2. martā 8. un 9. klases skolēnu komanda - Elizabete Saulīte, Kristofers Banders, Agris Skroderis, Guntis Popenkovs un Anna Smona piedalījās  Erasmus+  jauniešu līdzdalības projekta "Patiesības kompass: dezinformācijas izaicinājums" pasākumā "Patiesības kompass" Aizkraukles novada vidusskolā. 

 

Septembra vidū “Paulig Latvija” aicināja 7.–9. klašu skolēnus iepazīt dažādu tautu kultūru caur garšu pasauli un pieteikties Santa Maria ēst gatavošanas apmācību projektam “Tako stunda”. Vienīgais, kas bija nepieciešams - skolotājas un klases skolēnu vienota vēlme pavadīt dizaina un tehnoloģiju stundu ēstgribu neticami rosinošā veidā.

Ar patiesu prieku oktobrī saņēmām apliecinājumu par dalību projektā, kā arī četras dāvanu kastes ar Santa Maria produktiem divu ēdienu pagatavošanai un četras  Maxima dāvanu kartes, katru 30 EUR vērtībā pārējo, svaigo sastāvdaļu iegādei – dārzeņiem, piena produktiem, gaļai utt. Uz skolotāja norādīto e-pasta adresi organizatori atsūtīja papildus informāciju, recepšu bukletu un saiti uz video ar trim ēdienu receptēm un pagatavošanas soļiem.

Varētu likties, ka mēs nemaz nevarēsim piedalīties, jo mums tajā laikā mācību virtuve 3. stāvā bija remontā, taču no defekta iznāca efekts – skolas ēdnīcas saimnieces laipni atļāva klasēm darboties savā virtuvē. Tā kā stundu laikā tas nebija iespējams, četras pēcpusdienas četrām klasēm izvērtās par lieliskiem, nesteidzīgiem klases vakariem ar rosīgu darbošanos un  gardu mielošanos. Jautāsiet, kāpēc četrām klasēm, ja projekts paredzēts 7., 8. un 9. klasei? 7., 8. un 9. klasi pieteica klašu audzinātājas, bet pieteikumu, klasi nenorādot, uzrakstīja arī skolotāja Agnese Pulkstene. Tā nu pie produktu komplekta, 30 eiro dāvanu kartes un klases vakara tika arī sestie ar audzinātāju Beāti Bieli.

Tā kā visi produktu komplekti bija viena lieluma, standarta klasei, bet mūsu skolas klases ir nelielas, visu vienā reizē izmantot nemaz nevarēja. 7. klase ar audzinātāju Ilonu Rauzu pārpalikumu draudzīgi sadalīja un vēlāk izmēģināja tako pagatavot katrs savās mājās, iepazīstinot ar Meksikas garšu tuviniekus.

Citi plāno rīkot vēl vienu līdzīgu klases vakaru, kur izmantos pārpalikušās mērcītes un čipsus. Par garšīgāko vairākums atzina vistas tako, bet 8. klase ar skolotāju Leldi Āri-Krasovsku saka, ka arī načo plate bijusi lieliska.

Daudzi skolēni atzina, ka šī bija lieliska iespēja pamēģināt garšas, kuras ikdienā izvēlētos reti. Citi savukārt atklāja, cik interesanta var būt gatavošana, ja to dara kopā ar draugiem. Aktivitātes laikā skolēni ne tikai darbojās praktiski, bet arī mācījās sadarboties, sadalīt pienākumus un vienoties par kopīgu rezultātu.

Tako ir ēdiens, kas radies tālajā Meksikā, un skolēniem šī bija arī iespēja uzzināt mazliet vairāk par to, kā ēdiens spēj pārvietoties pāri kontinentiem un kļūt iecienīts visā pasaulē. Sarunās izskanēja vairāk nekā tikai recepšu idejas — skolēni runāja par to, kāpēc dažādās valstīs cilvēkiem garšo atšķirīgas lietas un cik svarīgi ir būt atvērtiem jaunām pieredzēm.

Ko ieguvām?

• Iespēju eksperimentēt ar sastāvdaļām un radīt savu ideālo garšu kombināciju.
• Praktiskas iemaņas – darba dalīšanu, higiēnas un drošības noteikumu ievērošanu, virtuves piederumu prasmīgu lietošanu.
• Nostiprinājām komandas darba prasmes un pilnveidojām savstarpējās komunikācijas pieredzi.
• Pārliecību par savām spējām un gandarījumu par kopīgi paveikto.
• Pilnus vēderus ar pašu gatavotiem, gardiem Tex Mex tako. Pacienāti tika arī skolotāji un tehniskie darbinieki, kuri vēl bija sastopami skolā.

