Par godu Olimpiskajam gadam AS "Sadales tīkls" izglītības iestāžu 3. klasēm piedāvāja īpašu elektrodrošības pasākumu "Elektrodrošības maratons", kas notika 10. oktobrī plkst. 10.00 – 11.30 tiešsaistē visā Latvijā. Mēs ļāvām pasākumā piedalīties arī 2. un 4. klases skolēniem.

Parasti maratons ir skriešana 42 kilometrus garā distancē ārpus stadiona - pa ielām vai ceļiem.  "Elektrodrošības maratons" bija izzinošs 2 X 42 minūšu pasākums, kur tiešraidē interaktīvā veidā stāstīja par elektrību – cik tā ir vajadzīga, bet draudīga, kā to lietot gudri un droši, kāpēc jāuzmanās elektroietaišu tuvumā.

"Elektrodrošības maratonā" notika divas 42 minūšu mācību stundas ar 6 minūšu starpbrīdi.

Ar skolēniem tiešsaistē tikās eksperti un viesi. Par pozitīvi uzlādējošu gaisotni rūpējās TV personība Marģers Majors. Bērnus uzrunāja Gatis Caunītis – pirms 30 gadiem toreiz sešgadīgais Gatis iekļuva transformatora punktā un guva smagus miesas bojājumus - traumu rezultātā viņš zaudēja abas rokas.

Daudzesieši interaktīvi līdzdarbojās pasākuma norisē, tiešsaistes laikā izmantojot www.menti.com un www.kahoot.it vietnes. Pēc zināšanu pārbaudes varēja noskatīties dažādus fizikas eksperimentus, bet noslēgumā saņēmām diplomu.

Alīna Sivakova, 5. klases skolniece

Sākoties rudenim, Mazpulki dodas izzinošos meža pārgājienos, kas ir kļuvuši par tradicionālu pasākumu. 2. oktobrī visā Latvijā notika tiešsaistes pārgājiens “Meža detektīvs”. Arī mēs, Daudzeses 439. mazpulka dalībnieki Renārs, Maksims, Kristers, Amēlija un es, pēc stundām devāmies ceļā uz mežu.

Pārgājienos visā valstī piedalījās 21 mazpulks, skolēni un mazpulcēnu ģimenes, kopā izveidojot 57 komandas ar 348 dalībniekiem. Komandas izvēlējās savu dabas maršrutu dažādās Latvijas vietās un tiešsaistē saņēma uzdevumus. Komandas varēja sekot līdzi arī citām pārgājiena komandām, jo uzdevumu atbildes tika sūtītas kopīgā čatā.

Komandu lielums: 4-6 dalībnieki +1 fotogrāfs. Mums tā bija mazpulka vadītāja skolotāja Ilona.

Fotogrāfa pienākums bija sekot līdzi uzdevumu izpildei, dot norādījumus, paskaidrot, uzņemt fotogrāfijas un īsus video, ko pēc tam ievietoja sociālajos tīklos un nosūtīja pārgājiena organizatoriem vērtēšanai.

Pārgājiena norise: mazpulka vadītājs pārgājienam izvēlējās ceļa posmu caur/gar mežu, meža takas apmēram 5 km garumā. Pārgājiens ar uzdevumiem aizņēma apmēram divas stundas.

Renārs ieskrēja mājās pēc somiņas, tikmēr skolotāja izlasīja uzdevumus, kas mums jāpaveic. Tie bija šādi: atrast un nofotografēt skudru, čiekuru, melnu vaboli, lielacu kameni, stirnu, putna spalvu, gliemezi, zirnekļu tīklu, sūnas, apdziru, koka mizas fragmentu, mazo zīriņu.

Devāmies mežā garām baznīcai un sākām meklēt. Pirmo atradām koka mizu un čiekuru. Ceļmalā bija atkritumi, kurus vajadzēja savākt, un to darīju es.

Mēs atradām un nofotografējām gandrīz visu, izņemot stirnu, kameni un zīriņu.

Nākamais uzdevums bija uzcelt pēc iespējas augstāku torni no dabas materiāliem. Sākumā mūsu tornis apgāzās un izjuka, bet pēc tam izdevās uzbūvēt stabilāku torni.

