Kā devītklasnieki izstādi Skola 2026 apmeklēja
Egija Nukševica
Izstādē man ļoti patika atmosfēra – visapkārt bija daudz jauniešu, un visi interesējās par savu nākotni. Man patika, ka varēju pieiet pie dažādiem stendiem un parunāties ar studentiem. Viņi stāstīja par savu pieredzi, un tas likās daudz interesantāk, nekā vienkārši lasīt internetā par skolām.
Īpaši interesanti bija piedalīties dažādās aktivitātēs un izmēģināt kaut ko praktiski. Dažu skolu stendos bija mazi uzdevumi un konkursi, kuros varēja tikt pie nelielām balviņām. Vēl varēja savākt bukletus par tām skolām, kas man interesē. Tagad mājās varu mierīgi apsēsties un visu nesteidzīgi izpētīt. Jūtos iedvesmota un sāku vairāk domāt par to, ko gribētu darīt nākotnē.
Manuprāt, šādi pasākumi ir ļoti vērtīgi, jo palīdz saprast, ka iespēju ir daudz, viss atkarīgs no katra izvēles un uzcītības.
Annija Kuvšinova
Izstādē es uzzināju daudz jauna, piemēram, ka var doties uz ārzemēm, lai tur mācītos tikai valodu, piemēram, uz Angliju padziļināti apgūt angļu valodu, uz Spāniju – mācīties spāņu valodu utt.
Man viss izstādē ļoti patika.
Enija Keisele
Redzēju, kā Agris piemērīja ugunsdzēsēja tērpu, un viņu nevarēja atpazīt, viņš izskatījās kā pavisam svešs cilvēks. Pēc tam izrādījās, ka otrs svešais cilvēks ekipējumā blakus Agrim bija Markuss. 
Bija tik daudz cilvēku, viss krāsains, visapkārt dažādas skaņas, mūzika, daudz jaunu cilvēku un visdažādāko iespēju. Labprāt vēlreiz apmeklētu šo izstādi, ieteiktu to katram jaunietim!
Markuss Šajahmedovs
No rīta es piedalījos olimpiādē, un klasesbiedri solidarizējās ar mani, iedami uz mācību stundām, tādēļ uz Rīgu devāmies pusdivpadsmitos. Bijām izsalkuši un jau pirms Jaunjelgavas ķērāmies klāt marinētiem gurķīšiem, maizītēm, čipsiem, kas nu kuram bija līdzi. Ceļā klausījāmies mūziku, padziedājām, izbaudījām šo brīnišķīgo dienu, kāds arī nedaudz pagulēja, spēlējām spēles telefonā. Mēs aizmugurē bijām saspiesti kā četras siļķes - kad novilkām vējjakas, vietas kļuva nedaudz vairāk. Tā nu ēdām našķus, runājam par dzīvi un bijām klāt galamērķī Ķīpsalā.
Mūs, džekus, izstādē visvairāk interesēja armijnieki. Pacilājām pasmagus ieročus, paskatījāmies tēmekļos, piemērījām ķiveres un citu ekipējumu. Es un Agris kāpām pa virvi, pārējiem laikam bija bail.
Guntis Popenkovs
Cita starpā iekāpām policijas mašīnā, kur mums pastāstīja gan par konkrēto automašīnu, gan par policista profesiju. Varējām spiest sirēnas un mainīt gaismiņas. Bijām pie karavīriem, kur es izmēģināju izpildīt viņu uzdevumu – uztaisīt piecus pietupienus ar smagu somu. Soma bija tik smaga, ka, taisot pietupienu, gāzos atpakaļ, bet tur vajag nedaudz piešauties un tā lieta aiziet, pāris reizes jau sanāca.
Ogres tehnikuma stendā varējām izmēģināt viņu piedāvājumu – virtuāli lidot ar dronu un kraut meža materiālus ar manipulatoru kā mežsaimniecībā.
