Kamēr skolēniem vasaras brīvlaiks, Daudzeses pamatskolas klašu telpas pārvērtušās par guļamistabām 40 Rīgas skolēniem un viņu treneriem.

No 8. līdz 17.jūlijam te notiek Rīgas Volejbola skolas nometne “Mačbumba”.

Nometnes mērķis ir saturīga, pilnvērtīga, ar sportiskām aktivitātēm bagāta laika pavadīšana mācību treniņu nometnes ietvaros. Papildus sporta nodarbībām kā katru gadu dalībniekiem tiek organizēti arī kopīgi atpūtas pasākumi un citas aktivitātes, radot kopīgas pozitīvas emocijas, ļaujot dalībniekiem vairāk iepazīties un attīstot socializēšanās prasmes.

Saldējuma furgona ierašanās tika sveikta ar vētrainām emocijām.

Šovasar skolā notiks vēl divas nometnes.

Alise, Diāna Marta, Arta, Beāte, Roberts, Ernests, Roberts Guntars, Mikus - 15.jūnijā viņi absolvēja Daudzeses pamatskolu. Astoņi jaunieši, kuru attiecības klasē laikam vislabāk raksturo šī bilde – gandrīz visu izlaidumu viņi sēdēja, sadevušies rokās.

Roberts Ozols izlaidumā par teicamiem sasniegumiem mācībās, piedalīšanos erudīcijas konkursos un novada vārda popularizēšanu dāvanā no Jaunjelgavas novada domes saņēma portatīvo datoru.

Pārējās izlaiduma bildes meklējiet pagasta pārvaldes mājaslapas galerijā.

 Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Aizkraukles profesionālā vidusskola – tur viņi plāno turpināt izglītību. Izlaidumu laikā sociālajos tīklos lielu popularitāti ieguva Ivara Svilāna, Rīgas Tehniskās universitātes Sabiedrisko attiecību departamenta direktora ieraksts. Lai gan tas veltīts vidusskolas beidzējiem, par uzrakstīto vērts aizdomāties ikvienam, tāpēc publicējam šo tekstu kā ceļa vārdus mūsējiem.

“Ir izlaidumu laiks. Izlaiduma uzrunas ir viena no garlaicīgākajām dzīvības formām. Un es parasti brīnos, kādēļ neviens negrib runāt ar cilvēkiem, kuri tūlīt dosies “lielajā dzīvē” kā ar pieaugušiem cilvēkiem. Runāt par būtiskām lietām. Tādēļ apsēdos un uzrakstīju savu, alternatīvu izlaiduma runu par, manuprāt, būtiskām lietām - par draudzību, par izvēlēm, par brīvību.

------------------------------------------

Godātie absolventi!

Šī nebūs tāda izlaiduma runa, kā varbūt sagaidāt. Te nebūs Raiņa dzeju un vasaras meiju smaržas. Jo šis ir nopietns brīdis un esat pelnījuši, lai ar jums runā kā ar pieaugušiem cilvēkiem.

Padsmitnieki tuvāko simts gadu laikā jūs vairs nebūsiet. Kaut kas ir beidzies un nav jābūt ilūzijām, ka turpmāk būs tikai labāk. Vai pat tikai labi.

Iespējams, turpmāk kļūs tikai grūtāk. Jo to sauc par pieaugšanu. Ja jūs nebūtu auguši visus šos 12 gadus, tad joprojām skraidītu priecīgi, īsās, piemirkušās bikšelēs.

Līdz šim viss bija vairāk vai mazāk prognozējami. Tālāk skaidrības būs arvien mazāk un arvien lielāka nozīme būs vērtībām, kas jums iekšā, jo dzīve ne vienmēr piedāvās vienkāršus, godīgus risinājumus. Būs vilinājumi darīt tā, kā ērti, bet ne vienmēr pareizi. Bet neviens vairs neteiks, kā ir pareizi. Tas būs jāsajūt pašiem. Un kļūdas cena būs dažbrīd liela – nauda, attiecības, varbūt pat veselība vai vairāk.

Jo tālāk augsiet, jo vairāk atcerēsieties skolotājus. Dīvaini, bet visvairāk atcerēsieties tos, kuri bija tie neciešamākie. Jo izrādīsies, ka viņi jums iemācījuši visvairāk. Parasti ne tikai zināšanas, bet kaut ko par vērtībām.

