība bija ne tikai izzinoša, bet arī jautra!

Diāna Korotkeviča

Mums parādīja, kā var uzzīmēt zvaigzni, sirsniņu, koku utt. Var arī rakstīt tekstu, bet tad tas jāsaplāno spoguļrakstā. Paldies Rutiņai, ka visu izplānoja, un māksliniecei, ka atbrauca pie mums! Man ļoti patika, ka varēja zīmēt, ko grib, un dabūt uz lielas vai mazas lapas rezultātu sev līdzi.

Piebilde no skolotājām: cik svarīgs ir cilvēka faktors ikvienā lietā un norisē! Visas trīs skolēnu grupas darbu jau bija beigušas, māksliniece pamazām sāka kārtot telpu un materiālus prombraukšanai, kad durvīs parādījās kāds  sākumskolēns. Vai drīkstot vēl vienu mazu darbiņu uztaisīt līdz autobusam? Sandija atļāva. Atnāca vēl viens. Trešais, ceturtais. Kā magnēts vilināja jaunos māksliniekus uz klasi, un drīz vien visas darba vietas bija aizņemtas, un stihiski izveidojusies ceturtā bērnu grupa aizrautīgi veidoja kartītes…

Lūk, Valteram sanāca vesels tematisks cikls!

Sandij, paldies par Jūsu sirsnīgo attieksmi un dāsnumu! Jūsu vēlme pieņemt vēl un vēl bērnus, ļaujot visiem vēlreiz piedzīvot ebru mākslas brīnumu, apliecina patiesu mīlestību pret savu darbu. Tas ir daudz vairāk nekā nodarbība – tā ir vērtīga pieredze, ko bērni atcerēsies ilgi.

Paldies, Ebru Latvija, ka radāt vidi, kur bērni jūtas gaidīti, iedrošināti un priecīgi radoši darboties! Un, protams, Latvijas Skolas somas iniciatīvai, kas ļauj katram skolēnam pieredzēt visdažādākās kultūras un mākslas norises!

Vairāk foto galerijā

 

 

 

 

 

 

 

 

21. aprīlī visām klasēm notika STEM nodarbības, ko vadīja SIA Tomega mācību centra vadītāja Vēsma Cielava.

Pirmie uz norisi “No skices līdz gravējumam: lāzertehnoloģiju iespējas” ieradās 7.-9. klases skolēni.

Norises mērķis bija veicināt izpratni par lāzergriešanas un gravēšanas iekārtām, to izmantošanu dažādās nozarēs. Vispirms jaunieši guva priekšstatu par iekārtām un to funkcionalitāti, kā arī izejmateriāliem, kurus izmantot savā darbā, bet praktiskajā daļā programmā Canva modelēja sev vēlamo dizainu vizītkartei, ko nosūtīja uz programmvadāmu lāzergravēšanas iekārtu un drīz varēja turēt rokās plānu metāla vizītkarti.

Bija ļoti daudz jautājumu, uz kuriem Vēsma sniedza precīzas, izsmeļošas atbildes. Ko domā paši jaunieši?

Mikus Urnikis, 7. klase

Ļoti forša nodarbība! Man patika vērot, kā lāzerprinteris metālā iegravē mūsu vizītkartes. Rezultāts izskatījās ļoti moderns un mūsdienīgs.

Ketija Černika, 7. klase

Vēsma Cielava mums rādīja un stāstīja par lāzerprinteru veidiem, cik dažādi tie ir. Rādīja, kā var gravēt uz koka, metāla, akmens, stikla, pat stikla lodes vai kuba iekšpusē iespējams izveidot tekstu vai attēlu.

Pēc tam mēs paši lietotnē Canva taisījām dizainu savām vizītkartēm. Bija aizraujoši gan uzzināt informāciju, gan pašai praktiski darboties.

