Luīze Cera, 5.klases skolniece
10.oktobrī piektā un ceturtā klase brauca ekskursijā uz Līgatni Skolas somas ietvaros. Mums līdzi brauca skolotājas Dagmāra Dāboliņa un Dina Upelniece. Pirmā vieta bija Līgatnes dabas takas. Autobusā puiši klausījās mūziku no skandiņām. Līgatnes dabas takās mūs sagaidīja jauka gide.
Mēs uzzinājām, ka takās apskatāmi Latvijas mežos sastopamie dzīvnieki, kuri mīt iežogojumos: aļņi, lapsas, lāči, stirnas, jenotsuņi, lūši, mežacūkas, vāveres, eži, kā arī putni – stārķis, ūpji, pūces. Līgatnes dabas takās sastopamie meža dzīvnieki atvesti no dažādām Latvijas vietām. Tie dzimuši šeit, ir bijuši ievainoti un izglābti vai arī pieradināti kā mazuļi, kas nav spējīgi izdzīvot bez cilvēku gādības un patstāvīgi atrast barību.
No sākuma mēs gājām pa parastām takām, kur nav dzīvnieku. Pēc tam mēs iegājām ēkā, kurā varēja klausīties ierakstos dažādu meža dzīvnieku balsis, un vēl bija aparāts, kas prot atdarināt dzīvnieku skaņas.
Blakus bija vāveres, daudz. Tālāk cauna un sesks ar āpsi. Tālāk mēs gājām pie lāčiem, arī pie lācītes Ilzītes. Redzējām meža cūkas ar saviem mazuļiem, lūšus. 22 metrus augstajā skatu tornī burtiski uzskrējām, skats no augšas uz rudenīgo dabu bija brīnišķīgs.
No nākamā torņa – skatu platformas – varējām pavērot briežus.
Tālāk mums atļāva skriet uz laukumiņu kur ir dažādas trases. Gide ļoti labi prata ik pa brīdim izlādēt mūsu enerģiju, lai mēs spētu mierīgi klausīties informāciju.
Apciemojām pūces, bites, aļņus un viņu alnēnus, lapsas; devāmies pie jenotsuņa, bet viņš bija nolēmis todien viesus nepieņemt un bija paslēpies. Varējām iejusties dzīvnieku ādā, piemēram, berzt muguru pret apaļiem koka gabaliem kā meža cūka, kura kasa dubļus no muguras. Pārbaudījām savas maņas – mēģinājām noteikt dažādus priekšmetus pēc taustes un smaržas. Jums būtu vajadzējis redzēt, kas notika, kad mums atļāva skriet uz labierīcībām -visi skrēja tā, it kā būtu kādas sacīkstes! Pēc tam visi bija ļoti piekusuši un elsa kā zirgi pēc gara skrējiena.
Man pašai un visiem citiem ļoti patika redzēt dzīvniekus un klausīties par to dzīvi, jo ikdienā, pat ja dzīvojam laukos, tie mums nemaz tā nav ar mieru rādīties. Arī Līgatnē nav garantijas, ka aizbraucis redzēsi visus dabas parka iemītniekus – tiem var būt savas darīšanas vai slikts garastāvoklis, un tad viņiem ir iespēja paslēpties, palikt neredzamiem atšķirībā no zoodārza, kur zvēri mīt šauros krātiņos. Parka apskatei jāierēķina vismaz trīs stundas.
Tālāk mēs braucām uz Līgatnes alām. Kāpām pa lielām kāpnēm, bija nedaudz bailīgi. Smilšakmens ieži, kuros izcirsti pagrabi, veidojušies pirms 350 - 370 miljoniem gadu!
Pavisam Līgatnes pilsētā ir 333 alas un 15 alu gaņģi. Šīs alas ir mākslīgi veidotas, sākot ar 18.gs. līdz 1973.gadam, kad izveidojās Gaujas Nacionālais parks un aizliedza pagrabalu rakšanu. Alās valda stabila temperatūra ziemā un vasarā, labi glabājas augļi, dārzeņi un citi pārtikas produkti. Cara laikā papīrfabrika alās glabāja arī papīru. Skolotājas atļāva pastaigāt pa pagrabiem. Tajos bija tumšs, varēja iztēloties briesmoņus, kas tur varētu slēpties. Redzējām ūdenskritumu. Žēl, ka Līgatnes papīrfabrika vairs nedarbojas! Zīmīga ainavas sastāvdaļa 19. gs. Līgatnē bijuši neskaitāmie tiltiņi, kas gan kalpojuši funkcionāli, veidojot ērtāku pārvietošanās iespēju pār Līgatnes upi, neskaitāmajiem kanāliem un gravām Līgatnes centrā, gan arī, pateicoties īpatnējam dekoratīvajam izpildījumam, veidojuši savdabīgu pilsētas ainavu.
Ekskursija bija forša, man ļoti patika Līgatne, un es katram iesaku to apmeklēt!
