21. septembrī skolā norisinājās futbola turnīrs 3x3, kurā piedalījās 2. un 3. klases skolēni.

Paldies sporta skolotājam Mārtiņam Lielupam!

Paldies Futbola federācijai un Torņa ielas saldumiem par balvām!

Otrdien uz Dzejas pēcpusdienu sanāca mūsu sākumskolēni.

Pasākumu ar lielu atbildības sajūtu vadīja Enija un Adrians no 4. klases.

Pārrunājām, ar ko tad atšķiras dzejolis un parasts stāsts - stāsts stāsta, kas notika, dzejolis palīdz sajust un iztēloties. Dzejnieks ir kā vārdu treneris. Viņš trenē vārdus, līdz tie skan skaisti, precīzi un interesanti.

Dzeja ir tad, kad vārdi ne tikai kaut ko pasaka, bet arī rada sajūtas un bildes mūsu galvā.

Ritms ir dzejoļa sirdspuksti. Tāpat kā sirds pukst: tuk-tuk, tuk-tuk, arī dzejoļa vārdi skan noteiktā kārtībā. Daži dzejoļi iet lēni, daži ātri, bet gandrīz vienmēr tiem ir sava gaita.

Ar dažādu autoru dzejoļiem uzstājās paši bērni – pa vienam, pāros, visa klase kopā.

Interesanti, kāpēc Dzejas dienas atzīmējam tieši septembrī? Dzejoļus taču lasām un mācāmies no galvas visu gadu! Lielākie zināja atbildi – Dzejas dienu tradīcija aizsākās Raiņa 100. dzimšanas dienas atcerē 11. septembrī, pirms 61 gada, un ir dzīva joprojām.

Pirms vairāk nekā simt gadiem Latvijā bija cilvēks, kura vārdu zināja visa tauta. Kad viņš runāja, cilvēki klausījās. Kad viņš rakstīja, cilvēki lasīja. Kad viņš publicēja dzejoli, tas bija notikums. Šo cilvēku sauca Rainis. Daudzi cilvēki prot rakstīt vārdus, bet Rainis prata vārdus pārvērst gleznās. Tāpēc viņu var saukt par vārdu burvi.

Ja Rainis šobrīd mācītos mūsu skolā, viņš droši vien būtu tas bērns, kurš daudz lasa, uzdod interesantus jautājumus un vienmēr domā, kā padarīt lietas labākas.

Rainis bija cilvēks, kurš palīdzēja latviešu vārdiem ceļot pa pasauli un pasaules vārdiem atceļot uz Latviju.

Zālē bija arī kāda nopietna, skaista un gudra meitene no 8. klases ar noslēpumainu mapīti – pie saviem jaunākajiem skolasbiedriem viesojās Evija Amēlija.

Izrādās, nav jābūt pieaugušajam, lai spētu uzrakstīt īstu dzejoli – radoša iedvesma var atnākt arī 11 gadu vecumā, kad Evija uzrakstīja savu pirmo dzejoli. Viņu dzejoļu rakstīšanai iedvesmo viss apkārt notiekošais, meitenei patīk Guntara Rača grāmatas. Mazie izbrīnīti klausījās Evijas nolasītajā dzejolī.

Paldies katram, kurš novērtē dzejas vārdu spēku!

Jau rīt 1.-4.klase dosies dabā.
Mācīsimies atšķirt dažādus kokus, pētīsim zvēru pēdas un atklāsim jaunas apkārtnes vietas! 

Video