1. klase piedalījās vides izziņas programmā “Egle svin ar Latvijas skuju kokiem”

Egle un tās radinieki, citi skujkoki, ir brīnumu pilni augi, kam mēdzam nepelnīti paskriet garām, tādēļ jau piekto gadu LVM Kalsnavas arborētums aicināja pirmklasniekus kopā ar visiem četriem Latvijas savvaļā dabīgi augošajiem skujkokiem – priedi, īvi, kadiķi un, protams, egli, svinēt Egles vārdadienu.

Pirmajā uzdevumā bērni no sāls šķīduma uzbūra mirguļojošu sniedziņu uz čiekura.

Otru egles čiekuru nolika siltumā un sausumā, lai tas atvērtos, un pēc tam izpētīja izbirušās sēkliņas.

Katrai sēkliņai ir spārns, kas dod sēklām superspēju lidot, lai tiktu tālāk un iesētos. Vienā egles čiekurā var būt no 200 līdz 250 sēklām.

Otrajā uzdevumā bērni pētīja ļoti neparasto skujkoku īvi. Dārzos un parkos īve sastopama visā Latvijā, bet mums tuvumā neaug, tāpēc ar šo koku bērni iepazinās internetā. Savvaļā īve sastopama tikai piekrastē, kur maigāks klimats. Īves miza, skujas, koksne, sēklas ir ļoti indīgas! Vienīgā īves daļa, kas nav indīga, un ir pat garšīga, ir sarkanais sēklapvalks. Tā ir dabas viltība, lai palīdzētu sēklām izplatīties – putni apēd sēklapvalku, bet indīgā sēkla vesela iziet cauri putna zarnu traktam un, nonākot augsnē, uzdīgst.

Visizplatītākā koku suga Latvijā ir priede. Bērni mācījās noteikt nelielu priedīšu vecumu un savāca skujas, kuras skolā sagrieza un izbaudīja aromterapiju, lai neviens bacilis neķertos klāt! Liels pārsteigums bērniem bija lipīgie un smaržīgie sveķi.

Lai bez roku sadurstīšanas varētu izpētīt egles aso radinieku kadiķi, tā zariņu ielika caurspīdīgā kabatiņā.

No pārējiem skujkokiem kadiķis atšķiras ar īpatnējiem čiekuriem – ogām jeb čiekurogām. Sēklu nogatavošanās notiek tik ilgi, ka uz viena zariņa līdzās atrodas gan pirmā gada zaļās, gan otrā un trešā gada zilās čiekurogas. Nereti turpat ir arī pavisam vecās – jau sačokurojušās un brūnās čiekurogas.

Katram skolēnam tapa maza grāmatiņa ar uzzīmētiem visiem četriem skujkokiem.

Paldies par materiāliem LVM Kalsnavas arborētumam!