Septembra vidū “Paulig Latvija” aicināja 7.–9. klašu skolēnus iepazīt dažādu tautu kultūru caur garšu pasauli un pieteikties Santa Maria ēst gatavošanas apmācību projektam “Tako stunda”. Vienīgais, kas bija nepieciešams - skolotājas un klases skolēnu vienota vēlme pavadīt dizaina un tehnoloģiju stundu ēstgribu neticami rosinošā veidā.

Ar patiesu prieku oktobrī saņēmām apliecinājumu par dalību projektā, kā arī četras dāvanu kastes ar Santa Maria produktiem divu ēdienu pagatavošanai un četras  Maxima dāvanu kartes, katru 30 EUR vērtībā pārējo, svaigo sastāvdaļu iegādei – dārzeņiem, piena produktiem, gaļai utt. Uz skolotāja norādīto e-pasta adresi organizatori atsūtīja papildus informāciju, recepšu bukletu un saiti uz video ar trim ēdienu receptēm un pagatavošanas soļiem.

Varētu likties, ka mēs nemaz nevarēsim piedalīties, jo mums tajā laikā mācību virtuve 3. stāvā bija remontā, taču no defekta iznāca efekts – skolas ēdnīcas saimnieces laipni atļāva klasēm darboties savā virtuvē. Tā kā stundu laikā tas nebija iespējams, četras pēcpusdienas četrām klasēm izvērtās par lieliskiem, nesteidzīgiem klases vakariem ar rosīgu darbošanos un  gardu mielošanos. Jautāsiet, kāpēc četrām klasēm, ja projekts paredzēts 7., 8. un 9. klasei? 7., 8. un 9. klasi pieteica klašu audzinātājas, bet pieteikumu, klasi nenorādot, uzrakstīja arī skolotāja Agnese Pulkstene. Tā nu pie produktu komplekta, 30 eiro dāvanu kartes un klases vakara tika arī sestie ar audzinātāju Beāti Bieli.

Tā kā visi produktu komplekti bija viena lieluma, standarta klasei, bet mūsu skolas klases ir nelielas, visu vienā reizē izmantot nemaz nevarēja. 7. klase ar audzinātāju Ilonu Rauzu pārpalikumu draudzīgi sadalīja un vēlāk izmēģināja tako pagatavot katrs savās mājās, iepazīstinot ar Meksikas garšu tuviniekus.

Citi plāno rīkot vēl vienu līdzīgu klases vakaru, kur izmantos pārpalikušās mērcītes un čipsus. Par garšīgāko vairākums atzina vistas tako, bet 8. klase ar skolotāju Leldi Āri-Krasovsku saka, ka arī načo plate bijusi lieliska.

Daudzi skolēni atzina, ka šī bija lieliska iespēja pamēģināt garšas, kuras ikdienā izvēlētos reti. Citi savukārt atklāja, cik interesanta var būt gatavošana, ja to dara kopā ar draugiem. Aktivitātes laikā skolēni ne tikai darbojās praktiski, bet arī mācījās sadarboties, sadalīt pienākumus un vienoties par kopīgu rezultātu.

Tako ir ēdiens, kas radies tālajā Meksikā, un skolēniem šī bija arī iespēja uzzināt mazliet vairāk par to, kā ēdiens spēj pārvietoties pāri kontinentiem un kļūt iecienīts visā pasaulē. Sarunās izskanēja vairāk nekā tikai recepšu idejas — skolēni runāja par to, kāpēc dažādās valstīs cilvēkiem garšo atšķirīgas lietas un cik svarīgi ir būt atvērtiem jaunām pieredzēm.

Ko ieguvām?