Darbošanos jaunieši iemūžināja bildēs un video, ko pēc pasākuma kopā ar īsu aprakstu nosūtīja organizatoriem, pretendējot uz īpašu meistarklasi SANTA MARIA virtuvē.

Lūk, darbojas 9. klase kopā ar skolotāju Daci Caunīti: 

Un te darba rezultāts: 

Pienāca 12. februāris, un Santa Maria sociālo tīklu kontos lasījām:

“Mīļie skolēni un skolotāji!

Vēlamies izteikt sirsnīgu pateicību par jūsu aktīvo, radošo un ieinteresēto dalību Santa Maria projektā "Tako stunda". Jūsu iesaiste, idejas un enerģija būtiski bagātināja projekta norisi un palīdzēja radīt vērtīgu pieredzi gan mums, gan jums pašiem, gan visai skolai.

 PALDIES par:

radošumu un iniciatīvu, ko ieguldījāt uzdevuma izpildē;

sadarbību un komandas garu, kas spilgti atspoguļojās jūsu darbā;

pozitīvo attieksmi, kas veidoja patīkamu un iedvesmojošu mācību atmosfēru;

atvērtību jaunai pieredzei, ko esat apliecinājuši Tako stundas projekta gaitā!

 Jūsu darbi un ieguldījums ir nozīmīga projekta sastāvdaļa, un mēs esam patiesi lepni par sasniegto. Paldies skolotājiem par atbalstu, virzību un iedrošinājumu skolēniem piedalīties un mācīties caur praktisku pieredzi.

Mēs saņēmām ļoti daudz jūsu atsauksmju un izvēle tiešām nebija viegla.

Taču, ņemot vērā lielo atsaucību, mēs šoreiz nolēmām balvu – TEX MEX meistarklasi SANTA MARIA virtuvē – piešķirt 6 klasēm no visas Latvijas!

Siguldas Valsts ģimnāzija, 9.b klase; Preiļu 1.pamatskola, 7.c klase; Daudzeses pamatskola, 9. klase; J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola, 8.b klase; Gaiķu pamatskola, 9. klase; Penkules pamatskola, 9. klase”

Mums īpašs prieks par 9. klasi, kas ar savu veiklību, idejām un komandas darbu uzvarēja atlases kārtā! Droši vien žūrijai, skatoties video, gāja pie sirds devīto dziedātā Dzērvenīte, kas ir kļuvusi par klases himnu! Tā nu jaunieši 2. aprīlī dosies uz meistarklasi Rīgā, kur profesionāļu vadībā varēs pilnveidot savas kulinārās prasmes un uzzināt vēl vairāk par garšu pasauli.

Pateicībā par dalību un iesūtītajām atsauksmēm, nupat 7., 8. un 9. klase saņēma Santa Maria "Paldies sveicienu": atzinības rakstu par dalību Tako stundā; Santa Maria 2026. gada kalendāru; jaunos Santa Maria Tex Mex kukurūzas čipsus, kas noderēs kādam no klases turpmākajiem pasākumiem; Paulig kafijas Aromatico paraugus skolotājai.

Nelegālie sestie gan laikam tika beidzot pieķerti un palika bešā. 

Šis pasākums skolēniem deva arī lielu motivāciju pierādīt sevi un saprast, ka kulinārija var būt gan hobijs, gan iespējama nākotnes profesija.

Liels paldies organizatoriem par iespēju skolēniem piedzīvot ko jaunu, izzinošu un garšīgu! Un īpašs sveiciens mūsu 9. klasei — lai izdodas izbaudīt meistarklasi Rīgā un atgriezties mājās ar jauniem iespaidiem un iedvesmu! 

Vakar skolas jumtu tīrīja industriālais alpīnists.

Teritorija tika norobežota un skolas durvis slēgtas. 

Jumti ziemā nav jātīra tikai “skaistumam” — tam ir ļoti praktiski un drošības apsvērumi.  Sniega svars var sabojāt jumtu. Kad uzkrājas bieza sniega kārta, tā kļūst smaga. Īpaši, ja sniegs sāk kust un atkārtoti sasalst, tas pārvēršas ledū, kas ir vēl smagāks. Lielai slodzei nesagatavots jumts var deformēties vai pat iebrukt. Sniega svars bija jau nedaudz paspējis deformēt jumta lūku. 

