Saulainajā un skaistajā Ēnu dienā šogad piedalījās rekordliels skolēnu skaits no mūsu skolas – 33!
Interesanti šajā karjeras izvēles pasākumā klājās septiņiem jauniešiem no 9.klases. Neviens no viņiem negāja vieglāko ceļu un neizmantoja portāla Ēnu diena piedāvātās vakances – tā vietā viņi paši meklēja un uzrunāja cilvēkus, kurus vēlējās ēnot.
Ēnotājs ar vislielāko pieredzi ir Sandris Magone – jau 6.klasē viņš iepazina reģionālā laikraksta “Staburags” redakcijas darbu; pērn ēnoja sabiedrisko attiecību speciālistu visiem labi zināmajā holdinga uzņēmumā AS Draugiem Group. Stāsta Sandris: “Šogad 14.februārī man bija ļoti jauka iespēja ēnot savas nākamās profesijas pārstāvjus - DHL Latvia biroja darbiniekus un kurjerus Mārupē. DHL darbojas vairāk nekā 220 valstīs un teritorijās visā pasaulē, padarot to par visstarptautiskāko uzņēmumu pasaulē. Uzņēmumā strādā 350 000 darbinieku, nodrošinot risinājumus teju neierobežotam skaitam loģistikas vajadzību. Diena man iesākās ļoti agri, bet tas bija tā vērts! Runājot par Ēnu dienu, manuprāt, šī ir lieliska iespēja ikvienam. Pateicoties Ēnu dienai, katrs var iepazīt savu izvēlēto nākotnes profesiju, saprast, vai tas ir īstais lauciņš. Šajā Ēnu dienā es to izdarīju - es sapratu, ka nospraustais mērķis – mācīties un pēc tam arī studēt loģistiku ir mans lauciņš! Rīts un diena DHL birojā ir aprakstāmi ar trīs vārdiem – ideāli, vienreizēji, perfekti! Man bija ideāls cilvēks, kuru ēnoju, tas bija Uldis Stupelis, DHL operatīvās nodaļas darbu vadītājs un drošības dienesta vadītājs Expressūtījumu daļā. Es redzēju to, ko neredz parasti klienti. Redzēju, kā iesākas rīts, cik ātri un kvalitatīvi strādā darbinieki, kas rūpējas, lai mēs savas pasūtītās pakas saņemtu kvalitatīvas! Paldies DHL uzņēmumam un tā darbiniekiem par šo dienu, par iespēju pārliecināties, ka loģistika ir mans lauciņš! Paldies visiem, visiem, kas ar mani bija šo dienu un parādīja savu amatu pienākumus! Secinājums ir viens – man jāturpina savs ceļš uz savu mērķi būt LOĢISTIKAS SPECIĀLISTAM!”

Valērija Bidzane:

“Es Ēnu dienā devos uz Rīgu, lai iepazītos ar skolu, kurā plānoju mācīties pēc pamatskolas beigšanas: Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolu. Visu dienu biju mūsu novadnieces, jaunjelgavietes, 3.kursa audzēknes Kristiānas Kraševskas ēna.

No ārpuses skola izskatās kā pils, tiešām skaista. Ieejot iekšā, visur ļoti tīrs un skaists. Pirmās divas lekcijas bija kultūras vēsture, man šķita interesanti. Pēc tam gājām uz ansambļa nodarbībām, kur Kristiāna dzied duetā ar vienu meiteni, ļoti skaisti! Sekoja klavierspēles stunda, kur man nebija īpašu pārsteigumu, jo pati mācos klavieres Aizkraukles mūzikas skolā. Pēdējā stunda todien mums abām bija solo dziedāšana, arī to es jau mācos. Kristiāna mani iepazīstināja ar visu mācību procesu, ar svarīgāko, kas man jāzina. Bija forši, paldies viņai. Tiešām bija vērtīgi aizbraukt un pārliecināties, ka mana izvēle ir bijusi pareiza, ka es noteikti iešu uz mediņiem”.
Rīgā Ēnu dienu aizvadīja arī Elīna Jostsone un Darja Hrjukina. Viņu izvēlētais uzņēmums bija “If P&C Insurance Holding Ltd”, viena no lielākajām apdrošināšanas kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmums nodarbina ap 6800 darbinieku Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Baltijas valstīs un Krievijā. Abas meitenes ēnoja kvalitātes nodrošināšanas speciālisti Sanitu Jostsoni, kuras galvenie pienākumi ir rūpēties par to, lai sistēma strādā, kā paredzēts, lai netiek mainīta tās loģika. Šajā darbā visvairāk noder angļu valoda, nestandarta domāšana, IT zināšanas. Darbs ir radošs, jo testētājam jāmēģina iztēloties sevi kā programmas gala lietotājam un jāparedz, kur varētu kaut ko salauzt.
Nellija Leonarda Markova domā savu nākotni saistīt ar radošajām industrijām, tāpēc devās ēnot Martu Kontinu un Elizabeti Palasiosu no uzņēmuma Story Hub. Tā kā Marta ir arī programmu direktore Alberta koledžā, Nellija Leonarda devās uz turieni. Ēnu devējas daudz stāstīja par projektiem, kas jau top, kā arī vaicāja pēc padomiem un idejām turpmākajiem plāniem.

