- un 7. klase kopā ar skolotājām Simonu un Daci devāmies ekskursijā uz Rīgu. Kopā pavadītais laiks bija aizraujošs, šī ekskursija mūs satuvināja.

Parasti sēdēšana autobusā ekskursijā jau pats par sevi ir notikums. Tad vienmēr ir dziedāšana, čalošana un smiekli. Man palaimējās sēdēt aizmugurē ar visiem maniem draugiem. Zoodārzā es nebiju bijusi ilgāku laiku, tas ir kļuvis tukšāks un daudzos voljēros vairs neatrodas dzīvnieki. Tad nu mēs vienā krātiņā izveidojām īslaicīgu Homo sapiens ekspozīciju.

Mēs sadalījāmies grupiņās un katrs devāmies uz savu pusi, norunājot satikties pie ieejas noteiktā laikā. Dzīvnieki bija dažnedažādi, no visām pasaules malām. Manas mīļākās vietas bija Tropu māja un vēl viena vieta, kur viss grima tumsā. Tur atradās skorpioni, kuri spīdēja, ja uz tiem uzspīdināja ultravioleto gaismu.

Arī Lauku sēta bija jauka vietiņa. Tur es paglaudīju kaziņu (bet neesmu pārliecināta, ka tas bija atļauts). Pa divām stundām mūsu grupiņa paspējām iziet divus apļus.
Pēc tam mēs devāmies uz Anatomijas muzeju. Mēs ieradāmies par ātru, tāpēc devāmies nelielā pastaigā un aplūkojām Rīgas rosību, papriecējām acis pie puķudobēm.

Anatomijas muzejs nav ieteicams jūtīgiem cilvēkiem, kuriem viegli var samesties nelabi. 1. stāvā atrodas visi iespējamie orgāni. Tur ir pat vesela siena ar galvaskausiem.

Pagrabstāvs atvēlēts anomālijām. Veselas divas sienas pilnas ar tikko piedzimušiem kroplīgiem zīdaiņiem. Tās noteikti ir šausmīgas bēdas mātēm. Bet ir labi tā izstādīt un un parādīt, kā dažiem var dzīvē nepaveikties. Uz Anatomijas muzeju labāk aizbraukt katram pašam – to vietu nevar aprakstīt.
Beigās bija Hesburgers. Pasūtījumus ilgi taisīja, gaidījām 40 minūtes. Pa to laiku skatījāmies hokeju, Latvija pret Kazahstānu. Latvija uzvarēja! Urā! Slava Latvijai! 2:0 mūsu labā!
Anna
Man visinteresantākais no zvēriem Zoo bija stārķis. Tas bija šoks, kad es viņu tur ieraudzīju, jo es domāju – vai tad cilvēki nekad nav redzējuši stārķus?! Vislabāk man patika dzīvnieks, kurš bija līdzīgs ēzelim un briedim, beigās es tā arī nesapratu, kas tas bija, bet es tam zvēram nepatiku, jo, kad piegāju pie žoga, viņš nikni metās uz manu pusi un ietriecās stabā.
Anatomijas muzejā es iepazinos ar skeletu, viņš bija ļoti izskatīgs.

Muzejā ir arī pagrabstāvs, kurā nedrīkst fotografēt. Ja cilvēks ir ļoti jūtīgs, uz turieni labāk neiet, jo tur var redzēt mazu bērnu ķermenīšus ar visādām anomālijām. Vienam bērniņam bija atvērta mute, un tas izskatījās ļoti šausmīgi.
Ketija Lāsma
Zooloģiskajā dārzā bijām liecinieki pitonu cīņai, divi pitoni spieda viens otru.
Guntis
Pilsētas zoodārzā bija arī lauku dzīvnieki – kazas, aitas, vistas, truši, pīles. Zoodārzā bija ļoti daudz eksotisku dzīvnieku, kā indīgās vardes, nīlzirgi,

bruņurupuči, lauvas, žirafes, surikāti, flamingi, zebras, skorpioni, pitoni, mērkaķi un Kaspars. Dažus dzīvniekus neredzējām, jo viņi bija saslimuši vai arī tobrīd tīrīja viņu būrus.
Anatomijas muzejā bija lietas, kas tev liks just nelabumu, bet priekš biologiem tā ir parasta lieta.
Agris
Anatomijas muzejā uzzināju daudz interesantu lietu par cilvēka ķermeni.

Tur bija daudz interesantu interaktīvu ierīču, vienā varēja izgatavot savu anatomisko bildi pēc dažiem uzdotiem jautājumiem un nosūtīt foto uz savu e-pastu.
Ekskursijā mēs ieguvām labas atmiņas, daudz fotogrāfiju un lieliskas sajūtas.
Gabriela
