Vakar ikgadējā drošības lekcijā ar skolēniem tikās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa Prevencijas grupas inspektores Sanita Zīmele un Dana Isajeva.

Inspektores skolēniem atgādināja par gājēju un riteņbraucēju drošību. Runājām par to, cik svarīgs ir atstarotājs apģērbā vai pie somām, darot redzamu gājēju autovadītājam tumšajā diennakts laikā. Runājām par cieņu un drošību savstarpējā saskarsmē.

1. klases skolēni saņēma “Veiklā zaķēna” grāmatiņu par drošības tēmām.

Liels paldies policijas darbiniecēm, kuras mūsu skolā strādāja divas stundas ar četrām dažādām grupām, par šo skolēniem tik svarīgo tēmu izklāstu!

Septiņpadsmito gadu pēc kārtas visā Latvijā norisinājās akcija “Labo darbu nedēļa 2025” – ikviens iedzīvotājs, skola, ģimene, uzņēmums vai organizācija bija aicināta paveikt kādu labu darbu cilvēkiem, dzīvniekiem, dabai vai savai kopienai. Labais darbs var būt gan ikdienišķa labestība, gan lielāka iniciatīva – svarīgi ir darīt no sirds un ar vēlmi radīt pozitīvas pārmaiņas.

Mūsu skolas skolēni gan veica ģenerāltīrīšanu savās klasēs un sporta halles balkonā,

gan pielika roku mēbeļu pārnešanā no 3. stāva uz noliktavu pie katlumājas.

Bērnu sīkās rociņas viegli iespraucās gan kāpņu margu režģos, gan radiatoru spraugās.

Visiem kopā raiti izdevās noņemt no gaiteņa grīdas nodilušās uzlīmes.

 Arī busiņš piedzīvoja uzkopšanu.

 Sākumskolēni arī pateicās tīrības rūķītei Vitai, kura mazgā un spodrina viņu klases katru dienu.

Pie saposto klašu durvīm bērni pielika uzrakstu IZTĪRĪTS, lai Vita nemaz lieki nevirina durvis.

Devītie, pirms ķerties pie darba, maķenīt ieturējās. Pēc tam darbi veicās lieliski!

Kristers

Pēc STEM nodarbības Ogrē mēs devāmies uz Zilā kalna skatu torni.  Tā augstums ir 30 metru, un tas atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa. Kad mēs uzkāpām tornī, pavērās ļoti, ļoti skaists skats un varēja redzēt visu Ogri.

Tālāk devāmies uz Rīgu, uz Escape Room. Mēs gribējām iziet izlaušanās spēli jeb kvestu Z Zone. Mums vajadzēja uzvilkt kostīmus un iziet sešas baisīgas istabas.

Katrā istabā vajadzēja meklēt atslēgas, lai tiktu laukā. Man bija nevis bailīgi, bet smieklīgi.

Atceļā izbraucām caur Skrīveriem. Diena pagāja ļoti jautri.

Renārs

Todien pūta stiprs vējš, un Zilā kalna skatu torņa augšā varēja just, kā tas šūpojas.

Loreta

Izlaušanās spēlē sākumā mēs noklausījāmies instrukciju, tad devāmies spēlē. Visu laiku bija drusku bailīgi. Mums palīdzēja darbiniece, jo mēs esam dunduki, nemācējām saprast kvestus.

Amēlija

Sena kapsēta, pamests tunelis, neapdzīvota mītne – apkārt ir tikai zombiji un ērmuļi! Mums bija dotas tikai 60 minūtes, kuru laikā jāatrod izeja un jāizslēdz sirēna, ja ne  – zombiji mūs atrastu un būtu beigta balle… Lai izietu kvestu, vajadzēja sadarboties, būt gudriem. Ja mēs bijām pārāk skaļi, uz brīdi izslēdzās gaisma, vienā istabā kāds pieklauvēja pie durvīm, mēs ļoti sabijāmies un skrējām, skolotāja arī sabijās. Pēdējā istabā 90 sekunžu laikā vajadzēja izslēgt sirēnu, mēs to paveicām 30 sekundēs.

Bijām godam pelnījuši paēst un iepirkties Akropolē, iztērējot pēdējo enerģiju, kas mums vēl bija.

Daniels

Šī ekskursija man ļoti patika, iesaku arī jums braukt tur, kur mēs bijām!

6. klase ar savu klases audzinātāju skolotāju Beāti devās uz Ogri, lai SIA “Izaugsmes SPOTS” aizraujošā veidā izzinātu matemātikas tēmu “Kā attēlo un raksturo telpiskus ķermeņus”.

