Rudenī pieccīņā sacentās sākumskolas zēni, bet meitenes darbojās kā tiesneses. Pirms paša pavasara brīvlaika savu spēku un varēšanu bija laiks parādīt meitenēm, savukārt zēni tiesāja. Sīvā konkurencē goda pjedestāls ir šāds:

1. vieta Evijai Amēlijai Abazorinai, 2. vietā Līva Laurinoviča, trešā – Sabīne Dundure, visas meitenes no 4. klases. Arī piektajā vietā ceturtklasniece, Aldona Bruņeniece, bet ceturto vietu pamanījās iegūt Loreta Krūmiņa no 3. klases. Šorīt informatīvajā līnijā apsveicām uzvarētājas, tikai Sabīne ir apslimusi un savu diplomu saņems vēlāk.

Mūsu skolas skolēni katru gadu piedalās Ēnu dienā - Junior Achievement karjeras izglītības programmā 1.-12. klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Brīnišķīga iespēja nokļūt aiz durvīm, uz kurām ir uzraksts “Nepiederošiem ieeja aizliegta”, “Dienesta ieeja”, “Personālam”. Reizi gadā tas ir iespējams ikvienam, tikai jāgrib un jāuzraksta motivācijas vēstule. Protams, ka ir bail – kā es viens aizbraukšu, atradīšu, kā zināšu, ko teikt… Saņemieties! Ieguvums būs arī tad, ja pārliecināsieties, ka ēnotā profesija jums pilnīgi un galīgi neder!

Mūsējie ir gan izvēlējušies no piedāvātajām vakancēm, gan paši rakstījuši vēstules kādam sabiedrībā zināmam cilvēkam vai uzņēmuma vadībai un tikuši pieņemti. Sirdij droši vien dauzoties, devušies uz LU Botāniskā dārza direktores kabinetu, apgādu “Zvaigzne ABC”, “Staburaga” redakciju, Aizsardzības ministriju. Braukuši reidā ar ceļu policijas ekipāžu, lidostā ar muitas kinologu un dienesta suni pārbaudījuši pasažieru bagāžu, Arēnā Rīga hokeja spēles laikā runājuši spēles vadītāja mikrofonā, kurjerdienestā piegādājuši klientiem sūtījumus, līdz vēlam vakaram piedalījušies fitnesa treniņos, kopā ar savu ēnojamo braukuši pie Valsts prezidenta uz pieņemšanu, kinoteātrī izmēģinājuši skatītāju apkalpošanu, iejutušies profesionālo mācību iestāžu audzēkņu ikdienā, ko tik vien vēl nē!

Šogad pagaidām viens jaunietis pats atradis sev ēnojamo, vēl četri izvēlējās no piedāvātajām vakancēm un tika apstiprināti, pie tam vienā no vietām bija milzīgs konkurss!

Pārējos aicinu neatlikt, bet jau tūlīt atvērt enudiena.lv – četras dienas atkal ir iespējams pieteikties uz ēnošanu. Ja jūsu kandidatūru noraidīs, no 24. līdz 27. martam varēsiet pieteikties vēlreiz.

Lai 5. aprīlis ir aizraujoša un atmiņā paliekoša diena, pirmais solis savas nākotnes karjeras virzienā!

Šodien VUGD Zemgales reģiona pārvaldes Jaunjelgavas posteņa komandieris Arturs Grikpedis ļoti saistoši, interesanti un atraktīvi stāstīja 1. – 4. klases bērniem par VUGD, ugunsdzēsēja glābēja profesiju, par to, kā rīkoties dažādās situācijās.

Nesatricināmi mierīgi uzklausīja visdažādākos gadījumus no bērnu pieredzes, ar ko viņiem tik ļoti gribējās padalīties, pacietīgi un ar humoru atbildēja uz visiem jautājumiem, ļāva piemērīt ekipējumu un iedeva brīnišķīgas darba lapas, kuras bērni ar lielu aizrautību pēc nodarbības klasē pildīja, tā nostiprinot iegūtās zināšanas.

Priecājamies, ka dienestā ir tik lieliski speciālisti!

