Iepriekšējā mācību gada viens no lielajiem mērķiem bija pēc iespējas vairāk atbalstīt mūsu talantīgos skolēnus.
Mērķi esam vareni sasnieguši, jo Latvijas skolu reitingā darbā ar talantīgajiem skolēniem mazo skolu grupā esam 21. vietā!

Otra Aizkraukles novada skola, kas iekļuvusi šajā reitingā, ir Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola, 76. vietā. 

Reitings

Ikvienai klasei ir savs lāpas turētājs - gaismas nesējs.
Iepazīstinām ar šī gada klašu audzinātājiem!

Atgādinām, ka svētku dienās pucējamies svētku apģērbā! Arī 1. septembris būs svētku diena. Uz tikšanos!

Jaunais mācību gads Daudzeses pamatskolā – ar dabu, kustību, aizrautību un iespēju darīt! 

 Ja vēlaties uzzināt vairāk par mūsu skolu, sazinieties ar mums – ar prieku pastāstīsim un parādīsim, kā dzīvojam un mācāmies! Tālrunis saziņai: 26201870 (Simona)

 

Devītie jau sestdien aizvērs skolas durvis, bet atmiņās paliks visi kopīgie ceļi – arī tie, kuros skolas busiņu droši stūrēja viņu klases audzinātāja Dace Caunīte, vedot ne tikai ekskursijās, bet arī tuvāk draudzībai un piedzīvojumiem. Pašās maija beigās topošie skolas absolventi devās divu dienu ekskursijā pa Kurzemi. Lai par redzēto un izjusto stāsta viņi paši!

 Markuss Šajahmedovs

Tādas lelles kā Sabilē redzēju pirmo reizi. Pie lellēm bija arī mocis un veca mašīna. Mēs, puiši, gribējām ar moci aizbraukt, būtu forši, bet nevarēja.

Tālāk braucām uz Kuldīgu, no tilta varēja redzēt Ventas rumbu.

Kuldīgā mums bija Dzīvais muzejs.  Gide stāstīja par senajiem laikiem Kuldīgā. Viss noformējums bija ļoti foršs, kā senajos laikos. Pēc tam Dacīte mums pastāstīja par aktieri Ēvaldu Valteru, Rātsnamu, veda mūs pastaigā pa gājēju ielu, parādīja hercoga Jēkaba statuju. Pēc pastaigas braucām atkal pāri tiltam, nolikām busu un kāpām tornī. Es uzkāpu pašā augšā, bija forši, traki pūta vējš.

Pēc tam nokāpām pie rumbas. Dacīte mums parādīja arī Alekšupītes ūdenskritumu, tas bija mazāks. Skolotāja mums bija laba gide, daudz stāstīja par Kuldīgu, Kandavu, Sabili. Mums bija savs gids, kuram nav jāmaksā.

Pēc veikala braucām uz Aizputi, skolotājas dzimto pilsētu. Tur Mākslas parkā bija interesantas gleznas, dažādi veidojumi, varējām stāvēt uz līdzsvara baļķa,

sēdēt uz mucas (Patiesības jājējs) un noturēties, es nenokritu.

Skolotāja mūs izveda cauri pilsētai un visu laiku kaut ko stāstīja, tā bija viņas pilsēta. Uzkāpām Livonijas pilskalnā, apskatījām drupas. Gribēju ielīst kādā vietā, bet Dacīte neļāva.

Viesu māja Liepājā bija forša. Mums vieniem pašiem visa divstāvu māja! Pagalmā varēja mest bumbu grozā. Nolikām mantas, aizbraucām uz veikalu iepirkties, kopā pagatavojām vakariņas. Sanāca ļoti garšīgi.

Pēc vakariņām Dacīte mūs veda sagaidīt saulrietu pie jūras. Mēs bijām pie liela pieminekļa, kas veltīts bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem. Un tad es ieraudzīju jūru. Tas bija tik forši, redzēt, kā saule aiziet. Saulriets bija vienreizējs, pie jūras to sagaidīt bija super.

Dacīte mūs aizveda pie Līvu koka, varējām klausīties dziesmas; parādīja slavenību roku izstādi, izveda pa interesantām ielām. Skolotāja mums bija īsta gide, daudz ko pastāstīja.