Māris Priede, 7. klase

Man ļoti patika nodarbība jau no pirmā brīža, jo prezentācija bija pārdomāta, visu labi skaidroja. Praktiskajā daļā sākām veidot katrs savu vizītkarti. Savā kartē es ieliku futbolu un Brazīliju, jo mans mīļākais spēlētājs nāk no Brazīlijas. Tad mazītiņš lāzerītis sāka printēt mūsu vizītkartes. Vēsma  bija ļoti jauka un saprotama, es lieku augstāko novērtējumu nodarbībai.

Sabīne Dundure, 7. klase

Man patika, ka bija daudz pašai jādara praktiski, nevis tikai jāklausās lekcija. Lai izveidotu kādu produktu lāzergravēšanas tehnikā, jābūt ļoti radošam, jo izdomāt veiksmīgu dizainu nav tik viegli, kā varētu likties.

Ralfs Ivanovs, 8. klase

Sākumā bija nedaudz garlaicīgi, jo stāstīja par kaut ko, bet, kad vajadzēja taisīt dizainu, tad palika interesanti un pati kartīte ir baigi glaunā. Man patika! Lieku šai aktivitātei 10 no 10!

Katrīna Brīgere, 8. klase

Veidot savu vizītkarti bija interesanti! Vēlētos vēlreiz kaut ko uztaisīt! Manuprāt, šī nodarbība bija ļoti mācoša un jautra.

Sākumskolēni no 1.-3. klasei iespurdza klasē uz nodarbību “Domā, dari, atkārto: VEX roboti un algoritmi”. VEX robotika sākumskolā kopā ar algoritmu izpratni ir lielisks veids, kā mācīt domāšanu, plānošanu un radošumu, izmantojot tehnoloģijas. Ar robotikas palīdzību skolēni apguva prasmes izpildīt noteiktas secīgas darbības, kā arī prasmes izveidotajam robotam programmēt veicamās darbības soļus. VEX robotika palīdz saprast algoritmu loģiku, jo katra darbība – pagrieziens, kustība vai apstāšanās – notiek tikai tad, kad tā ir pareizi ieprogrammēta.

Norises laikā skolēni veica pamata programmēšanu, lai  vienkāršs robots veiktu dažādas kustības, izprata robotu veidošanas pamatus, svarīgākos soļus, kas jāveic, iemācījās noteikt kļūdas un tās izlabot.

Pašu bērnu domas:

Mairita Putriča, 2. klase

Nodarbībā es uzzināju, ka robotiem ir smadzenes un sensori. Man patika, kā Vēsma mums stāstīja par robotiem. Paldies tev, Vēsma!

Pauls Jemeļjanovs, 2. klase

Es iemācījos, kā roboti iet. Vēl es uzzināju, kā mēs robotiem kaut ko varam iemācīt un ka mēs arī kaut ko varam iemācīties no robotiem. Kopā ar Markusu es datorā uzprogrammēju maršrutu, pa kuru pēc tam brauca robots.

Nellija Urnikite, 2. klase

Izrādās, ka robotu var pievienot datoram un tā likt tam pildīt komandas. Man patika, kā robots staigāja!

Karolīna Kolneja, 2. klase

Nodarbībā es iemācījos programmēt. Man patika izstrādāt programmu un vēl ļoti interesanti bija skatīties, kā citiem sanāca, kā robots izbrauc viņu sastādīto maršrutu. Paldies Vēsmai!

Rūta Škena, 3. klase

Vēsma nodarbībā stāstīja ļoti daudz par robotiem, kā viņus taisīt. Man ļoti patika, kā roboti brauca, gan ar pulti, gan bez pults. Patika mazais robots, lielais vēl lieliskāks! Vēsma bija ļoti laipna, jauka, skaista. Es agrāk nezināju, bet tagad zinu, ka robotiem ir smadzenes. Un es gribētu, lai Vēsma atbrauktu pie mums  vēlreiz.

