Mūsu skolas skolēnu padomes pārstāves, septīklasnieces Keitija Kļaviņa un Katrīna Brīgere kopā ar mācību pārzini Agnesi Pulksteni piedalījās mācību ciklā "Skolu pašpārvalžu līdzdalības mācības" atpūtas kompleksā "Turbas". Mācības par pilsonisko līdzdalību, neformālo izglītību un projektu metodi organizē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Tika apgūti praktiski rīki komandas stiprināšanai un iniciatīvu īstenošanai, uzzināts vairāk par pilsonisko līdzdalību un projektu metodi. Tika iegūti jauni draugi no citām skolām. Mācības notiks vēl divos posmos, uz kuriem arī dosimies.

 

Makšķerēšana Latvijā ir iemīļots sporta un brīvā laika pavadīšanas veids – tie, kas paši nemakšķerē, noteikti pazīst kādu azartisku copmani. 16. aprīlī mūsu skolā viesojās aizrautīgs makšķernieks un Copes Lietu žurnālists Jānis Titāns. Viņš 2.-9. klases skolēniem stāstīja par savu makšķerēšanas, fotografēšanas un filmēšanas pieredzi, rādīja inventāru, mācīja, kā lasīt upi, demonstrēja video, ļāva daudz ko izmēģināt un dalīja balvas.

Jānis skolai uzdāvināja žurnāla Copes Lietas abonementu.

Trešklasnieku viedokļi:

Es priecājos, ka nodarbībā mēs uzzinājām daudz jauna par zivīm, kaut vai to, ka Latvijā ir sešas plēsīgo zivju sugas. Bija ļoti interesanti paskatīties video par lāčiem. Manuprāt, piedalīties bija vērts!

Valters Gulbis

Man patika, ka bija jāmēģina uzminēt Jāņa noķerto zivju garums centimetros, un precīzākie minētāji varēja dabūt balvās mānekļus.

Mani pārsteidza, ka Jānim bija tik daudz mānekļu un tie bija tik skaisti!

Es priecājos par viņa foto un video kadriem no dažādām sacensībām dažādās valstīs. Es uzzināju, ka Jānim ir savs video kanāls Youtubē.

Novēlu, lai viņam veiktos stipras zivis noķert, un lai viņš nekad neslimotu!

Diāna Korotkeviča

Man patika, ka visi sēdēja tik klusi un uzmanīgi klausījās Jāņa stāstītajā. Mani pārsteidza viņa zivtiņu kolekcija – bija tik interesanti apskatīt, cik dažādas tās ir! Nesaprotu, kā tas viss un vēl daudzās makšķeres ielīda viņa mašīnā! Cik laba un interesanta bija šī diena ar copes stundu!

Gabriels Kursišs

Mani pārsteidza video ar lācēnu cīkstēšanos. Patika, ka bija tik daudz makšķeru. Uzzināju, ka ir tādi žurnāli, kuros raksta par makšķerēšanu.

Patrīcija Janovska

Man patika, kā Jānis rādīja bildes, video un stāstīja. Es uzzināju, ka makšķerniekam kepons ir daļa no uniformas un ka makšķerniekam var noderēt gāzes pistole vai baloniņš, ja uzbrūk suņi. Es priecājos, ka Jānis ir tik veiksmīgs un zinošs makšķernieks! Mani pārsteidza, ka viņš ļāva mums izmēģināt metienus pie dīķa ar savām makšķerēm. Nesapratu tikai, kāda jēga ķert zivis, ja 98 zivis no simta tiek atlaistas?

Kristaps Kalniņš

 

Man patika atbildēt uz jautājumiem. Mani pārsteidza, ka Jānis ir piedalījies daudzās sacensībās. Es priecājos par šo pasākumu! Novēlu, lai Jānim veicas sacensībās gan kā žurnālistam, gan dalībniekam!

