Ceļā uz Ukrainu devušās 70 ierakumu sveces no mūsu skolas. Skolotājas Ilonas Nāburgas vadībā mājturības kabinetā mēneša garumā tika locīts kartons, kausēts parafīns un gatavotas sveces pašu sanestajās metāla kārbās.

Viena šāda svece dod siltumu un gaismu atkarībā no izmēra vienu vai pat vairākas stundas. Tas ir atklāts uguns avots, kas nedeg kā klasiska svece. Esam pieraduši, ka parastā svece deg tur, kur atrodas deglis, bet šai bundžiņai liesmo viss piepildītais laukums. Ierakumu svece dod gaismu, siltumu, uz tās var sasildīt ēdienu. Vēl viena ļoti liela atšķirība no parastajām svecēm – šīs nevar nopūst diezgan stiprs vējš, tās nebaidās arī no lietus. Var izmantot iekuram – aizdedzinās arī slapju malku. Mazākās sveces degs pusstundu, lielākās – divas, trīs, pat ilgāk.

Mūsu labās domas un sirds siltums nonāks pie Ukrainas varonīgajiem aizstāvjiem.

Paldies katram, kurš iesaistījās!

Tik silts laiks Lāčplēša dienā Latvijā bija pirmo reizi novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Mūsu skolā šī diena bija arī sirdssilta – valdīja liels patriotisma un kopības gars.

Roberts, Meldris un Visvaldis Henriks savā prezentācijā pastāstīja par Lāčplēša dienas vēsturi.

Pēc tam visas klases piedalījās ierindas skatē sporta hallē – tāds pasākums nebija noticis jau ļoti, ļoti ilgu laiku.

Šis svinīgais pasākums vairoja valsts svētku sajūtas un emocijas.

Ritmiska soļu dimdēšana mijās ar sasaukšanos, komandu došanu ar izpildīšanu, ko vienmēr noslēdza skanīga dziesma.

5. klases meitenēm pat mati bija sakārtoti visām vienādi! 

Kā vienmēr svarīgos pasākumos, ar mums kopā bija eksdirektors Valdis Puida. 

Diplomus un ceļojošos kausus labākās klases saņems valsts svētkiem veltītajā pasākumā ceturtdien, 17. novembrī.

Pēc ierindas skates tradicionāli devāmies uz Daudzeses kapsētu pie mūsu Lāčplēša Roberta Židova.

Viņa un citu mūsu dzimtenes aizstāvju paveiktajam noilguma nav.

 Paldies par pasākuma ideju un skolēnu sagatavošanu skolotājiem Dzintrai Baltrunai un Jurim Puķītim!

Dienu pirms Mārtiņiem sākumskolēni pulcējās sporta zālē uz zēnu pieccīņu.

Meitenes šoreiz bija protokolistes un tiesneses, pārliecinājās, cik atbildīgs un svarīgs ir šis pienākums.

Puiši parādīja savus sniegumu piecās disciplīnās, punkti tika rūpīgi saskaitīti, un Lāčplēša dienā apbalvoti uzvarētāji.

1./2.klašu grupā III vieta Aināram Grāvītim, II vieta Rafaelam Ašmanavičam, I vieta Gabrielam Kursišam.

3./4.klašu grupā III vieta Ričardam Ceram, II vieta Kasparam Priedem, I vieta Mārim Priedem.

Savukārt tieši Mārtiņdienas rītā bērni pulcējās skolas zālē, lai skandētu tautasdziesmas, runātu par gaiļiem, iepazītos ar senajām maskām, ietu rotaļās.

Salīdzinot ticējumus ar todienas laika apstākļiem, noskaidrojām, ka Ziemassvētki šogad būs balti un salti!

Pēc Skolas padomes ierosinājuma mēs visi kopā varētu izdarīt lielu un labu darbu – palīdzēt Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” aprūpē esošajiem kaķiem!

 Ziedojumi – patversmei ļoti noder avīzes, uzsūcoši materiāli (nolietotais apģērbs, segas, dvieļi),  mazo kaķēnu sausā un slapjā barība, mazgāšanas līdzekļi, arī pašu gatavotas rotaļlietas kaķēniem. Iespējams, ka jums mājās ir neiesākts iepakojums ar kaķu smiltīm vai barību, kas jūsu mīlulim nepatīk – patversmē tas noderēs!

Felidas kaķiem tiek pirkta ne tikai sausā barība un konservi, bet arī svaiga gaļa. Pārtikas iegādei un samaksai par veterināro palīdzību ir svarīgs katrs eiro. Varbūt varam nopirkt par vienu čipsu paku vai kolas pudeli mazāk, un ietaupīto naudiņu ziedot palīdzībai kaķiem?

Adopcija – varbūt jūsu ģimenē ir spriests par iespēju dot mājas kādam kaķim? Patversme nespēj uzņemt visus, kam būtu vajadzīga palīdzība – paņemot mīluli no turienes, mēs atbrīvojam vietu vēl kādam grūtībās nonākušam kaķim.  Felidā ir daudz mazu kaķēnu, nav obligāti jāizvēlas pieaudzis dzīvnieks.

