Gan paši jaunākie lasītāji, gan pusaudži, gan pieaugušie atradīs kaut ko aizraujošu plašajā jauno grāmatu klāstā, ko nupat saņēmusi skolas bibliotēka. 

No sērijas "Es lasu zilbi pa zilbei" līdz "Bezgalīgajam stāstam", ko savā bērnībā ekranizētu skatījās tagadējie mūsu skolas skolotāji. Prieks tiks arī Kapteiņa Apakšbikša cienītājiem; tiem, kas sekoja ceļojumam uz planētu Keplers62; iepazīsim Klanu kaķu sēriju un latviešu rakstnieku Ērika Kūļa, Arno Jundzes, Baibas Zīles, Dzintara Tilaka un Ilzes Skrastiņas darbus, un vēl, un vēl...

Lai katra grāmata atrod savu lasītāju, un, aizejot Ziemassvētku brīvdienās, šis galds ir tukšs! 

Šorīt iededzām otro Adventes sveci mūsu Ziemassvētku kompozīcijā. Turpinās skolas rotāšana. 

Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,

Un brīnuma tuvums ir pasauli skāris:

Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,

Caur Dvēselēm, Laiku – uz Mūžības pusi…

Medicīnas vēstures muzejs kopā ar Veselības ministriju ir uzsācis darbu pie Bērnu muzeja kā mūsdienīga veselības pratības centra skolu jaunatnei izveides. Bērnu muzeja ekspozīcija “Viens vesels” stāstīs par veselību kā cilvēkus un ekosistēmas vienojošu lielumu. Jaunajā ekspozīcijā līdztekus zinātnei un nākotnes tehnoloģijām nozīmīga loma būs ierādīta arī empātijai.

Pasaulē netrūkst bērnu muzeju, kurus ir veidojuši pieaugušie, tādēļ Medicīnas vēstures muzejs talkā pie satura izstrādes aicina arī bērnus - iesākumā notika bērnu jautājumu vākšanas kampaņa, bet 1. decembrī muzejā ieradās Daudzeses pamatskolas 2. un 4. klases bērni, lai izpētītu vienu no bērnu uzdotajiem jautājumiem: “Vai kaķi raud?”. Koprades darbnīcā muzejā bija iesaistīti veterinārijas, ārstniecības un muzeja speciālisti. Radošā veidā kopā tika izzināti jautājumi par kaķiem, asarām un emocijām.

Bērni savos domrakstos braucienu nosaukuši par Balto ekskursiju un vērtē kā vienu no visu laiku labākajiem piedzīvojumiem. Ieskatīsimies 4. klases skolēnu iespaidos!

“Amēlija:

Ceļā uz Rīgu es un vēl daži bērni nesēdējām ierīcēs, bet lasījām grāmatu. Muzeja skolotājas bija ļoti pacietīgas un smaidīgas!

Emīls:

Mēs pētījām kaķa skeletu un arī paši izlikāmies par kaķiem. Vienā muzeja zālē skanēja kaķa murrāšanas ieraksts.

 Loreta:

Pa ceļam uz Medicīnas vēstures muzeju mēs redzējām Nacionālo teātri, kuram dienu iepriekš bija apritējuši 104 gadi. Pie teātra mēs nofotografējāmies. Teātris bija liels un skaists, un tieši tur tika dibināta mūsu valsts. Ostā redzējām karakuģus.

 Renārs:

Muzejā mēs sadalījāmies grupās – melnie kaķi un baltie kaķi. Stāstījām par sevi, saviem kaķiem, un ļoti daudz uzzinājām un izpētījām. Ir forši, kad var saņemt atbildes uz visiem saviem jautājumiem. Radošajā darbnīcā mēs zīmējām un taisījām mājas kaķiem, bija jauki palīdzēt citiem darbā un pašam saņemt palīdzību no klasesbiedriem. 

Kaspars:

Muzejā mēs runājām, jautājām, klausījāmies, veidojām, skatījāmies filmu, sēdējām uz spilveniem un spēlējām spēles. Es uzzināju par asaru dziedzeriem, kuri atrodas virs acīm, un par smadzenēm, kā tās kontrolē emocijas. Vadītājas bija ļoti jaukas! Un vai jūs kāds esat ēduši pusdienas muzejā? Mēs ēdām!