Kevins Strazdiņš

Man patika visas gumijas un plastmasas zivis. Mani pārsteidza video, kurā viņi piegāja tik tuvu lāču mammai ar mazuļiem. (no 28. minūtes) Es priecājos par Amēlijas vinnēto balviņu. Uzzināju, kā pareizi vajag mest makšķeri. Manuprāt, Jānis ir labs zvejnieks!

Niks Kuvšinovs

Otrklasnieku iespaidi:

Man patīk zvejot. Jānis uzdeva mums jautājumus, uzzināju, ka viņam pat ir savs Youtube kanāls.

Diāna Cišeiko

 

Es uzzināju, ka nav nemaz tik viegla un vienkārša tā makšķerēšana, ir daudz jāzina un jāprot. Es balvā par savu jautājumu dabūju vizuli.

Enija Gabrāne

Man patika, ka vajadzēja minēt zivju garumu. Visvairāk man patika, ka es varēju mest makšķeri pie dīķa.

Adrians Kursišs

 

Jānis mums stāstīja par forelēm, līdakām, sapaliem un citām zivīm. Vēl viņš deva dāvanas. Piemēram, iedeva balvu Enijai par tādu jautājumu: Kāpēc tu vispār ķer zivis, ja gandrīz visas palaid vaļā?!

Rūta Škena

Tādā dienā pusdienās, protams, obligāti ir jābūt zivīm!

Ēnu diena ir kļuvusi par mācību procesa neatņemamu sastāvdaļu.

Arī šis gads nebija izņēmums, un 12 skolēni devās ēnot visdažādākās profesijas – kinologu, hipologu, stjuartu, ugunsdzēsēju, anesteziologu reanimatologu, mežizstrādes meistaru, mehāniķi, masieri, pārtikas produktu izstrādes tehnologu. Patiešām žēl, ka ar visu bagātīgo informācijas piedāvājumu tieši vecāko klašu skolēni tik lielisku iespēju neizmantoja… Liels prieks par sestklasniekiem – ēnot devās vairāk nekā puse klases! Viņiem priekšā vēl trīs Ēnu dienas, un nav šaubu, ka tādu pasākumu šie aktīvie jaunieši garām nelaidīs.

Protams, milzīgs paldies vecākiem, kuri atrada iespēju izkārtot brīvu dienu darbā, lai atbalstītu savas atvases un vestu ar mašīnu uz ēnošanas vietu.

Kā gāja? Ļoti, ļoti dažādi, kā jau tas būs arī dzīvē, kur neviens sarkano paklāju nenoklās, būs jācīnās par savu vietu, jāpierāda sevi, jāiztur atlases un konkursi. Bija vietas, kur ēnojamajam priekšniecība pat nebija pateikusi, ka ieradīsies ēnas, vai arī tika atļauts pieteikties daudz jaunākiem ēnotājiem, nekā rēķinājās ēnojamais speciālists… Nācās pameklēt vajadzīgo adresi un saņemties, pirms nospiest zvana pogu pie durvīm, vai ilgi maldīties – īsta izlaušanās spēle!

Vairāki jaunieši ļoti skaidri saprata, ka priekšstati par profesiju bijuši maldīgi, un arī tas ir nenovērtējams ieguvums no Ēnu dienas. Tātad jāmeklē kaut kas cits!

Kristofers Banders ēnoja "Latvijas autoceļu uzturētāja" mehāniķi Aivaru Lejiņu Aizkrauklē. Puisim bija liels pārsteigums, ka mehāniķis no rīta nevis ķeras pie kārtējā tehnikas remonta, bet pārbauda e-pastu un apstiprina daudz dažādu dokumentu. Kopā ar savu ēnojamo Kristofers bija nelielā braucienā uz veikalu pēc rezerves daļām, jo viena darbinieka traktoram nokrita dubļu sargs. Veikalā mehāniķa draugi ēnotājam par piemiņu no šīs dienas uzdāvināja metramēru. Visaizraujošākais šķita skatīties, kā darbinieki reāli risina traktora problēmu. Kristofera secinājums - darbs ar papīriem pie datora galīgi nav viņam, labāk uzreiz ķerties pie mehānismu labošanas. Puisim jau ir reāla pieredze no darba ar tehniku vasarā.