• Iespēju eksperimentēt ar sastāvdaļām un radīt savu ideālo garšu kombināciju.
• Praktiskas iemaņas – darba dalīšanu, higiēnas un drošības noteikumu ievērošanu, virtuves piederumu prasmīgu lietošanu.
• Nostiprinājām komandas darba prasmes un pilnveidojām savstarpējās komunikācijas pieredzi.
• Pārliecību par savām spējām un gandarījumu par kopīgi paveikto.
• Pilnus vēderus ar pašu gatavotiem, gardiem Tex Mex tako. Pacienāti tika arī skolotāji un tehniskie darbinieki, kuri vēl bija sastopami skolā.

Darbošanos jaunieši iemūžināja bildēs un video, ko pēc pasākuma kopā ar īsu aprakstu nosūtīja organizatoriem, pretendējot uz īpašu meistarklasi SANTA MARIA virtuvē.

Lūk, darbojas 9. klase kopā ar skolotāju Daci Caunīti: 

Un te darba rezultāts: 

Pienāca 12. februāris, un Santa Maria sociālo tīklu kontos lasījām:

“Mīļie skolēni un skolotāji!

Vēlamies izteikt sirsnīgu pateicību par jūsu aktīvo, radošo un ieinteresēto dalību Santa Maria projektā "Tako stunda". Jūsu iesaiste, idejas un enerģija būtiski bagātināja projekta norisi un palīdzēja radīt vērtīgu pieredzi gan mums, gan jums pašiem, gan visai skolai.

 PALDIES par:

radošumu un iniciatīvu, ko ieguldījāt uzdevuma izpildē;

sadarbību un komandas garu, kas spilgti atspoguļojās jūsu darbā;

pozitīvo attieksmi, kas veidoja patīkamu un iedvesmojošu mācību atmosfēru;

atvērtību jaunai pieredzei, ko esat apliecinājuši Tako stundas projekta gaitā!

 Jūsu darbi un ieguldījums ir nozīmīga projekta sastāvdaļa, un mēs esam patiesi lepni par sasniegto. Paldies skolotājiem par atbalstu, virzību un iedrošinājumu skolēniem piedalīties un mācīties caur praktisku pieredzi.

Mēs saņēmām ļoti daudz jūsu atsauksmju un izvēle tiešām nebija viegla.

Taču, ņemot vērā lielo atsaucību, mēs šoreiz nolēmām balvu – TEX MEX meistarklasi SANTA MARIA virtuvē – piešķirt 6 klasēm no visas Latvijas!

Siguldas Valsts ģimnāzija, 9.b klase; Preiļu 1.pamatskola, 7.c klase; Daudzeses pamatskola, 9. klase; J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola, 8.b klase; Gaiķu pamatskola, 9. klase; Penkules pamatskola, 9. klase”

Mums īpašs prieks par 9. klasi, kas ar savu veiklību, idejām un komandas darbu uzvarēja atlases kārtā! Droši vien žūrijai, skatoties video, gāja pie sirds devīto dziedātā Dzērvenīte, kas ir kļuvusi par klases himnu! Tā nu jaunieši 2. aprīlī dosies uz meistarklasi Rīgā, kur profesionāļu vadībā varēs pilnveidot savas kulinārās prasmes un uzzināt vēl vairāk par garšu pasauli.

Pateicībā par dalību un iesūtītajām atsauksmēm, nupat 7., 8. un 9. klase saņēma Santa Maria "Paldies sveicienu": atzinības rakstu par dalību Tako stundā; Santa Maria 2026. gada kalendāru; jaunos Santa Maria Tex Mex kukurūzas čipsus, kas noderēs kādam no klases turpmākajiem pasākumiem; Paulig kafijas Aromatico paraugus skolotājai.

Nelegālie sestie gan laikam tika beidzot pieķerti un palika bešā. 

Šis pasākums skolēniem deva arī lielu motivāciju pierādīt sevi un saprast, ka kulinārija var būt gan hobijs, gan iespējama nākotnes profesija.

Liels paldies organizatoriem par iespēju skolēniem piedzīvot ko jaunu, izzinošu un garšīgu! Un īpašs sveiciens mūsu 9. klasei — lai izdodas izbaudīt meistarklasi Rīgā un atgriezties mājās ar jauniem iespaidiem un iedvesmu! 