Arta Popenkova, 3. klase

Man ļoti patika darboties ar robotiem un skolotāju Vēsmu. Es gribētu vēl vienu tādu stundu un vēl citas lietas ar Vēsmu.

Adrians Kursišs, 3. klase

Uzzināju, ka robotiem ir faili un motori. Izrādās, var būt arī roboti ar pulti. No sākuma Vēsma mums visu pastāstīja, tad mēs ņēmām datorus un paši programmējām, kā brauks robots. Tad mēs teicām paldies un samīļojām Vēsmu. Es gribētu, lai mums būtu vēl viena tāda nodarbība!

4.-6. klases skolēni apmeklēja norisi “Ilgtspējīgs dizains bez atkritumiem”. Mūsdienās tiek daudz runāts, domāts un risināts jautājums, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu un veidot atbildīgu pieeju materiālu izvēlē. Šajā norisē skolēni iepazinās ar 3D materiālu pārstrādes iespējām, uzzināja, kā no plastmasas iespējams iegūt jaunu 3D drukas izejmateriālu un apguva zināšanas par ilgtspējīgu pieeju dizainam. Neveiksmīgi 3D izdrukas modeļi vai liekie materiāli var tikt sasmalcināti un izmantoti kā daļa no jauna kompozītmateriāla.

Skolēni guva ieskatu par 3D materiālu pārstrādes sistēmu un iepazinās ar praktisku demonstrāciju un piemēriem, kā tiek veidots jauns izejmateriāls 3D drukai. Praktiskajā daļā programmā Tinkercad katrs izveidoja savu atslēgu piekariņu. 3D drukāšana aizņem ilgāku laiku, tāpēc gatavos darbiņus mums nogādās vēlāk.

Kristers Mikulovs, 6. klase

Nodarbībā ieguvām ļoti daudz jaunas informācijas. Nebiju pazīstams ar lietotni Tinkercad, bet ātri to apguvu; pēc nedēļas varēju arī palīdzēt dizaina un tehnoloģiju skolotājam Aldim ar padomu, kad viņš mēģināja izgatavot atslēgu piekariņu ar mūsu skolas simboliku.

Šādas nodarbības ir ļoti labas, jo tās vada praktiķi, kas pārzina nozari. Noteikti gribētu vēl kādu nodarbību nākamajā mācību gadā ar SIA Tomega!

Patrīcija Janovska, 4. klase

Pēc prezentācijas, kurā redzējām, kā, piemēram, no plastmasas pudeļu korķīšiem izkausējot var iegūt materiālu 3D drukai, sākām paši gatavot savus atslēgu piekariņus. Soli pa solim Vēsma mums rādīja, kā to izdarīt, un mums labi sanāca. Izmantojām vairākas programmas. Es uzzīmēju kaķi, nokopēju, kā man parādīja, ieliku programmā Tinkercad, pierakstīju klāt kaķa vārdu Bella un izveidoju caurumiņu metāla gredzena ievēršanai.

Tagad gaidīšu, kad tikšu pie sava darbiņa. Man ļoti patika! Paldies par bezmaksas nodarbību!

Vairāk foto galerijā

 

Nākamā gada vasarā skola ar absolventu salidojumu svinēs 95 gadu jubileju. Kā tad bērni šo garo gadu laikā nokļuva no mājām uz skolu un atpakaļ? To laiku skolēna Alfrēda Baibas atmiņās lasām: “Divus ābečnieku gadus un visas sešas riktīgās skolas ziemas stacijas apkārtnes bērni veica ceļu turp un atpakaļ, staigājot kājām. Tikai sniegotajās ziemas dienās saimnieku dēliņi un meitiņas tika vizināti kamanās”.

Gan jau kādu veda ar zirdziņu arī siltākā laikā - tad tas varēja izskatīties šādi: 

 

Vēlākajos gados transporta veidi bijuši dažādi – velosipēds, ziemā slēpes, satiksmes autobuss, kolhoza atvēlētais autobuss braucieniem pat uz Ļeņingradu.