Viens no bērniem uzdeva jautājumu: Vai tev patīk tavs darbs? Skolotājām Artura apstiprinošā atbilde jau tāpat bija skaidra. Kad prasījām skolēniem, vai kāds gribētu nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju, pacēlās vairākas rokas, arī meiteņu.

Šodien, 24. februārī, savus nacionālos svētkus — Neatkarības dienu — svin viena no Latvijas vistuvākajām kaimiņvalstīm — Igaunija. Valsts, ar kuru, tāpat kā ar Lietuvu, esam vienoti triju Baltijas valstu kopībā.

Igaunijas teritorija ir gandrīz pusotras reizes mazāka par Latviju, un kaimiņvalstī ir apmēram pusotras reizes mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā.

Šo un daudzus citus faktus bija sameklējuši un saistošā veidā sākumskolas bērniem pastāstīja 4. un 5. klases skolēni.

Vēstures un sociālo zinību skolotājas Dzintras Baltrunas rosināti, viņi paši bija sagatavojuši nelielas prezentācijas. Lai nebūtu tikai jāklausās, vajadzēja arī darboties praktiski, liekot puzli ar Igaunijas 15 apriņķiem un saliekot dažādus ar mūsu kaimiņvalsti saistītus vārdus. 

Lai nostiprinātu iegūtās zināšanas un pārbaudītu uzmanību, tika izspēlēta kahoot spēle par Igauniju. Tās veidotājiem viltīgi izdevās iegāzt spēlētājus ar jautājumu, kā sauc Igaunijas iedzīvotājus – pēc analoģijas ar latvIEŠIEM un lietuvIEŠIEM daļa, steidzoties būt pēc iespējas ātrākie, atbildēja, ka tie ir igaunIEŠI.

Droši vien Lietuvas un Igaunijas skolās novembrī pieminēs arī Latvijas 105. gadadienu.

Daudzeses pamatskola Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā piedalās otro gadu. Pagājušajā gadā vismaz trīs grāmatas izlasīja un anketu aizpildīja 14 lasītāji. Šogad grāmatu vērtēšanā piedalījās 19 skolēni, kuri katrs izlasīja vismaz piecas grāmatas un uzrakstīja savu vērtējumu; pirmo reizi mums bija arī pieejamas Vecāku žūrijas grāmatas – tās izlasīja un izvērtēja pieci pieaugušie. Trešā daļa no jaunajiem ekspertiem bija zēni. Desmit dalībnieku programmā piedalījās jau otro reizi.

Visvairāk - 23 grāmatas - Bērnu žūrijas ietvaros izlasīja Ketija Černika. 

Noslēguma pasākumā vispirms atskatījāmies uz Bērnu žūrijas 2021 rezultātiem, īpaši izceļot godalgotās grāmatas katrā vecuma grupā – tā ir kā kvalitātes zīme, apsolījums, ka literārais darbs ir aizraujošs, ja reiz par to balsojis liels skaits lasītāju.

Mūsdienu jauniešiem bez lasīšanas ir bezgalīgi daudz iespēju brīvā laika pavadīšanai, tāpēc milzīgs prieks par katru, kurš tomēr atrod laiku arī lasīšanai. Jauniešu žūrijā no mūsējiem piedalījās seši skolēni. 

Čaklie lasītāji saņēma jaukas pārsteiguma veltes - atstarotājus. Ātrumā lasot uzrakstu uz atstarotāja, viena no ekspertēm izlasīja nevis "Lasi un staro!" bet "Lasi un strādā!" Nemaz nav slikta interpretācija, jo lasīšana savā ziņā ir darbs, tikai ļoti, ļoti patīkams un auglīgs! 

Ceturtdien notika skatuves runas konkurss sākumskolas klasēm, kurā piedalījās 23 dalībnieki. Jaunos runātājus vērtēja rūpīga žūrija - lietvede Elita Auzāne, skolotāja Ilona Nāburga, 8. klases skolniece Jolanta Belova. 

Vērtēja atsevišķi 1.-2. klases un 3.-4. klases skolēnus. Skatītāji izvēlējās savu simpātiju no katras grupas. Pēc rūpīgas punktu saskaitīšanas 1.- 2.klases grupā I vietu ieguva Gabriels Kursišs, II vietu - Kevins Strazdiņš, III vietu - Valters Gulbis. 