Vakar skolas jumtu tīrīja industriālais alpīnists.

Teritorija tika norobežota un skolas durvis slēgtas. 

Jumti ziemā nav jātīra tikai “skaistumam” — tam ir ļoti praktiski un drošības apsvērumi.  Sniega svars var sabojāt jumtu. Kad uzkrājas bieza sniega kārta, tā kļūst smaga. Īpaši, ja sniegs sāk kust un atkārtoti sasalst, tas pārvēršas ledū, kas ir vēl smagāks. Lielai slodzei nesagatavots jumts var deformēties vai pat iebrukt. Sniega svars bija jau nedaudz paspējis deformēt jumta lūku. 

Veidojas lāstekas - kušanas laikā ūdens var nepareizi notecēt, veidojot ledus sanesumus un lāstekas. Tas ir bīstami skolēniem un pieaugušajiem, kas pārvietojas zem jumta malas.

Ledus un sniega uzkrāšanās var aizsprostot notekas, kas vēlāk rada problēmas ar ūdens noteci pavasarī.

Savlaicīga jumta tīrīšana pasargā gan ēku, gan cilvēkus, kas to ikdienā izmanto — skolā tas ir īpaši svarīgi, jo bērni reizēm skrien, nedomājot par lāstekām virs galvas.

Šajā ziemā, atšķirībā no citām, nav bijis atkušņu, kas pakāpeniski samazinātu sniega segas biezumu. Vietām sniega kārta uz jumta bija sasniegusi 70 cm biezumu!

Tā nu šorīt skolēni uz mācībām devās pa savdabīgu sniega tuneli — tas izraisīja sajūtu, ka viņi ir nonākuši slepenā misijā — tikai šī slepenā misija beidzās jau ar pirmo stundu.  Skola īslaicīgi pārgājusi uz jaunu sistēmu: Iekļūsti, ja vari!

Egija Nukševica

Izstādē man ļoti patika atmosfēra – visapkārt bija daudz jauniešu, un visi interesējās par savu nākotni. Man patika, ka varēju pieiet pie dažādiem stendiem un parunāties ar studentiem. Viņi stāstīja par savu pieredzi, un tas likās daudz interesantāk, nekā vienkārši lasīt internetā par skolām.

Īpaši interesanti bija piedalīties dažādās aktivitātēs un izmēģināt kaut ko praktiski. Dažu skolu stendos bija mazi uzdevumi un konkursi, kuros varēja tikt pie nelielām balviņām. Vēl varēja savākt bukletus par tām skolām, kas man interesē. Tagad mājās varu mierīgi apsēsties un visu nesteidzīgi izpētīt. Jūtos iedvesmota un sāku vairāk domāt par to, ko gribētu darīt nākotnē.

Manuprāt, šādi pasākumi ir ļoti vērtīgi, jo palīdz saprast, ka iespēju ir daudz, viss atkarīgs no katra izvēles un uzcītības.

Annija Kuvšinova

Izstādē es uzzināju daudz jauna, piemēram, ka var doties uz ārzemēm, lai tur mācītos tikai valodu, piemēram, uz Angliju padziļināti apgūt angļu valodu, uz Spāniju – mācīties spāņu valodu utt.

Man viss izstādē ļoti patika.

Enija Keisele

Redzēju, kā Agris piemērīja ugunsdzēsēja tērpu, un viņu nevarēja atpazīt, viņš izskatījās kā pavisam svešs cilvēks. Pēc tam izrādījās, ka otrs svešais cilvēks ekipējumā blakus Agrim bija Markuss. 

Bija tik daudz cilvēku, viss krāsains, visapkārt dažādas skaņas, mūzika, daudz jaunu cilvēku un visdažādāko iespēju. Labprāt vēlreiz apmeklētu šo izstādi, ieteiktu to katram jaunietim!

