No bērnu atnestajiem rudens ziediem pie skolas tapa liels uzraksts 155 par godu Raiņa dzimšanas dienai.

Skolēni vairākas nedēļas gatavojās dzejas pēcpusdienai - gan paši iemēģināja spēkus dzejoļu rakstīšanā, gan mācījās īsto dzejnieku sacerētās rindas. Sevi parādīt un citos paklausīties pulcējāmies skolas zālē. Uz skatuves pasākuma laikā runāt dzeju  kāpa visi - pa vienam, pāros, pulciņos.

Pārspriedām, ko mēs jau zinām par Raini, guvām jaunu informāciju.

Skolēni atcerējās ekskursiju uz Rīgu pirms gada, kad apskatīja Rainim veltīto skulptūru "Divi Raiņi" pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. 

 

Ar rudens lapu kroni un ziediem bērni pateicās jaunajai skolas darbiniecei Vitai Brēdei, kura sākumskolas klašu telpas darījusi mājīgākas ar jauniem telpaugiem un puķupodiem.

Pēc pasākuma dzirdēju sarunu, kura patiesi iepriecināja. Pirmklasnieks sašutis vaicāja māsai no 3.klases: Un kāpēc es neesmu bijis pie Raiņa pieminekļa?! Tu esi bijusi, visi ir bijuši! Mums noteikti turp jāaizbrauc!

 

Sintija Grāvīte, 3.klases skolniece

Rudens pārgājienā mēs devāmies visa skola 16.septembrī pēc pusdienām. Diena bija saulaina un vasarīgi silta, pat karsta. Vēja nebija nemaz, gaiss smaržoja pēc rudens.

Vispirms gājām uz veco sporta zāli. Tā atrodas netālu no manām mājām. Mēs iegājām iekšā, tagad tur ir noliktava. Tā kā īsta sporta zāle, tikai ļoti veca. Es negribētu sportot tajā zālē, jo tā ir tālu no skolas.

Pēc tam devāmies pie karavīru piemiņas akmens. Pie tā akmens nebija interesanti, jo tur tikai direktors runāja. Aizgājām uz kapliču un kapiem, tur bija jāuzvedas mierīgi un klusi. Šajos kapos atdusas abas manas vecmāmiņas un abi vectētiņi, tāpēc bija ļoti skumji.

Visi kopā iegājām arī Daudzeses baznīcā. Daudzi tur nekad nebija bijuši. Baznīca darbojas, reizi mēnesī tur notiek dievkalpojumi.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Sēravotu.

Tas atrodas ļoti tālu mežā. Sēravota ūdens smaržo pēc vecām olām, es to nemaz nedzēru. Pārgājiena noslēgumā mums bija pikniks.

Izbaudījām skaisto laiku un kopā būšanu, cepām desiņas un maršmelovus.

Atpakaļ nebija jāiet kājām – mums pakaļ atbrauca skolas autobuss.

Rudens pārgājiens bija interesants un jautrs!

Ieguvumi: 

* Fiziskas aktivitātes.

* Mūzikas iepazīšana.

* Ritma izjūtas attīstīšana.

* Ķermeņa koordinācija.

* Koordinācija telpā.

* Stājas veidošana.

* Komunikācija ar grupas biedriem un pedagogu.

* Atbildība par savu uzstāšanos un atbildība pret kolektīvu.

* Uzstāšanās prasmju attīstīšana.

* Disciplīna.

* Skatuves kultūra.

* Sapratne par sakoptu ārējo izskatu.

* Saturīga un jēgpilna laika aizpildīšana.

* Braucieni uz sadančiem, popkorna ballītes, disenītes. 

* Neaizmirstamas emocijas Dziesmu un deju svētkos.

 

Katram punktam, protams, ir sīkāks skaidrojums un papildinājums. Tas var būt vēl kāds ieguvums, kas šeit nav minēts.

Nekad nav nācies satikt nevienu, kurš nožēlotu, ka ir dejojis. Otrādāk gan – kāds es biju muļķis, ka pamatskolā skraidīju bezmērķīgi pa krūmiem līdz autobusam, nevis gāju dejot! Jo tālākajās skolās, kad dažam zvērinātam nedejotājam rodas vēlme iekļauties kolektīvā kaut vai kādas skaistas dejotājas meitenes vai stalta dejotāja dēļ, bez pamatbāzes, visticamāk, varēs būt tikai rezervistos un netiks uz skatuves ne koncertos, ne skatēs, par lielajiem svētkiem nemaz nerunājot. Mums bērnu ir tik maz, ka uz skatuves ir visi! Par nodarbībām nav jāmaksā ne centa, laiki ir saskaņoti ar skolas autobusu – nav mēģinājumu vakaros vai brīvdienās.