Agris Skroderis
Skola 2026 bija visinteresantākā izstāde, kādā esmu bijis. Tur bija pārstāvētas dažādas skolas un augstskolas, kuras mēģināja pierunāt tevi, lai tu tajās mācītos un nodrošinātu savu nākotni. Man visvairāk interesēja policistu un ugunsdzēsēju mācību iestādes, jo tur varēja izmēģināt daudzas praktiskas lietas kā ugunsdzēsēja tērpu, ķiveri, skābekļa masku un balonu. Tāpat man patika pārbaudījumi, kurus uzdeva Speciālo uzdevumu bataljons.
Mājupceļš arī nebija slikts, jo piestājām pie lielveikala un devāmies mājup dziedādami. Tā bija jautra, interesanta un pamācoša diena.
Kristofers Banders
Mēs ar klasi sadalījāmies grupās, lai visiem būtu ērti apskatīt piedāvājumu un izdomāt, kurp būtu vērts doties mācīties. Es ar džekiem sākumā gribējām apskatīt visu un tikai pēc tam iesaistīties praktiskās darbībās, bet mūs pārtvēra audzinātāja Dacīte un sadeva mums mizā, ka mēs neko nedarām. Tā kā mums interesē militārās opcijas, tad apstaigājām visas vietas, kas saistītas ar šo nozari. Robežsargi mums pastāstīja, ka iet uz robežsargiem ir izdevīgāk nekā uz profesionālo dienestu, jo alga robežsardzē ir tikpat liela kā armijā kopā ar piemaksām.
Visu apskatījuši, devāmies paēst uz Olimpijas hesīti, kur satikām mūsu skolas absolventu Edgaru Māsānu, kurš mācās Rīgas jūrskolā.
Anna Smona
Izvēlēties skolu pēc 9. klases ir svarīgi, bet grūti. Izstāde Skola 2026 bija ideālā vieta, kur iepazīt dažādas nozares, mācību iestādes un nākotnes iespējas.
Ieejot hallē, acīm pavērās iespaidīgi plašumi un cilvēku pulki. Sākumā kautrējāmies, ejot apļus un tikai uzmetot acis katram skolas stendam, bet pēc tam jau sasmēlos drosmi un devos izprašņāt par sev tīkamajām skolām.
Izstādē piedalījās Tallinas universitāte, par kuru jau biju dzirdējusi labas atsauksmes. Tagad tiku pie bukletiem, un viņi tiešām piedāvā visu, kas man interesē! Apsveru domu pēc vidusskolas doties turp.
Painteresējos arī par tām skolām, kas nesakrīt ar maniem nākotnes plāniem. Ir vērtīgi iepazīt kaut ko jaunu un būt atvērtam. Paturēšu katru bukletu kā piemiņu.
Un tad jau katra bērna mīļākā ekskursijas daļa – lielveikals! Mana sirsniņa kāroja labu skolu, bet vēderiņš – saldējumu, kolu un nagetus. Atceļš bija pilns skanīgu dziesmu ar mūsu vislabāko solistu – Kristoferu!
Elizabete Saulīte, 8. klase
- klase atkal bija tik jauka un paņēma arī mani līdzi uz izstādi Skola 2026 Ķīpsalā.
Ieradušies mēs sadalījāmies grupiņās un devāmies staigāt pa izstādi. Nebija tā, kā biju iedomājusies, jo pārsvarā bija augstskolas un citas opcijas pēc vidusskolas, nevis pamatskolas. Nonākot stendā, kur varēja pildīt 9. klases eksāmenu uzdevumus, es, protams, ķēros tik klāt, kaut mācos 8. klasē. Ar savām zināšanām un minēšanu apmēram pusi dabūju pareizi. Izstādē sapratu, ka ir ļoti liela iespēja, ka es varētu mācīties Igaunijā.
Visvairāk man patika apstādināt mākslīga cilvēka asiņošanu.
Manekenam bija pulss un tas elpoja – ignorējot plastmasīgo tekstūru, tas tiešām šķita kā īsts, dzīvs cilvēks.
Izstāde atvēra manas acis uz iespējām tālajā, bet tik ātri nākošajā nākotnē.