Reizēm vēlmi cīnīties un pierādīt, ka taisnība ir jums. Iespējams, kāds būs rādījis, kā nevajag darīt. Un tā arī ir vērtīga dzīves mācība. Jo dzīvē jums nāksies satikties ar cilvēkiem, kuriem nebūs taisnība, bet kuri pret jums būs varas pozīcijā.

Bet labākie skolotāji tieši tādēļ ir labākie, ka viņi ir veidojuši jūs. Un to saprot tikai gadu pa gadam, kā sīpola slāņus lobot nost. Vai arī – kā labu vīnu malkojot. Bet, jā, jūs taču neko vēl nezināt par vīnu, vai ne? :) Vismaz tā domā skolotāji un vecāki.

Par draudzībām.

Šis ir pēdējais brīdis, kad esat šādā sastāvā. Jūsu nekļūs vairāk. Nekad. Tikai mazāk. Pirmās reizes, kad skaitlis samazināsies, būs šoks. Vēlāk pieradīsit.

Tādēļ paņemiet līdzi draudzības. Šīs draudzības ir pašas stiprākās. Un tās paliek uz mūžu. Katru reizi kaut kur satiekoties, jums būs kopīgās mafijas sajūta, kas palīdzēs.

Iespējams, daudzi tagad jums prasa – “par ko tad gribi kļūt?”. Vai vēl trakāk – “kas tu būsi?” Šis ir jautājums, uz kuru atbilde kļūs arvien neskaidrāka. Jo lielākā daļa profesiju, kurās jūs strādāsiet, vēl neeksistē. Tāpat kā pirms gadiem jūsu vecāki nevarēja pateikt, ka “es zīmēšu satelītkartes telefonam” vai “programmēšu elektriskus skrejriteņus”. Kā izvēlēties ceļu pasaulē, kura vēl tikai būvē ceļus, pa kuriem jūs iesiet? Iespējams, atbilde ir – nebūvēt tālus plānus vai sapņus, bet ieraudzīt iespējas, kas ir te un tagad. Katram tās būs citas – atbilstoši vietai un mirklim. Domāju, ka gandrīz katrs veiksmīgs cilvēks jums pateiks noslēpumu – viņš tagad dara to, par ko nemaz nenojauta. Bet bija iespēja, viņš riskēja, ņēma to un ielika visu savu spēku un idejas, lai izveidotu ko jaunu. Aizrautība un prieks darīt var aizvest jūs citur, nekā esat plānojuši. Un tas “citur” var būt sasodīti skaisti. Vai arī tā var būt kļūda un neveiksme. Mēs ne vienmēr dabūjam to, ko gribam. Bet tad to sauc par pieredzi. Kļūdas ir tas, par ko maz runā Latvijā, bet tās dod pieredzi veidot ko jaunu.

Jums noteikti ir jautājumi par naudu. Kāda ir tās nozīme? Ko tā dod un ko tā ņem? Vai ir vērts darīt tikai naudas dēļ? Ir gana daudz turīgu cilvēku, kuri mostas katru rītu ar naidu pret to, ko viņiem šodien jādara. Padomājiet par to. Kā teica Remarks: “Nauda nedara laimīgu, bet tā ārkārtīgi nomierina”. Tai ir nozīme, bet darīt ko jēdzīgu ir svarīgi cilvēkam kā būtnei.

Jums jau drīz var nākties izdarīt izvēles par darbu. Ja drīkst, neliels padoms. Ja jums ir iespēja, izvēlieties darbu ar gudru, lai arī ne vienmēr vienkāršu priekšnieku. Jo muļķu jūsu dzīvē tāpat būs pārpārēm. Viņi novilks jūs līdz savam līmenim un būs paraugs, kā nevajag. Izcili priekšnieki ir milzīgs kapitāls, ko saprot tikai vēlāk. Viņi jūs katapultē citā līmenī. Mācieties no viņiem, no viņu lēmumu pieņemšanas, no tā, kā viņi izdara izvēles sarežģītās situācijās.