Slavenais ar saplāksni salāpītais autobuss, par ko sižetu uzfilmēja LTV,

un, to noskatoties, savu autobusu mums uzdāvināja Inčukalna pašvaldība.

Ir braukts arī šādi:

Reizēm viesiem stāstām, ka tas bija skolēnu ikdienas transports, un izturīgākie tā brauca arī ziemā:

Patiesībā jau bildes ir no kāda rudens pārgājiena un bļitkošanas sacensībām. 

Pirmais oranžais autobuss no 2011. gada, kurš ierindā bija 14 gadus,

un no šī gada 20. aprīļa – IVECO autobuss ar 22 sēdvietām.

20. aprīlī skolā valdīja īpaši svinīga un pacilājoša noskaņa – visu skolēnu klātbūtnē tika iesvētīts jaunais skolas autobuss, kas turpmāk rūpēsies par mūsu bērnu drošiem un komfortabliem ikdienas braucieniem.

Svinīgais brīdis notika futbola laukumā, kur skolēni ar “Labvēlīgā tipa” dziesmu par omnibusu un ar labām domām sagaidīja jauno autobusu.

Abi šoferīši Lauris un Gatis aplaistīja autobusu ar Mežezeru, simboliski novēlot tam drošus ceļus, izturību un labu kalpošanu visai skolas saimei.

Jaunais autobuss ir mūsdienīgs, drošs un skolēnu pārvadājumiem īpaši pielāgots, nodrošinot bērniem ērtu nokļūšanu uz skolu, mājām un dažādiem ārpusskolas pasākumiem. Tas ir nozīmīgs ieguldījums skolēnu ikdienas labsajūtā un drošībā.

 

Paldies Aizkraukles novada pašvaldībai par atbalstu un rūpēm par bērnu drošību, kā arī visiem, kuri piedalījās šī notikuma tapšanā. Ticam, ka jaunais skolas autobuss kļūs par uzticamu sabiedroto gan mācību ikdienā, gan ceļā uz koncertiem, sacensībām un ekskursijām.

Lai ceļš vienmēr ir drošs, brauciens – mierīgs un atgriešanās skolā un mājās – priecīga! 

Mūsu skolas jaunāko klašu ansamblis 15. aprīlī piedalījās Aizkraukles novada izglītības iestāžu vokālo ansambļu koncertā “Sadziedāšanas pavasarī” ar divām dziesmām.

Paldies skanīgo balsu īpašniekiem un viņu iedvesmotājai skolotājai Beātei Bielei! Šādus skaistus portretus ansambļu vadītājām bija sagādājušas radošās Aizkraukles novada Interešu izglītības centra darbinieces. 

Vecākus ansamblis iepriecinās ar savu uzstāšanos Ģimenes dienas koncertā skolā 22. maijā!

14. aprīlī Aizkraukles novada vidusskolā norisinājās izglītojošs un aizraujošs forums “Vilnis”- 9, kurā piedalījās skolēni un pedagogi no 10 skolām, arī no Daudzeses pamatskolas.

 

Uz forumu devās septītklasnieki Sabīne Dundure, Līva Laurinoviča, Ketija Černika, Māris Priede ar skolotāju Ilonu Rauzu.

 

Dienas laikā dalībniekiem bija iespēja gan klausīties izzinošas lekcijas, gan darboties praktiskās darbnīcās, pētot pārtiku, tās kvalitāti un dabas daudzveidību.

Foruma sākumā dalībnieki noklausījās vērtīgas un izzinošas lekcijas, kuras vadīja Raivis Bahšteins, Renāte Ruska un Andra Dubrovskа. Lekcijās tika stāstīts par bioloģisko pārtiku un tās nozīmi ikdienas uzturā, kā arī par pārtikas kvalitāti un marķējumiem, palīdzot labāk izprast, kā atpazīt drošus un kvalitatīvus produktus un pieņemt pārdomātas izvēles ikdienā.