 Luīze Cera, 6.klases skolniece

Zinību dienas svinīgā pasākuma noslēgumā es un vēl 22 skolasbiedri saņēmām negaidītu pārsteigumu - skolas direktors Valdis nolasīja sarakstu, kuriem skolēniem par labiem sasniegumiem mācībās tiek piešķirta skolas apmaksāta ekskursija jau piektdien, 4.septembrī! Parasti tāda ekskursija notiek jūnija sākumā, kad visiem jau ir brīvlaiks. Šoreiz citi gāja uz klasēm mācīties, bet mēs kāpām autobusā un sākām ceļu uz Jēkabpili. Gandrīz aizmirsām paņemt ēdnīcas saimnieču sagatavoto kasti ar launagu, labi, ka skolotāja Sarmīte skrēja pakaļ autobusam un mūs apturēja! Pa ceļam viss gāja labi, daudzi nenoturējās un sāka jau ēst līdzpaņemtās maizītes un gardumus.

 Mūsu pirmā pieturvieta bija Krustpils pils. Devāmies uz pils muzeju. Tur mēs nokāpām pagrabā, kur bija nedaudz bailīgi.

Gide pastāstīja baisu nostāstu no pils vēstures. Tad mēs staigājām pa muzeju un apskatījām dažādas veco laiku lietas un bildes. Skats no pils torņa bija brīnišķīgs.

 Tālāk mēs braucam uz Hesburgeru. Burgeri bija ļoti garšīgi. Sekoja iepirkšanās veikalā – gardumi un piedevas vēlākai desu cepšanai.

 Tad devāmies uz Jēkabpils Mežaparka kameršļūkšanas trasi.

Tur bija ļoti jautri un aizraujoši. Slīdot lejā ar kameru, daži kliedza, daži vienkārši klusēja ar aizturētu elpu. Kopš pēdējās reizes, kad es tur biju, slidošanas kalns ir ticis pagarināts par pāris metriem. Mūs sadalīja divās grupās. Viena grupa staigāja apkārt vai gāja uz tuvumā esošo spēļu un treniņu laukumu, kamēr otra grupa slidinājās ar kamerām. Sajūtas bija nepārspējamas, tu slīdi lejā pa kalniņu, vējiņš tev pūš sejā, vēl ūdens no mini strūklaciņām tevi nedaudz apšļaksta. Tikai kājas no staigāšanas uz augšu nogurst.

Dienas noslēgumu vadījām Staburagā. Tur bija ļoti skaists skats - tālumā meži un cilvēki, kas brauc ar kuģīti. Daži pabradāja pa diezgan auksto ūdeni.

Mēs cepām desiņas un maršmelovus.

Pēc kārtīgas maltītes daži gāja pastaigāties, citi sēdēja pulciņos un runājās vai gāja spēlēties nelielajā spēļu laukumiņā. Izbaudījām brīvdienu.

    Ekskursija bija ļoti interesanta. Daži, arī es, jau bijām pabijuši šajās vietās, un varbūt pirmā reakcija ir - nebraukšu, esmu tur jau bijis, bet katru reizi taču ieraugi kaut ko savādāku, arī ceļabiedri katrreiz ir citi, kas dod jaunas sajūtas. Muzejā bija cita gide, daudz kas tur ir izmainījies – papildinātas ekspozīcijas, piemēram, var pacelties ar improvizētu gaisa balonu,

 

pasēdēt paša Reiņa Nitiša sacīkšu automašīnā.

Man pašai ļoti patika ekskursija. Patīkami, ka skolas vadība novērtēja mūsu darbu mācoties un deva šādu iespēju.

Ļoti iesaku aizbraukt kaut reizi uz šīm vietām, nenožēlosiet!

Labākie skolēni: Evija Amēlija Abazorina, Aldona Bruņeniece, Sabīne Dundure, Gusts Daņiļevičs, Līva Lavrinoviča no 2.klases; Elizabete Saulīte, Keitija Kļaviņa un Amanda Petrova no 3.klases; Guntis Popenkovs, Agris Skroderis, Anna Smona no 4.klases; Edgars Māsāns, Madara Pūtele, Gabriella Holšteine, Markuss Lavrinovičs no 5.klases; Jolanta Belova, Luīze Cera, Markuss Purviņš, Aigars Skroderis no 6.klases; Viktorija Martinova, Daniels Jānis Rupenheits, Nikola Marta Vigule no 8.klases un devītklasniece Junona Perepečai. 