Uz priekšu būs vairāk atbildību. Par sevi, par darbiem, par bērniem. Un netiesājiet pārāk bargi savus vecākus vai skolotājus, ja viņiem kas nav sanācis. Jūs tagad esat nonākuši tajā pašā līgā kā viņi, un šeit ne vienmēr ir vienkāršas spēles, ko vienmēr var vinnēt. Reizēm pietrūkst spēka, reizēm izvēles ir starp “slikti” un “ļoti slikti”. Un labas izvēles vienkārši nav. Dzīve nav godīgs pretinieks. Vismaz ne katrā reizē.

Mazliet par izcilību.

Latvija nav liela. Bet ir atšķirība starp – būt lielam un nebūt mazam. Tu vari nebūt liels, bet nedrīksti būt mazs. Ķīnā ir 53 pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 2 miljoniem. Bet vai tur ir olimpiskie un pasaules čempioni? Vai tur ir NHL un NBA spēlētāji? Un pat sava hokeja izlase augstākajā līgā? Un pat veseli divi diriģenti pasaules diriģentu TOP10? Mēs varam būt lieli ar savu izcilību. Un izcilība ir mūsu asinīs. Arī tad, kad īdam un kautrējamies no tās. Atrodiet to, kas jums padodas vislabāk un koncentrējieties uz to. Noslīpējiet, līdz tā ir patiesa izcilība.

Un mazliet par brīvību.

Brīvība nav pašsaprotama lieta. Tā ir kā skābeklis uz zemūdenes. To nejūt, kamēr tas ir. Daži no jūsu vecākiem un vecvecākiem ir maksājuši dārgu cenu par šo skābekli. Tas var izgaist vienā mirklī. To ir visu laiku jāpumpē šajā zemūdenē, ko sauc Latvija.

Pasaule kļūs arvien ātrāka un sarežģītāka. Arvien lielāka nozīme būs tam, ko sauc par kritisko domāšanu. Mēs visi ļoti ceram, ka jūs spēsit redzēt lietas caur vērtību prizmu, pat ja melus teiks cienījami cilvēki augstos amatos vai acīmredzamas lietas nebūs patiesas. Jūs arvien mazāk varēsit uzticēties savām acīm un ausīm, un arvien vairāk būs jāuzticas sirdij. Tā ir vienīgais kompass fake news, post-truth un citos gudros vārdos nosauktā melu pasaulē. Jūs tagad jau esat ne tikai absolventi, bet arī pilsoņi, vēlētāji, kam ir atbildība izvēlēties nevis tūlītēju labumu vai spožumu, bet optimālās izvēles neideālā pasaulē. Klausieties tos, kuri runā nevis par desu, bet tos, kuri runā par vērtībām un sapņiem.

Jo jūs tagad esat pieaugušie. Kad jūsu vecāki un vecvecāki vairs nevarēs noturēt šo karogu, jūs automātiski kļūsiet tie vecākie, kam tas būs jādara.

Un kad jums kāds nākamreiz saka “valsts nemāk…”, “valsts ir stulba…”, tad vismaz iekšēji sev pajautājiet – ja es būtu pēdējais palikušais cilvēks, kurš pārstāvētu Latviju, vai es šajā situācijā būtu izdarījis visu, ko vien varēju? Valsts nesākas Jēkaba ielā. Valsts nenotiek tikai dažās ēkās Brīvības bulvārī. Valsts sākas ar to, ka tu no rīta piecelies un pieņem lēmumu, ko tu darīsi tajā dienā. Tā diena ir valsts, kuru sauc Latvija”.

Veiksmes vēlējumus un apsveicēju ziedus mūsu astoņi jaunie absolventi priecāsies saņemt sestdien, 15.jūnijā plkst. 16 Daudzeses pamatskolā. 

Luīze Cera, nu jau 5.klases skolniece

30.maijā visi mūsu skolas labinieki brauca ekskursijā uz Viesīti.

Vispirms mēs devāmies uz muzeju “Sēlija”. Muzejā mums katram izsniedza radiosistēmu: kaklā uzkārām uztvērēju, ar kuru katrs varēja samazināt vai palielināt skaņas stiprumu. Pie auss piestiprinājām individuālu austiņu, ko savienojām ar uztvērēju. Gids runāja mikrofonā, bet raidītājs viņa teikto nodeva mums katram vēlamā skaļumā. Nebija jāstāv blakus gidam, lai dzirdētu stāstījumu.