Bija vienkārši lieliski pavadīts laiks, visi to izbaudīja, bija tik daudz emociju!

Staigājām ļoti daudz, kājas jau bija nogurušas, bet bija vērts skatu un jaunu vietu dēļ.

Otrajā dienā spiegu spēlē es palīdzēju Gabrielai, pat nedaudz nesu uz muguras.

Mēs līdām pa šaurām vietām, kāpām pa kāpnēm, vajadzēja viens otram palīdzēt, šaut mērķī. Misiju mēs izpildījām un saņēmām balvas un diplomu.

Mums ir tradīcija, kaut kur braucot klausāmies mūziku un visi kopā dziedam līdzi. Skolotājai Dacītei patīk dziesma Kaija, tāpēc mēs to bieži viņai dziedam. Dziedot ceļš paiet ātrāk. Uz mājām pat bija žēl braukt, bija tik labi, ka gribējās palikt visiem kopā vēl vienu dienu, jo šie ir pēdējie mirkļi kopā šādā sastāvā. Tā vēl gribētos izbaudīt laiku visiem kopā, doties vēl kādā ekskursijā.

Guntis Popenkovs

Kuldīgas Dzīvajā muzejā man patika, ka nebija garlaicīgi kā parastos muzejos. Valdīja pustumsa, baisas skaņas, sajūtas kā šausmu filmā. Bija interesanti uzzināt daudz jauna par hercogu Jēkabu un mēri, kas bija traka slimība, katrs ar to saslimušais lēnām puva dzīvs.

Otrajā ekskursijas dienā Liepājā piedalījāmies interaktīvā spēlē “Bēgšana no PSRS”. Mums visiem bija jāuzvelk kara laika apģērbi, jādodas teritorijā un pēc bultiņām jāmeklē dažādas norādes, kā arī jāpilda komandas uzdevumi. Tas bija aizraujoši, jo varējām gan izskrieties, gan pārbaudīt, cik labi protam darboties visi kopā kā viena komanda.

Pēc tam Karostas cietuma muzejā gide mums ļoti reālistiski un interesanti pastāstīja par cietuma vēsturi un ikdienu. Ieslodzītajiem tur klājās tiešām smagi, viņus vajāja un sodīja par katru sīkāko noteikumu pārkāpumu. Tas palīdzēja labāk iztēloties to laiku realitāti un lika aizdomāties par to, cik briesmīgi bija apstākļi.

Manuprāt, brauciens bija ļoti vērtīgs. Spēle lika visiem saliedēties un labāk sadarboties, savukārt stāsts cietumā lika nopietni aizdomāties par pagātnes notikumiem un to, cik labā laikā mēs dzīvojam tagad. Uz mājām braucām noguruši, bet ar jaunām zināšanām un labām emocijām.

Gabriela Saulīte

Skatoties nereālo saulrietu Liepājas pludmalē, man sāka birt asaras, jo pirmo reizi ieraudzīju jūru un tādu skatu.

Šī bija pēdējā ekskursija mūsu pamatskolas gaitās, mēs ieguvām svarīgas atmiņas un fotogrāfijas no siltiem momentiem kopā ar klasi un skolotāju. Manī ir gan prieks, gan skumjas…

Anna Smona

Dzīvais muzejs stāsta par Kuldīgas vēsturi un Hercogu Jēkabu. Stāsts tiek attēlots caur dažādu laika periodu istabām. Varēja sastapties ar hologrammām un animatoriem, sajūtas bija reālas un mazliet baisas, likās, ka tiešām atrodos tajos senajos laikos. Izgājām no muzeja ar saviļņojumu un pārdomu pilni par Kuldīgas vēsturi.

Labākā pirmās dienas daļa bija pastaiga pie jūras. Emociju pārņemta, es skraidīju un fotografēju katru kadru ar sauli, viļņiem un draugiem.

Mūsu ekskursijas otrā diena bija ļoti interesanta, izzinoša un pilna ar dažādiem iespaidiem. Dienas sākumā mēs devāmies uz spēli "Bēgšana no PSRS". Tur mums bija jāveic fiziski pārbaudījumi un jāseko norādēm. Vadītājs bija ļoti asprātīgs un vienmēr ar mums āzējās. Es ļoti izbaudīju šo pārbaudījumu, tika pielietots mans fiziskais spēks un zināšanas, kuras bija ierūsējušas pēc skolas beigšanas. Tikai viena diena pagājusi, bet biju pilnībā atslābusi.