Markuss Šajahmedovs

No rīta es piedalījos olimpiādē, un klasesbiedri solidarizējās ar mani, iedami uz mācību stundām, tādēļ uz Rīgu devāmies pusdivpadsmitos. Bijām izsalkuši un jau pirms Jaunjelgavas ķērāmies klāt marinētiem gurķīšiem, maizītēm, čipsiem, kas nu kuram bija līdzi. Ceļā klausījāmies mūziku, padziedājām, izbaudījām šo brīnišķīgo dienu, kāds arī nedaudz pagulēja, spēlējām spēles telefonā. Mēs aizmugurē bijām saspiesti kā četras siļķes - kad novilkām vējjakas, vietas kļuva nedaudz vairāk. Tā nu ēdām našķus, runājam par dzīvi un bijām klāt galamērķī Ķīpsalā.

Mūs, džekus, izstādē visvairāk interesēja armijnieki. Pacilājām pasmagus ieročus, paskatījāmies tēmekļos, piemērījām ķiveres un citu ekipējumu. Es un Agris kāpām pa virvi, pārējiem laikam bija bail.

Guntis Popenkovs

Cita starpā iekāpām policijas mašīnā, kur mums pastāstīja gan par konkrēto automašīnu, gan par policista profesiju. Varējām spiest sirēnas un mainīt gaismiņas. Bijām pie karavīriem, kur es izmēģināju izpildīt viņu uzdevumu – uztaisīt piecus pietupienus ar smagu somu. Soma bija tik smaga, ka, taisot pietupienu, gāzos atpakaļ, bet tur vajag nedaudz piešauties un tā lieta aiziet, pāris reizes jau sanāca.

Ogres tehnikuma stendā varējām izmēģināt viņu piedāvājumu – virtuāli lidot ar dronu un kraut meža materiālus ar manipulatoru kā mežsaimniecībā.

Agris Skroderis

Skola 2026 bija visinteresantākā izstāde, kādā esmu bijis. Tur bija pārstāvētas dažādas skolas un augstskolas, kuras mēģināja pierunāt tevi, lai tu tajās mācītos un nodrošinātu savu nākotni. Man visvairāk interesēja policistu un ugunsdzēsēju mācību iestādes, jo tur varēja izmēģināt daudzas praktiskas lietas kā ugunsdzēsēja tērpu, ķiveri, skābekļa masku un balonu. Tāpat man patika pārbaudījumi, kurus uzdeva Speciālo uzdevumu bataljons.

Mājupceļš arī nebija slikts, jo piestājām pie lielveikala un devāmies mājup dziedādami. Tā bija jautra, interesanta un pamācoša diena.

Kristofers Banders

Mēs ar klasi sadalījāmies grupās, lai visiem būtu ērti apskatīt piedāvājumu un izdomāt, kurp būtu vērts doties mācīties. Es ar džekiem sākumā gribējām apskatīt visu un tikai pēc tam iesaistīties praktiskās darbībās, bet mūs pārtvēra audzinātāja Dacīte un sadeva mums mizā, ka mēs neko nedarām. Tā kā mums interesē militārās opcijas, tad apstaigājām visas vietas, kas saistītas ar šo nozari. Robežsargi mums pastāstīja, ka iet uz robežsargiem ir izdevīgāk nekā uz profesionālo dienestu, jo alga robežsardzē ir tikpat liela kā armijā kopā ar piemaksām.

Visu apskatījuši, devāmies paēst uz Olimpijas hesīti, kur satikām mūsu skolas absolventu Edgaru Māsānu, kurš mācās Rīgas jūrskolā.

Anna Smona

Izvēlēties skolu pēc 9. klases ir svarīgi, bet grūti. Izstāde Skola 2026 bija ideālā vieta, kur iepazīt dažādas nozares, mācību iestādes un nākotnes iespējas.

Ieejot hallē, acīm pavērās iespaidīgi plašumi un cilvēku pulki. Sākumā kautrējāmies, ejot apļus un tikai uzmetot acis katram skolas stendam, bet pēc tam jau sasmēlos drosmi un devos izprašņāt par sev tīkamajām skolām.