1.septembra rīts pēc lietainās augusta pēdējās dienas atausa saulains un skaists. Dodot iespēju vecākiem no rīta apmeklēt svinīgo pasākumu PII “Čiekuriņš”, skola visus sauca kopā vienpadsmitos.

Jau piekto gadu pie savas tradīcijas turējās piektklasnieks Edgars, personiski apsveikdams katru skolotāju, katru darbinieku.

Bērni pulcējās savās klasēs, lai satiktos pēc gandrīz pusgada nesastapšanās un iepazītu jaunos skolasbiedrus – pie mums šogad 10 jauni skolēni! Vecāki tikmēr skolas zālē tikās ar mācību pārzini Sarmīti Jankovsku un Daudzeses pagasta pārvaldnieci Signi Gaigalnieci.

Kad pirmā stunda jaunajā mācību gadā bija beigusies, pulcējāmies sporta hallē. Kā nu gadījās, kā nē, pār Daudzesi gaisa balonā lidojošie Zinītis un Nezinītis pamanīja deviņus lidojošus balonus ar cipariem no viens līdz deviņi, kuriem bija piesietas pildspalvas ar uzrakstu Daudzeses pamatskola. Nolēmuši nogādāt atradumu pēc piederības, viņi nolaidās basketbola laukumā un ienāca sporta zālē. Nezinītis vēlējās noskaidrot, ko nozīmē lielais uzraksts Zinību diena uz sienas. Zinītis viņam un pārējiem pastāstīja, ka, kaut arī pasaulē ir ap 200 valstu, nebūt ne visās 1.septembris ir svinīga jaunā mācību gada sākuma diena. Dānijā skolēni mācās jau no 12.augusta, Norvēģijā – no 18.augusta. Grieķi uz skolu dosies tikai 11.septembrī, bet maltieši – 22.septembrī. Lielākajā daļā pasaules bērni vienkārši aiziet uz skolu un sāk mācīties, nekādu balonu, ziedu un svētku.

Abi knēveļi pastāstīja, ka rakstnieks Nosovs izdomāja viņus pirms 66 gadiem, un vēlējās uzzināt no skolas direktora, kas un cik sen ir izdomājis Daudzeses skolu. Valdis Puida pastāstīja, ka mācības te notiek jau 88 gadus, un iepazīstināja ar skolas darbiniekiem. Patīkami, ka mums nav problēmu ar pedagogiem, darbu uzsākušas divas jaunas skolotājas – sākumskolas skolotāja Dace Brīgere

un mūzikas skolotāja Dace Zemzare.

Viņas arī sniedza nelielu muzikālu priekšnesumu.

Ar klasēm šogad iepazināmies mazliet savādāk, kā citus gadus – talkā ņēmām ķīniešu astroloģiju. Arī jaunais skolas kalendārs nākamajam gadam būs par 12 horoskopa zīmēm.

Gandrīz visa lielākā klase skolā, sestā, kurā klāt nākuši četri jauni skolēni, ir Žurkas. Pavisam skolā ir 21 apķērīga un temperamentīga Žurka.

Nedaudz mazāk, 15, ir Suņi. Astotā klase ir vienīgā, kurai audzinātāja Valda astroloģiskā zīme sakrīt ar lielākās daļas skolēnu zīmi. Astotajā klasē šogad divi jauni skolēni. Cilvēku, kuri dzimuši šajā gadā, galvenā īpašība ir pieķeršanās un lojalitāte. Kā draugi un partneri šie cilvēki ir uzticami un prot piedot gandrīz visu.

Skolā ir 11 Tīģeru – gandrīz visi no 4.klases. Tīģeri – jūtīgi un emocionāli cilvēki. Tīģeriem piemīt spēcīgs sacensību gars un vēlme dominēt.

Visa otrā klase un sporta skolotājs Juris ir Pūķi. Pūķa zīme sniedz cilvēkiem, kas dzimuši šajā gadā, četras dāvanas: bagātību, labestību, harmoniju un ilgu mūžu.

Piektās klases vairākums – Vērši. Piektajā klasē jauns skolēns – Ģirts. Vērši atšķiras ar spēju bezbailīgi skatīties acīs visām problēmām un izaicinājumiem.

