Kā 5. klase meklēja savu zīmi Lielvārdes jostā, izspēlēja eposu “Lāčplēsis” un izmēģināja ekstrēmu sporta veidu

Ilgi gaidītajā klases ekskursijā piedalījās Renārs, Loreta, Kristers, Alīna, Kintija, Markuss, Amēlija, es, Kristera tētis un mūsu jaunā klases audzinātāja skolotāja Beāte. Gaidot mums noteikto laiku Andreja Pumpura muzejā Lielvārdē, devāmies pastaigā pa parku. Sabildējāmies pie statujām, pilsdrupām un Daugavas.

Uzkāpām uz Lāčplēša gultas un segas.

Peintbolā no sākuma visiem bija bail, bet vēlāk visi šāva kā traki. Peintbols (angļu val. „paintball” – krāsu bumba) ir sporta spēle, kurā spēlētāji apbruņojušies ar saspiestu gaisu darbināmiem ieročiem un kā munīciju izmantojot ar krāsu pildītas bumbiņas mēģina sašaut pretiniekus. Peintbols ir viens no populārākajiem ekstrēmajiem sporta veidiem pasaulē. Amerikā vien katru gadu peintbolu spēlē ap 10 miljoni.

Peintbolu pasaulē spēlē kopš 1981. gada, Latvijā - aptuveni no 1997. gada.

Kaspars

Peintbola parkā Pif Paf mēs bijām trīs stundas un izgājām visas piecas zonas. Mana mīļākā bija mašīnu zona. Man iešāva sirdī un pa ķiveri. Un mēs cepām desas.

Man patika ekskursija!

Kristers

Pumpura muzejā mums parādīja Lielvārdes jostu. Katrs vilka pāri jostai roku un tā meklēja savu latvju rakstu zīmi – īstajā vietā vajadzēja sajust siltumu. Manas zīmes tur nebija, man visa josta bija auksta.

Muzeja 2. stāvā mēs izspēlējām eposu “Lāčplēsis”. Markusam iedalīja Andreja Pumpura lomu, viņam iedeva uzvilkt tērpu un rokās ielika grāmatu, ko viņš pats bija sarakstījis.

Es tiku pie Melnā bruņinieka lomas.

Renārs

Parkā pie muzeja redzējām trīs statujas – Lāčplēsi, Laimdotu un Spīdalu, kā arī latvju rakstu zīmes, pie kurām nofotografējāmies. Muzejā uzvedāmies klusi, lai netraucētu citai klasei, kurai arī notika nodarbība. 1. stāvā mums pastāstīja, kāda Lielvārdes pils bija savos ziedu laikos.

Pif Paf parkā vispirms pastāstīja noteikumus, kurus jāievēro, tad saģērbāmies tērpos, kuros gandrīz noslīkām, un iedeva ieročus. Bija bail, bet spēlējot iepatikās, mēs šāvām un šāvām, līdz piekusām, pēc tam iekurinājām ugunskuru un izcepām desiņas.

Alīna

Muzejā mums stāstīja, kā agrāk skolēni mācījās, kā zināšanas pārbaudīja mācītāji. Kristera tētim tika mācītāja loma.

Bija interesanti meklēt savu zīmi Lielvārdes jostā. Īstajā vietā cits sajuta siltumu, cits – pat karstumu. Katrai zīmei ir sava nozīme, piemēram, tu būsi nākotnē stiprs; tu esi pacietīgs utt.

Muzeja augšstāvā gides vadībā izspēlējām uzvedumu. Lāčplēša labākais draugs Koknesis neatklāja Melnajam bruņiniekam, kā ir iespējams uzveikt Lāčplēsi, bet Kangars gan viņu nodeva…

Loreta

Mēs par ekskursiju bijām stāvā sajūsmā. Pumpura muzejā bija interesanti, bet klusībā cerējām ātrāk tikt vaļā, lai brauktu uz peintbolu. Tur vispirms bija instrukcija par ieroci. Tad iedeva tērpus. Instruktors mūs tik pamatīgi sabiedēja, ka mēs pat negribējām spēlēt. Tomēr spēle sākās. Pirmie šāvieni nebija diez ko droši, bet tad jau aizgāja. Es sākumā šāvu uz dullo, bet pēc tam sāku mēģināt tēmēt un, kā par brīnumu, viss sanāca!

Protams, tikām veikalā. Kā vispār var būt ekskursija bez veikala? Es atgriezos mājās tik laimīga, kā nekad. Tā bija vismīļākā ekskursija, un vēl ar tik jauku, skaistu un labā nozīmē traku skolotāju, kāda ir Beāte. Es noteikti gribu vēl tādu ekskursiju!

Kintija