Izstādē piedalījās Tallinas universitāte, par kuru jau biju dzirdējusi labas atsauksmes. Tagad tiku pie bukletiem, un viņi tiešām piedāvā visu, kas man interesē! Apsveru domu pēc vidusskolas doties turp.

Painteresējos arī par tām skolām, kas nesakrīt ar maniem nākotnes plāniem. Ir vērtīgi iepazīt kaut ko jaunu un būt atvērtam. Paturēšu katru bukletu kā piemiņu.

Un tad jau katra bērna mīļākā ekskursijas daļa – lielveikals! Mana sirsniņa kāroja labu skolu, bet vēderiņš – saldējumu, kolu un nagetus. Atceļš bija pilns skanīgu dziesmu ar mūsu vislabāko solistu – Kristoferu!

Elizabete Saulīte, 8. klase

9. klase atkal bija tik jauka un paņēma arī mani līdzi uz izstādi Skola 2026 Ķīpsalā.

Ieradušies mēs sadalījāmies grupiņās un devāmies staigāt pa izstādi. Nebija tā, kā biju iedomājusies, jo pārsvarā bija augstskolas un citas opcijas pēc vidusskolas, nevis pamatskolas. Nonākot stendā, kur varēja pildīt 9. klases eksāmenu uzdevumus, es, protams, ķēros tik klāt, kaut mācos 8. klasē. Ar savām zināšanām un minēšanu apmēram pusi dabūju pareizi. Izstādē sapratu, ka ir ļoti liela iespēja, ka es varētu mācīties Igaunijā.

Visvairāk man patika apstādināt mākslīga cilvēka asiņošanu.

Manekenam bija pulss un tas elpoja – ignorējot plastmasīgo tekstūru, tas tiešām šķita kā īsts, dzīvs cilvēks.

Izstāde atvēra manas acis uz iespējām tālajā, bet tik ātri nākošajā nākotnē.

Lasītprasme ir pamats veiksmīgai mācīšanās pieredzei visos mācību priekšmetos. Tā palīdz skolēniem izprast uzdevumus, analizēt informāciju, veidot saiknes starp dažādiem tematiem un radoši domāt. Neatkarīgi no tā, vai bērns risina matemātikas uzdevumu, pēta dabaszinātnes vai raksta vēstures projektu – prasme lasīt un saprast tekstu ir izšķiroša.

Skola un vecāki ir līdzvērtīgi partneri bērna lasītprasmes attīstīšanā. Ja abi spēki darbojas kopā – skolā, veidojot daudzveidīgus lasīšanas uzdevumus, bet mājās, atbalstot lasīšanu kā ikdienas ieradumu –, bērna prasmes aug daudz ātrāk un pārliecinošāk.

Janvārī sākumskolas klasēs notika lasīšanas semināri par Ziemassvētku brīvdienās izlasītājām grāmatām.

Vecākus lūdzām iemūžināt brīžus, kad bērni mājās lasa grāmatu – paldies par iesūtītajām mīļajām bildēm, paldies, ka atbalstāt bērnu lasītprieku!

 Lasīt var priekšā sunim un kaķim, mīkstajai rotaļlietai, gultā, pie galda, pat uz trenažiera!

Lasām arī skolā – klasē, bibliotēkā.

Sākumskolas klasēs notika skaļās lasīšanas konkurss, katras klases  izteiksmīgākie lasītāji stājās žūrijas un publikas priekšā.

Pasākuma vadītāji Dāvis Gailītis un Valters Gulbis uzrunāja sanākušos:

“Šodien mūsu skola pārvēršas par brīnumu vietu, jo šeit tūlīt atdzīvosies stāsti. Grāmata, kamēr tā stāv plauktā, ir klusa, bet šodien jūs būsiet tie, kas dos tai balsi.