Pēc tam mēs devāmies uz Karaostas cietumu. Tā bija viena no iespaidīgākajām ekskursijas vietām. Mēs apskatījām kameras, gaiteņus un citas telpas, kur agrāk tika turēti ieslodzītie. Gids stāstīja par cietuma vēsturi un cilvēku dzīvi tajā. Dažbrīd atmosfēra šķita drūma, taču tas palīdzēja labāk izprast vēsturiskos notikumus. Es uzreiz sapratu, ka šādā vietā nekad labāk nenokļūt. Caur gides stāstiem pati guvu mācību, ka noteikumus un likumu labāk klausīt.

Ekskursijas noslēgumā apstājāmies pie Saldus zīmes. Tur uztaisījām kopīgas fotogrāfijas un pavadījām patīkamu laiku kopā ar klasesbiedriem.

Kopīgi apēdām saldējumus un atlikušo pārtiku no viesu nama. Vējš bija stiprs, tomēr neatlaidīgi turpināju ēst saldējumu, neskatoties, ka mutē tikuši mati.

Divu dienu ekskursiju varu ieteikt ikvienai absolventu klasei, jo mēs nekad nebijām bijuši tik tuvi! Šīs divas dienas man būs atmiņā iekaltas, lūk, šo es saucu par vislabāko ekskursiju savā mūžā!

Annija Kuvšinova

Ak, Dievs, cik skaists bija saulriets pie jūras! Salasīju gliemežvākus un biju ļoti laimīga.

 Otrajā dienā no rīta bija ļoti grūti piecelties, sāpēja kājas un gribējās gulēt. Devāmies uz izlaušanās spēli turpat Liepājā, bija ļoti forši. Tā mēs būtu skrējuši, bet dēļ Gabrielas kājas mierīgi gājām. Izvēlējāmies komandas vadoni, kurš bija Kristofers un visspēcīgāko, kurš bija Markuss un komandas galvu, kura, protams, bija Anna, bet man vajadzēja izdomāt komandas nosaukumu, kuru es nevarēju nevienam teikt līdz spēles beigām. Mums izdalīja formu un pēc tam gāzmaskas, devāmies meklējumos un glābšanā. Bija ļoti interesanti, vajadzēja rāpties pa kāpnēm augšā, lekt pa logu ārā, vilkt gāzmaskas, es neko neredzēju un nevarēju paelpot. Pildījām visādus uzdevumus, tad mūs pabaroja ar batoniņu un suliņu un tā mums beidzās bēgšanas spēle.

Man ļoti patika pavadīt laiku kopā ar savu klasi un klases audzinātāju pēdējā ekskursijā.

Egija Nukševica

Sākumā likās, ka viesu māja nebūs īpaši jauka, bet, kad iegājām iekšā, ieraudzījām ļoti skaistas istabas un man pat gribējās tur palikt dzīvot. Pēc vakariņām klases biedri devās uz jūru skatīties saulrietu, bet es ar Kristoferu paliku skatīties hokeju Dacītes istabiņā. Kad pārējie atgriezās, sākam gatavoties gulēt. Es aizmigu tikai ap diviem naktī, bet pārējie laikam ap trijiem.

Ekskursija uz Liepāju man ļoti patika. Otrajā dienā man no rīta sāpēja kājas no iepriekšējās dienas un bija grūti staigāt, jo bijām daudz pārvietojušies un apskatījuši dažādas vietas. Tomēr tas netraucēja izbaudīt dienu. Viena no interesantākajām aktivitātēm bija spiegu bēgšanas spēle. Tā bija aizraujoša, jo vajadzēja domāt, meklēt norādes un sadarboties. Man ļoti patika piedalīties šajā aktivitātē, jo tā bija kaut kas neparasts un interesants. Mēs apmeklējām arī Karostas cietumu. Tur uzzinājām daudz interesanta par vēsturi un redzējām, kā agrāk izskatījās cietums. Šī vieta atstāja lielu iespaidu un lika vairāk padomāt par pagātni.

