Paldies 5. klasei ar audzinātāju skolotāju Beāti Bieli par Valentīndienas pēcpusdienu sākumskolēniem! 

Valentīna dienas priekšvakarā skolā notika skatuves runas konkurss. Savu skolasbiedru un žūrijas priekšā dzejoli runāt varēja ikviens, kurš bija sagatavojies.

Žūrijā darbojās skolas direktore Lelde Āre, mācību pārzine Agnese Pulkstene, skolotāja Ilona Rauza un mūsu skolas bijusī skolotāja Aija Tukiša.

Uz skatuves runas konkursa nākamo kārtu Aizkraukles novada vidusskolā izvirzīti:  

• 1. klase: Rinalds Kuvšinovs un Mairita Putriča;

• 2.-3. klase: Valters Gulbis un Gabriels Kursišs;

• 4.-6. klase: Gints Roberts Grāvītis un Kintija Bērziņa;

• 7.-9. klase: Elizabete Saulīte un Katrīna Brīgere vai Gundega Līga Grāvīte.

• Katrīna un Gundega Līga parādīja ļoti līdzvērtīgu sniegumu, tādēļ viņām atlase vēl turpināsies – visu izšķirs viņu izvēlētā prozas fragmenta izpildījums.

Paldies skolotājiem, kuri sagatavoja konkursantus!

Pirmdien, 17. februārī, desmito gadu pēc kārtas Latvijā, bet pirmo reizi mūsu skolā notiks akcija "Silto džemperu diena", kuras laikā cilvēki aicināti savā dzīvesvietā vai darbā mazliet samazināt telpas gaisa temperatūru un uzvilkt siltāku džemperi.

Iniciatīvas rīkotāji skaidro, ka šī pasākuma mērķis ir veicināt videi un klimatam draudzīgākus paradumus. 

Akcija "Silto džemperu diena" radās 2005. gadā, kad ekoskolas Beļģijā aicināja sabiedrību pievērst uzmanību klimata pārmaiņām un veikt vienkāršas ikdienas darbības – samazināt apkures jaudu un uzvilkt siltāku džemperi, biežāk braukt ar velosipēdu vai staigāt kājām, izvēlēties vietējos, bioloģiski audzētos, pēc iespējas augu valsts, produktus un citas.

Egle un tās radinieki, citi skujkoki, ir brīnumu pilni augi, kam mēdzam nepelnīti paskriet garām, tādēļ jau piekto gadu LVM Kalsnavas arborētums aicināja pirmklasniekus kopā ar visiem četriem Latvijas savvaļā dabīgi augošajiem skujkokiem – priedi, īvi, kadiķi un, protams, egli, svinēt Egles vārdadienu.

Pirmajā uzdevumā bērni no sāls šķīduma uzbūra mirguļojošu sniedziņu uz čiekura.

Otru egles čiekuru nolika siltumā un sausumā, lai tas atvērtos, un pēc tam izpētīja izbirušās sēkliņas.

Katrai sēkliņai ir spārns, kas dod sēklām superspēju lidot, lai tiktu tālāk un iesētos. Vienā egles čiekurā var būt no 200 līdz 250 sēklām.

Otrajā uzdevumā bērni pētīja ļoti neparasto skujkoku īvi. Dārzos un parkos īve sastopama visā Latvijā, bet mums tuvumā neaug, tāpēc ar šo koku bērni iepazinās internetā. Savvaļā īve sastopama tikai piekrastē, kur maigāks klimats. Īves miza, skujas, koksne, sēklas ir ļoti indīgas! Vienīgā īves daļa, kas nav indīga, un ir pat garšīga, ir sarkanais sēklapvalks. Tā ir dabas viltība, lai palīdzētu sēklām izplatīties – putni apēd sēklapvalku, bet indīgā sēkla vesela iziet cauri putna zarnu traktam un, nonākot augsnē, uzdīgst.

Visizplatītākā koku suga Latvijā ir priede. Bērni mācījās noteikt nelielu priedīšu vecumu un savāca skujas, kuras skolā sagrieza un izbaudīja aromterapiju, lai neviens bacilis neķertos klāt! Liels pārsteigums bērniem bija lipīgie un smaržīgie sveķi.

