Uz Ēnu dienu atskatoties
Ēnu diena ir kļuvusi par mācību procesa neatņemamu sastāvdaļu.
Arī šis gads nebija izņēmums, un 12 skolēni devās ēnot visdažādākās profesijas – kinologu, hipologu, stjuartu, ugunsdzēsēju, anesteziologu reanimatologu, mežizstrādes meistaru, mehāniķi, masieri, pārtikas produktu izstrādes tehnologu. Patiešām žēl, ka ar visu bagātīgo informācijas piedāvājumu tieši vecāko klašu skolēni tik lielisku iespēju neizmantoja… Liels prieks par sestklasniekiem – ēnot devās vairāk nekā puse klases! Viņiem priekšā vēl trīs Ēnu dienas, un nav šaubu, ka tādu pasākumu šie aktīvie jaunieši garām nelaidīs.
Protams, milzīgs paldies vecākiem, kuri atrada iespēju izkārtot brīvu dienu darbā, lai atbalstītu savas atvases un vestu ar mašīnu uz ēnošanas vietu.
Kā gāja? Ļoti, ļoti dažādi, kā jau tas būs arī dzīvē, kur neviens sarkano paklāju nenoklās, būs jācīnās par savu vietu, jāpierāda sevi, jāiztur atlases un konkursi. Bija vietas, kur ēnojamajam priekšniecība pat nebija pateikusi, ka ieradīsies ēnas, vai arī tika atļauts pieteikties daudz jaunākiem ēnotājiem, nekā rēķinājās ēnojamais speciālists… Nācās pameklēt vajadzīgo adresi un saņemties, pirms nospiest zvana pogu pie durvīm, vai ilgi maldīties – īsta izlaušanās spēle!
Vairāki jaunieši ļoti skaidri saprata, ka priekšstati par profesiju bijuši maldīgi, un arī tas ir nenovērtējams ieguvums no Ēnu dienas. Tātad jāmeklē kaut kas cits!
Kristofers Banders ēnoja "Latvijas autoceļu uzturētāja" mehāniķi Aivaru Lejiņu Aizkrauklē. Puisim bija liels pārsteigums, ka mehāniķis no rīta nevis ķeras pie kārtējā tehnikas remonta, bet pārbauda e-pastu un apstiprina daudz dažādu dokumentu. Kopā ar savu ēnojamo Kristofers bija nelielā braucienā uz veikalu pēc rezerves daļām, jo viena darbinieka traktoram nokrita dubļu sargs. Veikalā mehāniķa draugi ēnotājam par piemiņu no šīs dienas uzdāvināja metramēru. Visaizraujošākais šķita skatīties, kā darbinieki reāli risina traktora problēmu. Kristofera secinājums - darbs ar papīriem pie datora galīgi nav viņam, labāk uzreiz ķerties pie mehānismu labošanas. Puisim jau ir reāla pieredze no darba ar tehniku vasarā.
Sestklasnieces Sabīne Dundure un Līva Laurinoviča devās uz Ogres slimnīcu, kur ēnoja masieri Maiju Liepu, kura savā profesijā strādā 16 gadus. Masiera pienākumos ietilpst novērtēt klienta vajadzības, veikt dažādas masāžas, ievērojot drošību un higiēnu, un ieteikt klientam vingrinājumus. Visinteresantāk ēnotājām bija iepazīties ar zemūdens masāžas aprīkojumu un tehniku. Meiteņu atzinums - masiera profesija ir nozīmīga, jo palīdz cilvēkam, bet nav piemērota viņām, jo ir nogurdinoša un samērā garlaicīga.
Marta Rogule devās ēnot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas biroja Hipologu grupas galveno inspektori Valentīnu Pavlovu.
Tā kā meitene jau otro gadu nodarbojas ar zirgiem, viņu pārsteidza ne tik daudz paši skaistie zirgi, bet aprīkojums, ar ko darbojas hipologi - piemēram, gari steki, ar ko policists var piecelt uz soliņiem guļošus cilvēkus, nekāpjot nost no zirga. Izdevās arī izjāt. Policijas zirgs nedrīkst baidīties no trokšņiem vai plīvojošiem elementiem, cilvēku masām vai transportlīdzekļiem, viņam jāspēj izpildīt komandas stresa situācijās, tāpēc zirgam nepārtraukti tiek atgādinātas un papildinātas zināšanas un iemaņas. Vissvarīgākais zirgu patruļu mērķis ir novērst pārkāpumus, aizturēt noziedzniekus, tāpat veikt preventīvas pārrunas vai atbildēt uz iedzīvotājiem interesējošiem jautājumiem.
Interesants fakts: skrienošs zirgs var sasniegt pat 60 km/h.
Zirgu priekšrocība ir tā, ka viņi var patrulēt ne tikai pilsētvidē, bet arī meža masīvos. Viņi spēj pārvietoties pa dažādiem virsmu segumiem, pārvarēt šķēršļus un piekļūt vietās, kur to nespēj mehāniskais transportlīdzeklis. Turklāt to sportiskais un lielais augums ievieš respektu!