Sestklasnieces Sabīne Dundure un Līva Laurinoviča devās uz Ogres slimnīcu, kur ēnoja masieri Maiju Liepu, kura savā profesijā strādā 16 gadus. Masiera pienākumos ietilpst novērtēt klienta vajadzības, veikt dažādas masāžas, ievērojot drošību un higiēnu, un ieteikt klientam vingrinājumus. Visinteresantāk ēnotājām bija iepazīties ar zemūdens masāžas aprīkojumu un tehniku. Meiteņu atzinums - masiera profesija ir nozīmīga, jo palīdz cilvēkam, bet nav piemērota viņām, jo ir nogurdinoša un samērā garlaicīga.

 

Marta Rogule devās ēnot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas biroja Hipologu grupas galveno inspektori Valentīnu Pavlovu.

Tā kā meitene jau otro gadu nodarbojas ar zirgiem, viņu pārsteidza ne tik daudz paši skaistie zirgi, bet aprīkojums, ar ko darbojas hipologi - piemēram, gari steki, ar ko policists var piecelt uz soliņiem guļošus cilvēkus, nekāpjot nost no zirga. Izdevās arī izjāt. Policijas zirgs nedrīkst baidīties no trokšņiem vai plīvojošiem elementiem, cilvēku masām vai transportlīdzekļiem, viņam jāspēj izpildīt komandas stresa situācijās, tāpēc zirgam nepārtraukti tiek atgādinātas un papildinātas zināšanas un iemaņas. Vissvarīgākais zirgu patruļu mērķis ir novērst pārkāpumus, aizturēt noziedzniekus, tāpat veikt preventīvas pārrunas vai atbildēt uz iedzīvotājiem interesējošiem jautājumiem.

 Interesants fakts: skrienošs zirgs var sasniegt pat 60 km/h.

Zirgu priekšrocība ir tā, ka viņi var patrulēt ne tikai pilsētvidē, bet arī meža masīvos. Viņi spēj pārvietoties pa dažādiem virsmu segumiem, pārvarēt šķēršļus un piekļūt vietās, kur to nespēj mehāniskais transportlīdzeklis. Turklāt to sportiskais un lielais augums ievieš respektu! 

Būtiski, ka dienesta zirgs atšķiras no citiem zirgiem ar savu bezbailību, kas nav iedzimta, bet tiek trenēta ikdienā. Ja sporta zirgs nedrīkst iet cilvēkam virsū, policijas zirgu apmāca tieši pretējam – iet cilvēkam virsū pat agresijas gadījumā, piemēram, kad cilvēks bļauj, vicinās ar rokām vai biedē zirgu. Arī darba vide atšķiras – dienesta zirgi strādā pilsētas apstākļos, kur regulāri sastopas ar intensīvu satiksmi – riteņbraucējiem, elektroskrejriteņiem, motocikliem, vieglajiem un smagajiem transportlīdzekļiem, kā arī sabiedrisko transportu. Tas viss apmācītiem dienesta zirgiem nerada stresu.

 

Ogres slimnīca šogad deva iespēju ēnot mediķus arī pamatskolēniem, parasti tāda iespēja ir tikai vidusskolēniem. Mūsu Guntis Popenkovs no 8. klases ēnoja anesteziologu reanimatologu. Jau no rīta skolasbiedri runāja, ka Guntis ielicis čatā bildi pilnā ķirurga ietērpā. Ēnotāji tiešām varēja operāciju zālē vērot reālu aklās zarnas operāciju. Puisis interesējas par medicīnu un daudz ko jau zina, bet Ēnu dienā reāli varēja redzēt darbībā dažādu tehniku - monitorus, sūkņus, elpināšanas iekārtas.