Kopumā ekskursija bija ļoti izdevusies. Mēs redzējām daudz interesantu vietu, ieguvām jaunas zināšanas un pavadījām laiku kopā ar klasi. Braucot mājās, visi bija diezgan noguruši pēc divām aktīvām dienām. Autobusā valdīja mierīga atmosfēra, jo lielākā daļa vienkārši atpūtās un domāja par visu piedzīvoto. Lai gan bijām noguruši, mājās atgriezāmies ar daudz jaukām atmiņām par šo ekskursiju.

Enija Keisele

Es pirmo reizi redzēju Ventu un nebiju iedomājusies, ka tā ir tik plata un iespaidīga. Man iegrima bote, ūdens bija ļoti silts. Tālāk mana mīļā Liepāja, es pat nepamanīju, kā mēs atbraucām, un, kad ieraudzīju viesu māju, biju šokā, ja godīgi. Es nedomāju, ka būs tik labi! Gāja jautri, sapirkām produktus, sataisījām garšīgu ēdienu, atpūtāmies un devāmies pie jūras. Tas bija tik skaisti kā romantiskās filmās, es domāju pie sevis: kaut šī diena nekad nebeigtos…

Otrajā rītā mēs visi piecēlāmies un jau jutāmies noguruši. Es ar Annu gājām modināt puišus ar mikrofonu un tumbiņu, puiši pārbijās, bet vismaz pamodās. Izlaušanās spēlē mans uzdevums bija sist puišiem, kuri liek rokas kabatās, man šo darbu piešķīra priekšnieks. Bija ļoti jautri, mēs visur ložņājām un palīdzējām viens otram. Kad iegājām Karostas cietumā, mēs visi baigi sabijāmies, kad ieraudzījām, kā dresē citus skolēnus, bet mums nebija tik traki un viss beidzās labi.

Kristofers Banders

Mēs ar klasi devāmies lielā divu dienu ekskursijā uz Liepāju. Pirmajā dienā mēs pa ceļam uz Liepāju iebraucām Kuldīgā, Kandavā un Aizputē.

Kuldīgā mēs paviesojāmies Kuldīgas Dzīvajā muzejā, kur mums pastāstīja par seno laiku sodiem. Piemēram, vienā mazā 1x1 m būdiņā iesēdināja četrus cilvēkus, kuriem nebija vietas nemaz. Vēl pastāstīja, ka kādreiz raganas varēja atpazīt pēc viņu skaistuma, gudrības vai prasmēm. Tomēr man liekas, ka tā raganu padarīšana bija pārāk neapdomāta un skarba, jo raganas sadedzināja un apraka.

Kandavā un Aizputē mēs pastaigājām pa parkiem un izbaudījām laiku ar savu klases audzinātāju.

Kad nonācām Liepājas viesu mājā, visiem iestājās šoks, jo neviens nezināja, ka Liepājā var būt tik modernas viesu mājas.

Protams, mēs negājām gulēt, kad to vajadzēja darīt. Izbaudījām to laiku viesu mājā pēc iespējas ilgāk, kamēr neatnāca Dacīte un nelika iet gulēt.

Otrajā dienā mēs bijām spiegošanas spēlē, kur mums bija jāveic dažādi uzdevumi. Pirmais uzdevums bija atrast lāpas, bet tas nebija viegli, jo bija arī skaņas efekti, piemēram, petardes, no kurām es ļoti nobijos. Otrais uzdevums bija atrast gāzmaskas. Trešajā uzdevumā bija jāatrod ieroči un ceturtajā jāsameklē karte. Gāzmaskas mums vajadzēja, lai mēs atrastu karti, kura bija pazemē noslēpta un sadalīta vairākos gabaliņos. Lāpas mums vajadzēja, lai atrastu gāzmaskas un atrastu izeju no pazemes. Ieroci vajadzēja, lai neitralizētu mērķus.

Pēc spiegošanas spēles mēs devāmies uz Karostu, kur mums pastāstīja, kas notika, ja krievu laikos kāds zaldāts nepakļāvās pavēlēm vai nepildīja savus pienākumus. Tas bija drausmīgi. Līdz pat 40 cilvēkus varēja ielikt vienā kamerā, kur nav ne gaisa, ne logu.

Viņiem bija noteikts tualetes grafiks, no rīta vienu reizi un vakarā vienu. Dušā lai ieietu, visiem kopā tika dotas tikai 30 minūtes, ja nepaspēji nomazgāties, jo kāds cits bija iekšā, tad paliec nemazgājies.