Trešais uzdevums bija izveidot dabas materiālu gleznu – Latvijas Mazpulkiem 95. Mēs visi lasījām lapas, zīles un mizas. Uztaisījām gleznu, kuru Kristers izjauca, bet mēs uztaisījām no jauna.

Laiks bija slapjš un drēgns, bet mūs gaidīja vēl viens uzdevums – katram izdomāt kaut ko, kas viņš ir no tā, kas sastopams mežā. Tad dalībnieks stāsta par sevi pārējiem, neminot, kas viņš ir, un pārējie min. Mana mīkla bija šāda: esmu brūns un man ir brāļi un māsas, kuri ir gan tievi, gan resni. Kas es esmu?

Vēl viens uzdevums – uz ceļa nosaka starta līniju, ievelk ar koka zaru. No tās noiet piecus soļus un ievelk līniju un ciparu 3, vēl pēc soļa ievelk līniju un ciparu 5, vēl pēc soļa ievelk līniju un ciparu 10. Dalībnieki nostājas uz starta līnijas un katrs met kādu priekšmetu, piemēram, piecus kastaņus, iezīmētajā ciparu laukumā. Saskaita katra dalībnieka iegūtos punktus.

Uzdevumā “Veiklais” tika uzņemtas 30 sekundes laika, kuru laikā bija jāierauga un jāatnes 3 lietas, kas ir konkrētās krāsās – oranža, brūna, violeta.

Vēl mums bija jāatceras, kādas skaņas izdod dzīvnieki, un jāizveido savas komandas dzīvnieku kora dziesmiņu.

Atceļā uz skolu mēs klausījāmies, kā uzdevumus ir izpildījuši citi bērni, un tā mūsu tiešsaistes pārgājiens bija beidzies. Daudz laimes Latvijas Mazpulkiem svētkos!

2. un 4. klase visilgāk nevarēja izvēlēties, kurp doties mācību ekskursijā I semestrī. Laikam jau tas nebija nejauši, jo kā uz pasūtījumu Rīgā ieradās interaktīva izstāde Kosmopark, un vecāki sapulcē piekrita braucienam uz šo zinātnes un izklaides pasākumu.

Gandrīz visi izmantoja iespēju uzvilkt kosmonauta kostīmu, un tad jau animatores pavadībā caur mirgojošu tuneli devāmies iekšā vairāk nekā 40 dažādās kosmosa zonās.

Trīs stundas izstādē pagāja nemanot, jo mēs nonācām kosmosa notikumu epicentrā, kas ļāva mums sajusties kā īstiem kosmonautiem!
Vispirms iepazināmies ar kosmosa izpētes vēsturi – uzzinājām par pirmo cilvēku kosmosā, par pirmajiem astronautiem uz Mēness. Iepazināmies ar kosmonautu pārtiku, skafandriem, raķešu modeļiem, nolaišanās moduli. Redzējām oriģinālus īstu kosmonautu tērpus, meteorītus, pasmaržojām Mēnesi!

Pēc tam varējām izmēģināt visdažādākās lietas – paspēlēties ar plazmu,

uzzināt savu svaru un vecumu uz dažādām planētām. Varējām aplūkot zemi no kosmosa kuģa borta, pamēģināt veikt iekārtu remontu atklātā kosmosā,

izmēģināt spert soļus uz Jupitera virsmas ar paaugstinātu gravitāciju, pirms tam uzvelkot speciālus apavus.

 

Varējām izmēģināt manuālu Mēness braucēja vadīšanu, iziet pirmslidojuma testus, virtuālajā realitātē izbaudīt kosmiskās raķetes startu no pilota kabīnes,

planetārijā noskatīties filmu par kosmosa vēsturi, tikties ar citplanētiešiem,

izlaist caur sevi 1 000 000 voltu spriegumu, liekot matiem sacelties gaisā,

un vēl, un vēl…

Skolotāja Dace uzstājīgi pieprasīja palielināt griešanas ātrumu! Centrifūgu izmēģināja visi gribētāji.