Kristers:

Bija jautra mācīšanās, spēles veidā. Es biju reportieris – filmēju un intervēju koprades darbnīcas dalībniekus, gan skolasbiedrus, gan pieaugušos. Uzdevu viņiem jautājumus gan par asaru dziedzeriem, gan par kaķu mājām.

Es jutos ļoti, ļoti labi, jo bija jautri un trīs stundas paskrēja kā viens mirklis.

Kintija:

Muzejā man patika viss! Iesaku visām klasēm turp aizbraukt. Mēs pētījām, vai kaķi raud. Kā jūs domājat, vai kaķi raud? Jā, kaķi raud. Ja viņiem ir mājas un mīļi cilvēki, tad neraud, bet, ja nav, tad raud…

Maksims:

Es daudz uzzināju gan par kaķiem, gan par cilvēka ķermeni, īpaši par acīm un smadzenēm. Bija ļoti interesanti runāt ar darbnīcas skolotāju, viņa atbildēja uz visiem maniem jautājumiem.”

Jau galīgā tumsā, piecos, mūsu oranžais busiņš (attēlā otrklasnieka Gabriela skatījumā) piestāja pie Skrīveru mājas saldējuma kafejnīcas. Mūs tur jau gaidīja Emīls un Mārtiņš.

 “Kintija:

Skrīveru mājas saldējumā gan es, gan lielākā daļa ekskursantu bijām pirmo reizi. Oficiants Emīls bija mums sagatavojis trīs saldējumus – šokolādes, zemeņu un biezpiena – aveņu. Tiem varēja pievienot dažādas mērcītes, ogas, sukādes, piparkūkas. Es tiešām pārēdos saldējumu!

Kaspars:

Emīls vispirms nolasīja mums dzejoli par saldējumu un pastāstīja par šī saldā kāruma rašanas vēsturi. Agrāk tikai karaļi un karalienes varēja to baudīt. Kafejnīcā bija ļoti mājīgi, viņiem jau bija izrotāta eglīte un pie tās nolikts krēsls Ziemassvētku vecītim. Mēs mielojāmies, klausījāmies mūziku un kopā ar Emīlu dejojām macarenu!

Renārs:

Emīls vispirms iededza sveces uz galdiņiem, pēc tam atnesa senu grāmatu par saldējuma vēsturi. Un tad jau uzbūra milzu bļodu ar dažādiem saldējumiem. Mans mīļākais ir zemeņu saldējums. Mums parādīja arī visdažādākās piparkūku mīklas, ko viņi gatavo tagad, Ziemssvētkus gaidot.

Mājās braucot, mēs dziedājām.

Loreta:

Skrīveru saldējuma kafejnīcā mūs sagaidīja oficiants Emīls, viņš sapazinās ar mūsu klases Emīlu. Saldējumi bija lieliski, Emīls – laipns un jauks!

Emīls:

Bija forši iepazīties ar savu vārda brāli! Mēs degustējām saldējumu un dejojām. Man tik ļoti garšo saldējums!”

Vairāk foto - Daudzeses pagasta mājaslapas galerijā

Eiropas Medus brokastis ir pasākums, kas dod iespēju Latvijas skolēniem no biškopja uzzināt, kā rodas medus, par medus ievākšanas nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī degustēt medu, tādējādi popularizējot biškopības produktus un nozari kopumā.

Pasākums notiek ik gadu visās Eiropas skolās un bērnudārzos kopš 2007. gada. Latvijā šī akcija notiek kopš 2014. gada. Mūsu skolā Medus brokastis notika otro gadu.

30.novembrī mūsu skolu apciemoja biškope Līvija Golovecka, kuras bitītes vāc nektāru Daudzeses pagastā.

Līdzi viņa bija paņēmusi dažādus medus veidus, vaska sveces, dravnieka aprīkojumu un aizraujošu prezentāciju.

Skolēni uzmanīgi klausījās, skatījās, jautāja, saņēma atbildes un, protams, degustēja triju veidu medu – pavasara ziedu medu, lapu medu un dažādu ziedu medu. Katram medus veidam atradās cienītāji.