Vienā no telpām bija daudz informācijas par sēļiem un Sēliju, par Sēlijas atmodu. Varējām aplūkot tautastērpus, kas izskatījās ļoti veci. Cita muzeja telpa vēstīja par dzīvniekiem – tur bija to galvaskausi, izbāzeņi, aļņu, briežu, stirnu ragi. Muzejs sastāv no vairākām ēkām. Baltajā mājā bija amatnieku darinājumi – pīti grozi, pinumi, adījumi un tamborējumi. Depo redzējām vecus ratus, vecu traktoru, kurā varējām iekāpt. Citā ēkā atrodas šaursliežu dzelzceļa lokomotīve un sliedes. Mums atļāva iekāpt vagonā, vietas tur pietiek septiņiem cilvēkiem.

Pie suvenīru veikaliņa mūs sadalīja divās grupās. Mana grupa pirmā devās izbraucienā pa pilsētu ar elektrovilcieniņu.

Katram izsniedza biļeti – tādu, kā senos laikos.

Brauciens ar vilcieniņu bija ļoti foršs un interesants, mūs veda pa pilsētu un stāstīja par Viesītes vēsturi un tagadni. Pēc brauciena mainījāmies vietām ar otru grupu, viņi brauca ar bānīti, mēs iepirkāmies veikalā.

Tālāk nogājām pie Daugavas un kāpām kuģītī, ar kuru mūs jauki izvizināja pa Daugavu.

Gandrīz kā filmā "Titāniks". :)

Pirmā pietura bija neliela applūdusi sala. Aizgājām uz Oliņkalna estrādi. Tur visa skatuve bija applūdusi. Pamanījām uz kāpņu margas jūras žagatas olas. Viens cālis bija izšķīlies un nobijies sēdēja uz vietas, pāru upītei bija viņa vecāki. Vēlāk mēs braucām uz piknika vietu, kur peldējāmies, cepām desiņas un šūpojāmies šūpolēs.

Beigās visi bija vai nu pārpeldējušies, vai pārēdušies desiņas, vai pāršūpojušies.

Man šī ekskursija ļoti patika. Es jums visiem iesaku braukt uz Viesītes muzeju “Sēlija”, un tur noteikti izbraukt pa pilsētu ar elektrobānīti. Tāpat iesaku braucienu ar kuģīti pa Daugavu. Kuģa vadītājs ir Māris Arnītis.

Novēlu jums visiem priecīgu vasaru!

Vēl seši jaunieši no mūsu skolas kļuvuši par pilntiesīgiem ceļu satiksmes dalībniekiem, sekmīgi nokārtojot eksāmenu un saņemot velosipēda vadītāja apliecību. Priecājamies!

Luīze Cera, 4.klases skolniece

22.maijā 3. un 4.klase brauca ekskursijā uz Jēkabpili. Pirmā apstāšanās vieta bija Krustpils pils. Tur jauka vedekle mums visu izrādīja. Kāpjot pils tornī, redzējām Gitas Palmas gleznas. Lielākā daļa gleznu bija veltītas dzelzceļa tematikai – ar lokomotīvēm, vilcieniem utt.

Krustpils pils tornī atrodas liels zvans. Iedomājoties vēlēšanos un nozvanot zvanu, vēlēšanās piepildoties. Tikai jāatceras, ka savu vēlēšanos nevienam nedrīkst atklāt. No torņa mēs gājām uz pagrabiem. Vedekle mums pastāstīja, kā radušās leģendas par Brūno dāmu, kura spokojas Krustpils pilī. Reiz viena kalpone iemīlējusies barona dēlā, un arī tas dēls bija iemīlējies kalponē. Viņi abi slepus satikās ārpus pils, bet reiz barons pamanīja, ka viņa dēls satiekas ar kalponi. Tad barons lika kalponi iemūrēt pagrabā. Tā arī izdarīja, un kalpone sava mūža pēdējās dienas pavadīja mokās. Viņu sauc Brūnā dāma, jo kādreiz kalponēm bija brūni tērpi, un tādā tērpā viņa ik pa laikam parādās pilī.

Pilī mēs arī paši gatavojām ziepes. Katrs varēja izvēlēties, ko pievienos savām ziepēm: piparmētru lapiņas, kumelītes, kliņģerītes, rožu ziedlapiņas, ceriņus, margrietiņas utt.