 

Enija Keisele devās uz Rīgas lidostu iepazīties ar airBaltic stjuartes profesiju. Vislielākais pārsteigums - cik daudz ēnu tajā dienā bija Rīgas lidostā, pie tam gribētāju tur tikt bija daudz, daudz vairāk, uz katru ēnotāja vietu bija liels konkurss. Pēc prezentācijas par airBaltic un stjuarta profesiju ēnas izpētīja lidmašīnas salonu un treniņcentrā piedalījās avārijas simulācijā, redzēja aprīkojumu, durvju atvēršanu ārkārtas situācijā un evakuēšanos no lidmašīnas.

Enija saprata, ka stjuartes profesija īsti nebūs viņai piemērota.

 

Gundega Līga Grāvīte iepazina VUGD Aizkraukles daļas inspektora Māra Ignatjeva darba pienākumus. Aizkraukles depo strādā 33 darbinieki, viena darbinieka darba stāžs ir jau 31 gads.  Inspektora galvenie pienākumi ir strādāt ar dokumentiem un informāciju, izglītot sabiedrību, piemēram, braucot uz skolām un runājot ar skolēniem. Inspektors piedalās arī glābšanas darbos, bet ne ikdienā. Ēnu dienā Gundega Līga izstaigāja depo, satika ugunsdzēsējus, iepazinās ar aprīkojumu, iekāpa jaunajā automašīnā. Noklausījās informācijas apmaiņu, vispirms par mūsu reģionu, tad par visu valsti.

Lai kļūtu par ugunsdzēsēju glābēju, jāiegūst vidējā izglītība un tālāk jāmācās Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžā. Tā kā meitenei interesē šī profesija, varbūt pēc kādiem gadiem viņa varētu kļūt par pirmo meiteni Aizkraukles depo!

 

Monta Jansone no 9. klases kopā ar Amandu Petrovu no 7. klases mēroja ceļu uz Akropoli Rīga, kur iepazina Maxima attīstības tehnologa profesiju. Ēnu bija samērā daudz, uzņēmums bija pārdomājis saturīgu dienas plānu, uzņemot jauniešus.

Attīstības tehnologa pienākumi ir izdomāt jaunu ēdienu sastāvu un dizainu, ko pēc tam tirgot veikalā ar zīmolu " Meistara marka". Ēnas gan degustēja produkciju, gan paši gatavoja groziņus. Ja patīk gatavot ēdienu un izdomāt jaunas idejas, šī ir īstā vieta darbam!

 Devītklasnieks Markuss Laurinovičs ēnoja mežizstrādes meistaru Ervīnu Broku firmā ASP PLUSS. Viņa ēnu diena bija 7. aprīlī. Todien firmā notika Sertifikācijas audits (Ja uzņēmums vēlas iegūt mežu apsaimniekošanas sertifikātu (piem., FSC – Forest Stewardship Council), tiek veikts audits, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti sertifikācijas standarti). Kopā ar mežistrādes meistaru Markuss pavadīja visu dienu, pabija uzņēmuma galvenajā birojā Jaunjelgavā un cirsmās. Markusu pārsteidza milzīgais dokumentu daudzums, ar ko jāstrādā meistariem, un puisim kļuva skaidrs, ka tik atbildīgs un stresains darbs noteikti nav viņam. Vērtīgs ieguvums no Ēnu dienas, jo tagad skaidrs, ka dokumentus Ogres tehnikumā jāiesniedz uz meža mašīnu operatora, nevis mežsaimniecības tehniķa specialitāti.