 

 

Interaktīvā izstāde darbosies līdz 16. martam - iesakām aizbraukt visiem! Par papildus samaksu iespējams arī izgatavot dažādas lietas radošajās darbnīcās. Nekā līdzīga šai izstādei Rīgā nav, tāpēc jāizmanto iespēja!

Ilgi gaidītajā klases ekskursijā piedalījās Renārs, Loreta, Kristers, Alīna, Kintija, Markuss, Amēlija, es, Kristera tētis un mūsu jaunā klases audzinātāja skolotāja Beāte. Gaidot mums noteikto laiku Andreja Pumpura muzejā Lielvārdē, devāmies pastaigā pa parku. Sabildējāmies pie statujām, pilsdrupām un Daugavas.

Uzkāpām uz Lāčplēša gultas un segas.

Peintbolā no sākuma visiem bija bail, bet vēlāk visi šāva kā traki. Peintbols (angļu val. „paintball” – krāsu bumba) ir sporta spēle, kurā spēlētāji apbruņojušies ar saspiestu gaisu darbināmiem ieročiem un kā munīciju izmantojot ar krāsu pildītas bumbiņas mēģina sašaut pretiniekus. Peintbols ir viens no populārākajiem ekstrēmajiem sporta veidiem pasaulē. Amerikā vien katru gadu peintbolu spēlē ap 10 miljoni.

Peintbolu pasaulē spēlē kopš 1981. gada, Latvijā - aptuveni no 1997. gada.

Kaspars

Peintbola parkā Pif Paf mēs bijām trīs stundas un izgājām visas piecas zonas. Mana mīļākā bija mašīnu zona. Man iešāva sirdī un pa ķiveri. Un mēs cepām desas.

Man patika ekskursija!

Kristers

Pumpura muzejā mums parādīja Lielvārdes jostu. Katrs vilka pāri jostai roku un tā meklēja savu latvju rakstu zīmi – īstajā vietā vajadzēja sajust siltumu. Manas zīmes tur nebija, man visa josta bija auksta.

Muzeja 2. stāvā mēs izspēlējām eposu “Lāčplēsis”. Markusam iedalīja Andreja Pumpura lomu, viņam iedeva uzvilkt tērpu un rokās ielika grāmatu, ko viņš pats bija sarakstījis.

Es tiku pie Melnā bruņinieka lomas.

Renārs

Parkā pie muzeja redzējām trīs statujas – Lāčplēsi, Laimdotu un Spīdalu, kā arī latvju rakstu zīmes, pie kurām nofotografējāmies. Muzejā uzvedāmies klusi, lai netraucētu citai klasei, kurai arī notika nodarbība. 1. stāvā mums pastāstīja, kāda Lielvārdes pils bija savos ziedu laikos.

Pif Paf parkā vispirms pastāstīja noteikumus, kurus jāievēro, tad saģērbāmies tērpos, kuros gandrīz noslīkām, un iedeva ieročus. Bija bail, bet spēlējot iepatikās, mēs šāvām un šāvām, līdz piekusām, pēc tam iekurinājām ugunskuru un izcepām desiņas.

Alīna

Muzejā mums stāstīja, kā agrāk skolēni mācījās, kā zināšanas pārbaudīja mācītāji. Kristera tētim tika mācītāja loma.

Bija interesanti meklēt savu zīmi Lielvārdes jostā. Īstajā vietā cits sajuta siltumu, cits – pat karstumu. Katrai zīmei ir sava nozīme, piemēram, tu būsi nākotnē stiprs; tu esi pacietīgs utt.

Muzeja augšstāvā gides vadībā izspēlējām uzvedumu. Lāčplēša labākais draugs Koknesis neatklāja Melnajam bruņiniekam, kā ir iespējams uzveikt Lāčplēsi, bet Kangars gan viņu nodeva…

Loreta

Mēs par ekskursiju bijām stāvā sajūsmā. Pumpura muzejā bija interesanti, bet klusībā cerējām ātrāk tikt vaļā, lai brauktu uz peintbolu. Tur vispirms bija instrukcija par ieroci. Tad iedeva tērpus. Instruktors mūs tik pamatīgi sabiedēja, ka mēs pat negribējām spēlēt. Tomēr spēle sākās. Pirmie šāvieni nebija diez ko droši, bet tad jau aizgāja. Es sākumā šāvu uz dullo, bet pēc tam sāku mēģināt tēmēt un, kā par brīnumu, viss sanāca!