Veidojas lāstekas - kušanas laikā ūdens var nepareizi notecēt, veidojot ledus sanesumus un lāstekas. Tas ir bīstami skolēniem un pieaugušajiem, kas pārvietojas zem jumta malas.

Ledus un sniega uzkrāšanās var aizsprostot notekas, kas vēlāk rada problēmas ar ūdens noteci pavasarī.

Savlaicīga jumta tīrīšana pasargā gan ēku, gan cilvēkus, kas to ikdienā izmanto — skolā tas ir īpaši svarīgi, jo bērni reizēm skrien, nedomājot par lāstekām virs galvas.

Šajā ziemā, atšķirībā no citām, nav bijis atkušņu, kas pakāpeniski samazinātu sniega segas biezumu. Vietām sniega kārta uz jumta bija sasniegusi 70 cm biezumu!

Tā nu šorīt skolēni uz mācībām devās pa savdabīgu sniega tuneli — tas izraisīja sajūtu, ka viņi ir nonākuši slepenā misijā — tikai šī slepenā misija beidzās jau ar pirmo stundu.  Skola īslaicīgi pārgājusi uz jaunu sistēmu: Iekļūsti, ja vari!

Egija Nukševica

Izstādē man ļoti patika atmosfēra – visapkārt bija daudz jauniešu, un visi interesējās par savu nākotni. Man patika, ka varēju pieiet pie dažādiem stendiem un parunāties ar studentiem. Viņi stāstīja par savu pieredzi, un tas likās daudz interesantāk, nekā vienkārši lasīt internetā par skolām.

Īpaši interesanti bija piedalīties dažādās aktivitātēs un izmēģināt kaut ko praktiski. Dažu skolu stendos bija mazi uzdevumi un konkursi, kuros varēja tikt pie nelielām balviņām. Vēl varēja savākt bukletus par tām skolām, kas man interesē. Tagad mājās varu mierīgi apsēsties un visu nesteidzīgi izpētīt. Jūtos iedvesmota un sāku vairāk domāt par to, ko gribētu darīt nākotnē.

Manuprāt, šādi pasākumi ir ļoti vērtīgi, jo palīdz saprast, ka iespēju ir daudz, viss atkarīgs no katra izvēles un uzcītības.

Annija Kuvšinova

Izstādē es uzzināju daudz jauna, piemēram, ka var doties uz ārzemēm, lai tur mācītos tikai valodu, piemēram, uz Angliju padziļināti apgūt angļu valodu, uz Spāniju – mācīties spāņu valodu utt.

Man viss izstādē ļoti patika.

Enija Keisele

Redzēju, kā Agris piemērīja ugunsdzēsēja tērpu, un viņu nevarēja atpazīt, viņš izskatījās kā pavisam svešs cilvēks. Pēc tam izrādījās, ka otrs svešais cilvēks ekipējumā blakus Agrim bija Markuss. 

Bija tik daudz cilvēku, viss krāsains, visapkārt dažādas skaņas, mūzika, daudz jaunu cilvēku un visdažādāko iespēju. Labprāt vēlreiz apmeklētu šo izstādi, ieteiktu to katram jaunietim!

Markuss Šajahmedovs

No rīta es piedalījos olimpiādē, un klasesbiedri solidarizējās ar mani, iedami uz mācību stundām, tādēļ uz Rīgu devāmies pusdivpadsmitos. Bijām izsalkuši un jau pirms Jaunjelgavas ķērāmies klāt marinētiem gurķīšiem, maizītēm, čipsiem, kas nu kuram bija līdzi. Ceļā klausījāmies mūziku, padziedājām, izbaudījām šo brīnišķīgo dienu, kāds arī nedaudz pagulēja, spēlējām spēles telefonā. Mēs aizmugurē bijām saspiesti kā četras siļķes - kad novilkām vējjakas, vietas kļuva nedaudz vairāk. Tā nu ēdām našķus, runājam par dzīvi un bijām klāt galamērķī Ķīpsalā.

Mūs, džekus, izstādē visvairāk interesēja armijnieki. Pacilājām pasmagus ieročus, paskatījāmies tēmekļos, piemērījām ķiveres un citu ekipējumu. Es un Agris kāpām pa virvi, pārējiem laikam bija bail.

Guntis Popenkovs

Cita starpā iekāpām policijas mašīnā, kur mums pastāstīja gan par konkrēto automašīnu, gan par policista profesiju. Varējām spiest sirēnas un mainīt gaismiņas. Bijām pie karavīriem, kur es izmēģināju izpildīt viņu uzdevumu – uztaisīt piecus pietupienus ar smagu somu. Soma bija tik smaga, ka, taisot pietupienu, gāzos atpakaļ, bet tur vajag nedaudz piešauties un tā lieta aiziet, pāris reizes jau sanāca.