Skolēni mācījās raksturot telpiska ķermeņa (daudzskaldnis, piramīda, cilindrs, konuss) īpašības un elementus, zīmēja telpiskā ķermeņa skatus dažādās plaknēs. Pēc tam skolēni sadalījās komandās. Puse komandas atrodas vienā telpā, kurā ir atrodama instrukcija jeb uzdevums, kas jāveic. Otra puse komandas atrodas citā telpā, kurā ir Lego klucīši. Abām komandas pusēm ir rācijas, jo saziņa komandas ietvaros notiek tikai ar rāciju palīdzību. Tie skolēni, kuriem ir uzdevums jeb instrukcija, pa rāciju dod norādījumus otrai komandas daļai, kuriem ir Lego klucīši. Atbilstoši dotajiem norādījumiem tiek uzbūvēts instrukcijā norādītais modelis. Uzdevums ir veicams uz ātrumu, kura komanda spēs labāk savstarpēji komunicēt un pēc iespējas ātrāk salikt doto modeli. Nodarbības beigās skolēni salīdzina un analizē uzbūvētos modeļus.

Amēlija

Tā bija aizraujoša matemātika Lego versijā! Mums vajadzēja dot un saņemt norādījumus pa rācijām. Man ar Loretu izdevās izveidot vardi.

Kristers

Planšetdatoros bija instrukcija, lai komandas biedrs spētu salikt figūru – pavisam bija jāizpilda desmit soļi. Tā kā mūsu ir maz, pie praktiskas darbošanās tika ikviens.

Daniels

“Izaugsmes SPOTĀ” mums pastāstīja interesantu informāciju par Lego, pēc tam sadalījāmies komandās un vajadzēja taisīt figūru, klausoties instrukcijā pa rāciju. Tas bija smieklīgi un aizraujoši. Izrādās, arī tā var izmantot Lego!

Loreta

Es biju pārī ar Amēliju, viņa devās uz citu telpu, bet man atnesa planšeti, kurā parādīts, kā uztaisīt Lego vardi. Man pa rāciju vajadzēja Amēlijai stāstīt, kādas detaļas jāņem, kāda ir to forma, kā tās izskatās. To izdarīt bija grūti. Kad Amēlija salika mazu daļu, mēs apmainījāmies, viņa man stāstīja un es liku. Tā mums bija vieglāk, jo Amēlija māk paskaidrot.

Anna Smona

Atbraucu mājās un iekritu gultā, jo diena bija ļoti piesātināta, veltīta Līgatnes iepazīšanai.

Autobusā mums vienmēr skan mūzika, tā iesākās arī šis brauciens. Pirmā pieturvieta bija padomju slepenais bunkurs. Tas atrodas deviņus metrus zem zemes un tajā bija iekārtota patversme Latvijas komunistu varas elitei kodolkara gadījumā. Bunkurā būtu varējuši satilpt 250 cilvēki. Telpās saglabātas ļoti daudzas padomju laika lietas. Vēstures mīļotājiem šī vieta noteikti patiks! Man ļoti patika tur būt, bija sajūta, ka laiks ir apstājies un mēs atrodamies pagātnē.

Pēc pazemes piedzīvojumiem devāmies uz Līgatnes dabas takām. Tur varēja aplūkot dažādus dzīvniekus. Protams, tie atradās voljēros. Mums ļoti paveicās, redzējām pūces, mežacūkas, alni, lāčus, lapsas utt. Voljēri ir plaši, tāpēc ne vienmēr dzīvnieki ir redzami. Takas bija gan līkumainas, gan kalnainas. Es izbaudīju iespēju redzēt dzīvniekus, kurus noteikti negribētos sastapt mežā aci pret aci bez žoga pa vidu.

Visbeidzot izklaides daļa – Līgatnes tīklu parks! Mēs bijām sajūsmā. Kājas piekusa jau pirmajās piecās minūtēs, un mēs ar draudzenēm iekritām tīklos garšļaukus. Tīklos ir pieejamas dažādas “istabas”, kurās ir atšķirīgi tīkli vai, piemēram, bumbas. Blakus atrodas “Zeit”, kur mēs ar klasesbiedrenēm paēdām. Cenas nav pārāk augstas, ļoti simpātiska pasākumu telpa un dievīgi frī kartupeļi!

Kā var būt ekskursija bez veikala? Veikala apmeklējums bija jānopelna. Pēdējā apskates vieta – Līgatnes alas.