Protams, tikām veikalā. Kā vispār var būt ekskursija bez veikala? Es atgriezos mājās tik laimīga, kā nekad. Tā bija vismīļākā ekskursija, un vēl ar tik jauku, skaistu un labā nozīmē traku skolotāju, kāda ir Beāte. Es noteikti gribu vēl tādu ekskursiju!

Kintija

25. septembrī mēs, 9. klase kopā ar audzinātāju Ilonu un lietvedīti Elitu devāmies mūsu pirmajā ekskursijā šajā mācību gadā.

Ceļš veda uz Ikšķili – devāmies uz šokolādes rūpnīcu “Rūgts!” Tur mūs ļoti jauki sagaidīja ražotnes saimnieks Normunds. Ieejot ražotnē, mēs visi neviļus ļoti dziļi ieelpojām, jo tur tik ļoti smaržoja pēc šokolādes! Mūs apsēdināja pie skaisti uzklāta liela galda. Varēja saprast, ka esam ļoti gaidīti.

Mūs pacienāja ar šokolādes tēju, tas bija kaut kas jauns, es par tādu agrāk nebiju dzirdējusi. Tā bija ļoti garšīga, jo garšoja pēc šokolādes.

Gids stāstīja visu par šokolādi – par tās izcelsmi, par kakao pupām, par to, kā tiek gatavota šokolāde Ikšķilē. Tas bija aizraujoši – klausīties un kārtīgi pieēsties, degustējot dažādas šokolādes – 50 %, 75 %, 80 %, 100 %. Pēc tam galdā tika celta ļoti salda karstā šokolāde, lai mēs varētu aizdzert to rūgtumu.

Esmu ļoti pateicīga uzņēmumam “Rūgts!” par silto uzņemšanu un šokolādes vēstures stundu!

Pieēstiem vēderiem devāmies uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī. Mums tika atvēlēta stunda patstāvīgai botāniskā dārza teritorijas apskatei, bet mums nepietika ar šo stundu. ☹ Pienāca laiks doties uz izziņas centru Botania. Tur bija tik daudz, ko izzināt – augi, dzīvnieki, kukaiņi, sēnes. Tik daudz informācijas, attēlu, interaktīvo spēļu, lai pārliecinātos, vai esi sapratis izlasīto.

Pats jaukākais bija tas, ka varēja izveidot pušķīti no ziediem, protams, virtuāliem, un vēlējumiem, ko varēja nosūtīt uz e-pastu. Es tādu izveidoju un nosūtīju savai mīļajai mammai. Botaniā bija interesanti, bet mums nebija miera, vajadzēja taču apskatīties dārzā to, ko vēl nepaspējām. Ļoti jauki, ka varējām aiziet uz zirgu stalli apskatīties zirgus, viņi bija tik draudzīgi! Dārzā viss bija tik skaisti izvietots un sastādīts!

Mājupceļā Skrīveru dendroloģiskajā parkā mūs gaidīja ne tikai pastaigas, bet arī audzinātājas sagatavots uzdevums – atrast noteiktas sugas kokus. Tas gan izrādījās sarežģīti, bijām noguruši un uzdevumu neizpildījām, bet atradām skaistu lapeni, kurā varējām atpūsties un pārdomāt visu, kas pieredzēts ekskursijā.

Brauciens bija jautrs, fizisko aktivitāšu pilns un aizraujošs. Ja būtu iespēja tādā doties vēlreiz, es to izmantotu, jo nepaspēju visu apskatīt.