Ogres tehnikuma stendā varējām izmēģināt viņu piedāvājumu – virtuāli lidot ar dronu un kraut meža materiālus ar manipulatoru kā mežsaimniecībā.

Agris Skroderis

Skola 2026 bija visinteresantākā izstāde, kādā esmu bijis. Tur bija pārstāvētas dažādas skolas un augstskolas, kuras mēģināja pierunāt tevi, lai tu tajās mācītos un nodrošinātu savu nākotni. Man visvairāk interesēja policistu un ugunsdzēsēju mācību iestādes, jo tur varēja izmēģināt daudzas praktiskas lietas kā ugunsdzēsēja tērpu, ķiveri, skābekļa masku un balonu. Tāpat man patika pārbaudījumi, kurus uzdeva Speciālo uzdevumu bataljons.

Mājupceļš arī nebija slikts, jo piestājām pie lielveikala un devāmies mājup dziedādami. Tā bija jautra, interesanta un pamācoša diena.

Kristofers Banders

Mēs ar klasi sadalījāmies grupās, lai visiem būtu ērti apskatīt piedāvājumu un izdomāt, kurp būtu vērts doties mācīties. Es ar džekiem sākumā gribējām apskatīt visu un tikai pēc tam iesaistīties praktiskās darbībās, bet mūs pārtvēra audzinātāja Dacīte un sadeva mums mizā, ka mēs neko nedarām. Tā kā mums interesē militārās opcijas, tad apstaigājām visas vietas, kas saistītas ar šo nozari. Robežsargi mums pastāstīja, ka iet uz robežsargiem ir izdevīgāk nekā uz profesionālo dienestu, jo alga robežsardzē ir tikpat liela kā armijā kopā ar piemaksām.

Visu apskatījuši, devāmies paēst uz Olimpijas hesīti, kur satikām mūsu skolas absolventu Edgaru Māsānu, kurš mācās Rīgas jūrskolā.

Anna Smona

Izvēlēties skolu pēc 9. klases ir svarīgi, bet grūti. Izstāde Skola 2026 bija ideālā vieta, kur iepazīt dažādas nozares, mācību iestādes un nākotnes iespējas.

Ieejot hallē, acīm pavērās iespaidīgi plašumi un cilvēku pulki. Sākumā kautrējāmies, ejot apļus un tikai uzmetot acis katram skolas stendam, bet pēc tam jau sasmēlos drosmi un devos izprašņāt par sev tīkamajām skolām.

Izstādē piedalījās Tallinas universitāte, par kuru jau biju dzirdējusi labas atsauksmes. Tagad tiku pie bukletiem, un viņi tiešām piedāvā visu, kas man interesē! Apsveru domu pēc vidusskolas doties turp.

Painteresējos arī par tām skolām, kas nesakrīt ar maniem nākotnes plāniem. Ir vērtīgi iepazīt kaut ko jaunu un būt atvērtam. Paturēšu katru bukletu kā piemiņu.

Un tad jau katra bērna mīļākā ekskursijas daļa – lielveikals! Mana sirsniņa kāroja labu skolu, bet vēderiņš – saldējumu, kolu un nagetus. Atceļš bija pilns skanīgu dziesmu ar mūsu vislabāko solistu – Kristoferu!

Elizabete Saulīte, 8. klase

9. klase atkal bija tik jauka un paņēma arī mani līdzi uz izstādi Skola 2026 Ķīpsalā.

Ieradušies mēs sadalījāmies grupiņās un devāmies staigāt pa izstādi. Nebija tā, kā biju iedomājusies, jo pārsvarā bija augstskolas un citas opcijas pēc vidusskolas, nevis pamatskolas. Nonākot stendā, kur varēja pildīt 9. klases eksāmenu uzdevumus, es, protams, ķēros tik klāt, kaut mācos 8. klasē. Ar savām zināšanām un minēšanu apmēram pusi dabūju pareizi. Izstādē sapratu, ka ir ļoti liela iespēja, ka es varētu mācīties Igaunijā.

Visvairāk man patika apstādināt mākslīga cilvēka asiņošanu.

Manekenam bija pulss un tas elpoja – ignorējot plastmasīgo tekstūru, tas tiešām šķita kā īsts, dzīvs cilvēks.

Izstāde atvēra manas acis uz iespējām tālajā, bet tik ātri nākošajā nākotnē.