 Vēl trim septītklasniekiem sava veida Ēnu dienu sagādāja direktore Lelde Āre, aizvedot viņus uz pagasta pakalpojumu centru. Ar savu darbu Sintiju Grāvīti, Elizabeti Saulīti un Kasparu Puķīti iepazīstināja pārvaldes vadītāja Signe Gaigalniece, grāmatvede Elita Začeste un bibliotekāre Ingūna Purakalne.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gabriela Saulīte, 8. klases skolniece, 12. Jauniešu Saeimas deputāte

 Es 11. aprīlī devos uz Latvijas Republikas Saeimu, lai piedalītos 12. Jauniešu Saeimā. Tur vajadzēja ierasties ap deviņiem no rīta, es biju pati pirmā, kas reģistrējās.

Jauniešu Saeimā ievēl 100 jauniešus no visas Latvijas, ieradušies bija 97, un es biju viena no tiem. Paldies maniem vēlētājiem par doto iespēju!

Reģistrējoties katram deputātam iedeva somu, kurā bija pildspalva, piespraudīte ar Jauniešu Saeimas logo un caurlaide, uz kuras bija vārds un uzvārds, tās iekšā arī bija čips, lai varētu tikt Saeimas un komisiju telpās. Somā arī bija mape ar dokumentiem.

No rīta notika pirmā sēde, kurā mēs iemācījāmies, kā izmantot balsošanas pulti, uzzinājām, kāds būs dienas grafiks. Pēc pirmās sēdes mēs devāmies uz savām komisijām. Es biju izvēlējusies strādāt Aizsardzības un drošības komisijā. Komisiju vadīja Raimonds Bergmanis. Man patika, ka manu ideju noklausījās visi, kas bija komisijā. Divarpus stundas ilgajās diskusijās mēs aktīvi debatējām, vērtējām idejas un balsojām. Noslēgumā piecas idejas tika izvirzītas tālākai virzībai. To vidū bija priekšlikumi par reģionālu pieeju militārās industrijas attīstībai, autoceļu infrastruktūras nozīmi aizsardzībā, Nacionālo bruņoto spēku prestiža celšanu, valsts valodas un valsts aizsardzības mācības stiprināšanu.

Idejas tika iekļautas 12. Jauniešu Saeimas deklarācijā, ar kuras saturu vēlāk iepazīsies arī Saeimas deputāti, kas var apsvērt iespēju deklarācijā paustās idejas aktualizēt Saeimas darbā.

Pēc 50 minūšu gara pusdienu pārtraukuma mēs gājām uz otro sēdi, kur varēja debatēt  par tiem punktiem, kurus citas komisijas izvēlējušās iekļaut deklarācijā. Tas viss notika gandrīz četras stundas. Šogad bija mans izmēģinājuma gads, tāpēc es tikai klausījos – pārējie deputāti bija studenti un vidusskolēni, no pamatskolām biju tikai es un vēl viena meitene. Pēc tam mums bija apbalvošanas ceremonija, kur apbalvoja visus 12. Jauniešu Saeimas deputātus. 

Kā 12. Jauniešu Saeimas deputātei man patika gandrīz viss, jo es iemācījos, kā runāt ar svešiem cilvēkiem un kā pareizi debatēt. Es arī uzzināju, cik grūti, bet aizraujoši ir būt par politiķi. Tā bija vislabākā pieredze manā mūžā! Es noteikti nākamgad atkal piedalīšos 13. Jauniešu Saeimas darbā, ja vēlētāji dos man tādu iespēju.

Attēlos: Gabriela iegrimusi dokumentu izpētē; kopbilde.

15. aprīlī Pētera Barisona Aizkraukles mūzikas skolas akordeonisti Ralfs Rušmanis un Sintija Grāvīte izcīnīja godpilno II vietu XXII Starptautiskajā akordeonistu-solistu un ansambļu konkursā “Naujene 2025”.

Lepojamies ar mūsu septīklasnieces Sintijas sasniegumu un muzikālo sniegumu!

Dabas vēstniecības izveidotajā un krātajā Pasaules smilšu kolekcijā aplūkojami smilšu paraugi no visiem kontinentiem, vairāk kā 120 dažādām pasaules vietām.