 Es zinu, ka dažam no jums sirsniņa pukst mazliet straujāk – un tas ir labi! Tas nozīmē, ka jums rūp tas, ko jūs darāt. Bet atcerieties vienu: mēs šeit neesam sapulcējušies, lai meklētu kļūdas. Mēs esam šeit, lai klausītos, kā jūs protat aizvest mūs piedzīvojumos.

 Kāds no jums šodien lasīs mierīgi un skaidri, kāds cits mūs sasmīdinās vai liks kļūt nopietniem. Kāds varbūt būs drosmīgākais debitants, bet kāds cits – īsts vārdu burvis. Taču neatkarīgi no tā, kādu titulu jūs saņemsiet, katrs, kurš šodien stāsies žūrijas un publikas priekšā, jau ir uzvarētājs. Jo lasīt skaļi – tā ir drosme un liela dāvana mums, klausītājiem.

 Dziļu elpu, smaidu sejā, un lai vārdi šodien skan skaidri un skaisti!”

Žūrija – skolotājas Dace Kronīte, Lelde Āre-Krasovska, Ilona Nāburga - vērtēja dalībnieku dikciju, spēju ar stāstu aizraut auditoriju, atbilstošu uzsvaru lietojumu, prasmi veidot emocionālu kontaktu ar auditoriju un izmantot savu balsi.

Katram dalībniekam žūrija piešķīra titulu.

Dziļākā pārdzīvojuma meistars – Mairita Putriča, 2. klase - par spēju ar savu balsi aizkustināt klausītāju sirdis un atdzīvināt stāsta varoņu jūtas.

Skaidrās dikcijas virtuozs – Kevins Strazdiņs, 4. klase - par nevainojami precīzu, skaidru un saprotamu katra vārda izrunu, rādot paraugu citiem lasītājiem.

Lielākais vārdu burvis – Adrians Kursišs, 3. klase - par brīnumainas noskaņas radīšanu un spēju ar grāmatas rindām uzburt veselu pasauli klausītāju acu priekšā.

Izteiksmīgākais stāstnieks – Sebastians Perepečai, 2. klase - par izcilu prasmi spēlēties ar balsi un intonāciju, padarot stāstījumu par aizraujošu piedzīvojumu.

Drosmīgākie debitanti – pirmklasnieces Monta Popenkova un Gabriela Anna Skļujeva, otrklasnieks Mairis Holšteins - par pirmo, pārliecinošo un drosmīgo soli uz skatuves, pārsteidzot visus ar savu lasītāja talantu.

Aizrautīgākais vārdu vēstnesis – Enija Gabrāne, 3. klase - par neviltotu mīlestību pret grāmatām un spēju iedvesmot arī citus bērnus pievērsties lasīšanas priekam.

Skaļās lasīšanas lielmeistars – Kristaps Kalniņš, 4. klase - par izcilu sniegumu, apvienojot precizitāti, aizrautību un māksliniecisko izteiksmi.

Kristaps ieguva arī otru titulu - Publikas simpātija - par skatītāju smaidiem, aplausiem un spēju acumirklī iekarot visas auditorijas uzmanību un sirdis. 

Skaļā lasīšana bija arī kā gatavošanās novada skatuves runas konkursam. Jau 5. martā uz Aizkraukles kultūras centru dosies Kristaps Kalniņš, Sebastians Perepečai, Adrians Kursišs un Kristers Mikulovs no 6. klases. Konkursam viņus gatavo skolotājas Dina Upelniece, Dace Brīgere un Dace Caunīte.  Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad varēja piedalīties divi skolēni no katras vecuma grupas, šogad drīkstējām izvirzīt tikai četrus dalībniekus. Turēsim īkšķus par mūsu puišiem!

Aicinām ģimenes iesaistīties, lasīt kopā ar bērniem un rosināt sarunas par izlasīto, jo tieši kopīgs darbs palīdz veidot prieku par lasīšanu un stiprina bērna pārliecību par saviem spēkiem!

Sveču diena, 2. februāris, ir pats ziemas vidus.

