Kā 7. un 8. klase Ērgļu pusē iepazina podnieka darbnīcu, Blaumani, mācījās drošību mežā un mielojās ar pankūkām
- un 8. klase devās lieliskā ekskursijā kopā ar audzinātājām Simonu un Daci. Visu dienu smējos un smaidīju, jo atrados izcilā kompānijā.
Autobusā nespēju vien sagaidīt, kad ieradīsimies Podnieka namā Ērgļos. Mūs sagaidīja vīrietis ar foršām biksēm un stilīgu kaklasaiti. Mums pastāstīja par dažāda veida mālu, uzzinājām, kā pareizi mīca mālu.
Ja tu samaksāji piecus eiro, varēji izveidot sīku trauciņu no māla. To vēlāk apdedzinās ceplī un atvedīs uz Skrīveriem, lai nav jābrauc pakaļ uz Ērgļiem. Atzīšos, ka rokdarbi nav mana stiprā puse. Vēl varēja apskatīt dažādus mūzikas instrumentus. Viens pat bija taisīts no latvāņa!
Protams, ka ekskursijai ir jābūt izglītojošai, tāpēc devāmies uz Rūdolfa Blaumaņa memoriālo muzeju “Braki”. Mūs jau gaidīja ļoti mīļa kundzīte.
Apskatījām Blaumaņa bērnības māju, bija interesanti redzēt, ka jumti ir apjumti ar niedrēm.
Es un Katrīna pieņēmām piedāvājumu izmēģināt spēlēt uz muzeja klavierēm.
Pēdējais objekts mūsu ekskursijā bija Radošās atpūtas pagalms “Tiltiņi”. Šī bija mana mīļākā vieta. Mēs devāmies pastaigā pa mežu un uzzinājām, cik daudz briesmu patiesībā slēpjas mežā. Par ērcēm, indīgajiem augiem un sēnēm es jau zināju. Pēc takas mūs pabaroja ar pankūkām. Tās bija debešķīgas! Katram bija iespēja izkalt savu laimes amuletu ar unikālu dizainu. Piekariņā vajadzēja iesist burtiņus. Es izveidoju Rammstein piekariņu. Ļoti forši bija uzspēlēt volejbolu ar Spider—man bumbu. Ketija bumbu sita ar saviem kruķiem.
Vai es biju vīlusies? Mazliet. Man likās, ka mežā satikšu rokerus, bet es tikai pārklausījos. Jutos sāpināta, bet vismaz tiku pie iesaukas rokere vai rokera sieva. Nav melots!
Anna
Brakos mums pastāstīja par Rūdolfa Blaumaņa bērnību, viņa mīļākajām puķēm, parādīja vietu, kur Rūdolfs mēdza sēdēt un rakstīt dzeju. Bija interesanti apskatīt seno laiku lietas, priekšmetus, darba piederumus – viss bija tik vecs, bet bez putekļiem.
Radošās atpūtas pagalmā mūs ieveda vīnogu audzētavā. Tur bija saldas vīnogas, kuras es varētu apēst līdz pēdējai odziņai, bet mums to neļāva, jo no vīnogām tur taisa kandžu, kas ir domāta 18+, tāpēc mūs arī neielaida kandžas laboratorijā. Devāmies izzināt mežu pastaigu takā “Drošais mežs”.
Iznākot no meža, visi bijām lielā badā un sakostām kājām, mūs gandrīz apēda dzīvus odi. Nezinu, kā mēs varējām pastaigāt, laikam tie nebijām mēs, bet mūsu spoki. Beigās bija garšīgas pankūkas!
Egija
Ērgļu muižas parkā bija dažādas skulptūras.
Bija arī tilts uz resnām trosēm – kad pa to gāja, tilts šūpojās, bet pāris cilvēki speciāli šūpoja tiltu citiem par izbailēm.
Enija