Gabriella

 Fabrikā “Rūgts!” es uzzināju, ka ļoti reti uzņēmumi Latvijā gatavo šokolādi no nulles, no kakao pupām – lielākoties iepērk jau gatavu šokolādes masu. Kakao pupiņu grauzdēšana, smalcināšana un vējošana (kodolu atdalīšana no mizām), šokolādes gatavošana granīta dzirnakmeņu iekārtā (melanžerā) un “pirmatnējās” šokolādes liešana veidnēs aizņem vairākas dienas, pat nedēļu. Ir daudz un dažādi šokolādes veidi, bet no tiem, kurus mums deva pamēģināt, man visvairāk garšoja vegānu šokolāde, kurā govs piena vietā bija izmantots kokospiens.

Tālāk mēs devāmies uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī. Oranžērija ir sadalīta dažādās zālēs, katrā citāda temperatūra un gaisa mitrums, kas nepieciešams attiecīgajiem augiem. Dažās no zālēm varēja ieraudzīt ne tikai augus, bet arī papagaiļus, zivis, bruņurupučus un milzīgus gliemežus.

Madara

Botāniskajā dārzā mums sākumā bija iespēja stundu pastaigāt un apskatīt augus ārā.

Bija daudz dažādu koku un krāšņu, skaistu ziedu. Redzējām rozes un daudz ābeļu šķirņu. Staigājot atradām skaistas arkas, kas veidotas no ziediem podiņos; bijām uz tiltiņa, kur netālu atradās no koka veidotas sēnes. Sabildējāmies pie strūklakas, kur līdzās peldēja pīles, bija galdiņš ar krēsliem pasēdēšanai un atpūtai.

Kristiāna

Šokolādes ražotnē mums iedeva nogaršot lavandas saldējumu ar karsto šokolādi, tas bija ļoti garšīgs.

 

Mans mīļākais apskates punkts ekskursijā bija Botāniskais dārzs, jo tur es uzzināju daudz ko jaunu.

Paula

Dendroloģiskajā parkā mums bija uzdevums atrast un nobildēt četrus noteiktas sugas kokus – mēs visi atradām tikai vienu.

Noguruši no ilgās staigāšanas, mierīgi braucām mājās. Es teiktu, ka priekš manis ekskursija bija izdevusies, bet kājas nākamajā dienā nebija pateicīgas par lielo staigāšanu. Šokolādes fabrika man atvēra acis par šokolādes garšu, jo pat 65 % šokolāde bija līdzīga 85 % šokolādei no LIDL.

Edgars

Ekskursijā bija patīkama atmosfēra un jauka klases biedru kompānija. Botāniskā dārza skaistie skati, ūdens čalas, putnu daiļā dziedāšana likās pasakaina un nomierinoša.

Skrīveru dendroloģiskajā parkā man, no vienas puses, ne visai patika, jo es gandrīz apmaldījos un bija ļoti daudz jāstaigā pa tādiem kā kalniem un lejām, kas bija nogurdinoši. No otras puses, man patika, jo es biju pie dabas, un man patīk atrasties dabā. Varēja nostabilizēt savas domas un izrunāties par visu ko ar klases biedreni, kura tobrīd bija blakus.

Mūsu piedzīvojums Skrīveros noslēdzās ar sapulcēšanos visiem vienā vietā un kopīgu došanos uz autobusu.

Kopumā viss bija labi, bet, ja man jāizvēlas viena lieta, visvairāk man patika šokolādes ražotnē.

Evelīna

 

Salaspils botāniskajā dārzā skolotāja pateica, ka uzdos dažādus jautājumus par redzēto, un, ja nespēsim atbildēt, tad mājupceļā varēsim, degunus autobusa logam piespieduši, tikai noskatīties uz veikaliem Ogrē. Mēs sadalījāmies grupās, manā grupā vēl bija Monta, Edgars un Ģirts. Izvēlējāmies iet garo apli ap staļļiem, kur redzējām zirgus un aitas.

 

Visu redzēto iegaumējām godam, uz jautājumiem zinājām atbildes un mūs tomēr aizveda uz veikalu. Tur mēs pavadījām kādas 40 minūtes, pārsvarā visi izvēlējās iet uz Hesburgeru, daži uz  LIDL. Kamēr gaidījām pasūtījumus, satikām absolventu Markusu, parunājām, kā viņam iet Ogres tehnikumā utt.

Kopumā ekskursija man patika, ieteiktu arī citiem aizbraukt.

Markuss