1. stāvā pie skolotāju istabas no bērnu un pedagogu atnestajām svecēm sanākusi neliela sveču izstāde.

Otrklasnieki izrotājuši savas klases durvis ar papīra svecītēm.

Sveču dienā senči paredzēja laiku nākamajam gadam. Pavēro laikapstākļus šodien un zināsi, kāda būs vasariņa – bet ticējumi ir diezgan pretrunīgi.. Tāpēc izvēlēsimies šo un cieši ticēsim, ka tā arī būs: ja Sveču dienā saule spīd tik ilgi, kamēr apseglo zirgu – gaidāma jauka vasara.

Elizabete Saulīte, 8. klase

Piektdien, 23. janvārī, biedrība “Eņģeļa sirds” bija sarīkojusi manai klasei un Annai Smonai no 9. klases dienu Rīgā. Šo ekskursiju mēs gaidījām no oktobra, un tajā varēja nokļūt jebkurš skolēns, sākot no 6. klases, ja vien ieguldīja nedaudz laika un darba, lai uzrakstītu radošo darbu par savu dzimto vietu. Tā nu mēs bijām nepacietīgi gaidījuši četrus mēnešus, un mūsu iedomas bija diezgan augstas.

Mūsu pirmā pietura bija Saeimas ēka. Pēc drošības kontroles gide mūs izvadāja pa visu ēku, kura īstenībā nebija tik milzīga, kā biju iedomājusies. Viesojāmies Saeimas reprezentācijas telpās: Sarkanajā zālē, Dzeltenajā zālē, Balsošanas zālē, Saeimas bibliotēkā un Saeimas sēžu zālē. Uzzinājām vairāk par Saeimas deputātu darbu, Saeimas ēkas vēsturi. Mani pilnīgi nohipnotizēja greznie griesti katrā zālē un vitrāžas logos. Kad tām cauri spīdēja saules stari, skats bija pasakains!

Tālāk mēs devāmies uz Pipara kulinārijas studiju, kur Pipars jau bija mīļi sagatavojis pankūku mīklu, bet grūtais cepšanas darbs mums bija jāveic pašiem. Ēdiens bija garšīgs, bet galvenais, ka bez maksas. Pipars mums pastāstīja par veselīgu uzturu un par to, kā viņš kļuva par Piparu. Diemžēl es neuzzināju, kas ir viņa mīļākais ēdiens, bet to es kādu dienu noteikti uzzināšu, pat ja tā būs pēdējā lieta, ko es izdarīšu!

Dienas beigās devāmies uz “Finanšu laboratoriju” Swedbankā. Es domāju, ka būs garlaicīgi, bet īstenībā bija forši! Mēs sadalījāmies komandās un pildījām uzdevumus, lai atslēgtu seifu.

Uzdevumi pārbaudīja mūsu matemātikas, budžeta plānošanas un ekonomikas zināšanas. Pēc tam mums bija ekskluzīva iespēja uzbraukt ar liftu 25. stāvā un apskatīt Rīgu no augšas.

Izpriecājušies galu galā devāmies mājās. Visvairāk todien man patika Swedbankā, jo bija aizraujoši pārbaudīt savas zināšanas, kā arī braukt ar liftu. Esmu ļoti pateicīga biedrībai “Eņģeļa sirds” par šo ekskursiju. Es ceru, ka mūsu uzvedība nenobiedēja Ievu Duļevsku, un ka mums vēl kādreiz būs šāda iespēja.

Sintija Grāvīte, 8. klase

Rīgā, pirms izkāpt no skolas autobusa, mūsu skolotāja Lelde Āre-Krasovska pateica, ka mūs izlaidīs nekurienē un pašiem būs jāatrod Saeimas ēka pēc atsūtītās adreses. Uz kāda ielas stūra mūs sagaidīja Seces skolotāja Daina Bremze, jo arī Seces pamatskolēniem bija dota tāda pati iespēja kā mums – nopelnīt bezmaksas ekskursiju, uzrakstot radošu darbu, un visu dienu pavadījām kopā ar seciešiem. Daina mūs aizveda uz kafejnīcu pie savējiem, jo uz Saeimu iet bija vēl par agru. Mūs mīļi sagaidīja biedrības “Eņģeļa sirds” vadītāja Ieva Duļevska un pastāstīja par barikāžu laiku.