Pēc Karostas mēs iebraucām Saldū, kur nofotografējamies pie Saldus burtiem.

Šo ekskursiju es nekad neaizmirsīšu, jo tiešām tā bija pēdējā un noslēdzošā skolas gadu ekskursija. Mēs esam kopā nevis kā pazīstamie, bet kā ģimene, kur rūpējas cits par citu un nedomā tikai par sevi.

Agris Skroderis

Šī ekskursija bija visgarākā, vislabākā, visjautrākā, man tā ļoti patika, un es bēdājos, ka šādi pavadījām laiku pēdējo reizi, bet priecājos, ka tas bija iespējams.

Ekskursijas otrā diena Liepājā sākās ar labu omu un izsalkušiem vēderiem. Rīts jutās lēns, bet laiks paskrēja ātri, kamēr mēs sakārtojām gultas un gatavojām brokastis. Pēc lēnā rīta mēs devāmies uz vietu, kur spēlējām spēli "Bēgšana no PSRS", tā bija kolosāla spēle, lai piemodinātu mūs no lēnā rīta ar fiziskām aktivitātēm. Pēc spēles mēs devāmies uz Liepājas Karostas cietumu, kur mums jaukais gids pastāstīja, kādēļ cietumnieki tika ielikti šajā cietumā un kādas sekas bija viņiem. Karostas cietumu izstaigājuši, mēs devāmies uz mājām. Pa ceļam uz mājām mēs piestājām pie veikala, kur mēs nopirkām saldējumus, lai vēlāk apēstu tos ar panorāmas skatu uz Saldus pilsētu. Pēc saldējuma paēšanas mēs devāmies skaļām, dziedošām balsīm uz mājām.

Šīs divas dienas man lika justies priecīgam, laimīgam un veiksmīgam, ka mums ir tāda jauka, mīļa, laipna, godīga, rūpīga, draudzīga, pacietīga, atbildīga, uzticama, atsaucīga skolotāja, kura mums visu bija čakli sarunājusi, lai šī ekskursija izdotos veiksmīga un prieka pilna. Šī ekskursija bija vislabākā manā dzīvē, un es šaubos, ka būs kāda labāka par šo. Paldies, skolotāj Dacīt, ka Jūs mūs visu laiku pamudinājāt, lai mēs būtu labākie, un paldies, ka Jūs mūs mācījāt Daudzeses skolā!

Mācību gada pēdējā pirmdienā 3. un 5. klase (nu labi, labi, vēl jau nebija direktores rīkojuma par skolēnu pārcelšanu uz nākamo klasi, tātad 2. un 4. klase) devās iepazīt Tērvetes dabas parku.

No skolas autobusa pārsēdāmies Pasaku bānītī un devāmies uz nodarbību  “Mežs un tā iemītnieki” Zaļajā klasē.

Lieliski, ka gan nodarbība, gan brauciens ar bānīti bija bez maksas, ja iegādāta ieejas biļete parkā. Nodarbībā diskusijas un praktisku uzdevumu veidā tika iepazīts mežs kā vienota ekosistēma, visdažādākie meža dzīvnieki.

Pēc nodarbības staigājām pa parku un iepazinām tropu tauriņus, bet lai labāk stāsta paši bērni!

Patrīcija Janovska, 4. klase

Man patika brauciens bānītī uz Zaļo klasi. Es tik daudz uzzināju par dzīvniekiem, bija interesanti redzēt izbāzeņus, pēdu nospiedumus.

Rūķu pilsētā Čiekurē mēs paši sajutāmies kā mazi rūķīši un gājām no vienas mazās mājiņas uz otru. Pēc rūķu pilsētas mūsu gaitas veda uz Anneles zoo, kur bija daudz dažādu dzīvnieku – vistas, truši, kazas, aitas, kurus varējām gan pabarot ar burkāniem, gan paglaudīt. Truši bija tik mīksti un pūkaini! Pēc tam mēs pabijām Rūķu sētā, bija ļoti jautri, man patika! Un kur nu vēl Tauriņu māja!

Labprāt brauktu šādā ekskursijā vēlreiz!

Rinalds Kuvšinovs

Man ļoti patika Pasaku bānītis, bija ļoti, ļoti forši!