Palīdzi atrast mājas kādam patversmes kaķim – kad būsim savākuši ziedojumus un aizbraukuši ciemos uz Felidu, varēsiet nofotografēt iepatikušos kaķi un izmēģināt savos sociālajos tīklos to pareklamēt! Varbūt tieši kādam no jūsu radu, draugu un paziņu loka mincis iekritīs sirdī un būsiet palīdzējuši satikties. Lieliska iespēja arī izmēģināt savas ietekmētāja spējas!

Īpašais apmeklējums – tu vari nākt ciemos pie patversmes kaķiem kādā īpašā dienā, piemēram, savā dzimšanas dienā, viesus lūdzot dāvanā sniegt ziedojumu patversmei!

 Palīdzēsim palīdzēt! Līdz 9. decembrim vāksim ziedojumus, lai pēc tam dotos ciemos uz patversmi!

Anna Smona

6. klase (mēs) devāmies ekskursijā 21. oktobrī. Bijām vieni paši, bez citām klasēm, kas ir liels retums – citas klases apvienojās, lai piepildītu lielo autobusu, bet mēs devāmies piedzīvojumā ar mazo busiņu, pie stūres sēžoties audzinātajai Dacei. Diena tika pavadīta lieliski, bez skolas stundām un mācībām, bet apguvām daudz jauna, citā veidā, kā jau mācību ekskursijā.

Pa ceļam dziedājām dziesmas un pļāpājām. Redzējām ganībās daudz govju. Ceļš bija īsāks, nekā bijām domājuši. Gārsenē nonākuši, devāmies dabas takās. Tur bija daudz rūķu  un citu mistisku radību – koka skulptūras. Vienā no takas punktiem bija atpūtas vieta, kur varēja piestāt un paēst, tā mēs arī darījām. Tur bija arī savdabīgs mūzikas instruments no caurulēm, pa kurām varēja sist un veidot skaņas (par mūziku to noteikti nevarēja saukt).

Visvairāk visiem patika Raganas māja un Mīlestības saliņa, Mīlestības taka. Iemesla nav, mums vienkārši patika.

Pēc takām devāmies uz Gārsenes pili, kur mūs jau gaidīja gide, lai pastāstītu vēstures faktus par pili, tās īpašniekiem un viņu likteni. Ilgus gadus pilī atradās skola. Apskatījām no baltiem, glazētiem podiņiem ar kobaltziliem zīmējumiem mūrēto krāsni, vienīgo 19. gadsimta mākslas pieminekli, kas pilī saglabājies oriģinālā veidolā.

Ļoti aizraujoši bija pils kapsētā, kur uzzinājām Zilās dāmas un lidotāju stāstus. Zilā dāma ir mīļa, jauka meitene, kas spokojas no laika, kad tika izdzīta no savām mūža mājām. Viņas mirstīgās atliekas vairākas reizes pārapbedītas, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc dāmas sirds un dvēsele nav radusi mieru. Ja tas jau liekas bēdīgs stāsts, tad nebūsiet dzirdējuši par lidotāju mīlas stāstu. Divi jauni puiši mīlēja vienu un to pašu meiteni. Nespēdami atrast citu izeju no šīs situācijas, 1935. gada 4. novembrī viņi pacēlās gaisā katrs ar savu lidmašīnu (viens paņēma līdzi lidmašīnā arī savu labāko draugu) un lidoja viens otram pretī ar domu, ka viens nobīsies un pagriezīs savu lidmašīnu prom no neizbēgamās sadursmes, taču nepadevās neviens, lidmašīnas satriecās un avarēja, visiem puišiem dodoties prom uz debesīm. Gārsenes kapos redzams vienam no viņiem, Jānim Rāviņam uzstādītais piemineklis ar ērgli. Tādi pieminekļi bojā gājušajiem lidotājiem ir arī citās Latvijas kapsētās, piemineklī atveidotais ērglis – spēka un uzvaras simbols – ar plaši izplestajiem spārniem simbolizē mūsu lidotāju bezbailību un gatavību vienmēr pasargāt savu Dzimteni.

Pēc spoku un mīlas stāstiem beidzot devāmies uz veikalu atjaunot un papildināt savus ēdiena krājumus.

Kad pats aizbrauksi uz Gārseni, sapratīsi, cik tas ir interesanti, gribēsies visiem pastāstīt iespaidus, tev ļoti birs vārdi ārā, pat apstāties nevarēsi.

Agris Skroderis

Gārsenes dabas takās bija interesanta māja uz vistas kājas.

Pilī mēs spēlējām interesantu spēli, kurā bija jāatrod tekstam atbilstoši attēli. Pēc tam gide izrādīja pils apkārtni ar strūklaku un skaistām puķēm.

Šī diena bija visinteresantākā un vislabākā šajā mācību gadā.

Ketija Lāsma Vetriņa

Gārsenes pils nav īsti pils, vairāk kā muiža. Tagad tur var rīkot svinības un arī palikt pa nakti, ja vien nav bail no spokiem.

Vienīgais mīnuss šai burvīgajai dienai bija tas, ka nespīdēja saule.