Keitija Kļaviņa, 8. klase

Mans sapnis bija nokļūt parlamenta sēžu zālē, un mūs tur ieveda. Interesanti, ka televīzijā zāle izskatās daudz lielāka, nekā ir īstenībā.

Pie Pipara mēs gatavojām pankūkas, ko varējām piepildīt ar dārzeņiem, gaļu, zivīm, dažādām mērcēm un daudz ko citu. Pipars reklamēja “Dimdiņu” un “Kaijas” produkciju.

Katrīna Brīgere, 8. klase

Pēc Saeimas nama apmeklējuma pavisam neplānoti izdomājām iegriezties Rīgas Valsts tehnikumā. Izstaigājām skolu, tikām divās parastās klasēs un vienā auditorijā. Tur man ļoti patika!

Pipars mums pastāstīja par savu pieredzi un par to, kā var pelnīt naudu ar tiktoku. Viņa īstais vārds ir Rojs Puķe un ar ēdiena gatavošanu viņš aizraujas no deviņu gadu vecuma. Kāpēc “Pipars”? Jo, tāpat kā šī garšviela, arī viņš vēlas savam saturam piešķirt nelielu asumiņu – lai receptes iedvesmo, bet to demonstrēšanas veids liek pasmaidīt. Pipars nodarbojas arī ar labdarību un ir savācis daudz naudas bērnu rehabilitācijai.

Visvairāk man no šīs dienas patika kopīgā laika pavadīšana ar klasi, tas bija ļoti mīļi, ka atkal esam draudzīgi!

Marta Rogule, 8. klase

Braucot mājās, iegriezāmies tirdzniecības centrā. Mēs ar Sintiju meklējām Hesburgeru, bet pa ceļam uzgājām tā dēvēto mantiņu aparātu. Mazāki bērni jau nezina, ka šie aparāti ir ieprogrammēti tā, lai tikai noteiktā reizē automāta ķepa kļūtu pietiekami stipra, lai noturētu mantiņu. Lielāko daļu laika satvēriens ir apzināti vājš. Tomēr nolēmu pamēģināt un man paveicās, es izvilku mīksto mantu! Priecīgas skrējām tālāk meklēt Hesburgeru, atradām, mazliet apmaldījāmies atceļā uz autobusu, bet atradām. Braucot mājās padziedājām.

Gundega Līga Grāvīte, 8. klase

Saeimas namā man vislabāk patika Sēžu zāle, kuru varam redzēt arī televīzijā.

Bija interesanti apskatīt trīs īpašos krēslus, kuri ir paredzēti Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Man patika Saeimas bibliotēka, kur atradām Mazpulku žurnālu, kurā bija rakstīts arī par mūsu mazpulku.

Pipara kulinārijas studijā viņš mums parādīja savus “štruntiņus” un pamācīja, kā ar tiem darboties.

Tad stāvējām rindā, lai izceptu katrs savu pankūku un piepildītu ar dažādām piedevām. Mūs cienāja arī ar nagetiem.

Esmu ļoti pateicīga Ievai Duļevskai par šo perfekti noorganizēto ekskursiju! Labprāt ko līdzīgu gribētu izbaudīt vēl!

22. janvārī Aizkraukles novada vidusskolā norisinājās skolu pašpārvalžu saiets, kas kopā bija sapulcējis teju 70 dalībniekus no dažādām izglītības iestādēm.

Mūsu skolas pašpārvaldi pārstāvēja Anna Smona, Elizabete Saulīte, Katrīna Brīgere, Keitija Kļaviņa, Ketija Černika un skolotāja Agnese Pulkstene.