Liela interese bija par praktisko prasmju darbnīcām, kurās piedalījās gan skolēni, gan skolotāji.

 Sēņu darbnīcā “Kas ir Tavā sēņu grozā?” dalībnieki iepazina dažādas sēnes, uzzināja, kā atšķirt ēdamās sēnes no indīgajām, kā arī radoši darbojās, veidojot zīmējumus ar dabīgām krāsām, kas iegūtas no sēņu novārījumiem.

 Darbnīcā “Medus laboratorija” dalībnieki izgatavoja vaska sveces, pētīja dažādus medus paraugus, nosakot, kuri ir dabīgi un kuri - sintētiski, kā arī uzzināja daudz interesanta par bišu darbu, medus veidiem un tā nozīmi cilvēka uzturā.

Darbnīcā “Zinātne pirms kumosa” dalībnieki trenēja ožu, atpazīstot dažādas smaržas, pētīja olbaltumvielu saturu pārtikas produktos un iepazinās ar pārtikas iepakojumu nozīmi produktu drošībā un kvalitātes saglabāšanā.

 Darbnīcā “Sāls vai cukurs?” dalībnieki pēc garšas noteica dažādas vielas, piemēram, sāli, cukuru, sodu un pūdercukuru, pēc taustes atpazina augļus, vēroja, kā gaisma ietekmē augļu un dārzeņu izskatu, kā arī mācījās atpazīt dažādus eko marķējumus uz produktu iepakojumiem.

Darbnīcas tika organizētas Erasmus+ jauniešu līdzdalības projekta ''Patiesības kompass: dezinformācijas izaicinājums'' ietvaros.

Skolēni devās orientēšanās aktivitātē pa Aizkraukli, kur izpildīja dažādus uzdevumus - atpazina tējas, atbildēja uz erudīcijas jautājumiem, minēja krustvārdu mīklu un šķiroja attēlus, nosakot, kuri ir augļi un kuri dārzeņi.

Savukārt skolotājām bija iespēja piedalīties radošā kūku dekorēšanas darbnīcā, kur tika gatavotas gardas kūciņas un apgūtas jaunas prasmes.

Mūsējie bija paši jaunākie foruma dalībnieki, bet labi tika galā ar uzdevumiem, ko sanāca pildīt jauktās komandās kopā ar vidusskolēniem.

Pagājušajā nedēļā divas dienas norisinājās nebijis notikums – pirmo reizi notika Aizkraukles novada skolu kauss futbolā.

Futbols ir vispopulārākais sports pasaulē – to spēlē gandrīz visās valstīs. Noteikumi ir vienkārši, bet spēle – bagāta ar emocijām. Futbols vieno dažādus cilvēkus – gan profesionāļus, gan bērnus skolas sporta laukumā.

Pirmajā dienā tika noskaidrota spēcīgākā komanda 5. un jaunāku klašu grupā, otrajā  - 7. klašu un jaunāku spēlētāju konkurencē. Lielajā grupā pieteicās arī divas meiteņu komandas – no mūsu skolas un Aizkraukles novada vidusskolas, bet uz maču ieradās tikai mūsu meiteņu komanda.

Mazāko klašu grupā sacentās septiņas komandas, lielāko – sešas.

Paldies brašajiem futbolistiem un sporta skolotājam Mārtiņam Lielupam! Mūsējie ieguva ļoti vērtīgu pieredzi. Bija liels prieks redzēt, ka bērni, kuri ikdienā futbolā netrenējas, sacensībās nospēlēja ļoti labi un godam turējās pretī pieredzējušiem pretiniekiem.

 

 Futbols ir sporta karalis, un laukumā dodas viņa bruņinieki – katrs ar savu uzdevumu, drosmi un atbildību pret komandu.