Nākamā apstāšanās vieta bija Sēļu sēta. Tur bija daudz veco laiku būvju, lietu un priekšmetu: tvaika lokomotīve, dzīvojamā māja, graudu klēts, mazā klēts, kalve, vējdzirnavas, pirts. Sēļu sētas vējdzirnavām šogad paliek 200 gadu. Mums pastāstīja, kā agrāk lietoja visas tās senās lietas. Muzeja pagalmā ir iekārtots rotaļlaukums ar senajām spēlēm. Mūs sadalīja divās komandās, meiteņu un zēnu komandā, un ar mazām makšķerītēm, kam auklas galā magnēts, mēs ķērām zivis.

Uzvar komanda, kas noķer visvairāk zivju – protams, ka tie bija zēni. Pēc tam mēs spēlējām orientēšanās spēli.

Bija jāizvēlas partneris, jāsaņem karte un pēc tās abiem jāskrien un jāmeklē violetas kastītes ar zīmējumiem. Vajadzēja dabūt 10 zīmējumus, veiksmīgākie tika pie kartiņām ar informāciju par Sēļu sētu.

Pēc lielās skraidīšanas mēs paši kūlām sviestu. Speciālā sviesta ķērnē ielējām saldo krējumu un katrs 15 reizes to pamīcījām.

Kad visi bija tikuši pie krējuma pamīcīšanas, ķērnē izveidojās sviesta pika. To lika aukstā ūdenī un nomazgāja. Tad atkal ņēma ārā un lika trauciņos. Sviests sanāca ļoti garšīgs, bet, ja to uzlika uz maizes par daudz, tad sviestmaize likās pārāk trekna. Baudījām sviestmaizītes kopā ar karstu, aromātisku un garšīgu tēju. Kad visi paēda, mums atļāva parotaļāties seno spēļu laukumā, tur bija šūpoles, koka zirdziņš un divvietīgas šūpoles. Varējām arī paskraidīt pa apkārtni. Vēlāk iepirkāmies un dauzījāmies citā, mūsdienu rotaļlaukumā.

Pēc tam mēs Kūku pagastā gājām uz Laimes avotu, Mīlestības ozoliem un Rogāļu dižakmeni. Dīķī daži izpeldējās, bet citi tikai paplunčāja kājas. Daži arī uzkāpa uz dižakmens.

Beigās mēs iebraucām Hesburgerā, tur mēs pavadījām ilgu laiku, ēdot kārumus un jokojoties.

Šī ekskursija bija ļoti laba, vēlētos atkal tādā doties! Es jums ļoti iesaku aizbraukt uz Jēkabpili – gan uz Krustpils pili, gan Sēļu sētu!

 Visu mācību gadu mūsu pirmklasnieces ar drošības aģentes, sociālās pedagoģes Rutas Legzdiņas un viņas palīga - lelles drošuļa Džimbas palīdzību apguva personīgās drošības noteikumus.

Džimbas drošības programmas noslēguma nodarbībā meitenes droši varēja teikt - „Mani nevar piemuļķot, jo es esmu gudrs!”

Nodarbību ciklā, izmantojot lomu spēles, stāstus un diskusijas, mūziku, ritmiskas frāzes un video bērni apguva personīgai drošībai nepieciešamas prasmes:

atpazīt bīstamas un vardarbīgas situācijas,

atpazīt labu un sliktu pieskārienu,

atteikt nevēlamu uzvedību, rīcību,

sevi aizstāvēt un izvairīties no bīstamām (nedrošām) situācijām,

pastāstīt pieaugušajam par piedzīvoto situāciju (meklēt un saņemt palīdzību),

gūt pārliecību, ka pieaugušā (vai lielāka bērna) pāridarījums nekad nav paša bērna vaina.

Nupat Džimba kopā ar 1.klasi atkārtoja drošības noteikumus, kas apgūti nodarbību laikā, vēl reizi nodziedāja „Drošības dziesmu” un katram bērnam pasniedza Džimbas Drošības programmas APLIECĪBU ar devīzi – „ESI VĒRĪGS – ESI DROŠS!”

Uz izlaidumu ielūgtajām māmiņām meitenītes dāvināja filcētas krelles, ko viņām iemācīja izgatavot skolotāja Ilona Nāburga.

