Filma "Dvēseļu putenis" ar Skolas somu
Nikola Marta Vigule, 7.klases skolniece.
23 skolēni no Daudzeses pamatskolas iniciatīvas Skolas soma ietvaros devās uz saieta namu skatīties filmu “Dvēseļu putenis”. Es pati filmu skatījos jau otro reizi – kā daudzi citi skolēni to biju jau redzējusi rudenī. Tā kā es filmu biju jau redzējusi, otro reizi skatoties, daudz kas bija zināms uz priekšu, bet pamanīju jaunas lietas, ko pirmajā reizē nepiefiksēju. Šī filma man ļoti patika, jo bija reāli attēlots karš, kas notika īstajā dzīvē. Šajā filmā man patika tas, ka Artūrs, būdams vien sešpadsmit gadus jauns zēns, kopā ar saviem draugiem gāja cīnīties par Latvijas brīvību. Ļoti smagi bija skatīties, kā vecais Vanags iegāja kūtī un nošāva lopus. Vēl man nepatika tas, ka vācieši nošāva gan Artūra māti, gan sunīti. Man nepatika arī tas, ka par nodevību nošāva Miķelsonu. Šajā filmā bija arī mirkļi, kad varēja pasmieties. Tas, kā latviešu karavīri ierakumos sarunājās ar vāciešiem, un tas, kā Edgars, Artūra vecākais brālis, viņam filmas sākumā vilcienā uzzīmēja ūsas. Es sapratu filmas veidotāju ieceri arī tādā veidā parādīt, ka filmā ietverti veseli pieci gadi Artūra dzīvē, ko viņš pavada karā, cīnoties par mūsu zemi – beigās viņš jau ir nevis vairs puika, bet jauns vīrietis, un viņam ir īstas, nevis uzzīmētas ūsas… Un ļoti smaga pieredze aiz muguras…
Šī filma ir ļoti interesanta un vērtīga, it īpaši cilvēkiem, kas grib uzzināt kaut ko vairāk par mūsu vēsturi. Tas, ka skatītājs visu redz it kā ar Artūra acīm, bija aizraujoši un ļoti interesanti. Uzskatu, ka “Dvēseļu putenis” jāredz katram. Zālē sēdēja arī bērni no pirmās klases, viņi noteikti visu nesaprata, bet paaugušies noskatīsies filmu vēlreiz un pamanīs jau kaut ko citu atbilstoši savam vecumam un zināšanām par vēsturi.