Lai bez roku sadurstīšanas varētu izpētīt egles aso radinieku kadiķi, tā zariņu ielika caurspīdīgā kabatiņā.

No pārējiem skujkokiem kadiķis atšķiras ar īpatnējiem čiekuriem – ogām jeb čiekurogām. Sēklu nogatavošanās notiek tik ilgi, ka uz viena zariņa līdzās atrodas gan pirmā gada zaļās, gan otrā un trešā gada zilās čiekurogas. Nereti turpat ir arī pavisam vecās – jau sačokurojušās un brūnās čiekurogas.

Katram skolēnam tapa maza grāmatiņa ar uzzīmētiem visiem četriem skujkokiem.

Paldies par materiāliem LVM Kalsnavas arborētumam!

Mēs – otrā, trešā un ceturtā klase – devāmies ekskursijā uz Aizkraukli.

Vispirms mēs braucām uz novada centrālo bibliotēku. Mūs vispirms aizveda pa kāpnēm uz leju, uz lasītavu. Tur bija ļoti daudz preses izdevumu un enciklopēdiju, arī liela sveču un uzpirksteņu izstāde.

Tālāk varējām apskatīt skaistu gleznu izstādi. Mums arī teica, ka tās gleznas var nopirkt, un es biju šokā. Pa dienesta kāpnēm uzkāpām uz pieaugušo nodaļu, pēc tam pa apmeklētāju kāpnēm nonācām bērnu nodaļā. Mēs tur runājām dzejoļus, tad nostājāmies alfabēta secībā.

Muzejā “Kalna Ziedi” mums stāstīja par senām lietām un priekšmetiem. Lējām sveces, pēc tam pamēģinājām malt graudus ar dzirnakmeni un aplūkojām stelles.

Tad braucām uz pastaigu taku pie Daugavas. Mēs skraidījām, pikojāmies un sacentāmies. Es secinu, ka visiem bija jautri!

Valters

Muzejā mēs izmēģinājāmies pacelt akmeni, kuru, kā teikā stāstīts, nesa velns, un akmenī palikuši viņa nagu nospiedumi. Pacelt tomēr neizdevās.

Otrā muzeja ēkā mēs gatavojām sveces – lai sanāktu skaista svece, vajadzēja 25 reizes iemērkt dakti izkausētā parafīnā.

Cik laba un balta bija šī ekskursija!

Gabriels

Kad visas bibliotēkas telpas bija izstaigātas un izpētītas, gide mums parādīja bibliomātu, kas atrodas ārā pie bibliotēkas durvīm. Tur var nodot un saņem grāmatas tie cilvēki, kam nesanāk atnākt uz bibliotēku tās darba laikā.

Kevins

Aizkraukles bibliotēkā man patika klusuma kabīne, tikai nepatika, ka tai nebija durvju.

Muzejā es savu sveci taisīju kā redīsu – iekšā baltu ar sarkanu miziņu. Sveces taisīt bija tiešām aizraujoši!

Donāts

Man ļoti patika gleznu izstāde bibliotēkā! Muzejā interesants likās kalpiņš un visi tie senie trauki.

Rafaels

Muzejā es uzzināju, kas ir kalpiņš – tāda lieta, ar kuru varēja vieglāk novilkt zābakus agrākos laikos. Pastaigā gar Daugavu mēs pikojāmies, skaitījām kāpņu pakāpienus. Pusdienas ēdām autobusā – sviestmaizes ar žāvētu gaļu un gurķiem, banānus, cepumiņus, un dzērām karstu liepziedu tēju ar medu.

Gints

Muzejā “Kalna Ziedi” bija tik daudz vecu mantu! Gludeklis, kas darbojas ar oglēm, malējs ar akmeņiem, ko griež ar roku spēku. Pēc muzeja aizbraucām uz pastaigu taku pie Daugavas. Es ar draugu pikojām skolēnus, kas kāpa pa kāpnēm augšā. Bija smieklīgi!

Man vislabāk patika pikoties, muzejs, bibliotēka, sveces un pastaiga. Visvisvislabāk patika pusdienas.

