Kādā novembra pēcpusdienā 7.klases skolēni ar savu audzinātāju Valdi Puidu klases stundas laikā devās uz Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju "Padomju gadi". Ekspozīciju viņiem izrādīja un daudz interesanta pastāstīja mūsu ceturtklasnieces Lotes mamma Līga Turjanska.

Ekspozīcijas mērķis ir parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru.

Atsevišķas ekspozīcijas daļas veltītas Pļaviņu HES un Aizkraukles pilsētas tapšanas vēsturei. Plaša ekspozīcija ataino sadzīvi padomju laikā - dzīvokļa interjeru 1950.-1980.gados – mēbeles un sadzīves priekšmetus, traukus, tekstilijas un elektroierīces.

Centrālās telpas pirmajā stāvā eksponētas padomju laika automašīnas – tās izraisīja skolēnos interesi un sajūsmu. Tas bija lieliski, informatīvi un interesanti.

Ekspozīcijas mērķis ir parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru. Atsevišķas ekspozīcijas daļas veltītas Pļaviņu HES un Aizkraukles pilsētas (Stučkas) tapšanas vēsturei.

Atsevišķi iekārtota bibliotēka – Sarkanais stūrītis. Tajā var iepazīt politinformāciju materiālus, padomju laikā izdotās grāmatas, žurnālus. Plaša ekspozīcija ataino sadzīvi padomju laikā - dzīvokļa interjeru 1950.-1980.gados – mēbeles un sadzīves priekšmetus, traukus, tekstilijas un elektroierīces. Vesela siena veltīta TV un radio aparatūrai. Eksponēti pirmo izlaidumu televizori, radiotranslācijas aparāti, apskatāmi Rīgas radiorūpnīcā ražotā radiola “Rigonda”, tranzistori „Spīdola”, „Selga”, „Tūrists”, skaņuplašu atskaņotājs, plates ar dažādu gadu populāro vietējo un ārzemju mūziku. Lenšu magnetafons, diapozitīvu aparāti un diapozitīvi.

Virtuves ekspozīcijā skatāmas gan piena un krējuma pudeles, gan atmiņā paliekošie iepirkuma tīkliņi, protams, arī kafijas dzirnaviņas, iepakojumi, tējas un kafijas servīzes. Turpat arī vannasistabas un tualetes priekšmeti: mazgājamie toveri, veļas mašīna "Rīga" un cita sadzīves tehnika. Skatāmi arī dzērienu, cigarešu, ziepju un mazgājamo līdzekļu taloni.

Atsevišķas telpas veltītas emigrācijai, padomju gadu represijām, medicīnai, valsts struktūrām (milicija, armija un tml.),

tūrismam un sportam. Interesanta mūsu skolēniem likās tēma par ideoloģisko audzināšanu. Varēja apskatīt skolēnu formas tērpus, mācību grāmatas, plakātus, atmiņu klades, rotaļlietas.

 Septīto secinājums: Paldies Skolas somai, ka atkal, gluži kā pēc izrādes Planēta Nr.85, ko arī noskatījāmies, pateicoties iniciatīvai, mums mājās izveidojās interesantas sarunas ar vecākiem par ne tik seno vēsturi un sadzīvi!

Otrdien no tipogrāfijas saņēmām 2020.gada skolas kalendāru.

Šogad katrā mēnesī redzami tie skolēni un darbinieki, kuriem attiecīgajā mēnesī ir dzimšanas diena. Interesanti, ka viss jūlijs pieder vienam pašam cilvēkam – Mārtiņam Raitim, bet septembrī nav dzimis neviens skolēns. Bildes tapa vietās, kur parasti ikdienā skolēni nevar nokļūt – skolas pagrabā, katlu mājā pie kurošas krāsns, sporta halles noliktavā utt. Diemžēl lielā slimošana novembra beigās, decembra sākumā darīja savu, un visus jubilārus notvert objektīva priekšā neizdevās, bet viņi ir redzami citās fotogrāfijās kalendārā.