3.-4. klašu konkurencē divas pirmās vietas ar vienādu iegūto punktu skaitu - Evijai Amēlijai Abazorinai un Kristeram Mikulovam. II vieta Kintijai Bērziņai, III vieta - Mikum Urnikim. 

Skatītāju simpātiju balvas ieguva pirmklasniece Diāna Korotkeviča un Markuss Janovskis no 3. klases. 

Atliek sagatavot prozas darbus, sagatavot video materiālus un nosūtīt Skolēnu skatuves runas priekšnesumu video konkursam uz Aizkraukles novada Interešu izglītības centru. 

Valodas mēneša ietvaros sākumskolā notika glītrakstīšanas konkurss.

Par darbiem balsoja gan skolotājas, gan skolēni. Izrādās, ka visglītākie rokraksti sākumskolā ir Kintijai Bērziņai un Kevinam Strazdiņam.

Digitālajā laikmetā ar roku raksta daudz mazāk. Rakstīšana ar roku ir svarīga, tā attīsta dažādas prasmes – uzstāšanās, spriestspēju, kritisko domāšanu un citas. Rokraksts veidojas pirmsskolā un pirmajā klasē, tas ir individuāls, bet to var izmainīt dažādi faktori. Pamatā rokrakstu iespējams sabojāt, pietiekami daudz nerakstot ar roku, tā neattīstot roku muskulatūru, tas notiek arī pieaugušā vecumā.

Rokrakstu veido vidēji 56 muskuļi, un šo muskuļu darbība atspoguļosies mūsu rokrakstā, cik tas ir glīts, neglīts, salasāms vai nesalasāms.

Jebkāda pirkstu sīkās motorikas trenēšana ir ārkārtīgi nozīmīga, tāpat spēja saskaņot roku darbību ar apzinātību.

 Glīts rokraksts nozīmē – salasāms rokraksts.

Viens no svarīgākajiem aspektiem, ko vērtē pie rakstīšanas, ir – salasāmi, vēl lieto aspektu – tīri. Svarīgi ir jēga – vai var salasīt, vai patīkams uzrakstītais teksts. Pirmajā klasē bērni skaidri definē, ka glīts rokraksts ir, ja burti skaisti satiekas, var izlasīt, burti nav saspiesti.

Rokraksts norāda uz cilvēka emocionālo stabilitāti. Ja burti “lēkā”, ja cilvēka rokraksts ļoti mainās, tas liecina par emociju nestabilitāti. Sākumskolas skolotāji bērna rokrakstā var redzēt, ka bērnam ir kādas problēmas. Ir labi, ja ir sadarbība starp skolotāju un vecākiem.

Rakstīšana ar roku attīsta mūsu komunikācijas prasmes, prasmi uzstāties, izteikties, loģisko spriestspēju, stratēģisko domāšanu, arī kritisko domāšanu. Mēs to pamazām zaudējam, jo vairs tik daudz nerakstām ar roku.

Digitālais laikmets sabojā rokrakstu, jo roku muskulatūra kļūst vājāka. Tehnoloģijas ir labas, tikai nevajag aizmirst rakstīšanu ar roku!

4. un 5. klases skolēni vēstures un sociālo zinību stundās skolotājas Dzintras Baltrunas vadībā sagatavoja interesantu pasākumu sākumskolas bērniem, veltītu Lietuvas Republikas Neatkarības 105. gadadienai. Saviem mazliet jaunākajiem skolas biedriem lielākie kolēģi pastāstīja par mūsu kaimiņvalsts nacionālajiem simboliem, vēsturi, teritoriālo iedalījumu, dabu, mākslu un mūziku. Skolotāja Dina, kuras tautība ir lietuviete, uzrunāja visus lietuviešu valodā. Bija sagatavotas dažādas aktivitātes un uzdevumi, kuros aizrautīgi iesaistījās visi klātesošie.

Nākamnedēļ varēsim uzzināt daudz interesanta par Igauniju.