Kristofers Banders

Es biju ļoti sajūsmināts par ekskursiju, jo nekad nebiju bijis Gārsenē. Ieraugot dabas takā zaļu trolli, biju laimīgs, jo trolli redzēju pirmo reizi. Ar klases biedriem uzņēmām selfijus pie troļļa, un devāmies tālāk. Tur bija maza mājiņa ar gultu, bet blakus Nāriņa, viņa bija tik skaista, ka man sāka sāpēt acis. Es pat palidoju ar Raganas slotu! Manas emocijas bija pārpildītas, gribējās skriet, lēkāt, dziedāt!

Gabriela Saulīte

Gārsenē mēs apskatījām ūdens dzirnavas, man patika skaņa, kas radās, ūdenim krītot.

Ieguvums no šīs ekskursijas bija labas un foršas atmiņas un daudz fotogrāfiju.

Viktorija Vetriņa, 9. klases skolniece

Pirmā mūsu ekskursijas apskates vieta bija Baldones observatorija. Tā ir vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kurā nodarbojas ar kosmisko objektu optiskiem novērojumiem.

Tur mums stāstīja par zvaigznājiem. Uzzinājām, ka Baldones observatorijas teleskops “Varenais Šmits” ir lielākais šādas sistēmas teleskops Baltijā, divpadsmitais lielākais pasaulē. Observatorija dod aizraujošu iespēju paceļot kosmosa tālēs, palūkoties tuvāk uz Saules sistēmas planētām. Mēs redzējām reālu debess attēlu uz paviljona kupola ar 10000 reižu lielu palielinājumu.

Man bija ļoti auksti un, teikšu godīgi, nelikās pārāk interesanti.

Pavisam cita lieta bija zinātnes centrs Tehnoannas pagrabi Rīgā!

Tas ir viens no mazākajiem zinātnes centriem pasaulē un atšķiras no tiem ar īpašu atmosfēru un oriģināli izgatavotiem eksponātiem. Ekspozīcijā apvienojas māksla, zinātne un rotaļlietas.  Tas ir tikpat jautri, cik izglītojoši. Pusotru stundu garais seanss bija  izrāde, kuras laikā varēja aizceļot uz zvaigznēm planetārijā, meklēt izeju labirintā zem Rīgas, nonākt ķīmijas amfiteātra pārsteidzošajā pasaulē  – katrs varējām atrast kaut ko, kas atbilst viņa interesēm. Interesanti bija planetārijā, kur turpinājām Baldonē aizsākto zvaigžņu pētīšanas tēmu. Tehnoannas pagrabu planetārijs jau 12 gadus ir vienīgais Latvijā, kur vēl var izbaudīt dzīvu lektora stāstījumu, nevis ierakstītu filmu. Ir saglabāta un tiek izmantota kādreizējā padomju laika planetārija aparatūra.

Šķiet, abās mūsu klasēs nebija neviena, kam nebūtu paticis Annas pagrabos. Labirintā tumsā es gandrīz apmaldījos; šļūcot pa cauruli, elektrizējās gan drēbes, gan mati. Ar dažādu spoguļu un citu priekšmetu palīdzību varēja, piemēram, sēdēt, it kā karājoties gaisā; atdalīt savu galvu no ķermeņa utt.

Protams, kas gan tā būtu par ekskursiju, ja mēs nepamielotos Hesburgerā un neiepirktos veikalā!

Ekskursija bija interesanta, izglītojoša un atmiņā paliekoša, jo redzējām dažādus eksperimentus, kā arī bija daudz iespēju pašiem darboties un izmēģināt dažādas ierīces un procesus. Paldies skolotājām Ilonai Rauzai un Dagmārai Dāboliņai par līdzdalību, kā arī par ekskursijā gūto zināšanu nostiprināšanu mācību stundās!

Milzīgs paldies Agrim Petrovam par šodienas sarunu ar astotklasniekiem un devītklasniekiem! Agris Aizkraukles profesionālajā vidusskolā apgūst būvniecības un ceļu būves mašīnu tehniķa profesiju. Kā redzat, viņa mīļākā krāsa joprojām ir melnā! 

Tā bija saruna par skolu, mācībām, stipendiju – nu, kā jau parasti, kad atbrauc absolventi. Bet vēl Agris šķietami rotaļīgi un jautri stāstīja par ko citu. Par izvēlēm. Kļūdām. Draugiem. Lidošanu. Mašīnām un meitenēm. Par to, kā ir 16 gados izdzirdēt dakteru slēdzienu: tu nekad vairs nestaigāsi. Par to, kā jaunības spītībā cīnīties un tomēr nostāties uz kājām. Kā otrreiz dzīvē mācīties staigāt. No jauna mācīties elpot patstāvīgi. Par skrūvēm mašīnu motoros un savos kaulos. Par to, kā slimnīcā blakus palātā nomirst jauns puisis no narkotiku pārdozēšanas – viņa sargeņģelis acīmredzot nebija tik jaudīgs.

Un, protams, saruna bija arī par zvaigznēm un vēlēšanos nokļūt tām tuvāk.

Agri, tas bija tik iespaidīgi un tik vērtīgi! Paldies…