Pašas pirmās pie jaunajiem kalendāriem trešdien tika četras bijušās mūsu skolotājas – Biruta Antāne, Ilze Ašaka, Valentīna Gaigalniece un Antoņina Benjava. Skolotājas Dinas Upelnieces rosināti, ceturtklasnieki un otrklasnieces darināja viņām skaistus apsveikumus svētkos un rakstīja vēstules, kurās pastāstīja par sevi, jaunāko mūsu skolas dzīvē, kā arī uzaicināja uz Ziemassvētku eglīti, kura notiks šodien.

Vēstures un sociālo zinību skolotājas Dzintras Baltrunas rosināti, 7.klases skolēni īstenoja jauku Ziemassvētku projektu – sagādāja piparkūku mīklu un glazūru un sociālo zinību stundā devās uz mājturības virtuvi cept piparkūkas. Šodien kopā ar skolas direktoru Valdi Puidu viņi apciemoja četras mūsu bijušās skolotājas - Antoņinu Benjavu, Birutu Antāni, Ilzi Ašaku un Valentīnu Gaigalnieci - ar siltiem svētku sveicieniem.

Pirms dot meitenēm greznot, Ronalds pārbauda, vai piparkūkas ir labi izceptas.

Viktorija aizdomājas, kā labāk saskaņot glazūras krāsas.

Nikola aizrautīgi rotā.

Daļa septītklasnieku kopā ar skolotājām Ilzi un Valentīnu.

Vakar mūsu Roberts un Ronalds viesojās pie Valsts prezidenta Rīgas pilī. Gabrānu ģimene bija viena no tikai 18 ģimenēm, kuras tika uzaicinātas uz Ziemassvētku egles iedegšanu. Tradicionālajā egles iedegšanas pasākumā piedalījās katra novada labākās, stiprākās, kuplākās un radošākās daudzbērnu ģimenes, par kurām Valsts prezidents saņēma atsauksmju vēstules no novadu pašvaldībām.

Ronalds: Rīgā mums piebiedrojās lielā māsa Lāsma Kristiāna, kura mācās Dizaina un mākslas vidusskolā. Devāmies uz pili, parādījām ielūgumus. Pateicoties mūsu mazajai māsai, kurai steidzīgi vajadzēja uz tualeti, mēs, neizejot drošības kontroli, nokļuvām pagrabā, kur laiž tikai ārkārtas situācijā – un mums jau tieši tāda arī bija! Tur varējām vecos pils mūrus aplūkot. Pēc tam jau sekoja arī drošības kontrole un devāmies apskatīt greznās zāles un gaidīt pasākumu. Pēcpusdienu vadīja aktieris Kristaps Rasims. Prezidents teica uzrunu, klausījāmies koncertu, katru ģimeni sauca pie eglītes, apdāvināja, fotografējāmies.

Pēc svinīgās daļas bija saviesīgs cienasts, kura laikā prezidents un viņa kundze staigāja pa zāli un runājās ar ģimenēm. Kad prezidents atnāca pie mums, uzdāvināju viņam skolas pildspalvu, aprunājāmies. Pasākums man ļoti patika! Vislabākais bija satikt prezidentu dzīvē, ne TV ekrānā.

Roberts: Es nevarēju nesmaidīt, cik labas sajūtas bija no visas šīs dienas! Prezidenta kundze Andra Levite stāstīja manai mammai, ka ir viesojusies Jaunjelgavā un staigājusi pa promenādi gar Daugavu. Katra ģimene iekarināja eglītē kādu pašgatavotu eglītes mantiņu. Mums tā bija lielās māsas Lāsmas gatavota zvaigzne no sešiem čiekuriem, pārklātiem ar zelta krāsu – mēs jau arī ģimenē esam seši.

Prezidents uzdāvināja mums svečturi un Skrīveru saldumu paciņas katram bērnam. Pašās beigās mēs visi kopā devāmies Pils pagalmā, kur kopīgi iededzām lielo egli.

Abi jaunieši ir apņēmības pilni labo roku kādu laiku nemazgāt, jo kā nekā, to paspiedis pats Valsts prezidents!

