Mūsu meitenes zirga mugurā
Ir lieliski, ja pēc mācībām skolā bērns, jaunietis var nodarboties arī ar kādu mākslas veidu – gleznot, zīmēt, spēlēt mūzikas instrumentu - vai sportot. Četrām mūsu skolas meitenēm vecāki devuši iespēju nodarboties ar jāšanas sportu, un viņas dalās savos iespaidos.
Marta Rogule, 7. klase
Mani sauc Marta! Tas bija ļoti sen, kādu dienu es ar mammu biju Aizkrauklē koncertā, skatījāmies, kā bērni dejoja, un tad mamma man pajautāja, vai es arī negribētu iet dejās. Es pateicu, ka nē, jo man ļoti patīk zirgi, un es labāk gribētu nodarboties ar zirgiem. Nākamajā dienā pastāstīju to tētim, un viņš zināja, ka Daudzesē ir tāda meitene Sigita Aļinauska, kura mācās zirgkopību Bebrenes profesionālajā vidusskolā, jāj ar zirgiem un piedalās sacensībās.
s 
Es pastāstīju par to mammai, mamma sazinājās un mani pieteica nodarbībām pie Sigitas un viņas mammas zirgu sētā Raita. Tā nu 2023. gada septembrī bija mana pirmā reize zirga mugurā, un no tā brīža nodarbojos ar zirgiem.
Es neesmu vienīgā no mūsu skolas, kura iet trenēties, ir citas meitenes arī. Nodarbības parasti notiek ceturtdienās.
Mana trenere Sarmīte vienmēr pasaka, kad tuvojas sacensības. Tad mēs kārtīgi notrenējamies; kad nāk tuvāk sacensības, mēs paņemam vienu papildus treniņu un pašās beigās gatavojamies tieši priekš sacensībām, citreiz arī no rīta atbraucam agrāk un tad sagatavojamies. Protams, nevaram aizmirst paņemt līdzi zirgus - tos mēs vedam treilerī, kur ir vieta diviem zirgiem. Zirgiem var skaisti sapīt krēpes, uzlikt austiņas. Kad esam gatavi, dodamies ceļā.
Sarmītei ir septiņi zirgi, tos sauc Ekvadora, Golda, Rikorda, Rigonda, Bucis, Rūdis un Sēlija. Es esmu jājusi ar Princesi (viņa tagad ir citur), Ekvadoru, Goldu un Buci.
Zirgi ne vienmēr ir paklausīgi, viņiem uznāk brīži, kad dusmīgi paliek vai nav apmierināti, bet tad jābūt stingrākiem pret zirgiem.
Treniņos mums vienmēr ir speciālas drēbes, kuras mēs pašas pērkam. Obligāti liekam galvā ķiveri. Ziemai mēs pasūtām termo drēbes, jo tās ir siltākas. Mums ir arī krāgas (zābaku stulmi), bet tās treniņos mēs nevelkam tik bieži, kā sacensībās. Sacensībās apģērbs ir melns un balts, parasti mums ir krekls, žakete (nav obligāti), aizsargveste, baltas bikses, speciālie cimdi, krāgas un zābaki.
Novēlu katram atrast tādu aizraušanos, kāda man ir zirgi!
Ketija Černika, 6. klase
Man ir 12 gadu, ar jāšanas sportu nodarbojos otro gadu. Man ļoti patīk jāt, jo tas ir aizkustinoši.
Zirgi man iepatikās jau ļoti sen. Reiz kādā pasākumā pie dienas centra Daudzevā bija zirgi un varēja izmēģināt uzkāpt zirgam mugurā. Man tā patika! Pēc tam es paprasīju mammai, vai varētu nodarboties ar jāšanu. Mamma mani pierakstīja pie treneres. Pirmajā nodarbībā gāja labi. Pēc pāris dienām es salauzu abas rokas (nē, nenokritu no zirga! Tas nebija treniņā) un uz ilgu laiku bija jāaizmirst par nodarbībām.
Sacensībās ir dažādas distances. Ir vadības maršruts, kas sastāv no kārtiņām, kas veicamas soļu un rikšu gaitā.
Ir tā dēvētie krustiņi ar šķēršļu augstumu 40 cm.
Tālāk jau ir taisnie šķēršļi ar dažādu augstumu.