Lielu daļu kolekcijas paraugu uz Latviju ir atgādājis Dabas vides estētikas metodes autores Diānas Timofejevas tēvs Pēteris Strubergs. No 2009. gada kolekcijas paplašināšanā ir piedalījušies studenti, topošie speciālisti, bērnu vecāki, ārvalstu draugi un citi idejas atbalstītāji. Ik gadu kolekcija papildinās ar jaunu paraugu un oriģinālu stāstu.

Pasaules smilšu kolekcija plāno apceļot Latviju un dot iespēju to iepazīt ikvienā novadā.

Šonedēļ Pasaules smilšu kolekcija aplūkojama skolas svinību zālē un katrs var izgatavot kādu radošu darbiņu ar krāsainām smiltīm.

Tev bieži vien neizdodas atrast laiku, lai apmeklētu pagasta bibliotēku? Tev liekas, ka vajadzīgā grāmata tur tāpat noteikti nebūs atrodama? Tev gribētos izlasīt kādu grāmatu, par ko esi daudz dzirdējis? 

Tagad pagasta bibliotēka nāks tev tuvāk! Kā sakāmvārdā, kad auzas iet pie zirga! Daudzeses pagasta bibliotekāre Ingūna izveidos jauniešu grāmatu kolekciju un atvedīs to uz skolas bibliotēku, no kurienes tu varēsi ērti paņemt sev interesējošo lasāmvielu. Nāc otrdien, pirmajā garajā starpbrīdī pulksten 12.05, satiec Ingūnu skolas bibliotēkā un atklāj viņai savas vēlmes - ja tev vajadzīgā grāmata nebūs atrodama bibliotēkā Daudzevā, to varēsi saņemt ar starpbibliotēku abonementa starpniecību! Iesaki arī, kāda literatūra būtu jāiepērk turpmāk! 

 

Zinātkārie sākumskolēni turpina pētīt, ar ko nodarbojas cilvēki, bez kuriem skolas dzīve nav iedomājama – kārta pienākusi lietvedei Elitai Auzānei un saimniecības daļas vadītājam Gatim Brīgeram.

Elitas kabinets ir pavisam mazs, bet darīts tur tiek tik daudz! Dokumentu pārvaldība gan bērniem vēl ir noslēpumaina un neizprotama, tāpēc ikdienā Elita tiek saukta arī par kopēšanas skolotāju.

Viņa rītos precīzi reģistrē, cik bērnu nav skolā, lai virtuves saimnieces zinātu, cik pusdienotājiem gatavot maltīti.

Lietvedīte sniedz arī pirmo medicīnisko palīdzību. Bērni varēja ieskatīties arhīvā.

Kronējuši Elitu par dokumentācijas karalieni un saņēmuši atbildes uz visiem saviem jautājumiem, viņi gribēja tālāk doties uz Gata kabinetu, bet, ak vai, saimniecības pārzinim tāda nemaz nav!

Tāpat nebūtu laika sēdēt kabinetā, jo pilnas rokas darba, remontējot visu, kas skolā salūzis (salauzts). Tāpēc parunāties ar Gati devāmies uz skolas direktores kabinetu.

Arī saimnieks tika pie kroņa kā remontu karalis!

Vai tiešām novērošanas kameras piefiksē un direktore Lelde datora ekrānā redz visas mūsu blēņas?

Ceturtdien sākumskolēniem "Latvijas skolas somas" programmas ietvaros notika ilgi gaidītā tikšanās ar rakstnieci Eviju Gulbi. Jau no mācību gada sākuma čakli lasījām rakstnieces grāmatas, un katrs sākumskolēns labi pazīst žurkulēnus Koko un Riko. Kā apliecinājums tam bija roku mežs, kad Evija lūdza pacelt roku tiem bērniem, kuriem jau ir zināmi mazo grauzēju piedzīvojumi.