Piektklasnieki pagaršoja medu pirmie un par garšīgāko atzina lapu medu.

 Pēc tam galdā tika celta maizīte un gāja vaļā mielošanās ar dažādu medu, varēja nogaršot bišu maizi, ziedputekšņus, izmēģināt roku šūnu atvākošanā un pagaršot medu ar visām šūnām.

Kā jau daudzesiešiem pieņemts, sirsnībā un pateicībā samīļojām Līviju un gaidīsim atkal ciemos uz nākamajām Medus brokastīm jau nākamgad!

Šogad Medus brokastis skolās visā Latvijā izvērtušās īpaši plaša un notiek programmas "ES medus – gards un videi draudzīgs" ietvaros. Medu izgaršot šogad ir iespēja jau krietni kuplākam skaitam bērnu nekā iepriekš. "Pērn Latvijā medu nogaršoja nedaudz pāri par 2000 bērnu, šogad mūsu mērķauditorija ir gandrīz 16 000 bērnu. Tātad caur šo projektu esam ļoti lielā mērā palielinājuši to bērnu skaitu, kuri brokastīs tiek pie medus, uzzinās, kā medus rodas, un spēs klātienē satikt biškopi," norāda Latvijas Biškopības biedrības vadītājs Guntars Melnis.

Šorīt iededzām pirmo Adventes sveci Ziemassvētku kompozīcijā, ko brīvdienās uzbūra mūsu Ineta Gulbe un Vita Brēde. 

Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti.
Ir Pirmā Advente - kluss sākums, 
Kad jaušams Ziemassvētku nākums…

Pavisam maz laika atlicis, lai uzlabotu mācību sasniegumus un būtu lielāks prieks par I semestra atzīmēm gan pašiem, gan skolotājiem un vecākiem. 

Decembrī skolā gaidāms daudz notikumu - virtuālās realitātes izrāde “Īsumā par Visumu”, atkarību profilakses pasākums vecākiem un skolēniem, Zinātniskā teātra “Laboratorium.lv” izrāde un saldējuma darbnīca, nodarbība par drošību internetā sākumskolēniem un vecākiem un, protams, Ziemassvētku eglītes pasākums. 

Aizvadītas divas notikumu pilnas patriotisma nedēļas, ko noslēdza valsts svētku svinīgais pasākums 17. novembrī.

Dienu pirms tam grābām lapas skolas teritorijā. No rīta Aizkraukles novada dome savā sēdē bija apstiprinājusi mūsu Simonu Pužuli par pilntiesīgu skolas direktori, un lapas viņa grāba ne vairs kā direktora pienākumu izpildītāja, bet pavisam īsta direktore.

Arī sakot svinīgo uzrunu, Simona atzina, ka sajūtas tomēr ir savādākas un uztraukums lielāks.

Pasākuma laikā tika apbalvoti mazie Lāčplēši, čaklākais lapu grābējs Gints Roberts Grāvītis, pie ceļojošajiem kausiem tika ierindas skates un konkursa “Dari! Zini! Proti!” uzvarētājas klases.

Uzzinājām aptaujas par latviskāko vārdu uzvarētāju mūsu skolā – tas izrādījās vārds rupjmaize.

Tu, mazā Latvija - es tavs saulainais bērns!

Skaista ir mana Latvija visos gadalaikos...

Paldies koncerta dalībniekiem!

No skolas direktores Simonas uzrunas: Novembrī Latvija top gaišāka – deg sveces, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, iemirdzas salūta ziedi kā lūgšana: Dievs, svētī Latviju! Es ļoti vēlos, lai ikviens saprot savu nozīmi savā ģimenē, savā klasē, skola, valstī un arī te – Daudzesē, Daudzevā, Sunākstē, Zalvē, Jaunjelgavā, Aizkrauklē un Koknesē – es nosaucu visas vietas, no kurienes mēs esam. Esmu pateicīga skolas kolektīvam par spītu un apņēmību būt te; jaunajiem skolotājiem par ticību skolas pastāvēšanai; skolas bērniem un viņu vecākiem par ticību savai skolai, savai zemītei. Lai valstī un mūsu skola roku rokā iet ticība, cerība, mīlestība, gudrība, taisnība, drosme un līdzsvars. Daudz laimes, Latvija!