Pēc atveseļošanās es atsāku jāt un turpināšu to vēl ilgi. Treniņos es parasti lecu pār šķēršļiem, bet ziemā mēs vairāk dosimies pārgājienos ar zirgiem.
Ceru jāt ilgi un nepamest šo aizraujošo nodarbi!
Loreta Krūmiņa, 5. klase
Nodarboties ar zirgiem, ar jāšanas sportu es gribēju jau deviņu gadu vecumā, bet nebija tādas iespējas. Šogad tāda beidzot radās! Trenējos jau trīs mēnešus. Kad sāku piedalīties nodarbībās, biju ļoti priecīga, bet sapratu arī, ka tas nebūs tik viegli, kā varbūt izskatās no malas. Pirmajā treniņā es domāju – visu varēšu, man izdosies, un izdevās arī, bet vēlākajos treniņos uzdevumi bija grūtāki un vairs tik viegli nav.
Mani zirgi ir Rigonda un Golda. Es jāju ar šiem zirgiem, man viņas ļoti patīk. Golda ir mierīga un nosvērta, neskrien citiem zirgiem pakaļ, bet Rigonda var aizskriet. Golda klausa tikai jātnieku, viņa ir ļoti gudra – jūt, ko jātnieks domā. Ja jātnieks nav par sevi pārliecināts un domā, ka nesanāks, tad Golda nepilda uzdevumu. Zirgiem ir jājūt jātnieka pārliecība, tad viņi saprot, ka jātnieks ir drošs, un pilda komandas. Pirmais zirgs, ar ko es jāju, bija Rigonda, bet tagad trenējos ar Goldu. Man sanāk viss, bet ir jābūt drosmīgam un laipnam pret zirgu.
Mūsu trenere Sarmīte ir ļoti jauks cilvēks. Man ļoti patīk jāt!
Amēlija Kuvšinova, 5. klase
Man viss sākās līdzīgi kā Ketijai - vienu dienu pie dienas centriņa varēja ar zirgu jāt, man jau tad patika zirgi, un tajā dienā, kad es pirmo reizi uzkāpu zirgam mugurā, man vēl vairāk iepatikās. Tad vēl vienā pasākumā Secē varēja ar zirgu jāt, pēc tam es dzirdēju par tādu vietu ,,Zirgu sēta Raita”, kur var ar zirgiem jāt, tad mana draudzene Loreta sāka jāt ar zirgiem, un tad es vēl vairāk gribēju ar zirgu jāt, es pat mammai uz ceļiem lūdzos, lai mani tur piesaka, un tad tā diena pienāca, kad mani pieteica.
Treniņi notiek dažreiz trešdienās, dažreiz ceturtdienās katru nedēļu, pirmajā reizē tur parāda, kā zirgam jātīra nagi, kā pareizi jāseglo, kāds ir inventārs, kā viss pareizi jādara.
Zirgiem jāsukā spalva pirms un pēc treniņa. Es vēl neesmu piedalījusies sacensībās, jo sāku nodarboties ar jāšanas sportu tikai šoruden. Es esmu jājusi ar Ekvi, Goldu un Rigondu. Visu zirgu iesaukas un īstie vārdi: Ekvis - Ekvadors, Bucis – Bucefāls, Golda, Rigonda, Rikorda, Rūdis un Klēra. Rikorda, Rūdis un Klēra ir jaunzirgi, viņus nepieciešams ļoti pacietīgi un neatlaidīgi apmācīt.
Pirmo reizi, kad es jāju ar zirgu, es mēģināju ievest Goldu boksā, un viņa man uzkāpa uz kājas, jo viņa paliek traka bez Ekvadora, un tās ir beigas.
Prieks par mūsu meitenēm, viņu vecākiem un trenerēm! Lieliski, ka mūsu skolas absolvente Sigita ir atradusi īsto skolu, īsto nodarbošanos! Lai visiem veiksmīgi treniņi, daudz gandarījuma un uzvaru sacensībās!
Sigitas Aļinauskas un Sarmītes Aļinauskas foto.
Zirgu sētā Raita varat gan izjāt ar zirgiem, gan izbraukt pajūgā, kā arī sarīkot brīnišķīgu fotosesiju ar zirgiem!