Alās ir ļoti tumšs, tāpēc tu neredzi, ja kāds nāk pretī. Mēs ļoti satrūkāmies no pretīmnācējiem, bet beigās par to pasmējāmies. Skolotāja Dace gribēja, lai mēs nākam laukā no alas ar dziesmu. Tie paši cilvēki, ko mēs sastapām alā, mūs nofilmēja. Mēs esam atmiņā paliekoša klase.

Es ļoti izbaudīju braucienu. Tā bija klases saliedēšanās, tika uzņemts daudz bilžu un paliks daudz skaistu atmiņu.

Markuss Šajahmedovs

Daži klasesbiedri sāka ēst pusdienu maizītes, tikko iekāpām autobusā. Ceļā pagāja aptuveni divas stundas, skolotāja Dacīte spieda pedāli grīdā. Mēs telefonos spēlējām PUBG Mobile, un bļaustījāmies, jo pretinieki tādi čīteri (krāpnieki) bija, visu laiku mūs galināja. Nu bijām klāt, tukšā stāvlaukumā, kurā vilinoši stāvēja basketbola grozs. Kristofers meta tur savu cepuri, kura veiksmīgi iesprūda. Pēc tam jau kaut kā dabūja lejā.

Tad gājām uz bunkuru, sagaidījām gidu. Kāpām lejā uz bunkuru zem zemes. Gide stāstīja, ka no sākuma izraka būvbedri, ierīkoja bunkuru, pēc tam to pārklāja ar četrus metrus biezu betona slāni. Bunkurā mums rādīja telpas ar kartēm, visas bija krievu valodā. Fotografēt tur bija aizliegts. Bunkurā ir kādas 70 telpas, tas ir lielākais Baltijā, unikāli, ka nav izpostīts un ir saglabāts.

Agris Skroderis

Mūsu Līgatnes ekskursija sastāvēja no trim mazākām ekskursijām. Padomju slepenais bunkurs atradās deviņus metrus zem rehabilitācijas centra, un 30 gadus darbinieki un apmeklētāji nenojauta, kas atrodas zem viņu kājām. Bunkurs bija aprīkots ar ģeneratoriem, ventilācijas sistēmu, komunikācijām, ēdnīcu utt.

Šo ekskursiju novērtēju ar desmit punktiem no desmit.

Kristofers Banders

Līgatnes bunkurs bija lielāks par Hitlera bunkuru Berlīnē. Mums izrādīja dažādas telpas, piemēram, elektrostaciju un virtuvi, uz mani tieši virtuve atstāja visspilgtāko iespaidu. Elektrostacijā atrodas divi lieli tanka motori, kuri joprojām ir darba kārtībā. Virtuvē pat bija saglabājusies ēdienkarte.

Dabas takās mēs ar Agri ieraudzījām jenotu un sākām saukt viņu, bet izrādījās, ka tas ir cilvēks, un mēs laidāmies lapās. Pa ceļam uz Līgatnes pagrabu alām mēs satikām pīles un gulbi. Jokojāmies ar to gulbi, un viņš Agrim ieknāba botē.

Pagrabos pie griestiem bija daudz odu, un mēs no turienes aizmukām.

Mājās devāmies dziedādami.

Elizabete Saulīte, 8. klase

9. oktobrī man tika dota iespēja braukt ekskursijā ar 9. klasi.

Padomju slepenajā bunkurā gide Svetlana mūs izveda caur dažādām komunikāciju telpām, konferenču zāli, ēdnīcu un tehniskajām telpām. Īstenībā tas, ko viņa mums stāstīja un rādīja, bija tikai sīka daļiņa no visa milzīgā bunkura. Bija ļoti forši redzēt, ka viss ir saglabājies no tā laika. Man arī patika, kā gide to visu pasniedza. Būdama tur lejā, es ieelpoju tik daudz pelējuma, ka man plaušās, visticamāk, ir vesela kolonija. Tas bija vienīgais negatīvais.

Līgatnes dabas takās apciemojām gandrīz visus Latvijas mežu iemītniekus.

Dažus gan nesanāca redzēt. Ar nogurušām kājām sakāpām busiņā, un mūsu profesionālā šofere skolotāja Dacīte veda mūs uz tīklu parku. Tīklos es nedaudz pagulēju, bet, atšķirībā no čaļiem, man nebija vēlmes daudz skraidīt, tādēļ es izdomāju iet uz mazo restorānu pie parka paēst. Tur es dabūju frī kartupeļus. Vai tie bija dārgi priekš friškām? Jā. Vai tie garšoja kā vislabākās friškas manā dzīvē? Arī jā. Vai tas tā bija, jo es biju izsalkusi? Iespējams…