Pagājušajā piektdienā 9.klasi skolas zvans uz mācību stundām sauca pēdējo reizi. Tagad priekšā vairs tikai konsultācijas un eksāmeni. Dažādus pārbaudījumus, veiksmes vēlējumus un dāvanas bija sagatavojuši skolas biedri no pārējām klasēm.

Direktors pasniedza katram veiksmes pildspalvu.

3.klase rosināja aizdomāties jau par tālāku nākotni – kā tagadējie devītie augstskolas izlaidumā varētu saņemt absolventa cepuri ar pomponu.

6.klase katram pasniedza, kā viņi paši teica, tabletes – vitamīnus enerģijai un smadzeņu darbībai stresa apstākļos.

Gads paies ātri – pasākuma organizatori astotie pēc gada jau paši būs apsveicamo lomā.

Pirmītes, kuras pirms deviņiem mēnešiem devās uz savu pirmo stundu pie rokas lielajiem devītajiem, ceļā katram līdzi deva gudrības pūci un, vecajam skolas zvanam skanot, aizveda jauniešus uz viņu klasi.

Vairāk fotogrāfiju no Pēdējā zvana svētkiem Daudzeses pagasta mājaslapas galerijā. Domāju, bildēs var lieliski redzēt, cik ļoti mīļi un sirsnīgi ir šī gada topošie absolventi.

Būs žēl no viņiem šķirties! Lai veicas pārbaudījumos! Trešdien jau pirmais eksāmens!

3.klase
Gabriella Holšteine
Pavasara ekskursijā mēs, 1., 2. un 3.klase, vispirms devāmies uz Leļļu teātri.

Izrādē “Vecmāmiņas pasakas” Vecmāmiņa stāstīja mums pasakas par lapsu, lāci, zaķi, kaķi un citiem astaiņiem un ķepaiņiem, bet patiesībā jau tās pasakas bija ap cilvēku, par cilvēku un to, kas notiek pasaulē. Man visvairāk patika pasaka par Kaķi un Peli, kuri kopā paslēpa pilnu podu ar taukiem, bet kaķis slepenībā izēda taukus viens pats. Kad Pele viņu kaitināja, Kaķis to nevarēja noķert, jo bija pārāk resns un nespēja paskriet. Par biļetēm uz Leļļu teātri paldies Kultūras ministrijai!
Tad mēs braucām uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī. Tur bija tik skaistas tulpes, man īpaši iekrita acīs viena sarkana tulpe.

Gide aizveda mūs uz oranžēriju.

Tur bija visādi tropiskie augi: kaktusi, augļu koki, palmas, alojas, arī zelta zivtiņas un bruņurupuči.

Mēs gājām gar citronu koku, kura zaros karājās lieli, dzelteni citroni, un es uzreiz atcerējos par vasaru un kokteili. Redzējām, kā aug banāni, ar kādiem skaistiem violetiem ziediem zied. Otrajā stāvā bija daudz dažādu gleznu. Kā mums pieņemts, pateicībā samīļojām gidi.

Mūsu trešā pietura ekskursijā bija Kalnamuižas ezers Skrīveros. Tur bija ļoti skaisti, varēja pafotografēties lielā lapenē.
Edgars Māsāns
Leļļu teātra izrādē man visvairāk patika zaķis, jo viņš smieklīgi leca. Zaķim lecot, viņa pakaļējās kājas griezās 360 grādu leņķī.
Oranžērijā man visvairāk patika tāds tropu augs, kuram mums atļāva pieskarties. Es pieskāros, un viņš sāka lēnām tīties apkārt pirkstam!
Pie Kalnamuižas ezera ir iekārtota pastaigu taka, pa kuru var aiziet līdz tiltam ar LED gaismiņām.

Uz salas ir uzlikts piknika galdiņš, saules paneļi, kameras.
Guntis Gūts domrakstu burtnīcā ekskursiju ilustrējis. Lai Tu, lasītāj, labāk saprastu, kā īsti Zaķim tās kājas kustējās,

kādi kaktusi apskatāmi Salaspilī

un kā mūsu autobuss izskatās uz Kalnamuižas ezera fona,

ieskaties Gunta burtnīcā!
Par šo iespēju gūt jaunus iespaidus un zināšanas paldies iniciatīvai Skolas soma!