Būtiski, ka dienesta zirgs atšķiras no citiem zirgiem ar savu bezbailību, kas nav iedzimta, bet tiek trenēta ikdienā. Ja sporta zirgs nedrīkst iet cilvēkam virsū, policijas zirgu apmāca tieši pretējam – iet cilvēkam virsū pat agresijas gadījumā, piemēram, kad cilvēks bļauj, vicinās ar rokām vai biedē zirgu. Arī darba vide atšķiras – dienesta zirgi strādā pilsētas apstākļos, kur regulāri sastopas ar intensīvu satiksmi – riteņbraucējiem, elektroskrejriteņiem, motocikliem, vieglajiem un smagajiem transportlīdzekļiem, kā arī sabiedrisko transportu. Tas viss apmācītiem dienesta zirgiem nerada stresu.
Ogres slimnīca šogad deva iespēju ēnot mediķus arī pamatskolēniem, parasti tāda iespēja ir tikai vidusskolēniem. Mūsu Guntis Popenkovs no 8. klases ēnoja anesteziologu reanimatologu. Jau no rīta skolasbiedri runāja, ka Guntis ielicis čatā bildi pilnā ķirurga ietērpā. Ēnotāji tiešām varēja operāciju zālē vērot reālu aklās zarnas operāciju. Puisis interesējas par medicīnu un daudz ko jau zina, bet Ēnu dienā reāli varēja redzēt darbībā dažādu tehniku - monitorus, sūkņus, elpināšanas iekārtas.
Enija Keisele devās uz Rīgas lidostu iepazīties ar airBaltic stjuartes profesiju. Vislielākais pārsteigums - cik daudz ēnu tajā dienā bija Rīgas lidostā, pie tam gribētāju tur tikt bija daudz, daudz vairāk, uz katru ēnotāja vietu bija liels konkurss. Pēc prezentācijas par airBaltic un stjuarta profesiju ēnas izpētīja lidmašīnas salonu un treniņcentrā piedalījās avārijas simulācijā, redzēja aprīkojumu, durvju atvēršanu ārkārtas situācijā un evakuēšanos no lidmašīnas.
Enija saprata, ka stjuartes profesija īsti nebūs viņai piemērota.
Gundega Līga Grāvīte iepazina VUGD Aizkraukles daļas inspektora Māra Ignatjeva darba pienākumus. Aizkraukles depo strādā 33 darbinieki, viena darbinieka darba stāžs ir jau 31 gads. Inspektora galvenie pienākumi ir strādāt ar dokumentiem un informāciju, izglītot sabiedrību, piemēram, braucot uz skolām un runājot ar skolēniem. Inspektors piedalās arī glābšanas darbos, bet ne ikdienā. Ēnu dienā Gundega Līga izstaigāja depo, satika ugunsdzēsējus, iepazinās ar aprīkojumu, iekāpa jaunajā automašīnā. Noklausījās informācijas apmaiņu, vispirms par mūsu reģionu, tad par visu valsti.
Lai kļūtu par ugunsdzēsēju glābēju, jāiegūst vidējā izglītība un tālāk jāmācās Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžā. Tā kā meitenei interesē šī profesija, varbūt pēc kādiem gadiem viņa varētu kļūt par pirmo meiteni Aizkraukles depo!
Monta Jansone no 9. klases kopā ar Amandu Petrovu no 7. klases mēroja ceļu uz Akropoli Rīga, kur iepazina Maxima attīstības tehnologa profesiju. Ēnu bija samērā daudz, uzņēmums bija pārdomājis saturīgu dienas plānu, uzņemot jauniešus.
Attīstības tehnologa pienākumi ir izdomāt jaunu ēdienu sastāvu un dizainu, ko pēc tam tirgot veikalā ar zīmolu " Meistara marka". Ēnas gan degustēja produkciju, gan paši gatavoja groziņus. Ja patīk gatavot ēdienu un izdomāt jaunas idejas, šī ir īstā vieta darbam!
Devītklasnieks Markuss Laurinovičs ēnoja mežizstrādes meistaru Ervīnu Broku firmā ASP PLUSS. Viņa ēnu diena bija 7. aprīlī. Todien firmā notika Sertifikācijas audits (Ja uzņēmums vēlas iegūt mežu apsaimniekošanas sertifikātu (piem., FSC – Forest Stewardship Council), tiek veikts audits, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti sertifikācijas standarti). Kopā ar mežistrādes meistaru Markuss pavadīja visu dienu, pabija uzņēmuma galvenajā birojā Jaunjelgavā un cirsmās. Markusu pārsteidza milzīgais dokumentu daudzums, ar ko jāstrādā meistariem, un puisim kļuva skaidrs, ka tik atbildīgs un stresains darbs noteikti nav viņam. Vērtīgs ieguvums no Ēnu dienas, jo tagad skaidrs, ka dokumentus Ogres tehnikumā jāiesniedz uz meža mašīnu operatora, nevis mežsaimniecības tehniķa specialitāti.
Vēl trim septītklasniekiem sava veida Ēnu dienu sagādāja direktore Lelde Āre, aizvedot viņus uz pagasta pakalpojumu centru. Ar savu darbu Sintiju Grāvīti, Elizabeti Saulīti un Kasparu Puķīti iepazīstināja pārvaldes vadītāja Signe Gaigalniece, grāmatvede Elita Začeste un bibliotekāre Ingūna Purakalne.