 

Šogad skolā īpašu vērību pievēršam lasītprasmes veicināšanai - I semestrī bērni jau tikās ar rakstnieci Inesi Valteri.

Evija Gulbe pastāstīja, kā rodas grāmatu ideja un tēli, kā notiek ilustrāciju radīšana.

 

Interaktīvā saruna ar rakstnieci iekļāva fragmentus no grāmatām, sarunas un vizuālus materiālus, īpašu uzmanību veltot Koko un Riko tēliem, to raksturojumam. Bērni uzzināja, kas ir fragments, stāsts, grāmata, grāmatu sērija, manuskripts, skice, ilustrācija. Ar aizrautību skolēni uzdeva jautājumus rakstniecei un atbildēja uz viņas āķīgajiem jautājumiem.

Visi kopā pārbaudīja rakstnieces līdzpaņemtās skolas somas saturu - kam jābūt skolēna somā, un ko noteikti nevajadzētu ņemt līdzi. Liels bija bērnu prieks, ieraugot somā arī pašus Koko un Riko.

 

Uzdāvinājām Evijai mūsu absolventes Ilutas uztamborēto žurciņu, kurai vēl nebija vārda, gluži kā zaķēnam no rakstnieces  grāmatas "Zaķēns, kuram nebija vārdu", ar vēlējumu, lai mazais grauzējs kļūst par kādas jaunas bērnu grāmatas galveno varoni.

 

Rakstītāja un čakls lasītājs - Evija Gulbe un Valters Gulbis

 

Lūpu krāsai noteikti nav vietas skolas somā! Bet šī lūpu krāsa patiesībā ir viltīgi nomaskējusies dzēšgumija!

Pieaugušajiem bieži nemaz neienāk prātā, ka bērni bieži vien domā, ka visi rakstnieki ir jau sen miruši, jo mācību grāmatās pārsvarā ir fragmenti no klasiķu darbiem. Laikam tāpēc pirmklasnieks Marks cieņpilni un mīļi vārdu rakstniece raksta ar lielo burtu.

 

Daudzeses žurkulēnu mudžekļa vidū ir samīļojamā Evija!

 

Uz skatuves kāpnēm aizrautīgi tiek izspēlēta improvizēta leļļu teātra epizode ar Koko un Riko piedalīšanos.

 

Man patika, kā mēs taisījām žurku austiņas, kā dabūjām grāmatzīmi un Evijas Gulbes autogrāfu.

Visas viņas grāmatas ir smukas un krāsainas, man patika, kā mēs spēlējām spēli, kurā rakstniecei bija jāatrod paslēpušies Koko un Riko. Paldies Evijai Gulbei par visu!

Diāna Korotkeviča

 Man šodien ļoti patika uzzināt, ka Koko un Riko stāsti tapa, pateicoties rakstnieces meitiņai Elizabetei. Paldies Rutiņai, ka noorganizēja mums šo pasākumu!

Kevins Strazdiņš

 Man patika, kā rakstniece izdomāja, ka grāmatu sērijai par žurciņām būs nograuzti stūri. Tos gan nenograuza žurkas vai cilvēki, bet tipogrāfijas iekārta. Vēl bija ļoti aizraujošas abas spēles, ko izspēlējām. Gan paslēpes, gan uzmanības un koncentrēšanās spēle. Un, protams, grāmatzīmes ar zīmodziņiem un austiņas!

Patrīcija Janovska

 Bija interesanti uzzināt, kā top grāmata - no idejas līdz gatavai grāmatai veikala plauktā. Kā rakstniece sadarbojas ar mākslinieci Lindu Lošinu.

Dāvis Gailītis

Paldies programmai Latvijas skolas soma, ka tajā ir piedzīvojams tik brīnišķīgs literārs notikums! 

Lai Sēlijas pavasara vējš iedvesmo Eviju Gulbi jauniem rakstu darbiem!