Bez svinīgas atklāšanas un lentes griešanas, mājturības un tehnoloģiju skolotājas Ilonas Nāburgas izlolota, skolas 3.stāvā atvērta Pasaku istaba. Šobrīd tur valda īsta Ziemassvētku noskaņa – mirgo lampiņas, mirdz eglīšu mantiņas, skan klusa mūzika. Uz paklājiem un spilveniem ir tik jauki atlaisties, strādājot dažādus darbiņus!

Tie ir gan tradicionālie rokdarbi, gan sniegpārsliņu griešana vai zīmēšana, krāsošana, mandalu darināšana. Uz tikšanu Pasaku istabā jau veidojas rinda!

6.decembrī 5.-9.klases skolēni devās uz novada centru Jaunjelgavu. Tur vidusskolā bija noorganizēta kopīga koncertlekcija visām novada skolām.

Klausītāju vidū bijām mēs, kā arī secieši un mājinieki no Jaunjelgavas.  Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros vīru kopa “Vilki” vadīja koncertlekciju “Karavīru dziesmas no senajiem laikiem līdz mūsdienām”.

Vīru kopas “Vilki” dalībnieki ir dažādu profesiju pārstāvji, vīri, kuriem tuva ir karavīra dzīvesziņa. Vīri bija tērpušies apģērbā, kas izgatavots, pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos 10.-13.gs.tērpu fragmentus un etnogrāfiskos materiālus, demonstrēja arī senā karavīra zobenu, kura asmenī kādreiz tika iekalta katra karavīra devīze.

Koncertlekcijas laikā tika stāstīts par senajiem instrumentiem, ko spēlēja kopas dalībnieki. Gan mūzikas instrumentus, gan daļu savu tērpu – kreklus, vamžus, apavus, rotas – gatavojuši vīri paši.

Viri stāstīja par mūsu saknēm, par 20.gadsimta latviešu brīvības cīnītājiem, viņu patriotismu, pašaizliedzību cīņās par mūsu zemes brīvību. Tās bija karavīra ceļa ilustrācijas ar dziesmām, vēstures faktiem, reāliem stāstiem no kara gaitām.

Skolēni atzinīgi novērtēja gan viņiem sniegto informāciju par karavīra dzīvi no senajiem laikiem līdz mūsdienām, gan dziedātās dziesmas. Patika arī tas, ka vīri paši spēlēja dažādus mūzikas instrumentus.

Sākumskolas skolēni

1.decembrī, svētdien, mēs devāmies uz Rīgu, lai pirmo reizi apmeklētu operas izrādi – Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes sacerēto Putnu operu. Kā jau pirmajā ziemas mēnesī pienākas, sniga balts sniegs, un tāds pats, balts kā sniegs, bija arī milzīgais opernams. Skolas somas biļetes bija iegādātas 2., 3. un 4.klases skolēniem, bet pavisam negaidot mūsu skolā sākās liela slimošana ar nejauku vīrusu, tāpēc brauca skolēni arī no citām klasēm.

Operas ēka bija ļoti smalka un grezna. Mēs sēdējām 2.balkonā un labi visu varējām redzēt no augšas. Bijām pavisam tuvu lielajai lustrai, un skolotāja sarīkoja konkursu – mums vajadzēja saskaitīt spuldzes. Vistuvāk pareizajai atbildei – 128 – bija astotklasniece Junona, viņa kļūdījās tikai par vienu spuldzīti. Starpbrīdī mēs nokāpām lejā, parterā, lai tuvplānā apskatītu orķestra bedri.

Izrāde mums ļoti patika. Interesanti, ka katram no mums patika cits varonis – citam Doktors Dūlitls, citam suns Džips, kanārijputniņš Pipinella vai mazais sikspārnis, kura lomā bija pavisam mazs puika. Bija ļoti interesanti skatīties un klausīties, kā dažādi mūzikas instrumenti atveidoja operas tēlu raksturus.

Nolēmām, ka noteikti brauksim uz operu vēlreiz – gan uz kādu izrādi, gan ekskursiju pa operas telpām.