Ainārs

“Bagātini savu dzīvi dodams, sniegdams, dāvinādams! Mūsu tautas gudrība vēstī, ka dots devējam atdodas desmitkārt. Tas nav jāpārbauda. Tas jau ir tūkstoškārt pārbaudīts. Dotais atgriežas kā gandarījums, kā prieks, kā dzīves piepildījums un jēga” - tā dzejniece Māra Zālīte.

Vislabākā dāvana, ko uzdāvināt sev svētkos, ir dot citam kaut ko, kas nepieciešams. Tā 1935. gadā bijušais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis savā vārda dienā 28. janvārī uzdāvināja savai bērnības skolai grāmatas, iedibinot akciju “Draudzīgais aicinājums”, kuras mērķis ir atcerēties savu kādreizējo skolu un dāvināt tai grāmatas, ziedot līdzekļus skolu fondiem.

Savukārt 2025. gada Kārļos jau cits Kārlis, Daudzeses pamatskolas 2001. gada absolvents Kārlis Rupenheits atsūtīja savai pirmajai skolai brīnišķīgu dāvanu – universālu koka meistardarbu, ko no vienas puses izmantot kā leļļu teātra skatuvi, bet no otras – kā veikalu vai kafejnīcu.

Īsts, dzīvs, smaržīgs koks, meistara roku sasildīts, nevis plastmasa – tāda vērtība mūsu laikos!

Savos sākumskolas gados Kārlis pats ar aizrautību spēlēja teātrī pie savas pirmās audzinātājas skolotājas Dinas Upelnieces, tāpēc dāvanu atsūtīja tieši viņai, bet aizrautīgi to izmantot varēs visi sākumskolēni.  Piemēram, 3. klases meitenes Diāna un Patrīcija, spēlējot kafejnīcu, kases aparātu un citu inventāru radoši pagatavoja no Lego klučiem! Vēl tikai jāuzšuj skatuves priekškars, bet stienītis tā nostiprināšanai jau paredzēts un iestrādāts konstrukcijā. Šobrīd skolā gatavojamies skatuves runas konkursam, un jaunā skatuvīte tiek izmantota kā televizora ekrāns, kurā pārējie var skatīties kultūras pārraidi – dzejas lasījumus.

Lūk, “mazajā izlaidumā”, beidzot 3. klasi, Kārlis iejūtas Rausīša tēlā.

Spožas viņa lomas uz skolas teātra skatuves bija arī Kraukšķītis un Sprīdītis.

Paldies, Kārli!

Liekas, tas bija vēl pavisam nesen, kad 2024. gada absolventi Endija Elizabete Zēvalde un Kristaps Popenkovs mācījās mūsu skolā un klausījās, kā par savām tālākās izglītības gaitām pēc pamatskolas stāsta ciemos atbraukušie skolas beidzēji. Kas zina, vai toreiz viņi apņēmās: es arī tā darīšu, bet nesen abi jaunieši izteica piedāvājumu runāt ar skolēniem, ko mēs ar lielu prieku pieņēmām! 

Endija Elizabete dalījās pieredzē, ko nozīmē mācīties Rīgā. Pēc 9. klases viņa iestājās Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, viesmīlības pakalpojumu specialitātē. Ko lauku bērnam nozīmē kopmītņu dzīve, ar kādām izmaksām jārēķinās, kādi ir pasniedzēju attieksme - tas bija interesanti un noderīgi!

Kristaps Popenkovs izvēlējās apgūt automehāniķa profesiju tepat novadā, Aizkraukles profesionālajā vidusskolā. Līdz ar to viņš mierīgi var izbraukāt uz mājām katru dienu, un kopmītņu dzīves smalkumus pastāstīt nevarēja. Kristaps mudināja mainīt attieksmi pret skolotājiem un dzīvi vispār, lai vēlāk nebūtu grūti iekļauties jaunajā skolā. Paldies! 

Bijušie devītie, mēs gaidām ciemos arī pārējos! Gribam dzirdēt, kā iet Jēkabpils, Ogres un Rēzeknes tehnikumā, Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, Kokneses vidusskolā!

Nu ko, mēģināsim vēl vienu reizi? Mūsu virtuves saimnieces tiešām būtu pelnījušas uzvaru šajā konkursā! 

LDUSA mājaslapa