Meitenes pabija radošo industriju inkubatorā un žēl, ka mums ir tas lielais attālums līdz Rīgai – ja ne tas, Marta bija gatava ņemt ēnotājas līdzi uz Latvijas Televīziju, uz balvas Kilograms kultūras pasniegšanas ceremoniju. Tobrīd viņa vēl nezināja, ka pašai būs jākāpj uz skatuves saņemt balvu - par gada pārsteigumu balsotāji bija atzinuši Latvijas pirmo metāloperu “Kurbads. Ķēves dēls”, ko producēja Marta un Elizabete.
Laura Viktorija un Daniela Hmeļņicka ēnoja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa darbiniekus. Meitenes pabija gan Kārtības policijas dežūrdaļā, gan pie Ceļu policistiem, kā arī izbrauca patruļas reidā pa pilsētu. Nepilngadīgo lietu inspektore Egija Kārkliņa iepazīstināja ēnas ar dežūrdaļas telpām, dokumentāciju, pastāstīja interesantus atgadījumus no dzīves. Meitenēm šķita interesanti, ka policijas darbā stingri jāievēro slepenība, nedrīkst, piemēram, ne uz mirkli atstāt neaizslēgtu darba kabinetu. Ceļu policisti savukārt izrādīja dienesta mašīnas un ekipējumu. Patrulēšanas laikā viņi pastāstīja, ka pilsētā ir vietas, kur vienas nakts laikā nākas iegriezties vairākas reizes, lai novērstu iespējamus noziegumus. Daniela savu nākotni saista ar dizainu, mākslu, bet Laura Viktorija Ēnu dienā nostiprināja savu pārliecību, ka tiešām ir vērts strādāt policijā.

Pēc tam meitenes devās uz stadionu, kur viņām pievienojās mūsu skolas 1.-4.klašu bērni ar savām skolotājām. Tur varēja iepazīties ar Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Zemessardzes paraugdemonstrējumiem. Valsts policijas pārstāvji stadionā iebrauca, skanot automašīnu sirēnām — viņi dzinās pakaļ Aizkraukles degvielas uzpildes stacijas aplaupītājiem. Ar dienesta suņa palīdzību laupītāji tika notverti. Savukārt ugunsdzēsēji glābēji demonstrēja liesmu dzēšanu, bet pēc tam saņēma izsaukumu uz daudzstāvu namu, par kuru šoreiz kalpoja stadiona prožektoru tornis. Viņiem vajadzēja izglābt cietušo, kurš atradās torņa pašā augšienē. Ugunsdzēsības izbīdāmās autokāpnes tomēr nesasniedza vajadzīgo leņķi un līdz torņa augšienei palika pāris nepārvaramu gaisa metru, tādēļ cietušo (par to kalpoja manekens) vajadzēja iesiet speciālās virvēs, uzmanīgi no torņa nolaist zemē un nodot mediķu rīcībā. Savukārt pacēlāja vadītājs demonstrēja kāpņu izbīdīšanu līdz divpadsmitstāvu mājas augstumam. Pēc tam zemessargi demonstrēja slēpņa ierīkošanu un cīņu ar ienaidniekiem.
Par redzēto mūsējie bija patiesi sajūsmināti. Piemēram, otrklasniece Madara mainīja savus karjeras izvēles plānus – tā vietā, lai kļūtu par dziedātāju, šobrīd Madara ir nolēmusi mācīties par policisti.

Ieteikums ikvienam skolēnam - izmantojiet Ēnu dienas sniegtās iespējas iepazīt visdažādākās profesijas!