Valodas mēneša ietvaros sākumskolā notika glītrakstīšanas konkurss.

Par darbiem balsoja gan skolotājas, gan skolēni. Izrādās, ka visglītākie rokraksti sākumskolā ir Kintijai Bērziņai un Kevinam Strazdiņam.

Digitālajā laikmetā ar roku raksta daudz mazāk. Rakstīšana ar roku ir svarīga, tā attīsta dažādas prasmes – uzstāšanās, spriestspēju, kritisko domāšanu un citas. Rokraksts veidojas pirmsskolā un pirmajā klasē, tas ir individuāls, bet to var izmainīt dažādi faktori. Pamatā rokrakstu iespējams sabojāt, pietiekami daudz nerakstot ar roku, tā neattīstot roku muskulatūru, tas notiek arī pieaugušā vecumā.

Rokrakstu veido vidēji 56 muskuļi, un šo muskuļu darbība atspoguļosies mūsu rokrakstā, cik tas ir glīts, neglīts, salasāms vai nesalasāms.
Jebkāda pirkstu sīkās motorikas trenēšana ir ārkārtīgi nozīmīga, tāpat spēja saskaņot roku darbību ar apzinātību.
Glīts rokraksts nozīmē – salasāms rokraksts.
Viens no svarīgākajiem aspektiem, ko vērtē pie rakstīšanas, ir – salasāmi, vēl lieto aspektu – tīri. Svarīgi ir jēga – vai var salasīt, vai patīkams uzrakstītais teksts. Pirmajā klasē bērni skaidri definē, ka glīts rokraksts ir, ja burti skaisti satiekas, var izlasīt, burti nav saspiesti.
Rokraksts norāda uz cilvēka emocionālo stabilitāti. Ja burti “lēkā”, ja cilvēka rokraksts ļoti mainās, tas liecina par emociju nestabilitāti. Sākumskolas skolotāji bērna rokrakstā var redzēt, ka bērnam ir kādas problēmas. Ir labi, ja ir sadarbība starp skolotāju un vecākiem.
Rakstīšana ar roku attīsta mūsu komunikācijas prasmes, prasmi uzstāties, izteikties, loģisko spriestspēju, stratēģisko domāšanu, arī kritisko domāšanu. Mēs to pamazām zaudējam, jo vairs tik daudz nerakstām ar roku.
Digitālais laikmets sabojā rokrakstu, jo roku muskulatūra kļūst vājāka. Tehnoloģijas ir labas, tikai nevajag aizmirst rakstīšanu ar roku!