Anneles zoo es iemācījos, ka mamma aita  aizsargā savus bērnus jēriņus.

Tauriņu mājā es uzzināju, ka tauriņiem uz spārniem ir tādi kā puteklīši - tās ir zvīņas, ļoti sīkas, krāsainas plāksnītes, kas pārklāj spārnus. Vēl es iemācījos, ka bruņurupucis var iekost.

Kevins Strazdiņš

Manuprāt, Pasaku bānītis bija vislabākā ekskursijas daļa! Zaļajā klasē visinteresantāk bija uzzināt par Latvijas plēsējiem. Rūķu pilsētā mēs iepazināmies ar citu skolu bērniem. Rūķu sētas darbnīcā man patika Rūķis, kurš ar pašgatavoto svilpi spēlēja dziesmu. Tauriņu mājā man visvairāk patika papagailis Jančuks.

Karolīna Kalneja

Man iepatikās bānītis, kad to ieraudzīju. Es domāju, ka tas būs busiņš! Bija interesanti, ka katrai solu rindai ir savas durvis un logus var atbīdīt. Zaļajā klasē patika putni – dziedātājstrazdiņš un parastais strazdiņš. Rūķu pilsētā es un Sāra spēlējām mājas un skraidījām.

Anneles zoo truši, kazas, aitiņas un jēriņi bija tik pūkaini un mīksti! Patika meistars Rūķu sētā, kurš taisīja no koka svilpes. Patika tauriņi.

Cik tā bija laba diena!

Gabriels Kursišs

Man patika, ka bānītim bija veramie logi. Manuprāt, Zaļajā klasē uzzinātais mums būs vajadzīgs dzīvē.

Truši zoo bija ļoti mīļi, pieraduši pie apmeklētājiem. Rūķu pilsētā bija aizraujoši ielīst visdažādākajās mājiņās.

Visvairāk man no ekskursijas patika Tauriņu māja, jo tur bija ļoti skaisti tauriņi, papagaiļi, bruņurupuči, inkubatorā varēja vērot tauriņu šķilšanos no kūniņām.

Paldies par brīnišķīgo ekskursiju!

Pauls Jemeļjanovs

Zaļajā klasē es iemācījos, ka kokiem gadus var zināt pēc tiem aplīšiem, kad nozāģē koku. Tur mēs arī taustījām dažādu dzīvnieku kažokus.

Parkā mēs atpūtāmies, dzērām ūdeni un rotaļājāmies. Man patika glaudīt trušus!

Mairita Putriča

Man patika bānītis, jo tam bija nevis mašīnas krēsli, bet soli.

Man bija brīnums, ka Zaļajā klasē bija dzīvnieku izbāzeņi, ādas, kauli, putnu ligzdas ar oliņām. Nodarbības beigās mēs likām kopā bildes un dzīvnieku vārdus.

Rūķu pilsētā bija tik daudz skaistu, mazu mājiņu ar mazām durtiņām!

Esam aktīvi izmantojuši portālu "Uzdevumi.lv"! 

2025./2026. mācību gada noslēgumā profesionālās pilnveides programmas noslēguši Aizkraukles novada izglītības iestāžu speciālisti, kuri laikā no 2025. gada septembra līdz 2026. gada maija beigām mērķtiecīgi pilnveidoja savas zināšanas un prasmes darbam mūsdienīgā izglītības vidē indukcijas gada ietvaros.

Mūsu skolas sporta skolotājs Mārtiņš Lielups apguva pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu “Tehnoloģiju bagātināts mācību process vispārējā izglītībā”. Programmas saturs bija vērsts uz digitālo prasmju pilnveidi, tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu mācību procesā un mūsdienīgu risinājumu ieviešanu izglītības iestāžu ikdienā.

Iegūtās zināšanas un prasmes stiprina mācību procesa kvalitāti, veicina digitālo risinājumu un sociāli emocionālās mācīšanās pieeju izmantošanu, kā arī sekmē profesionālu, bērnu vajadzībās balstītu izglītības procesu.

Lai iegūtās zināšanas un prasmes kļūst par vērtīgu atbalstu ikdienas darbā ar bērniem, kolēģiem un izglītības iestādes kopienu!

Mārtiņš kopā ar kolēģēm kursu noslēgumā

Tādu Mārtiņu redz mākslīgais intelekts