Mūsu skolā ir septiņas Trusītes, Kaķītes, Zaķītes – visas sešas 3.klases meitenes un saimniecīte Irina. Ķīnā to sauc par Kaķa gadu, Japānā – Truša vai Zaķa, bet, neskatoties uz dažādajiem nosaukumiem, šis gads simbolizē dzīvnieku ar pūkainu spalvu, kas mīksti krīt uz ķepām. Šis skaitās laimīgākais Mēness cikla gads, bet Kaķa gadā dzimušie - likteņa lutekļi.

Mums ir arī septiņi Pērtiķi (vissarežģītākā un pretrunīgākā zīme. Cilvēki, kuri dzimuši Pērtiķa gadā, ir gudri, harizmātiski un enerģiski, šīs rakstura īpašības viņiem palīdz pārvaldīt jebkuru pūli, lai gan citreiz citi cilvēki viņus uzskata par mazliet pļāpīgiem un ekscentriskiem), trīs Zirgi (brīvību mīloši, neatkarīgi, jautri un labestīgi, tāpēc viegli satiek ar citiem cilvēkiem. Apveltīti ar vērīgumu un izpratni, viņi bieži vien zina, ko domā citi) un tikai divas Kazas (pēc ķīniešu ticējumiem, Kazas liktenis un dzīve ir atkarīga no tā, kādās ganībās tā ganās. Ja leknā zālē, tad viņām gaidāma mierīga, laimīga dzīve).

Te nu Nezinītis iestarpināja, ka mums nemaz nepietiks klašu, jo zīmes ir divpadsmit, bet klases tikai deviņas. Nācās viņam paskaidrot, ka mums divus gadus vispār bija tikai astoņas klases, bet tagad atkal ir deviņas. 7.klasē mācīsies Viktorija, kura dzimusi Suņa gadā, un Andis, kurš dzimis Cūkas gadā. Pavisam mums ir seši šīs zīmes pārstāvji. Ko var teikt par Cūku? Cūkas gadā dzimušie cilvēki ir lieliski kompanjoni – labsirdīgi, patiesi, gudri un pacietīgi. Viņi ir patīkami sarunu biedri, kuri spēj papildināt jebkuru dialogu.

Kā pēdējos atstājām tos, kuriem mūsu skolā ir pirmais un pēdējais mācību gads. Devītajiem  jauns klasesbiedrs Aldris. Viņi ir Gaiļi, pavisam skolā mums ir deviņi Gaiļi. Viņi jebkurā brīdī gatavi uzņemties dažādus uzdevumus, arī tos, kuri tiek uzskatīti par vissarežģītākajiem. Klāt pie tā viņi ir arī pieticīgi, prot cienīt ne tikai savu, bet arī citu cilvēku viedokli.

Nezinītis satraucās, ka pirmā klase būs Čūskas. Tā tiešām ir, Čūskas skolā būs veselas 12. Atšķirībā no Eiropas tradīcijām un uzskatiem, ka Čūska skaitās ļaunuma iemiesojums, austrumos Čūska tiek uzskatīta par labvēlīgu dzīvnieku, kurš simbolizē gudrību un labestību.

Horoskopizācija bija pabeigta, un direktors aicināja katru pirmklasnieku kopā ar vecākiem saņemt Daudzeses pamatskolas skolēna apliecību. Mazie tika pie jaukām dāvanām – novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks pasniedza katram krekliņu, Daudzeses pagasta pārvaldniece Signe Gaigalniece – zelta 1.vietas ieguvēja medaļu un lielu ziepju burbuļu ierīci. Devītie piesprauda mazajiem zīmīti ar vārdiņu, uzdāvināja gaisa balonu un aizveda sev līdzi.

Parasti svētkos ir ciemiņi ar apsveikumiem, arī šoreiz. Apsveikuma vārdus teica Signe Gaigalniece, Guntis Libeks un Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola – par savējo mūsu skolu tagad izvēlējušies saukt vēl septiņi jaunieši no Sunākstes.

Direktors atzina, ka ķīniešu horoskopi ir laba lieta, bet mūsu valsts ir Latvija, un aicināja sestklasnieku Emīlu Jansonu norunāt dzejoli par Latviju.

Pirms simts gadiem Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju” tika oficiāli apstiprināta par Latvijas Republikas valsts himnu. Visi kopīgi nodziedājām tautas lūgšanu.

Meitene ar augstāko vidējo atzīmi 9.klasē, 8,20, Junona, iezvanīja Saldo stundu.

Pirmklasnieki pie rokas devītajiem apgāja apkārt skolai, bet pēc tam visa skolas saime kopā ar vecākiem un viesiem basketbola laukumā mielojāmies ar kliņģeri un pārrunājām plānus jaunajam darba cēlienam.  

Lai mums izdevies šis mācību gads!